neḥ iti vartate, upasargātiti ca. akakārādirakhakārādiraṣakārāntaḥ ca upadeśe yo dhātuḥ sa śeṣaḥ, tasmin parataḥ upasargasthānnimittātuttarasya neḥ nakārasya vibhāṣa ṇakāra ādeśo bhavati. praṇipacati, pranipacati. praṇibhinatti, pranibhinatti. akakhādau iti kim? pranikaroti. pranikhādati. aṣānta iti kim? pranipinaṣṭi. upadeśagrahaṇaṃ kim? iha ca pratiṣedho yathā syāt, pranicakāra, pranicakhāda, pranipekṣyati iti. iha ca mā bhūt, praṇiveṣṭā. praṇivekṣyati.

śeṣe vibhāṣā 'kakhādāvaṣānta upadeśe 8.4.18 neḥ iti vartate, upasargātiti ca. akakārādirakhakārādiraṣakārāntaḥ ca upadeśe yo dhātuḥ sa śeṣaḥ, tasmin parataḥ upasargasthānnimittātuttarasya neḥ nakārasya vibhāṣa ṇakāra ādeśo bhavati. praṇipacati, pranipacati. praṇibhinatti, pranibhinatti. akakhādau iti kim? pranikaroti. pranikhādati. aṣānta iti kim? pranipinaṣṭi. upadeśagrahaṇaṃ kim? iha ca pratiṣedho yathā syāt, pranicakāra, pranicakhāda, pranipekṣyati iti. iha ca mā bhūt, praṇiveṣṭā. praṇivekṣyati.

śeṣe vibhāṣā'kakhādāvaṣānta upadeśe. , 8.4.18 "upasargāt()" 8.4.14 iti vatrtate. upasargatvaṃ ca yaṃ prati kriyāyuktāḥ prādayastaṃ prati bhavati. dhātureva kriyāvacī, tameva prati prādīnāmupasaragtvam(). tataścopasargagrahaṇena dhātau sannidhāpite tasyaivākakhāditvamaṣāntatvaṃ ca viśeṣaṇaṃ vijñāyate, ityata āha--"akakārādirakhakārādiraṣānta upadeśe yo dhātuḥ" iti. ādyantagrahaṇe ubhe api vispaṣṭārthe; "akakhe aṣe" ityeṣaṃ siddhatvāt(). yadi sarvairevākakārādibhistadādidhidhistadantavidhirvā syāt(), tadā sarveṣāṃ dvandvaṃ kṛtvā "akakhaṣe" ityevaṃ brāūyāt(). "akakhe aṣe" iti vacanāt? kenacit? tadādividhiḥ, kenacit? tadantavidhiriti vijñāyate. atra tvetāvān? sandehaḥ syāt()--kena tadādividhiḥ, kena vā tadantavidhiriti, sa cāpi vyāsyānānnivarttiṣyata iti. śeṣagrahaṇamiti spaṣṭārtham(). yadi ca gadādiṣu vibhāṣā syāt(), pūrvayogo nirarthakaḥ syāt(). upadeśagrahaṇamapi spaṣṭārthameva. śakyate taddhi "upasargādasamāse'pi ṇopadeśasya" 8.4.14 ityato'nuvatrtayitumupadeśagrahaṇaṃ maṇ()ḍūkaplutinyāyena. "pranipinaṣṭi" iti. "piṣlṛ sañcūrṇane" (dhā.pā.1452), "rudhādibhyaḥ śnam()" 3.1.78. "iha ca pratiṣedhaḥ" ityādi. "pratipekṣyati" iti. piṇeḥ ṣakārasya "ṣaḍhoḥ kaḥ si" 8.2.41 iti katve'kakhāditvādavāntatvāccāsatyupadeśagrahaṇe pratiṣedho na syāt(). a()smastu sati na bhavati, upadeśe ṣakārāntatvāditi. "iha ca mā bhūt()" iti. pratiṣedha ityapekṣyate. "praṇideṣṭā" iti. atra "viśa praveśane" (dhā.pā.1424) ityetasya vraścādisūtreṇa 8.2.36 ṣatve kṛte ṣakārāntatvādupadeśagrahaṇe'sati pratiṣedhaḥ syāt(). a()smastu sati na bhavati. api copadeśagrahaṇe'sati praṇicakāra, pracicakhādetyabhyāsasya "kuhoścuḥ" 7.4.62 iti cutve pratiṣedho na syāt(); akakhāditvāt(). a()smastu sati bhavati॥

śeṣe vibhāṣā. akakhādāviti cchedaḥ. `nergadanade'ti pūrvasūtrokkatadhātubhyo'nyaḥ śeṣaḥ. tadāha–gadanadāderanyasminniti. nanu ṇatvaprakaraṇaṃ saṃhitādhikārasthaṃ, tataścā'vivakṣitāyāṃ saṃhitāyāmupasargātparatvā'bhāvāṇṇatvā'bhāvaḥ, vivakṣitāyāṃ tu ṇatvamiti vikalpasiddheḥ kimiha vibhāṣāgrahaṇenetyata āha–ihopasargāṇāmiti. uktamiti. `hariṇe'ti śeṣaḥ. atra `ekapade' ityena akhaṇḍaṃ padaṃ vivakṣitaṃ, `nityāsamāse' iti liṅgāt. akhaṇḍatvaṃ ca padabhinnottarakhaṇḍakatvam. anyathā `rājīyatī'tyādau `ato guṇe' iti śapā pararūpamekādeśaḥ pakṣe na syāt. arthanirdeśaśceti. dhātupāṭhe `bhū sattāyā'mityādyarthanirdeśa ityarthaḥ. upalakṣaṇamiti. pradarsanamātramityarthaḥ. nanvarthāntaraparisaṃkhyā kuto na syādityata āha–yāgāditi. na ca `yāgātsvargo bhavatī'tyādāvutpattyādau lakṣaṇā kuto na syāditi vācyaṃ, prayogaprācuryasattvāt. pāṇinirhi dhātupāṭhe dhātun kāṃścidarthasahitānkāṃścidartharitānpaṭhatīti `cuṭū' iti sūtrabhāṣye sthitam. na cātiprasaṅgaḥ śaṅkyaḥ, `anekārthā api dhātavo bhavantī'ti bhāṣye apiśabdena prayogānusāritvāvagateḥ. sarveṣu dhātuṣvarthanirdeśastvādhunikaḥ. evaṃ ca `sedhatergatā' viti sūtre gatāvityupādānātṣidha gatyāmityarthanirdeśo'pāṇinīya eveti dik. nanu bhūdhātoḥ kevalasyotpattyādyarthakatve udbhavītyādau upasargā vyarthā ityata āha– upasargāstviti. upasarga vināpi bhūdhātorutpattyādyarthapratīteḥ `udbhavatī'tyādau prayujyamānā apyupasargā dyotakā eva, na tu vācakā iti bhāvaḥ. dyotakatvaṃ vā teṣāṃ kimarthaṃ svīkāryamityata āha– prabhavatītyādi. prabhavatītyādi. prabhavaḥ– prakāśaḥ utpattiḥ śaktirvā. parābhavaḥ– parājayaḥ. sambhavaḥ-sambhāvanā. anubhavaḥ– upabhogaḥ. abhibhavaḥ–hiṃsā. udbhavaḥ- - utpattiḥ. paribhavaḥ–tiraskāraḥ. uktaṃ ceti. `hariṇe'ti śeṣaḥ. prahāraḥ- - kaśādyādyātaḥ. āhāro–bhakṣaṇam. saṃhāraḥ– vadhaḥ. vihāraḥ- krīḍā. parihāraḥ- parityāgaḥ. iti bhūdhātuprakriyā. edha vṛddhāviti. jāyate, asti, vipariṇamate, vadrdhate, apakṣīyate, vinaśyatīti ṣahbhāvavikārāḥ. tatra caturthāvasthā vṛddhirupacayaḥ. katthyantā iti. `kattha ślāghāyā'mityantā ityarthaḥ. anudātteta iti. tatasca etebhya ātmanepadameveti bhāvaḥ. tatra edh ityasmāt kartari laṭi tasyātmanepadaprathamapuruṣaikavacane tādeśe śapi edhata iti sthite–

śeṣe vibhāṣā'kakhādāvaṣānta upadeśe 79, 8.4.18 śeṣe vibhāṣā. akakhādāviti cchedaḥ. "nergadanade"ti pūrvasūtrokkatadhātubhyo'nyaḥ śeṣaḥ. tadāha--gadanadāderanyasminniti. nanu ṇatvaprakaraṇaṃ saṃhitādhikārasthaṃ, tataścā'vivakṣitāyāṃ saṃhitāyāmupasargātparatvā'bhāvāṇṇatvā'bhāvaḥ, vivakṣitāyāṃ tu ṇatvamiti vikalpasiddheḥ kimiha vibhāṣāgrahaṇenetyata āha--ihopasargāṇāmiti. uktamiti. "hariṇe"ti śeṣaḥ. atra "ekapade" ityena akhaṇḍaṃ padaṃ vivakṣitaṃ, "nityāsamāse" iti liṅgāt. akhaṇḍatvaṃ ca padabhinnottarakhaṇḍakatvam. anyathā "rājīyatī"tyādau "ato guṇe" iti śapā pararūpamekādeśaḥ pakṣe na syāt. arthanirdeśaśceti. dhātupāṭhe "bhū sattāyā"mityādyarthanirdeśa ityarthaḥ. upalakṣaṇamiti. pradarsanamātramityarthaḥ. nanvarthāntaraparisaṃkhyā kuto na syādityata āha--yāgāditi. na ca "yāgātsvargo bhavatī"tyādāvutpattyādau lakṣaṇā kuto na syāditi vācyaṃ, prayogaprācuryasattvāt. pāṇinirhi dhātupāṭhe dhātun kāṃścidarthasahitānkāṃścidartharitānpaṭhatīti "cuṭū" iti sūtrabhāṣye sthitam. na cātiprasaṅgaḥ śaṅkyaḥ, "anekārthā api dhātavo bhavantī"ti bhāṣye apiśabdena prayogānusāritvāvagateḥ. sarveṣu dhātuṣvarthanirdeśastvādhunikaḥ. evaṃ ca "sedhatergatā" viti sūtre gatāvityupādānātṣidha gatyāmityarthanirdeśo'pāṇinīya eveti dik. nanu bhūdhātoḥ kevalasyotpattyādyarthakatve udbhavītyādau upasargā vyarthā ityata āha-- upasargāstviti. upasarga vināpi bhūdhātorutpattyādyarthapratīteḥ "udbhavatī"tyādau prayujyamānā apyupasargā dyotakā eva, na tu vācakā iti bhāvaḥ. dyotakatvaṃ vā teṣāṃ kimarthaṃ svīkāryamityata āha-- prabhavatītyādi. prabhavatītyādi. prabhavaḥ-- prakāśaḥ utpattiḥ śaktirvā. parābhavaḥ-- parājayaḥ. sambhavaḥ-sambhāvanā. anubhavaḥ-- upabhogaḥ. abhibhavaḥ--hiṃsā. udbhavaḥ-- utpattiḥ. paribhavaḥ--tiraskāraḥ. uktaṃ ceti. "hariṇe"ti śeṣaḥ. prahāraḥ-- kaśādyādyātaḥ. āhāro--bhakṣaṇam. saṃhāraḥ-- vadhaḥ. vihāraḥ- krīḍā. parihāraḥ- parityāgaḥ. iti bhūdhātuprakriyā. edha vṛddhāviti. jāyate, asti, vipariṇamate, vadrdhate, apakṣīyate, vinaśyatīti ṣahbhāvavikārāḥ. tatra caturthāvasthā vṛddhirupacayaḥ. katthyantā iti. "kattha ślāghāyā"mityantā ityarthaḥ. anudātteta iti. tatasca etebhya ātmanepadameveti bhāvaḥ. tatra edh ityasmāt kartari laṭi tasyātmanepadaprathamapuruṣaikavacane tādeśe śapi edhata iti sthite--

`nergadanade'ti sūtroktāpekṣayā śeṣa ityāha– gadanadāderanyasminniti. upadeśe kim ?. pranicakāra pranicakhādetyatrāpi niṣedho yathā syāt. aṣānteti kim ?. pranipinaṣṭi. upadeśagrahaṇāt– pranipekṣyate. `cakṣiṅaḥ kśāñ'. `pranicakśe'ityatrāpi niṣedhaḥ. śeṣagrahaṇaṃ spaṣṭārtham. ṇatvaśāstre saṃhitāyāmityadhikārātsaṃhitāyāmavavakṣitāyāṃ ṇatvā'bhāvaḥ, saṃhitāyāṃ tu ṇatvamiti vikalpasiddheḥ kimanena vibhāṣāgrahaṇenetyāśaṅkā na kāryetyāha- - ihopasargāṇāmityādi. ekapada ityenaiva siddhe samāsagrahaṇaṃ gobalīvardanyāyeneti bodhyam. vākye tviti. sā saṃhitā vivakṣādhīnā na tvatra nityetyarthaḥ. upalakṣamamiti. etacca sattādyarthanirdeśaṃ kṛtavato bhīmasenasyāpi saṃmatamityatra `kurda khurda gurda guda krīḍāyāmeve'tyevakāro jñāpakaḥ. `sedhatergatau' iti sūtre gatāvityetadapi `ṣidha gatyā'mityādyarthanirdeśasyopalakṣaṇatva eva ghaṭate nāntheti dik. utpadyata ityādyarthāditi. evaṃ ca upasarga vināpyutpattyarthapratīterudbhavatītyādau prayujyamāno'pyupasargo dyotaka eva na tu vācaka iti bhāvaḥ. upasargeṇa dhātvartha iti. ata evā'mareṇāpyuktaṃ– `sdābhāṣaṇamālāpaḥ, pralāpo'narthakaṃ vacaḥ. anulāpo muhurbhāṣā, vilāpaḥ paridevanam. vipralāpo virodhoktiḥ, saṃlāpo bhāṣaṇaṃ mithaḥ. supralāpaḥ suvacanamapalāpastu nihnavaḥ'iti.

śeṣe vibhāṣā'kakhādāvaṣānta upadeśe 61, 8.4.18 "nergadanade"ti sūtroktāpekṣayā śeṣa ityāha-- gadanadāderanyasminniti. upadeśe kim?. pranicakāra pranicakhādetyatrāpi niṣedho yathā syāt. aṣānteti kim?. pranipinaṣṭi. upadeśagrahaṇāt-- pranipekṣyate. "cakṣiṅaḥ kśāñ". "pranicakśe"ityatrāpi niṣedhaḥ. śeṣagrahaṇaṃ spaṣṭārtham. ṇatvaśāstre saṃhitāyāmityadhikārātsaṃhitāyāmavavakṣitāyāṃ ṇatvā'bhāvaḥ, saṃhitāyāṃ tu ṇatvamiti vikalpasiddheḥ kimanena vibhāṣāgrahaṇenetyāśaṅkā na kāryetyāha-- ihopasargāṇāmityādi. ekapada ityenaiva siddhe samāsagrahaṇaṃ gobalīvardanyāyeneti bodhyam. vākye tviti. sā saṃhitā vivakṣādhīnā na tvatra nityetyarthaḥ. upalakṣamamiti. etacca sattādyarthanirdeśaṃ kṛtavato bhīmasenasyāpi saṃmatamityatra "kurda khurda gurda guda krīḍāyāmeve"tyevakāro jñāpakaḥ. "sedhatergatau" iti sūtre gatāvityetadapi "ṣidha gatyā"mityādyarthanirdeśasyopalakṣaṇatva eva ghaṭate nāntheti dik. utpadyata ityādyarthāditi. evaṃ ca upasarga vināpyutpattyarthapratīterudbhavatītyādau prayujyamāno'pyupasargo dyotaka eva na tu vācaka iti bhāvaḥ. upasargeṇa dhātvartha iti. ata evā'mareṇāpyuktaṃ-- "sdābhāṣaṇamālāpaḥ, pralāpo'narthakaṃ vacaḥ. anulāpo muhurbhāṣā, vilāpaḥ paridevanam. vipralāpo virodhoktiḥ, saṃlāpo bhāṣaṇaṃ mithaḥ. supralāpaḥ suvacanamapalāpastu nihnavaḥ"iti.