nuṃvyavāye 'pi visarjanīyavyavāye 'pi śarvyavāye 'pi uttarasya sakārasya mūrdhanyādeśo bhavati. vyavāyaśabdaḥ pratyekam abhisambadhyate. nuṃvyavāye tāvat sarpiṃṣi. yajūṃṣi havīṃṣi visarjanīyavyavāye sarpiḥṣu. yajuḥṣu. haviḥṣu. śarvyavāye sarpiṣṣu. yajuṣṣu. haviṣṣu. numādibhiḥ pratyekaṃ vyavāye. ṣatvamiṣyate, na samastaiḥ. tena iha na bhavati, niṃsse, niṃssvaḥ iti. ṇisi cumbane ityetasya etad rūpam. atra hi numā, sakāreṇa śarā ca vyavadhānam.

namvisarjanīyaśarvyavāye 'pi 8.3.58 nuṃvyavāye 'pi visarjanīyavyavāye 'pi śarvyavāye 'pi uttarasya sakārasya mūrdhanyādeśo bhavati. vyavāyaśabdaḥ pratyekam abhisambadhyate. nuṃvyavāye tāvat sarpiṃṣi. yajūṃṣi havīṃṣi visarjanīyavyavāye sarpiḥṣu. yajuḥṣu. haviḥṣu. śarvyavāye sarpiṣṣu. yajuṣṣu. haviṣṣu. numādibhiḥ pratyekaṃ vyavāye. ṣatvamiṣyate, na samastaiḥ. tena iha na bhavati, niṃsse, niṃssvaḥ iti. ṇisi cumbane ityetasya etad rūpam. atra hi numā, sakāreṇa śarā ca vyavadhānam.

numvisarjanīyaśavryavāye'pi. , 8.3.58 iṇkoriti pañcamīnirdeśānnirdiṣṭagrahaṇasyāntaryārthatvādvyavaye sati pūrveṇa na prāpnotītyasyārambhaḥ. iṣkoruttarasya sakārasya mūrdhanyo bhavati. evaṃ numvyavāye, visarajanīyavyavāye, śavryavāye. "api" ityebhiḥ pratyekamabhisambadhyate, tena trīṇi vākyāni sampadyante. vākyatrayasya prayojanaṃ darśayiṣyāmaḥ numgrahaṇaṃ numsthānikasyānusvārasyopalakṣaṇaṃ draṣṭavyam(). na hi numā kyacidvyavāyo'sti; sarvatra "naścāpadāntasya jhali" 8.3.24 ityanusvāravidhānāt(). "sarpīṣi" iti. "napuṃsakasya jhalacaḥ" 7.1.72 iti num(), "sāntamahataḥ saṃyogasya" 6.4.10 iti dīrghaḥ. "sarpiḥṣu" iti. "dā śari" 8.3.36 iti visarjatīyaḥ. "sarpiṣṣu" iti. vāgrahaṇādvisarjanīyamunte "visarjanīyasya saḥ" 8.3.34 iti pakṣe visarjanīyasya sakāraḥ, parasya sakārasya ṣatve kṛte pūrvasya 8.4.40 ṣṭutvam(). atheha kasmānna bhavati--nisse, niṃssveti? ata āha--"numādibhiḥ" ityādi. etacca pratyekaṃ hi vākyaparisamāptau labhyate! pratyeka hi vākyaparisamāptau trīṇi vākyāni bhavanti--numā vyavāye'pīṇkoruttarasya mūrdhanyo bhavati, evamanyatrāpi. "numvisarjanīyaśavryavāye'pi" ityetadgrahaṇakavākyaṃ teṣāmeva nibandhanam(). tatraikena vākyena numā vyavāye mūrdhanyo vidhīyate, dvitīyena tu visarjanīyavyavāye, tṛtīyena ca śarbhiriti. teneha na bhavati--numā visarjanīyadisahitena mūrdhanyaḥ. "niṃsse" iti. "ṇisi cumbane" (dhā.pā.1025), idittvānnum(), laṭ(), thās(), "thāsaḥ se" 3.4.80, adāditvācchayo luk(). "niṃssvā" iti. loṭ(), ṭerettvam(), "savābhyāṃ vāmau" 3.4.91 ityekārasya vakāraḥ. athāpiśabdaḥ kimarthaḥ? avyavāye'pi yatā syāditi cet()? naitadasti; siddhaṃ hranyavāye pūrveṇaiva, siddhe satyarambho niyamārtho vijñāyeta--numādivyavāya eva. tathā ca sati numādibhiravyavahitādiṇkorna syāt()? naitadasti; yadi hi numādibhivryavāye mūrdhanyo'bhimataḥ syāt(), "iṇkornubhvisarjanīyaśavryavāye" ityekameva yogaṃ kuryāt(), kṛtavāṃśca, tasmādyogavibhāgakaraṇasāmathryāt? pūrvo'vyavāyārtho vijñāsyate, nārtho'piśabdena. yasya tarhi evamarthamavagacchataḥ pratipattigauravaṃ bhavati taṃ prati tatparīhārārtho'piśabdaḥ. sakaragrahaṇa eva katrtavye śariti pratyāhāragrahaṇaṃ vaicitryārtham(). na hi śakāravakārābhyāṃ nimittakāryiṇovryavadhānamasti॥

etaiḥ pratyekaṃ vyavadhāne'pi iṇkubhyāṃ parasya sasya mūrdhanyādeśaḥ. ṣṭutvena pūrvasya ṣaḥ. pipaṭhīṣṣu, pipaṭhīḥṣu.. cikīḥ. cikīrṣau. cikīrbhyām. cikīrṣu.. vidvān. vidvāṃsau. he vidvan.. ,

numvisarjanīyaśarvyavāye'pi 354, 8.3.58 etaiḥ pratyekaṃ vyavadhāne'pi iṇkubhyāṃ parasya sasya mūrdhanyādeśaḥ. ṣṭutvena pūrvasya ṣaḥ. pipaṭhīṣṣu, pipaṭhīḥṣu॥ cikīḥ. cikīrṣau. cikīrbhyām. cikīrṣu॥ vidvān. vidvāṃsau. he vidvan॥ ,

numvisarjanīya. `iṇko'riti , `mūrdhanyaḥ' iti cānuvartate. tadāha–etaiḥ pratyekamityādinā. atra pratyekameva numādibhivryavadhānaṃ vivakṣitaṃ, na tu aṭaṃ kupvā'ṅitivadyathāsaṃbhavaṃ vyavadhānamiti bhāṣye spaṣṭam. tataśca prakṛte visarjanīyapakṣe tena vyavadhāne'pi ṣatvamiti bhāvaḥ. visarjanīyasya satvapakṣe āha– ṣṭutveneti. pipaṭhīs-su iti sthite prathamasakāreṇa śarā vyavāyamāśritya īkārādiṇaḥ paratvāddvitīyasakārasya ṣatve sati pūrvasya sakārasya ṣṭutvena ṣakāraḥ, natu `ādeśapratyayayoḥ' iti ṣaḥ, tatra apadāntasya ityanuvṛtteriti bhāvaḥ. evaṃ ca `numśar?vyavāye'pī'tyeva siddhe visarjanīyagrahaṇaṃ vyarthamityāhuḥ. ayogavāhānāṃ śaṣrvapi pāṭhādiha visarjanīyagrahaṇaṃ bhāṣye pratyākhyātam. niṃssveti. `ṇisi cumbane' lugvikaraṇaḥ. `ṇo naḥ' iti ṇasya naḥ, idattvānnum. anudāttettvādātmanepadam. loṇmadhyamapuruṣaikavacanaṃ thās, `thāsaḥ se,' `savābhyāṃ vāmau'ityekārasya vatvam. nin?ssva iti sthite `naścāpadāntasye'tyanusvāre niṃssveti rūpam. atra yathāsaṃbhavaṃ vyavadhānāśrayaṇe tu numsthānikānusvāreṇa sakāreṇa ca vyavahitasya dvitīyasakārasya ṣatvaṃ syādataḥ pratyekaṃ vyavadhānamāśritamiti bhāvaḥ. niṃsse iti. uktadhātorlaṇmadhyamapuruṣaikavacanaṃ thās. tasya `thāsaḥ se' iti seādeśaḥ. `niṃsse' ityatrāpi dvitīyasakārasya ṣatvaṃ na bhavati, pratyekameva vyavadhānāśrayaṇāditi bhāvaḥ. `hisi hiṃsāyām' supūrvādasmāt, kvip, idittvānnum, tataḥ saptamībahuvacane suhinssu iti sthite prathamasakārasya saṃyogāntalope `suhinsu' iti rūpam. `svādiṣu' iti padāntatvāt `naścāpadāntasya ' ityanusvāro na. kiṃ ca pumśabdāt saptamībahuvacane puṃssu iti sthite prathamasakārasya saṃyogāntalope puṃsu #iti rūpam. tatra suhinsu ityatra numā vyavadhānātṣatvaṃ syāt. numgrahaṇasyānusvāropalakṣaṇārthatve puṃsu ityatra ṣatvaṃ syādityata āha–numgrahaṇamiti. vyākhyānāditi. prakṛtasūtre, `hayavaraṭ' sūtre ca bhāṣye tathā vyākhyānādityarthaḥ. numgrahaṇaṃ numsthānikānusvāropalakṣaṇārthamityetatsūtrākṣarānugatamityāha–ata eveti. numgrahaṇasya numsthānikānusvāropalakṣaṇārthatvādeva śagrrahaṇenaiva siddhatvāttadgrahaṇamanarthakaṃ syāt, anusvārasya śaṣrvapi pāṭhāditi bhāvaḥ. cikīriti. kṛdhātoḥ sani `iko jhal' iti kittvādṛkārasya guṇā'bhāve `ajjhanagamāṃ sanī'ti dīrghaḥ. tataḥ `ṛ iddhātoḥ' iti ittvam, `hali ce'ti dīrghaḥ. tataḥ `sanyaṅo'riti dvitvam. `halādiḥ śeṣaḥ' `hyasvaḥ'. `kuhoścuḥ' ityabhyāsakakakārasya cutvaṃ, sasya ṣatvam. cikīrṣa iti rūpam. `sanādyantāḥ' iti dhātutvāttataḥ kvip. `ato lopaḥ'. cikīrṣa ityasmātṣakārāntātsubutpattau sorhalṅyādilope cikīrṣa iti sthitam. etāvat siddhavatkṛtya `rātsasye'ti niyamātṣakārasya saṃyogantalopā'bhāvamāhkya āha–rātsasyeti. ṣatvasyā'siddhatvāditi bhāvaḥ. evaṃ cikībhryāmityādyūhram. visargamāśaṅkya āha–roḥ supīti. prakṛte raparatvasampannasya rasya rutvā'bhāvāditi bhāvaḥ. damerḍositi. auṇādikametatsūtram. `damu upaśame' ityetasmāddhātorḍospratyayaḥ syādityarthaḥ. ḍakāra it. ḍittvasāmarthāyāditi. `ṭeḥ' iti bhasya vihitaṣṭilopa iha bhatvā'bhāve'pi ḍittvasāmathryādbhavatītyarthaḥ. sakārasya pratyayāvayavatvātṣatvaṃ, doṣiti ṣakārāntaṃ rūpam. tataḥ sorhalyaṅyādilopaḥ. etāvatsiddhavatkṛtya-āha–ṣatvasyāsiddhatvāditi. ṣatvasyā'siddhatvādrutve sati visargaḥ. vā doṣanniti. `śasādā'viti śeṣaḥ.

numvisarjanīyaśavryavāye'pi , 8.3.58 numvisarjanīya. "iṇko"riti , "mūrdhanyaḥ" iti cānuvartate. tadāha--etaiḥ pratyekamityādinā. atra pratyekameva numādibhivryavadhānaṃ vivakṣitaṃ, na tu aṭaṃ kupvā"ṅitivadyathāsaṃbhavaṃ vyavadhānamiti bhāṣye spaṣṭam. tataśca prakṛte visarjanīyapakṣe tena vyavadhāne'pi ṣatvamiti bhāvaḥ. visarjanīyasya satvapakṣe āha--ṣṭutveneti. pipaṭhīs-su iti sthite prathamasakāreṇa śarā vyavāyamāśritya īkārādiṇaḥ paratvāddvitīyasakārasya ṣatve sati pūrvasya sakārasya ṣṭutvena ṣakāraḥ, natu "ādeśapratyayayoḥ" iti ṣaḥ, tatra apadāntasya ityanuvṛtteriti bhāvaḥ. evaṃ ca "numśar()vyavāye'pī"tyeva siddhe visarjanīyagrahaṇaṃ vyarthamityāhuḥ. ayogavāhānāṃ śaṣrvapi pāṭhādiha visarjanīyagrahaṇaṃ bhāṣye pratyākhyātam. niṃssveti. "ṇisi cumbane" lugvikaraṇaḥ. "ṇo naḥ" iti ṇasya naḥ, idattvānnum. anudāttettvādātmanepadam. loṇmadhyamapuruṣaikavacanaṃ thās, "thāsaḥ se," "savābhyāṃ vāmau"ityekārasya vatvam. nin()ssva iti sthite "naścāpadāntasye"tyanusvāre niṃssveti rūpam. atra yathāsaṃbhavaṃ vyavadhānāśrayaṇe tu numsthānikānusvāreṇa sakāreṇa ca vyavahitasya dvitīyasakārasya ṣatvaṃ syādataḥ pratyekaṃ vyavadhānamāśritamiti bhāvaḥ. niṃsse iti. uktadhātorlaṇmadhyamapuruṣaikavacanaṃ thās. tasya "thāsaḥ se" iti seādeśaḥ. "niṃsse" ityatrāpi dvitīyasakārasya ṣatvaṃ na bhavati, pratyekameva vyavadhānāśrayaṇāditi bhāvaḥ. "hisi hiṃsāyām" supūrvādasmāt, kvip, idittvānnum, tataḥ saptamībahuvacane suhinssu iti sthite prathamasakārasya saṃyogāntalope "suhinsu" iti rūpam. "svādiṣu" iti padāntatvāt "naścāpadāntasya " ityanusvāro na. kiṃ ca pumśabdāt saptamībahuvacane puṃssu iti sthite prathamasakārasya saṃyogāntalope puṃsu #iti rūpam. tatra suhinsu ityatra numā vyavadhānātṣatvaṃ syāt. numgrahaṇasyānusvāropalakṣaṇārthatve puṃsu ityatra ṣatvaṃ syādityata āha--numgrahaṇamiti. vyākhyānāditi. prakṛtasūtre, "hayavaraṭ" sūtre ca bhāṣye tathā vyākhyānādityarthaḥ. numgrahaṇaṃ numsthānikānusvāropalakṣaṇārthamityetatsūtrākṣarānugatamityāha--ata eveti. numgrahaṇasya numsthānikānusvāropalakṣaṇārthatvādeva śagrrahaṇenaiva siddhatvāttadgrahaṇamanarthakaṃ syāt, anusvārasya śaṣrvapi pāṭhāditi bhāvaḥ. cikīriti. kṛdhātoḥ sani "iko jhal" iti kittvādṛkārasya guṇā'bhāve "ajjhanagamāṃ sanī"ti dīrghaḥ. tataḥ "ṛ iddhātoḥ" iti ittvam, "hali ce"ti dīrghaḥ. tataḥ "sanyaṅo"riti dvitvam. "halādiḥ śeṣaḥ" "hyasvaḥ". "kuhoścuḥ" ityabhyāsakakakārasya cutvaṃ, sasya ṣatvam. cikīrṣa iti rūpam. "sanādyantāḥ" iti dhātutvāttataḥ kvip. "ato lopaḥ". cikīrṣa ityasmātṣakārāntātsubutpattau sorhalṅyādilope cikīrṣa iti sthitam. etāvat siddhavatkṛtya "rātsasye"ti niyamātṣakārasya saṃyogantalopā'bhāvamāhkya āha--rātsasyeti. ṣatvasyā'siddhatvāditi bhāvaḥ. evaṃ cikībhryāmityādyūhram. visargamāśaṅkya āha--roḥ supīti. prakṛte raparatvasampannasya rasya rutvā'bhāvāditi bhāvaḥ. damerḍositi. auṇādikametatsūtram. "damu upaśame" ityetasmāddhātorḍospratyayaḥ syādityarthaḥ. ḍakāra it. ḍittvasāmarthāyāditi. "ṭeḥ" iti bhasya vihitaṣṭilopa iha bhatvā'bhāve'pi ḍittvasāmathryādbhavatītyarthaḥ. sakārasya pratyayāvayavatvātṣatvaṃ, doṣiti ṣakārāntaṃ rūpam. tataḥ sorhalyaṅyādilopaḥ. etāvatsiddhavatkṛtya-āha--ṣatvasyāsiddhatvāditi. ṣatvasyā'siddhatvādrutve sati visargaḥ. vā doṣanniti. "śasādā"viti śeṣaḥ. doṣṇa iti. śasi doṣannādeśe "allopo'naḥ" ityakāralope "raṣābhyā"miti ṇatvamiti bhāvaḥ. doḥṣu doṣṣu. vivikṣaśabdaṃ vyutpādayati--viśota. sannantāditi. veṣṭumicchatīti vigrahe viśeḥ san. "halantācca" iti sanaḥ kittvānna laghūpadhaguṇaḥ. "sanyaṅo" iti dvitvam. "halādi śeṣaḥ". śakārasya jhalparakatvāt "vraśce"ti ṣaḥ. "ṣaḍho kaḥ kaḥ sī"ti ṣasya kaḥ. pratyayāvayavatvātsasya ṣatvam. "sanādyantāḥ" iti dhātutvatkvip. "ato lopaḥ" vivikṣ iti ṣakārāntaṃ rūpamityarthaḥ. katvasyeti. vivikṣityasmātsorhalṅyādilope ṣakārasya saṃyogāntalopaḥ. "skoḥ" iti kakāralopastu na śaṅkyaḥ, saṃyogādilope kartavye "ṣaḍhoḥ taḥ sī"ti katvasyā'siddhatvādityarthaḥ. vraśceti ṣa iti. saṃyogāntalope sati sakārasya nimittasya nivṛttyā katvasyāpi nivṛttau, jhalparatvanivṛttyā pūrvapravṛttṣatvasyāpi nivṛttau, padāntatvāt "vraśce"ti śasya ṣa ityarthaḥ. jaśtvacartve iti. ṣasya jaśtvena ḍaḥ, tasya catrvavikalpa ityarthaḥ. sakroriti. "takṣū tanūkaraṇe" asmāt kvip. tatassorhalṅyādilope "skoḥ" iti kalope ṣasya jaśtvena ḍaḥ, tasya catrvavikalpa ityarthaḥ. taḍṅyām. taṭtsu-taṭ su. goḍiti. "rakṣa pālane" ityasmāt karmaṇyupapade'ṇi prāpte, vā'sarūpanyāyena kvipi subutpattau takṣ()śabdavadrūpam. takṣirakṣibhyāmiti. ikā nirdeśo'yam. takṣ rakṣa iti dhātubhyāṃ "hetumati ce"ti ṇica, cakāra it. "cuṭū" iti ṇakāra it. tataḥ "sanādyantāḥ" iti dhātutvāt kvipi "ṇeraniṭī"ti ṇilope, kvipi lupte, takṣ, rakṣiti ṣakārānte rūpe. tataḥ sulope sati saṃyogāntalopāpavādaḥ "skoḥ saṃyogādyoḥ" iti kakārasya jaśtvacartve ityabhipretya āha--tak()tag(), gorak()goragiti. "ḍu pacaṣ pāke" asmāt sani "sanyaṅoḥ" iti dvitvam. "halādi śeṣaḥ". "sanyataḥ" ityabhyāsā'kārasya ittvam. "coḥ kuḥ" iti cakārasya kutvam. pratyayāvayavatvātsasya ṣaḥ. pipakṣ iti rūpam. tataḥ sorlopaḥ "skoḥ" iti kakārasya lopamāśaṅkya āha--kutvasyāsiddhatvāditi. "cakārasthānikasye"ti śeṣaḥ. sati ca ṣakārasya saṃyogāntalope jhalparatvanivṛttyā pūrvapravṛttakakārasya nivṛttau padāntatvākutve jaśtvacartve ityabhipretya āha--pipak pipagiti. pipakṣau, pipakṣa ityādi. evaṃ vivagiti. vaktumicchatīti vigrahe "vaca paribhāṣaṇe" ityasmādvivakṣaśabdavadityarthaḥ. didhagiti. dagdhumicchatītyarthe "daha bhasmīkaraṇe" ityasmātsani, dvitve, halādiśeṣe, abhyāsettve, didah()sa iti sthite "dāderdhātorghaḥ" iti hasya ghatve "ekāco baśaḥ" iti dakārasya dhatve didhaghsa iti ghakārasya cartvena kakāre pratyayāvayavatvātsasya ṣatve tataḥ kvipi ato lope didhakṣiti rūpam. tasmāt subutpattau sorlope catrvasyā'siddhatvāt "skoḥ" ityabhāve ṣakārasyasaṃyogāntalope kharparatvā'bhāvātpūrvapravṛttakakārasya nivṛttau padāntatvājjaśatvacartve iti bhāvaḥ. didhakṣau didhakṣa ityādi iti. ṣāntāḥ. atha sāntāḥ. supīriti. "vorupadhāyā" iti dīrghaḥ. evaṃ sutūriti. vidvāniti. vida jñāne. adādiḥ laṭaḥ śatrādeśe "videḥ śaturvasu" śittvātsārvadhātukatvāt śap, luk. "sārvadhātukamapit" iti ṅittvānna ladhūpadhaguṇaḥ. kṛdantatvāt prātipadikatvaṃ vidvas()śabdaḥ. tasmātsuḥ, ugittvānnum, "sāntamahataḥ" iti dīrghaḥ, sulopaḥ, sasya saṃyogāntalopaḥ, tasyā'siddhatvānnalopo neti bhāvaḥ. sāntatvā'bhāvāt "vasuruāṃsu" iti datvaṃ na. vidvāṃsāviti. suṭi numi kṛte "sāntamahataḥ" iti dīrghaḥ, "naśce"tyanusvāra iti bhāvaḥ.

numbisarjanīya. `iṇko'riti pañcamīnirdeśāvdyavabitasyā'prāptau vacanam. ṣṭutvena pūrvasyeti. sanaḥ sasya rutvavisargayoḥ katayoḥ `vā śarī'ti vikalpātpa7#e sakārastena śarā vyavāye supaḥ sasya ṣatvaṃ. pūrvasya ṣṭutvam, na tu `ādeśapratyayayo'riti ṣaḥ, `apadantasye'ti niṣedhāditi bhāvaḥ. evaṃ sthite śagrrahaṇe visarjanīyasya lābhādityanye. nissveti. ādyasakārārasya pratyekaṃ vyavadhāne'pi ādeśapratyayāvayavatvanā'bhāvātṣatvaṃ na bhavati. na cā'tra `ādeśapratyayayo'rityanuvṛttyabhāvāt `numbisarjanīye'tyanena dhātukārasya ṣatvaṃ syāditi vācyam, tasya svātantryeṇa vidhāyakatvā'naṅgīkārāt. `apadāntasya mūrdhanyaḥ'`iṇko'ritivat `numbisarjanīye'tyasyāpyadhikārasūtratvāt. vidhākatvā'naṅgīkārāt. `apadāntasya mūrdhanyaḥ' `iṇko'ritivat `numvi#i#i#isarjanīye'tyasyāpyadhikārasūtratvāt. kartumicchati cikīrṣatiṣa cikīrṣateḥ kvippra tyayaḥ–cikīḥ. `ekāca upadeśe'iti `sanigrahaguhośce'ti vāsana iḍabhāve `iko jha'liti kitvādguṇā'bhāve `ajjhanagamāṃ sanī'ti dīrghe `ṛta i'dītītve raparatvaṃ, tato dvitvaṃ, `halādiḥ śeṣaḥ'`kuhoścuḥ'allopaḥ. sarhalṅyādilope padāntatvāt `rvorupadhāyāḥ'iti dīrghaḥ. doriti. dāmyatīti doḥ. saṃyogāntalopa iti. na cā'sminkartavye bahiraṅgatvenā'tolopasyā'siddhatvaṃ śaṅkyaṃ, bahirnimittāpekṣapadasaṃjñāsāpekṣatvena saṃyogānkalopasyaiva bahiraṅgatvāditi dik. viviḍiti. viśeḥ san. `ekāca'itīṇniṣedhe `halantācce'ti kittvādguṇī'bhāvaḥ. dvitvā'bhyāsakārye. taḍiti. `takṣū tvakṣū tanūkaraṇe'ityasmāt kvip. gāṃ rakṣatīti—goraṭ. karmaṇyupapade `vā sarūpa'nyāyena kvip. kutvasyāsiddhatvāditi. itarathā `sko'riti kalopaḥ syāditi bhāvaḥ. pipāgati. paktumicchati pipak. vaktumicchati vivak. `dāde'riti ghaḥ. `ekāco baśa'iti bhāṣbhāvaḥ. dagdhumicchatīti didhak. iti ṣāntāḥ. sutūriti. suṣṭhu tosatīti sutūḥ. vettīti vidvan. `videḥ śatu rvasuḥ'. adāditvācchapo luk. `sārvadhātukamipit'iti ṅittvānnopadhāguṇaḥ. ugittvānnum. `sāntamahataḥ'iti dīrghaḥ. saṃyogāntalopasyā'siddhatvānnalopo na.

numbisarjanīyaśavryavāye'pi 386, 8.3.58 numbisarjanīya. "iṇko"riti pañcamīnirdeśāvdyavabitasyā'prāptau vacanam. ṣṭutvena pūrvasyeti. sanaḥ sasya rutvavisargayoḥ katayoḥ "vā śarī"ti vikalpātpa7#e sakārastena śarā vyavāye supaḥ sasya ṣatvaṃ. pūrvasya ṣṭutvam, na tu "ādeśapratyayayo"riti ṣaḥ, "apadantasye"ti niṣedhāditi bhāvaḥ. evaṃ sthite śagrrahaṇe visarjanīyasya lābhādityanye. nissveti. ādyasakārārasya pratyekaṃ vyavadhāne'pi ādeśapratyayāvayavatvanā'bhāvātṣatvaṃ na bhavati. na cā'tra "ādeśapratyayayo"rityanuvṛttyabhāvāt "numbisarjanīye"tyanena dhātukārasya ṣatvaṃ syāditi vācyam, tasya svātantryeṇa vidhāyakatvā'naṅgīkārāt. "apadāntasya mūrdhanyaḥ""iṇko"ritivat "numbisarjanīye"tyasyāpyadhikārasūtratvāt. vidhākatvā'naṅgīkārāt. "apadāntasya mūrdhanyaḥ" "iṇko"ritivat "numvi#i#i#isarjanīye"tyasyāpyadhikārasūtratvāt. kartumicchati cikīrṣatiṣa cikīrṣateḥ kvippra tyayaḥ--cikīḥ. "ekāca upadeśe"iti "sanigrahaguhośce"ti vāsana iḍabhāve "iko jha"liti kitvādguṇā'bhāve "ajjhanagamāṃ sanī"ti dīrghe "ṛta i"dītītve raparatvaṃ, tato dvitvaṃ, "halādiḥ śeṣaḥ""kuhoścuḥ"allopaḥ. sarhalṅyādilope padāntatvāt "rvorupadhāyāḥ"iti dīrghaḥ. doriti. dāmyatīti doḥ. saṃyogāntalopa iti. na cā'sminkartavye bahiraṅgatvenā'tolopasyā'siddhatvaṃ śaṅkyaṃ, bahirnimittāpekṣapadasaṃjñāsāpekṣatvena saṃyogānkalopasyaiva bahiraṅgatvāditi dik. viviḍiti. viśeḥ san. "ekāca"itīṇniṣedhe "halantācce"ti kittvādguṇī'bhāvaḥ. dvitvā'bhyāsakārye. taḍiti. "takṣū tvakṣū tanūkaraṇe"ityasmāt kvip. gāṃ rakṣatīti---goraṭ. karmaṇyupapade "vā sarūpa"nyāyena kvip. kutvasyāsiddhatvāditi. itarathā "sko"riti kalopaḥ syāditi bhāvaḥ. pipāgati. paktumicchati pipak. vaktumicchati vivak. "dāde"riti ghaḥ. "ekāco baśa"iti bhāṣbhāvaḥ. dagdhumicchatīti didhak. iti ṣāntāḥ. sutūriti. suṣṭhu tosatīti sutūḥ. vettīti vidvan. "videḥ śatu rvasuḥ". adāditvācchapo luk. "sārvadhātukamipititi ṅittvānnopadhāguṇaḥ. ugittvānnum. "sāntamahataḥ"iti dīrghaḥ. saṃyogāntalopasyā'siddhatvānnalopo na.