1/31:iha kasmāt na bhavati : vṛkṣaḥ , plakṣaḥ iti |
2/31:saṃhitāyām iti vartate |
3/31:evam api atra prāpnoti |
4/31:kim kāraṇam |
5/31:paraḥ sannikarṣaḥ saṃhitā iti ucyate |
6/31:saḥ yathā eva pareṇa paraḥ sannikarṣaḥ evam pūrveṇa api |
7/31:evam tarhi anavakāśā avasānasañjñā saṃhitāsañjñām bādhiṣyate |
8/31:atha vā saṃhitāsañjñāyām prakarṣagatiḥ vijñāsyate : sādhīyaḥ yaḥ paraḥ sannikarṣaḥ iti |
9/31:kaḥ ca sādhīyaḥ |
10/31:yaḥ pūrvaparayoḥ |
11/31:yadi eva anavakāśā avasānasañjñā saṃhitāsañjñām bādhate atha api saṃhitāsañjñāyām prakarṣagatiḥ vijñāyate ubhayathā doṣaḥ bhavati |
12/31:iṣyante itaḥ uttaram avasāne saṃhitākāryāṇi tāni na sidhyanti |
13/31:aṇaḥ apragṛhyasya anunāsikaḥ iti |
14/31:evam tarhi ācāryapravṛttiḥ jñāpayati na sarvasya visarjanīyasya satvam bhavati iti yat ayam kharavasānayorvisjanīyaḥ iti āha |
15/31:itarathā kharavasānayoḥ saḥ bhavati iti eva brūyāt |
16/31:tat ca laghu bhavati visarjanīyasya saḥ iti etat ca na vaktavyaṃ bhavati |
17/31:avaśyam śarparevisarjanīyaḥ iti atra prakṛtinirdeśārtham visarjanīyagrahaṇam kartavyam |
18/31:atha idānīm etat api rasānnidhyārtham purastāt apakrakṣyate kharavasānayoḥ saḥ iti atra eva evam api kupvoḥ XkkaXppau ca iti evamādinā anukramaṇena vyavacchinnam bhobhagoaghoapūrvasyayo'śi iti atra rugrahaṇam kartavyam syāt |
19/31:evam api ekam visarjanīyagrahaṇam vyājaḥ bhavati |
20/31:saḥ ayam evam laghīyasā nyāsena siddhe sati yat garīyāṃsam yatnam ārabhate tat jñāpayati ācāryaḥ na sarvasya visarjanīyasya satvam bhavati iti |
21/31:evam api anaikāntikam jñāpakam |
22/31:etāvat jñāpyate na sarvasya vijanīyasya satvam bhavati iti tatra kutaḥ etat iha bhaviṣyati vṛkṣaḥ tatra plakṣaḥ tatra iti iha na bhaviṣyati vṛkṣaḥ plakṣaḥ iti |
23/31:evam tarhi ācāryapravṛttiḥ jñāpayati na asya visarjanīyasya satvam bhavati iti yat ayam śarpare visarjanīyaḥ iti āha |
24/31:atha vā hali iti vartate |
25/31:kva prakṛtam |
26/31:hali sarveṣām iti |
27/31:yadi tat anuvartate mayaḥ uñaḥ vaḥ vā hali ca iti hali api vatvam prāpnoti |
28/31:śamu naḥ |
29/31:śamu yoḥ astu |
30/31:evam tarhi visarjanīyasyasaḥ iti atra khari iti anuvartiṣyate |
31/31:atha vā sambandham anuvartiṣyate

khari ityanuvartate. visarjanīyasya sakāraḥ ādeśaḥ bhavati khari parataḥ. vṛkṣaśchādayati. plakṣaśchādayati. vṛkṣasṭhakāraḥ. plakṣaṣṭhakāraḥ. vṛkṣasthakāraḥ. plakṣasthakāraḥ. vṛkṣascinoti. plakṣaścinoti. vṛkṣaṣṭīkate. plakṣaṣṭīkate. vṛkṣastarati. plakṣastarati.

visarjanīyasya saḥ 8.3.34 khari ityanuvartate. visarjanīyasya sakāraḥ ādeśaḥ bhavati khari parataḥ. vṛkṣaśchādayati. plakṣaśchādayati. vṛkṣasṭhakāraḥ. plakṣaṣṭhakāraḥ. vṛkṣasthakāraḥ. plakṣasthakāraḥ. vṛkṣascinoti. plakṣaścinoti. vṛkṣaṣṭīkate. plakṣaṣṭīkate. vṛkṣastarati. plakṣastarati.

visarjanīyasya saḥ. , 8.3.34 "kharotyanuvatrtate" iti. kharavasānayorvisarjanīyaḥ" 8.3.15 ityataḥ anuvṛttiśca maṇḍūkapalatinyāyena, svasambandhānuvṛttyā vā veditavyaḥ; anyathā pūrvasūtre'pi 8.3.33 khari kāryaṃ vijñāyeta॥

visarjanīyasya saḥ 96, 8.3.34 khari. cakriṃstrāyasva, cakriṃstrāyasva. apraśān kim? praśāntanoti. padasyeti kim? hanti॥

visarjanīyasya saḥ. `kharavasānayo'rityato maṇḍūkaplutyā kharītyanuvartate, ekadeśe svaritatvapratijñānāt. kecittu visargaśravaṇāt kharītyārthikam, avasānasya tu na saṃbandhaḥ, vyākhyānādityāhuḥ. tadāha–kharīti. `visarjanīyasya sa' iti siddhe `saṃpuṃkānā'miti punarvidhānaṃ vyarthamityata āha–etadapavādeneti. punarvidhānaṃ `vā śarī'ti pākṣikavisargabādhanārthamiti bhāvaḥ. eteṣāṃ visargasya sakāro vaktavya ityarthaḥ. `anena vārtikenātra visargasya nityameva satva'miti śeṣaḥ. anusvārapakṣe rūpam. ubhayatrāpi dvisakāratvameva. samo veti. samo masya suṭi lopameke ācāryā icchantītyarthaḥ. ekaśabdo'nyaparyāyaḥ. `eke mukhyānyakevalāḥ' ityamaraḥ. lopapakṣepyanusvārānunāsikābhyāmekasakāraṃ rūpadvayamityāha–lopasyāpīti. `atrānunāsikaḥ pūrvasya tu ve'tyatra roḥ pūrvasyetyupalakṣaṇaṃ ruprakaraṇavidheyasya lopasyāpi, anyathā ruprakaraṇa ityarthasya `atre'tyasya vaiyathryāt. evamanunāsikātparo'svāra ityatra roḥ pūrvasmādityapi. tatasca samo malopasyāpi ruprakaraṇasthatayā lopātpūrvavartino'kārasya kadācidanunāsikaḥ. tadabhāvapakṣe'kārātparo'nusvārāgama ityevamanusvārānunāsikābhyāmekasakāraṃ rūpadvayamityarthaḥ. dvisakāraṃ tūktameveti. `rutvapakṣe' iti śeṣaḥ. nanu lopapakṣe evā'naci ceti suṭaḥ sakārasya dvitvena dvisakārarūpadvayasya siddhatvātsamaḥ suṭīti rutvavidhānaṃ vyarthamityata āha–tatreti. tatra= dvisakārarūpayormadhye, rutve sati tatsthānikasakārasyā'naci ceti dvitvapakṣe trisakāramapi rūpadvayamityarthaḥ. etadarthameva rutvavidhānamiti bhāvaḥ. skoriti lopastu na, ra#utvasyāsiddhatvāt. naca lopapakṣa eva suṭaḥ sakārasyā'naci ceti dvitve prathamasakārasya tenaiva sūtreṇa punardvitve trisakāramapi rūpadvayaṃ siddhamiti samo rutvavidhivryartha eveti vācyaṃ, `lakṣye lakṣaṇasya sakṛdeva pravṛtti'riti nyāyāt. nanu varṇasamāmnāye'nusvārasya pāṭhā'bhāvādanactvāttataḥ. parasya sakārasya kathamanusvārapakṣe dvitvamityata āha-anusvāravisargeti. etacca hayavaraṭ?sūtre bhāṣye sthitam. akāroparīti. ikārādyupari pāṭhe `payaḥsu' ityādau iṇaḥ parasya vihitamādeśapratyayoriti ṣatvaṃ syāditi bhāvaḥ. kaścittu `iṇaḥ ṣa' iti ṣatvaṃ syāditi vadan vabhrāma, tatra visargasyaiva ṣatvavidheḥ. evaṃ cā'nunāsikapakṣe ekasakāraṃ dvisakāraṃ trisakāramiti trīṇi rūpāṇi. evamanusvārapakṣe'pi trīṇi rūpāṇīti sthitam. anunāsikavatāmiti. anunāsikapakṣe ekadvitrisakārāṇāṃ kadvitve trīṇi, tadabhāve trīṇīti ṣaḍityarthaḥ. nanu kakārasyā'caḥ paratvā'bhāvātkathamanaci ceti dvitvamityata āha–śaraḥ khaya itīti. śaraḥ parasya khayodve vā sta iti vārtikārthaḥ. evaṃ cā'nunāsikapakṣe dvikakārāṇi trīṇi rūpāṇi, ekakakārāṇi trīṇiti ṣaḍa\ufffdpāṇi sthitāni. anusvārapakṣe tu dvādaśa rūpāṇītyāha-anusvāravatāmiti. anusvārasyāpītyapinā kakārasaṃgrahaḥ. anusvārapakṣe ekadvitrisakārāṇāṃ rūpāṇāmanusvārasya śarṣu pāṭhasyopaśaṅkhyātatvena śatrvāddvitvavilpe sati dvyanusvārāṇi trīṇi(3), ekānusvārāṇi trīṇi(3) iti ṣaṭ(6). atha ṣaṇṇāmapyeṣāṃ `śaraḥ khaya' iti kakārasya dvitvavikalpe sati dvikakārāṇi ṣaṭ(6) ekakakārāṇi ṣaṭ-ityanusvārapakṣe dvādaśa(12) ityarthaḥ. evaṃ ca anunāsikapakṣe ṣaṭ(6) anusvārapakṣe dvādaśa(12) ityaṣṭādaśa(18) rūpāṇi. eṣāmiti. uktānāmaṣṭādaśānāṃ rūpāṇāṃ takārasyā'co rahābhyāmiti dvitvavikalpe sati prathamasya takārasya `yaṇo maya' iti punardvitve ekaikasya ekataṃ dvitaṃ tritamiti saṅkalanayā- ekatānyaṣṭādaya(18), dvitānyaṣṭādaśa(18), tritānyaṣṭādaśa(18) iti saṅkalanayā caturadhikapañcāśadrūpāṇi (54) sampannānītyarthaḥ. \r\naṇo'nunāsikatva iti. aṇo'pragṛhrasyānunānāsika iti takārādākārasyā'nunāsikatvavikalpe satyānunāsikye catuṣpañcāśat (54). tadabhāve catuṣpañcāśat (54) iti saṅkalanayā aṣṭādhikaṃ śataṃ(108) rūpāṇi sampannanītyarthaḥ.

visarjanīyasya saḥ. 137, 8.3.34 visarjanīyasya saḥ. "kharavasānayo"rityato maṇḍūkaplutyā kharītyanuvartate, ekadeśe svaritatvapratijñānāt. kecittu visargaśravaṇāt kharītyārthikam, avasānasya tu na saṃbandhaḥ, vyākhyānādityāhuḥ. tadāha--kharīti. "visarjanīyasya sa" iti siddhe "saṃpuṃkānā"miti punarvidhānaṃ vyarthamityata āha--etadapavādeneti. punarvidhānaṃ "vā śarī"ti pākṣikavisargabādhanārthamiti bhāvaḥ. saṃpuṃkānāmiti. sam pum-kān-eteṣāṃ visargasya sakāro vaktavya ityarthaḥ. "anena vārtikenātra visargasya nityameva satva"miti śeṣaḥ. sam̐sskarteti. anunāsikapakṣe rūpam. saṃsskarteti. anusvārapakṣe rūpam. ubhayatrāpi dvisakāratvameva. samo veti. samo masya suṭi lopameke ācāryā icchantītyarthaḥ. ekaśabdo'nyaparyāyaḥ. "eke mukhyānyakevalāḥ" ityamaraḥ. lopapakṣepyanusvārānunāsikābhyāmekasakāraṃ rūpadvayamityāha--lopasyāpīti. "atrānunāsikaḥ pūrvasya tu ve"tyatra roḥ pūrvasyetyupalakṣaṇaṃ ruprakaraṇavidheyasya lopasyāpi, anyathā ruprakaraṇa ityarthasya "atre"tyasya vaiyathryāt. evamanunāsikātparo'svāra ityatra roḥ pūrvasmādityapi. tatasca samo malopasyāpi ruprakaraṇasthatayā lopātpūrvavartino'kārasya kadācidanunāsikaḥ. tadabhāvapakṣe'kārātparo'nusvārāgama ityevamanusvārānunāsikābhyāmekasakāraṃ rūpadvayamityarthaḥ. dvisakāraṃ tūktameveti. "rutvapakṣe" iti śeṣaḥ. nanu lopapakṣe evā'naci ceti suṭaḥ sakārasya dvitvena dvisakārarūpadvayasya siddhatvātsamaḥ suṭīti rutvavidhānaṃ vyarthamityata āha--tatreti. tatra= dvisakārarūpayormadhye, rutve sati tatsthānikasakārasyā'naci ceti dvitvapakṣe trisakāramapi rūpadvayamityarthaḥ. etadarthameva rutvavidhānamiti bhāvaḥ. skoriti lopastu na, ra#utvasyāsiddhatvāt. naca lopapakṣa eva suṭaḥ sakārasyā'naci ceti dvitve prathamasakārasya tenaiva sūtreṇa punardvitve trisakāramapi rūpadvayaṃ siddhamiti samo rutvavidhivryartha eveti vācyaṃ, "lakṣye lakṣaṇasya sakṛdeva pravṛtti"riti nyāyāt. nanu varṇasamāmnāye'nusvārasya pāṭhā'bhāvādanactvāttataḥ. parasya sakārasya kathamanusvārapakṣe dvitvamityata āha-anusvāravisargeti. etacca hayavaraṭ()sūtre bhāṣye sthitam. akāroparīti. ikārādyupari pāṭhe "payaḥsu" ityādau iṇaḥ parasya vihitamādeśapratyayoriti ṣatvaṃ syāditi bhāvaḥ. kaścittu "iṇaḥ ṣa" iti ṣatvaṃ syāditi vadan vabhrāma, tatra visargasyaiva ṣatvavidheḥ. evaṃ cā'nunāsikapakṣe ekasakāraṃ dvisakāraṃ trisakāramiti trīṇi rūpāṇi. evamanusvārapakṣe'pi trīṇi rūpāṇīti sthitam. anunāsikavatāmiti. anunāsikapakṣe ekadvitrisakārāṇāṃ kadvitve trīṇi, tadabhāve trīṇīti ṣaḍityarthaḥ. nanu kakārasyā'caḥ paratvā'bhāvātkathamanaci ceti dvitvamityata āha--śaraḥ khaya itīti. śaraḥ parasya khayodve vā sta iti vārtikārthaḥ. evaṃ cā'nunāsikapakṣe dvikakārāṇi trīṇi rūpāṇi, ekakakārāṇi trīṇiti ṣaḍa()pāṇi sthitāni. anusvārapakṣe tu dvādaśa rūpāṇītyāha-anusvāravatāmiti. anusvārasyāpītyapinā kakārasaṃgrahaḥ. anusvārapakṣe ekadvitrisakārāṇāṃ rūpāṇāmanusvārasya śarṣu pāṭhasyopaśaṅkhyātatvena śatrvāddvitvavilpe sati dvyanusvārāṇi trīṇi(3), ekānusvārāṇi trīṇi(3) iti ṣaṭ(6). atha ṣaṇṇāmapyeṣāṃ "śaraḥ khaya" iti kakārasya dvitvavikalpe sati dvikakārāṇi ṣaṭ(6) ekakakārāṇi ṣaṭ-ityanusvārapakṣe dvādaśa(12) ityarthaḥ. evaṃ ca anunāsikapakṣe ṣaṭ(6) anusvārapakṣe dvādaśa(12) ityaṣṭādaśa(18) rūpāṇi. eṣāmiti. uktānāmaṣṭādaśānāṃ rūpāṇāṃ takārasyā'co rahābhyāmiti dvitvavikalpe sati prathamasya takārasya "yaṇo maya" iti punardvitve ekaikasya ekataṃ dvitaṃ tritamiti saṅkalanayā-ekatānyaṣṭādaya(18), dvitānyaṣṭādaśa(18), tritānyaṣṭādaśa(18) iti saṅkalanayā caturadhikapañcāśadrūpāṇi (54) sampannānītyarthaḥ. aṇo'nunāsikatva iti. aṇo'pragṛhrasyānunānāsika iti takārādākārasyā'nunāsikatvavikalpe satyānunāsikye catuṣpañcāśat (54). tadabhāve catuṣpañcāśat (54) iti saṅkalanayā aṣṭādhikaṃ śataṃ(108) rūpāṇi sampannanītyarthaḥ.

visarjanīyasya. kharīti. etacca`kharavasānayoḥ' iti sūtrānmaṇḍūkaplutyā'nuvartate.

visarjanīyasya saḥ 111, 8.3.34 visarjanīyasya. kharīti. etacca"kharavasānayoḥ" iti sūtrānmaṇḍūkaplutyā'nuvartate. saṃsskarteti. "saṃparibhyā"miti karoteḥ suṭ. nanvanusvārasyā'nactvāttataḥ parasya dvitvaṃ na syādevetyanusvārapakṣe trisakārakaṃ rūpaṃ kathaṃ syādityāśaṅkyāha-anusvāravisargetyādi. akāroparīti. yadi tvikāropari paṭha()eraṃstarhi "payaḥsu" "yaśaḥsu" ityādau "iṇaḥ parasye"ti ṣatvaṃ syāditi bhāvaḥ. actvāditi. na caivaṃ "hariḥ kartā" "hariṃsmaret" "rāmaḥ pātītyādau yaṇādiprasaṅgaḥ, tripādīsthatvena visargādīnāmasiddhatvāt. anusvārasyāpi dvitve iti. apiśabdātkakārasya. vacanāntareṇeti. "aco rahābhyā"miti kṛte'pi "yaṇo mayaḥ" iti bhavatyeveti bhāvaḥ.