1/6:stambhusivusahām caṅi upasargāt |*
2/6:stambhusivusahām caṅi upasargāt iti vaktavyam |
3/6:kim prayojanam |
4/6:upasargāt yā prāptiḥ tasyāḥ pratiṣedhaḥ yathā syāt |
5/6:abhyāsāt yā prāptiḥ tasyāḥ pratiṣedhaḥ mā bhūt iti |
6/6:paryasīṣahat

sadi ṣvañja ityetayoḥ dhātvoḥ liṭi parataḥ sakārasya parasya mūrdhanyaḥ na bhavati. abhiṣasāda. pariṣasāda. niṣasāda. viṣasāda. pariṣasvaje, pariṣasvajāte, pariṣasvajire. abhiṣasvaje. svañjeḥ saṃyogāntādapi vibhāṣā liṭaḥ kittvam icchanti iti pakṣe 'nuṣaṅgalopaḥ.

stambhusivusahāṃ caṅi 8.3.114 stambhu sivu saha ityeteṣāṃ caṅi parataḥ sakārasya mūrdhanyādeśo na bhavati. stanbheḥ 8.3.77 iti, parinivibhyaḥ iti ca prāptaḥ mūrdhanyaḥ pratiṣidhyate. stambhu paryatastambhat. abhyatastambhat. sivu paryasīṣivat. nyasīṣivat. saha paryasīṣahat. vyasīṣahat. stambhusivusahāṃ caṅyupasargāditi vaktavyam. upasargādyā prāptiḥ tasyāḥ eva pratiṣedho yathā syāt, abhyāsādyā prāptiḥ tasyā mā bhūtiti. tathā ca eva udāhṛtam.

pratistabdhanistabdhau ca. , 8.3.116 "pratistabdham(), nistabdham()" iti. "stambheḥ" 8.3.67 iti prāptasya ṣatvasyāpavādo nipātyate॥

stanbhusivu. `upasarganimittasya pratiṣedha' iti vārtikam. ` na raparasṛpī'tyato netyanuvartate. `sahe sāḍaḥ saḥ' ityataḥ sa iti ṣaṣṭha\ufffdntamanuvartate. `mūrdhanya' ityadhikṛtam. tadāha – upasarganimitta ityādi. stambhuḥ sautro dhātuḥ. `ṣivu tatantusantāne' `ṣaha marṣaṇe' paryasīṣivat nyasīṣahaditi. `parinivibhyaḥ seve'tyupasarganimittaṃ ṣatvaṃ na. abhyāsanimittaṃ tu ṣatvaṃ bhavatyeva. āṭiṭta āśiśaditi. āṭ i a t, āś i a t iti sthite `ṇau caṅī'tyupadhāhyasvātprāgantaraṅgatvā`caṅī'ti dvitvamāśaṅkyāha– bahiraṅgo'pīti. upadhāhyasvaścaṅparaṇyapekṣatvādbahiraṅgaḥ. dvitvaṃ tu caṅmātrāpekṣatvādantaraṅgam. athā'pi dvitvātprāgeva upadhāhyasva ityarthaḥ. kuta ityata āha– oṇeriti. `oṇṛ apanayane' iti dhātoḥ ṛditkaraṇam auṇiṇadityatra `\tnoglopī'ti upadhāhyasvapratiṣedhārtham. yadi tu upadhāhyasvātprāgeva antaraṅgatvāddvitvaṃ syāttadā oṇ i a t ityatra `ajāderdvitīyasye'ti ṇītyasya ṇicā saha dvitve sati paścādokārasya caṅpare ṇau upadhātvā'bhāvādeva hyasvasyā'prasaktatvādṛditkaraṇaṃ vyarthaṃ syāt. `dvitvātprāgeva upadhāhyasva'ityabhyupagame tu oṇ i a t ityasyāmavasthāyāṃ prāptasya hyasvasya niṣedhārthamṛditkaraṇamarthavat. ato `bahiraṅgo'pyupadhāhyasvo dvitvāt prāgeve'ti vijñāyate ityarthaḥ. nanu āṭiṭat āśiśaditi sidhyatyeveti kimanena jñāpanenetyata āha- - mā bhavānididhaditi. edh i a t iti sthite pūrvaṃ dvitvapravṛttau `dhī'tyasya dvitve paścādekārasya hyasvo na syāt, dvitvātprāgeva upadhāhyasve tu idh i a t iti sthite `dhī'tyasya dvitve māṅyogādāḍabhāve ididhaditi iṣṭaṃ sidhyatītyarthaḥ. nanu mā bhavān predidhadityatra pra ididhaditi sthite kṛte'pi hyasve ekadeśavikṛtanyāyena edhadhātutvāt `etyedhatyūṭhsu' iti vṛddhiḥ syādityata āha– ejādāvedhatāviti. `avarṇādejādyoretyedhatyo'riti vyākhyātatvāditi bhāvaḥ. aundidaditi. und i a t iti sthite `dī'tyasya dvitvamiti bhāvaḥ. āḍḍiḍaditi. aḍḍadhāturdopadhaḥ. ṣṭutvasaṃpanno ḍakāraḥ. aḍḍi a t iti sthite ṣṭutvasyā'siddhatvena dakārātparasya `ḍi'ityasya dvitvamiti bhāvaḥ. ārcidaditi. arc i a t iti sthite rephāt parasya `cī'tyasya dvitvamiti bhāvaḥ. ubja ārjave iti. nanu caṅi `bjī'tyasya dvitve halādiśeṣa#e aubibjaditi rūpaṃ syāt. aubjijadityeva dvitvamiti bhāvaḥ. tarhi dakāraḥ kuto na śruyate ityata āha- - bhujanyubjāviti. nanu dvitvātprāgantaraṅgatvāddakārasya bakārādeśe sati `na ndrā' iti niṣedhasya kathamiha pravṛttirityata āha– sa ceti. nanu `dru gatau' drāvayati, caṅi `dru'ityasya dvitve uttarakhaṇḍasya vṛddhyāvādeśayorupadhāhyasve `ruāvatiśṛṇotī'tyabhyāsasya ittve adidravaditi iṣyate. tannopapadyate. `na ndrāḥ' iti dakārasya dvitvaniṣedhādityata āha–ajāderityeveti. `na ndrāḥ' ityatra ajāderityanuvartata evetyarthaḥ. `ādibhūtādacaḥ' iti vyākhyātaṃ prāk. tataśca ādibhūtādacaḥ parā nadarā dvirna bhavantīti phalitam. neheti. prakṛte ādibhūtādacaḥ paratvā'bhāvānna dakāradvitvaniṣedha ityarthaḥ. `adidrapa'diti pāṭhe drādhātorṇici puki `drāpī'tyasmādrūpam. nanu `lāvasthāyāma'ḍiti pakṣe acaḥ paratvamastyeveti cenna, `na ndrāḥ' ityatra `liṭi dhāto'ritto dhātorityanuvarttya dhātusaṃjñākālikādāderacaḥ parā nadarā dvirneti vyākhyānādityāhuḥ.

stanbhuḥ sautraḥ. `ṣivu tantusaṃtāne'. ṣaha marṣaṇe'. stanbhateḥ `stanbheḥ' ityanena prāptiranyayostu `parinivibhyaḥ' ityaneneti viveḥ. āṭiṭat. āśiśaditi. ṇicā saha dvitvātsanvadbhāvo neti tdaviṣaye vihito yo `dīrgho lagho'riti dīrghaḥ sa na pravartate. ṛditkaraṇālliṅgāditi. yadi pūrvaṃ dvirvacanaṃ bhavettada. ṇiśabdasya dvitve satyupadhāhyasvasyā'prāptestatpratiṣedhārthamṛditkaraṇaṃ vyarthaṃ syādatastadukte'tha jñāpakameva. ejādāvedhatāviti. `etyedhatyūṭhsu' iti sūtre `ejādyoretyedhatyo'riti vyākhyātatvāditi bhāvaḥ. na ca mā bhavānpredidhadityatra `ṇau caṅī'ti hyasve kṛte nāyamedhatiriti vṛddherapravṛttau kimedhaterejādiviśeṣameneti vācyam, ekadeśavikṛtasyā'nanyatvāt. na caivamapi `ajāderdvitīyasye'ti dhiśabdasthāne dhidhiśabdādeśe sati vasnasoriva prakṛtipratyayavibhāghasaṃmoha iti vācyaṃ, `dviḥ prayogo dvirvacanaṃ ṣaṣṭha'miti bhāṣye siddhāntatatvāt. anyathā ihaiva predidhadityatra ṇilopo na syāt, `jighāṃsatī'tyādau sanaḥ sakāreṇa viśiṣṭasya dvitve kṛte kutvaṃ ca na syāditi dik. ubja ārjava iti. ayamupadhmānīyopadha iti vārtikakṛtoktam. tasya `jhalāṃ jaś jhaśī'ti jhaśtvena bakāre kṛte– abjitā ubjitumiti rūpam. etaccā'yogavāhānāṃ śarṣu pāṭhasya phalam. bhāṣyakārādayastūpadhmānīyopadhapāṭhe `ubjijiṣatī'ti rūpaṃ na sidhyet. yadi `pūrvatrā'siddhīyamadvirvacane' ityāśritya bakārottaraṃ dvitvaṃ kriye, yadi vā asyā'nityatāmāśritya bakārātpūrvamevopadhmānīyasya dvitvamubhayatāpīṣṭarūpā'siddhiḥ, ādye ubibjiṣati, dvitīye tūpadhmīnīyasyā'ctvāttadādeḥ `ajāderdvitīyasye'ti dvitve halādiḥ śeṣe dvitīyopadhmānīyasya jaśtvena bakāre paścātprathamasyāpi tathaiva bakāre ubbjiṣatītyāpatteḥ. tataśceṣṭasiddhaye dakāropadho'yaṃ svīkāryaḥ. `bujanyubjā'viti nipātanādupadhādakārasya bo bhavatīti vākyaṃ kalpyate, tacca `stoḥ śnunā ścu'rityasyāgre. tadayamarthaḥ— ścunā yoge ud?jerdakārasya bakāra iti. abhyudraḥ samudra ityatra tu ubjitā ubjitumityatreva cavargayogo nāstīti na bakāraḥ. dakāropadhe cāsmansvīkarṛte `na ndrāḥ' iti niṣedhājjiśabdasya dvitve tato bakāre ca ubjijiṣatīti sidhyati rūpam. na ca `pūrvatrāsiddhīyamadvirvacane'iti dhakārottaraṃ dvirvacane sati syādevā'niṣṭamiti vācyam, dvirvacane hi traipādikaṃ siddhaṃ na tu tanniṣedhe'pi. tathā ca niṣedhe tripādīśthasyā'siddhatvāt `na ndrāḥ' iti niṣedhaḥ pravartate. ydavā tādṛśavākyamiha na kalpyate kiṃ tu `bhujanyubjau' iti nipātanena dasya ba iti. na caivaṃ bakārasahitasya dvitvaprasaṅgaḥ, dhātordakāroccāraṇasāmathryāt. nacā'bhyudra ityādāvapi bakāraśravaṇaprasaṅgaḥ, akutvaviṣaya eva bakāranipātanābhyupagamāt. yadvā abhyudra ityādi rūpaṃ dvyupasargādramerḍapratyaye jñeyam. ud?jestu ghañi anabhidhātprayogā'bhāva iti vadanti. tadetadbhāṣyādimatamabhipretyāha– upadeśe dakāropadha ityādi. ajāderityeveti. `na ndrāḥ' ityatra ajāderityanuvartate, tena ādibhūtādacaḥ parā eva nadarā dvirnocyante nānye ityarthaḥ. nanu `lāvasthāyāmeva `a'ḍiti bhāṣyākoraktapakṣe adidrapadityatra ajāditvamastyeva, nyāyyaśca prathamamaṭ, paratvādantaraṅgatvācceti cet. atrāhuḥ– dvitīyasyetyapyatrānuvartate, tatsāmathryācca nityaṃ dvitīyasyeti tadarthaḥ. tena lāvasthāyāmaṭi kṛte'pi dātusaṃjñāpravṛttikāle ajāditvā'bhāvānnoktadoṣaḥ. nityaṃ dvitīyasyaikāco ye nadarāsteṣāmeva niṣedhāt. na caivaṃ nitya#ṃ dvitīyasyeti vyākhyayaiva iṣṭasiddhāvajāderityasyā'trānuvṛttirmāstviti vācyam, indridīyiṣatītyatra dakārasyāpi dvitvaniṣedhāpatteḥ. ajāderityuktau tvādibhūtadacaḥ paratvaṃ dakārasya neti siddhamiṣṭam. na ca ajāderiti karmadhārayātpañcamītyuktatvāt. iha ca ekadeśe svaritatvaṃ pratijñāya aca ityevānuvatryatām. athavā āderitysayāpyanuvartanamastu, tasya nāvayavaparatvaṃ, kiṃtu pūrvavartimātraparatvaṃ, śabdādhikārāśrayaṇāditi jñeyam. nanvevamuttarārthatayā dvitīyasyeti grahaṇasya sārthakatve sthite `dvitīyasyeti na vaktavya'miti bhāṣyaṃ virudhyeteti cet. maivam. yasminsūtre paṭhitaṃ tatra māstviti tadāśayāt. rana ca ajāderityetāvatyukteyasya kasyacidekāco dvitvaṃ syāditi vācyam, prathamasyaikācaḥ pūrveṇaiva siddheḥ punarārambho dvitīyasya dvitvārthamiti suvacatvāt.