ekavacanasya iti vartate. dvitīyāyā yadekavacanaṃ tadantayoḥ yuṣmadasmadoḥ yathāsaṅkhyam tvā mā ityetau ādeśau bhavataḥ. grāmastvā paśyati. grāmo mā paśyati.

tvāmau dvitīyāyāḥ 8.1.23 ekavacanasya iti vartate. dvitīyāyā yadekavacanaṃ tadantayoḥ yuṣmadasmadoḥ yathāsaṅkhyam tvā mā ityetau ādeśau bhavataḥ. grāmastvā paśyati. grāmo mā paśyati.

dvitīyaikavacanāntayostvā mā ityādeśau staḥ..śrīśastavāvatu māpīha dattātte me'pi śarma saḥ. svāmī te me'pi sa hariḥ pātu vāmapi nau vibhuḥ..sukhaṃ vāṃ nau dadātvīśaḥ patirvāmapi nau hariḥ. so'vyādvo naḥ śivaṃ vo no dadyāt sevyo'tra vaḥ sa naḥ..(ekavākye yuṣmadasmadādeśā vaktavyāḥ). ekatiṅ vākyam. odanaṃ paca tava bhaviṣyati. (ete vānnāvādayo'nanvādeśe vā vaktavyāḥ). anvādeśe tu nityaṃ syuḥ. dhātā te bhakto'sti, dhātā tava bhakto'sti vā. tasmai te nama ityeva.. supāt, supād.. supadau..

tvāmau dvitīyāyāḥ 334, 8.1.23 dvitīyaikavacanāntayostvā mā ityādeśau staḥ॥śrīśastavāvatu māpīha dattātte me'pi śarma saḥ. svāmī te me'pi sa hariḥ pātu vāmapi nau vibhuḥ॥sukhaṃ vāṃ nau dadātvīśaḥ patirvāmapi nau hariḥ. so'vyādvo naḥ śivaṃ vo no dadyāt sevyo'tra vaḥ sa naḥ॥(ekavākye yuṣmadasmadādeśā vaktavyāḥ). ekatiṅ vākyam. odanaṃ paca tava bhaviṣyati. (ete vānnāvādayo'nanvādeśe vā vaktavyāḥ). anvādeśe tu nityaṃ syuḥ. dhātā te bhakto'sti, dhātā tava bhakto'sti vā. tasmai te nama ityeva॥ supāt, supād॥ supadau॥

tvāmau dvitīyāyāḥ. tvāśca māśceti vigrahaḥ. ekavacanasyetyanuvartate. tadāha- dvitīyetyādinā.\r\natha vibhaktikramaklṛptadvitīyācaturthīṣaṣṭhīkrameṇa ekadvibahuvacanakrameṇa codāharati-śrīśa ityādi. `tatra `śrīśastvāvatu māpīhe'ti prathamaḥ pādaḥ. śriyā īśaḥ==patiḥ–viṣṇuḥ, tvā mā api pātu ityanvayaḥ. atra tvāṃ, māmiti dvitīyaikavacanāntayostvā mā ityādeśau. dattātte me'pi śarma sa iti. sa śrīśaḥ te me'pi śarma sukhaṃ dattādityanvayaḥ. `ḍu dāñ dāne' āśiṣi loṭi dattāditi rūpam. `dadyā'diti kvacitpāṭhaḥ. atra tubhyaṃ mahramiti caturthyekavacanāntayoste me ityādeśau. svāmī te me'pi sa haririti. atra tava mama iti ṣaṣṭha\ufffdekavacanāntayoste me ādeśau. pātu vāmapi nau vibhuriti. vibhuḥ=sarvavyāpako vāṃ nau api pātu ityanvayaḥ. atra yuvām āvām iti dvitīyādvivacanayorvāṃ nau ityādeśau. sukhaṃ vāṃ nau dadātvīśa iti. `nau' ityanantaramapiśabdo'dhyāhāryaḥ. at yuvābhyām āvābhyām iti caturthīdvivacanāntayorvāṃnāvau. patirvāmapi nau haririti. atra yuvayorāvayoriti ṣaṣṭhīdvivacanāntayorvāṃnāvau. so'vyādvo na iti. saḥ=hari vaḥ naḥ api avyāt=rakṣatādityarthaḥ. atra yuṣmān asmān iti dvitīyābahuvacanāntayorvasnasau. śivaṃ vo no dadyāditi. śivamiti śubhamucyate. `na' ityanantaram `apī'tyadhyāhāryam. atra yuṣmabhyam, asmabhyam iti caturthībahuvacanāntayorvasnasau. sevyo'tra vaḥ sa na iti. sa hariḥ vaḥ naḥ-api sevyaḥ=bhajanīyaḥ ityarthaḥ. `kṛtyānāṃ kartari vā' iti ṣaṣṭhī. atra yuṣmākam, asmākam iti ṣaṣṭhībahuvacanāntayorvasnasau. tvāṃ pātu māṃ pātviti. atra yuṣmadasmoḥ padātparatvā'bhāvāt `tvāmau dvitīyāyāḥ' iti na bhavatītyarthaḥ. adyapyatra asmacchabdasya pātviti padātparatvamasti, tathāpi bhinnakālaṃ vākyadvayamiha vivakṣitamityadoṣaḥ. saṃvedyo'smāniti. atrā'smacchabdasya pādādau sthitatvānnādeśaḥ. yadyapyanuṣṭupchandasko'yaṃ ślokaḥ, tatra ekaikaḥ pāṭo'ṣṭākṣara iti sthitiḥ. tatra sandhyabhāve `asmānkṛṣṇaḥ sarvadā'vatu #ityasya navākṣaratvānna pādatvam. kṛte tu sandhau okārasya parāditve sati aṣṭākṣaratva vyāghātaḥ. `saṃvedya' ityasya padatvā'bhāvādasmadaḥ padātparatvā'bhāvaśca. pūrvāntatve tu `smā'nityasya pādādisthitasya nāsmacchabdarūpatā, tathāpi `saṃvedyo' ityekādeśaviśiṣṭasya pūrvāntatvātpadatvam. `smānityasya tu ekadeśavikṛtanyāyena dvitīyāntāsmacchabdarūpatvam. vasstutastu okārasya pūrvāntatvātsaṃvedyo ityasya padatvam, smānityāderaṣṭākṣaratvaṃ ca. parāditvāccāsmacchabdarūpatā. `ubhayata āśrayaṇe nāntādiva'diti tu nāstītīṇdhātau nirūpayiṣyāmaḥ. kecittu `apadādau kiṃ, yuṣmān rakṣatu govindo'smān kṛṣṇassarvadāvatu' iti pratyudāharanti. tanni, yuṣmānityasya padātparatvā'bhāvādevā'prāpteḥ. asmānityasya tu padātparatve'pi samānavākyasthapadātparatvā'bhāvāt. nanu `yuṣmadasmadoḥ ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyāntayoḥ' ityeva sūtryatāṃ, ki sthagrahaṇena. sthagrahaṇe.ñapi kathañcittasyaivārthasya lāmādityata āha–hāsīriti gamyate. tataśca ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyāstiṣṭhataḥ=na parityajata iti vyutpattirvivakṣitā. ṣaṣṭha\ufffdādivibhaktīraparityajatorityarthaḥ. aluptaṣaṣṭha\ufffdādivibhaktiviśiṣṭhayoriti phalatīti bhāvaḥ. iti yuṣmatputra iti. padātparatvaṃ sampādayitum `iti' śabdaḥ. yuvayoryuṣmākaṃ vā putraḥ, āvayorasmākaṃ vā putra iti vigrahaḥ. atra vibhakterlukā luptatvātśrūyamāṇavibhaktikatvā'bhāvānnādeśapravṛttiḥ. tava putro mama putra iti vigrahastu na, `pratyayottarapadayośce'ti tatra tvamādeśayorvakṣyamāṇatvāt.

temayāvekavacanasya , 8.1.23 temayau. ṣaṣṭhīcaturthyekavacanāntayoriti. atra dvitīyāgrahaṇaṃ nānuvartate, tatra tvāmādeśayorvakṣyamāṇatvāt. "temayau" iti sūtre teśca meśca temayāviti vigraha iti bhāvaḥ. ayamapi vānāvorapavādaḥ.

uktānādeśānvacanakrameṇodāharati–śrīśa ityādinā. smī te me'pīti. `svāmī\ufffdārādhipatī'ti ṣaṣṭhīsaptamyorvidhānādiha ṣaṣṭhī. dvivacanāntayorudāharaṇamāha–pātu vāmityādinā. bahuvacanāntayostu–so'vyāvdona ityadi. sevyo'tra vaḥ sa na iti. `arhe kṛtyatṛcaśce'ti ṇyat. `kṛtyānāma kartari ve'ti ṣaṣṭhī. vedairaśeṣairiti.`yuṣmān rakṣatu govindaḥ'iti prācaḥ pāṭhastūpekṣitaḥ, `yuṣmā'nityasya padātparatvā'bhāvādevā'prāpteḥ. `asmā'nityasya tu padātparatve'pi samānavākyasthapadātparatvā'bhāvāt. nanu `yuṣmadasmadoḥ ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyānā'miti sūtryatāṃ, viśeṣaṇena tadantavidhau ṣaṣṭha\ufffdādyantayoryuṣmadasmadoḥ paryavasyati. na ca`stha'grahaṇā'bhāve yuṣmadasmadoḥ sambandhinīnāṃ ṣaṣṭhīcaturthīdvitiyānāṃ vānāvāvityarthaḥ syāditi vācyaṃ, `sarvasya padasye'tyanuvartanādato vyācaṣṭesthagrahaṇāditi. tiṣṭhatirihā'hānau vartate. yathā `samaye tiṣṭha sugrīve'ti. samayaṃ mā hāsīriti gamyate. tena ṣaṣṭhayādīnavijahatoreva yuṣmadasmadorādeśā ityarthaḥ. itiyuṣmatputra iti. yuvayoḥ putro yuṣmākaṃ putra iti vā vigrahaḥ, na tu tava putraṃ iti. tathā hi sati `tvatputra'ityeva syāt. evamasmatputra ityatrāpyūhram. padātparatvaṃ saṃpādayitum–itiśabdaḥ. nanu rājñoḥ puruṣo rājñāṃ puruṣa iti vigrahe `rājapuruṣa'iti neṣyata iti suddhāntavirodhādyuṣmatputro'smatputra ityatra yuvayoryuṣmākamityādivigraho nasaṃbhavatīti cedatrāhuḥ–yatra vṛttau saṅkhyaviśeṣabodhakaṃ pramāṇaṃ nāsti tatraivaikatvasaṅkhyā''śrūyate, yathā `rājapuruṣa'iti. na hi `rājapuruṣa'ityatra vibhaktau nivṛttāyāṃ rājapadārthe dvitvādipratyāyakaṃ kiṃcidasti. yatra punaḥ saṅkhyābhedagamakamarthaprakaraṇādyasti, bhavati tatra dvivacanabahuvacanayorapi vṛttiḥ. prakṛte tvekavacanānteva vigrahe pratyayottarapadayośce`ti tvamāgeśaprasaṅgādarthāddvivacanabahuvacanānteneti vigrahe vṛttirbhaviṣyatīti. arthaḥ—arthādyathā,–mudgaiḥ krīto maudgikaḥ. na hrekena mudgena dvābhyāṃ vā mudgābhyāṃ krayaṇaṃ saṃbhavati. prakaraṇādyathā`bhavādgirāmavasarapradānāya vacāṃsi naḥ'. bhavatorigirāmiti tatra hrarthaḥ. samānavākya iti. `devadatta astyayaṃ daṇḍo, devadatta harā'nene'tyatra `daṇḍa'ityetatpūrvavākyasthamiti samānavākyasthatvā'bhāvādāmantritanighāto na bhavati. ekātiṅiti. ekaṃ tiṅantaṃ yatreta#i bahuvrīhiḥ. nanu odanastvayā paktavyastava bhaviṣyatītyatrātiprasaṅgaḥ, paktavyo'stītyadhyāhāreṇa bhinnavākyatāsamarthane'pi paśya mṛgo dhāvatītyādāvekavākyatvavyavahāro na syāt.satyam. prakṛtopayogitvenedamuktaṃ. `paśya mṛga'ityādau tu `arthaikatvādekaṃ vākyaṃ sākāṅkṣañcedvibhāge syā'diti śāstrāntaraprasiddhamevetyeka. anye tu—-`akhyātaṃ saviśeṣaṇaṃ vākya'miti vārtikakāravacanaparyālocanayā `ekati'ṅityatra tiṅantaṃ viśeṣyasamartakaṃ vivakṣitaṃ, tataśca `paśya mṛgo dhāvatī'tyatra tiṅantadvaye satyapi paśyetyasyaiva viśeṣyasamarpakatvānnoktadoṣa ityāhuḥ. ekaśabdaḥ samānavacano na tu saṅkhyāvācī. bahuvrīhiścāyam. tena `brāūhi brāūhi devadatte'tyatravākyatvādāmaścitanighātaḥ sidhyatīti samarthasūtre kaiyaṭaḥ. `yuṣmadasmadorvibhāṣā ananvādeśe'iti vārtikamarthataḥ paṭhati ete vāṃnāvādaya ita. yadyapi `sapūrvāyāḥ prathamāyā vibhāṣe'tyatraitatpaṭha\ufffdte tathāpyaviśeṣeṇa vikalpo'yaṃ vidhīyate ityāśayena sapūrvatvā'bhāve'pi vikalpamudāharati– dhātā te bhakta iti. anvādeśe tu nityamudāharati–tasmai te nama ityeveti. `tulyārthai'rityādivanna cavāhāhaivairiti tṛtīyānirdeśenā'pi yuktārthalābhe `yukta'grahaṇamanarthakamityata āha–

tvāmau dvitīyāyāḥ 358, 8.1.23 uktānādeśānvacanakrameṇodāharati--śrīśa ityādinā. smī te me'pīti. "svāmī()ārādhipatī"ti ṣaṣṭhīsaptamyorvidhānādiha ṣaṣṭhī. dvivacanāntayorudāharaṇamāha--pātu vāmityādinā. bahuvacanāntayostu--so'vyāvdona ityadi. sevyo'tra vaḥ sa na iti. "arhe kṛtyatṛcaśce"ti ṇyat. "kṛtyānāma kartari ve"ti ṣaṣṭhī. vedairaśeṣairiti."yuṣmān rakṣatu govindaḥ"iti prācaḥ pāṭhastūpekṣitaḥ, "yuṣmā"nityasya padātparatvā'bhāvādevā'prāpteḥ. "asmā"nityasya tu padātparatve'pi samānavākyasthapadātparatvā'bhāvāt. nanu "yuṣmadasmadoḥ ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyānā"miti sūtryatāṃ, viśeṣaṇena tadantavidhau ṣaṣṭha()ādyantayoryuṣmadasmadoḥ paryavasyati. na ca"stha"grahaṇā'bhāve yuṣmadasmadoḥ sambandhinīnāṃ ṣaṣṭhīcaturthīdvitiyānāṃ vānāvāvityarthaḥ syāditi vācyaṃ, "sarvasya padasye"tyanuvartanādato vyācaṣṭesthagrahaṇāditi. tiṣṭhatirihā'hānau vartate. yathā "samaye tiṣṭha sugrīve"ti. samayaṃ mā hāsīriti gamyate. tena ṣaṣṭhayādīnavijahatoreva yuṣmadasmadorādeśā ityarthaḥ. itiyuṣmatputra iti. yuvayoḥ putro yuṣmākaṃ putra iti vā vigrahaḥ, na tu tava putraṃ iti. tathā hi sati "tvatputra"ityeva syāt. evamasmatputra ityatrāpyūhram. padātparatvaṃ saṃpādayitum--itiśabdaḥ. nanu rājñoḥ puruṣo rājñāṃ puruṣa iti vigrahe "rājapuruṣa"iti neṣyata iti suddhāntavirodhādyuṣmatputro'smatputra ityatra yuvayoryuṣmākamityādivigraho nasaṃbhavatīti cedatrāhuḥ--yatra vṛttau saṅkhyaviśeṣabodhakaṃ pramāṇaṃ nāsti tatraivaikatvasaṅkhyā'‌'śrūyate, yathā "rājapuruṣa"iti. na hi "rājapuruṣa"ityatra vibhaktau nivṛttāyāṃ rājapadārthe dvitvādipratyāyakaṃ kiṃcidasti. yatra punaḥ saṅkhyābhedagamakamarthaprakaraṇādyasti, bhavati tatra dvivacanabahuvacanayorapi vṛttiḥ. prakṛte tvekavacanānteva vigrahe pratyayottarapadayośce"ti tvamāgeśaprasaṅgādarthāddvivacanabahuvacanānteneti vigrahe vṛttirbhaviṣyatīti. arthaḥ---arthādyathā,--mudgaiḥ krīto maudgikaḥ. na hrekena mudgena dvābhyāṃ vā mudgābhyāṃ krayaṇaṃ saṃbhavati. prakaraṇādyathā"bhavādgirāmavasarapradānāya vacāṃsi naḥ". bhavatorigirāmiti tatra hrarthaḥ. samānavākya iti. "devadatta astyayaṃ daṇḍo, devadatta harā'nene"tyatra "daṇḍa"ityetatpūrvavākyasthamiti samānavākyasthatvā'bhāvādāmantritanighāto na bhavati. ekātiṅiti. ekaṃ tiṅantaṃ yatreta#i bahuvrīhiḥ. nanu odanastvayā paktavyastava bhaviṣyatītyatrātiprasaṅgaḥ, paktavyo'stītyadhyāhāreṇa bhinnavākyatāsamarthane'pi paśya mṛgo dhāvatītyādāvekavākyatvavyavahāro na syāt.satyam. prakṛtopayogitvenedamuktaṃ. "paśya mṛga"ityādau tu "arthaikatvādekaṃ vākyaṃ sākāṅkṣañcedvibhāge syā"diti śāstrāntaraprasiddhamevetyeka. anye tu----"akhyātaṃ saviśeṣaṇaṃ vākya"miti vārtikakāravacanaparyālocanayā "ekati"ṅityatra tiṅantaṃ viśeṣyasamartakaṃ vivakṣitaṃ, tataśca "paśya mṛgo dhāvatī"tyatra tiṅantadvaye satyapi paśyetyasyaiva viśeṣyasamarpakatvānnoktadoṣa ityāhuḥ. ekaśabdaḥ samānavacano na tu saṅkhyāvācī. bahuvrīhiścāyam. tena "brāūhi brāūhi devadatte"tyatravākyatvādāmaścitanighātaḥ sidhyatīti samarthasūtre kaiyaṭaḥ. "yuṣmadasmadorvibhāṣā ananvādeśe"iti vārtikamarthataḥ paṭhati ete vāṃnāvādaya ita. yadyapi "sapūrvāyāḥ prathamāyā vibhāṣe"tyatraitatpaṭha()te tathāpyaviśeṣeṇa vikalpo'yaṃ vidhīyate ityāśayena sapūrvatvā'bhāve'pi vikalpamudāharati--dhātā te bhakta iti. anvādeśe tu nityamudāharati--tasmai te nama ityeveti. "tulyārthai"rityādivanna cavāhāhaivairiti tṛtīyānirdeśenā'pi yuktārthalābhe "yukta"grahaṇamanarthakamityata āha--