Grammatical Sūtra: दीर्घो लघोः dīrgho laghoḥ
Individual Word Components: dīrghaḥ laghoḥ Sūtra with anuvṛtti words: dīrghaḥ laghoḥ aṅgasya (6.4.1 ), abhyāsasya (7.4.58 ), laghuni (7.4.93 ), caṅpare (7.4.93 ), anaglope (7.4.93 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 7.3.10 (1uttarapadasya)
Description:
Source:Laghusiddhānta kaumudī (Ballantyne)
In the reduplicative syllable, a prosodially short vowel is lengthened in the Reduplicated Aorist of the Causative, when the vowel of the root is light, and the root has not lost its end-vowel before the Causative ((ṇi))| | Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
A substitute long (vowel 1.2.28 ) replaces the light (vowel) [of the reduplicated syllable 58 of an áṅga 6.4.1 of a verbal stem] containing a light vowel [before the causative marker ṆíC co-occurring with the Aorist substitute marker CáṄ 1, without 0̸ replacement of its final vowel (before ṆíC) 93]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini Anuvṛtti: 7.4.58 , 7.4.93
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : dīrghā bhavati laghoḥ abhyāsasya laghuni ṇau caṅpare anaglope. acīkarat. a jī ha ra See More
dīrghā bhavati laghoḥ abhyāsasya laghuni ṇau caṅpare anaglope. acīkarat. ajīharat. alīlavat.
apīpacat. laghoḥ iti kim? abibhrajat. laghuni ityeva, atatakṣat. ararakṣat. caṅi ityava,
ahaṃ papaca. pare ityeva, acakamata. anaglope ityeva, acakathat.
Kāśikāvṛttī2 : dīrgho laghoḥ 7.4.94 dīrghā bhavati laghoḥ abhyāsasya laghuni ṇau caṅpa re a na gl See More
dīrgho laghoḥ 7.4.94 dīrghā bhavati laghoḥ abhyāsasya laghuni ṇau caṅpare anaglope. acīkarat. ajīharat. alīlavat. apīpacat. laghoḥ iti kim? abibhrajat. laghuni ityeva, atatakṣat. ararakṣat. caṅi ityava, ahaṃ papaca. pare ityeva, acakamata. anaglope ityeva, acakathat.
Nyāsa2 : dīrgho laghoḥ. , 7.4.94
Laghusiddhāntakaumudī1 : laghorabhyāsasya dīrghaḥ syāt sanvadbhāvaviṣaye. acīkamata, ṇiṅbhāvapak ṣe –
( ka Sū #536 See More
laghorabhyāsasya dīrghaḥ syāt sanvadbhāvaviṣaye. acīkamata, ṇiṅbhāvapakṣe –
(kameścleścaṅ vācyaḥ). acakamata. akāmayiṣyata, akamiṣyata.. aya gatau.. 3.. ayate..
Laghusiddhāntakaumudī2 : dīrgho laghoḥ 536, 7.4.94 laghorabhyāsasya dīrghaḥ syāt sanvadbhāvaviṣay e. a cī ka See More
dīrgho laghoḥ 536, 7.4.94 laghorabhyāsasya dīrghaḥ syāt sanvadbhāvaviṣaye. acīkamata, ṇiṅbhāvapakṣe -- (kameścleścaṅ vācyaḥ). acakamata. akāmayiṣyata, akamiṣyata॥ aya gatau॥ 3॥ ayate॥
Bālamanoramā1 : dīrghoḥ lagho. `atra lopo'bhyāsasye'tyato'bhyāsasyetyanuvartate. a bh yā sa sy Sū #158 See More
dīrghoḥ lagho. `atra lopo'bhyāsasye'tyato'bhyāsasyetyanuvartate. abhyāsasya
laghordīrgha iti. abhyāsāvayavasya laghorityarthaḥ. `sanvallaghuni caṅpare' iti sūtraṃ
sanvacchabdavarjamanuvartate. tacca pragvadevadvedhā vyākhyeyam. tathā ca phalitamāha-
- sanvadbhāvaviṣaya iti. `sanyata' ityatra taparatvaṃ spaṣṭārthamiti `dīrgho'kita' iti
sūtre bhāṣye spaṣṭam. tathāca ki kam a tetyatra abhyāsekārasya
dīrghe'bhyāsacutve'ḍāgame pariniṣṭhitaṃ rūpamāha–acīkamateti. atra laghorṇiparatvaṃ yena
nāvyavadhānanyāyādbodhyam. ṇiṅabhāvapakṣe tviti. `āyādaya ādrdhadhātuke ve'ti ṇiṅo
vaikalpikatvāditi bhāvaḥ. kameścleścaṅ vaktavya iti. aṇyantatvādaprāptau vacanam.
ṇerabhāvāditi. ṇiṅabhāvapakṣe kamidhātoranudāttettvāttaṅi prathamapuruṣaikavacane na bhavati,
tatra laghuni caṅpare'naglopa ityanuvatrya caṅpare ṇāveva tadvidhānokteḥ. ata eva
sanvattvā'bhāvātsanyata ityabhyāsā'sakārasya ittvaṃ ca na bhavatītyarthaḥ. `dīrgho
lagho'riti dīrghavidhau sanvattvaṃ na nimittaṃ, kiṃtu laghuni caṅpara ityasya
tatrānuvṛttyā sanvadbhāvaviṣaye tatpravṛttiḥ. ato dīrghasanvadbhāvāviti
pṛthaguktiḥ. ata pañcabhiḥ ślokai#ḥ sanvadbhāvasūtraṃ, `dīrgho lagho'riti sūtraṃ ca
viśadayati– saṃjñāyā ityādinā. asmin śāstre `kāryakālaṃ saṃjñāparibhāṣa'mityekaḥ
pakṣaḥ. `kāryakāla'mityasya kāryapradeśakamityarthaḥ. asminpakṣe
tattatkāryavidhipradeśeṣu saṃjñāśāstrasya paribhāṣāśāstrasya paribhāṣāśāstrasya ca
upasthitiḥ. `yathoddeśaṃ saṃjñāparibhāṣa'miti pakṣāntaram. uddeśāḥ-
- saṃjñāparibhāṣāśāstrāmnānapradeśāḥ, tān anatikramya yathoddeśam.
saṃjñāśāstraṃ paribhāṣāśāstraṃ ca svapradeśe sthitameva tattadvidhyapekṣitaṃ svaṃ
svamartaṃ samarpayatīti yāvat. asminpakṣe kāryapradeśeṣu saṃjñāparibhāṣāyāṃ
tadartasyaivopasthitirna tu saṃjñāparibhāṣāśāstrayoriti sthitiḥ. `sanvallaghunī'ti
sūtre, `dīrgho lagho'riti sūtre ca aṅgasyeti abhyāsasyeti cānuvṛttam. tatra
kāryakālapakṣe `pūrvo'bhyāsa' iti sūtraṃ saṃnihitam. tataśca aṅgasya ye dve
uccāraṇe tayoḥ pūrvo'bhyāsasaṃjñaḥ, sa sanvadbhavatīti phalitam. tatra
kṛdantoccāraṇaśabdayogādaṅgasyeti karmaṇi ṣaṣṭhī, na tvavayavaṣaṣṭhī,kārakaṣaṣṭha\ufffdā
balavattvāt. aṅgaṃ ca pratyaye parataḥ kṛtsnameva prarakṛtirūpaṃ, na tu tadekadeśaḥ.
tataśca kṛtsnamaṅga#ṃ yatra dvirucyate na tu tadekadeśamātraṃ tatraiva `dīrgho lagho'riti
dīrghaḥ, `sanvallaghunī'ti sanvadbhāvaśca bhavati. evaṃ ca aṅagasya ekāckatve satyeva tayoḥ
pravṛttiḥ, tatra kṛtsnasyāṅgasya dvirukteḥ. anekāckeṣu tu aṅgeṣu na tayoḥ
pravṛttiḥ, tatra ekasyaiva ekāco'ṅgaikadeśasya dvirukteriti mādhavomanyata iti
prathamaślokasyārthaḥ. `nānekākṣvi'tyuktaṃ viśadayati—-cakāstīti ślokena. `cakāsṛ
dīptau'. arthamācaṣṭe ityarthe ṇici `arthavedayo'riti prakṛterāpugāgame
arthāpidhātuḥ. `ūrṇuñ ācchādane'.ete trayo'nekāckā dhātavaḥ. ādinā `jāgṛ
nidrākṣaye' ityādisaṃgrahaḥ. ebhyo ṇnaytebhyaścaṅi aṅgaṃ kṛtsnaṃ na
dvirucyate, kiṃtu aṅgasya kaścidekājavayava eva dvirucyate, tasmādanekāckeṣu
kṛtsnasyāṅgasya dviruktyabhāvāt. kiṃca ajajāgaradityatra sanvattvamāśaṅkya
`ṇiparakalaghorgakārākārasya `jā' ityanena vyavahitatvādabhyāsasya na sanvattva'miti
samāhitaṃ bhāṣye. tadetadanekāckāṅgeṣu sanvattvasyā'pravṛttau virudhyeta,
kṛtsnasyāṅgasya dviruktabhāvādeva tatra sanvattvasyā'prāptau tacchaṅkāyā
evānunmeṣādityasvārasyādyathoddeśapakṣamālambya#āha– vastuta iti.
`aṅgasye'tyavayavaṣaṣṭī. aṅgāvayavasyābhyāsasasyeti labhyate. tataśca ūrṇuñi ṇyante
caṅi `nu' ityekadeśasya dvitve'pi `aurṇūnuva' dityatra `dīrgho
lagho'rityabhyāsalaghurdīrghībhavati. sanvattvaṃ tu prayojanā'bhāvādupekṣitam, abhyāse
akārā'bhāvena `sanyata' ityasyā'saṃbhavāt. arthamācaṣṭe ityarthe ṇici prakṛterāpuki
arthāpithātoścaṅi ṇilope upadhāhyasve thap ityasya dvitve'pi `artīthapa'dityatra
sanvadbhāvāt `sanyata' ityabhyāsasya ittvam, abhyāsadīrghaśceti dvayaṃ bhavatīti
jānīma iti tṛtīyaślokārthaḥ. `aṅgasyāvayava' iti pakṣe'pi cakāstau viśeṣamāha–
- cakāstau tviti. caturthaśloko'yam. avasthā–vastusthitiḥ. vyavasthayā.
pakṣadvayeneti yāvat. `caṅpare' ityanena anyapadārthatayā labdhasya ṇavityasya saṃnihitaṃ
Bālamanoramā2 : dīrgho laghoḥ 158, 7.4.94 dīrghoḥ lagho. "atra lopo'bhyāsasye" ty at o' bh See More
dīrgho laghoḥ 158, 7.4.94 dīrghoḥ lagho. "atra lopo'bhyāsasye"tyato'bhyāsasyetyanuvartate. abhyāsasya laghordīrgha iti. abhyāsāvayavasya laghorityarthaḥ. "sanvallaghuni caṅpare" iti sūtraṃ sanvacchabdavarjamanuvartate. tacca pragvadevadvedhā vyākhyeyam. tathā ca phalitamāha-- sanvadbhāvaviṣaya iti. "sanyata" ityatra taparatvaṃ spaṣṭārthamiti "dīrgho'kita" iti sūtre bhāṣye spaṣṭam. tathāca ki kam a tetyatra abhyāsekārasya dīrghe'bhyāsacutve'ḍāgame pariniṣṭhitaṃ rūpamāha--acīkamateti. atra laghorṇiparatvaṃ yena nāvyavadhānanyāyādbodhyam. ṇiṅabhāvapakṣe tviti. "āyādaya ādrdhadhātuke ve"ti ṇiṅo vaikalpikatvāditi bhāvaḥ. kameścleścaṅ vaktavya iti. aṇyantatvādaprāptau vacanam. ṇerabhāvāditi. ṇiṅabhāvapakṣe kamidhātoranudāttettvāttaṅi prathamapuruṣaikavacane na bhavati, tatra laghuni caṅpare'naglopa ityanuvatrya caṅpare ṇāveva tadvidhānokteḥ. ata eva sanvattvā'bhāvātsanyata ityabhyāsā'sakārasya ittvaṃ ca na bhavatītyarthaḥ. "dīrgho lagho"riti dīrghavidhau sanvattvaṃ na nimittaṃ, kiṃtu laghuni caṅpara ityasya tatrānuvṛttyā sanvadbhāvaviṣaye tatpravṛttiḥ. ato dīrghasanvadbhāvāviti pṛthaguktiḥ. ata pañcabhiḥ ślokai#ḥ sanvadbhāvasūtraṃ, "dīrgho lagho"riti sūtraṃ ca viśadayati-- saṃjñāyā ityādinā. asmin śāstre "kāryakālaṃ saṃjñāparibhāṣa"mityekaḥ pakṣaḥ. "kāryakāla"mityasya kāryapradeśakamityarthaḥ. asminpakṣe tattatkāryavidhipradeśeṣu saṃjñāśāstrasya paribhāṣāśāstrasya paribhāṣāśāstrasya ca upasthitiḥ. "yathoddeśaṃ saṃjñāparibhāṣa"miti pakṣāntaram. uddeśāḥ-- saṃjñāparibhāṣāśāstrāmnānapradeśāḥ, tān anatikramya yathoddeśam. saṃjñāśāstraṃ paribhāṣāśāstraṃ ca svapradeśe sthitameva tattadvidhyapekṣitaṃ svaṃ svamartaṃ samarpayatīti yāvat. asminpakṣe kāryapradeśeṣu saṃjñāparibhāṣāyāṃ tadartasyaivopasthitirna tu saṃjñāparibhāṣāśāstrayoriti sthitiḥ. "sanvallaghunī"ti sūtre, "dīrgho lagho"riti sūtre ca aṅgasyeti abhyāsasyeti cānuvṛttam. tatra kāryakālapakṣe "pūrvo'bhyāsa" iti sūtraṃ saṃnihitam. tataśca aṅgasya ye dve uccāraṇe tayoḥ pūrvo'bhyāsasaṃjñaḥ, sa sanvadbhavatīti phalitam. tatra kṛdantoccāraṇaśabdayogādaṅgasyeti karmaṇi ṣaṣṭhī, na tvavayavaṣaṣṭhī,kārakaṣaṣṭha()ā balavattvāt. aṅgaṃ ca pratyaye parataḥ kṛtsnameva prarakṛtirūpaṃ, na tu tadekadeśaḥ. tataśca kṛtsnamaṅga#ṃ yatra dvirucyate na tu tadekadeśamātraṃ tatraiva "dīrgho lagho"riti dīrghaḥ, "sanvallaghunī"ti sanvadbhāvaśca bhavati. evaṃ ca aṅagasya ekāckatve satyeva tayoḥ pravṛttiḥ, tatra kṛtsnasyāṅgasya dvirukteḥ. anekāckeṣu tu aṅgeṣu na tayoḥ pravṛttiḥ, tatra ekasyaiva ekāco'ṅgaikadeśasya dvirukteriti mādhavomanyata iti prathamaślokasyārthaḥ. "nānekākṣvi"tyuktaṃ viśadayati----cakāstīti ślokena. "cakāsṛ dīptau". arthamācaṣṭe ityarthe ṇici "arthavedayo"riti prakṛterāpugāgame arthāpidhātuḥ. "ūrṇuñ ācchādane".ete trayo'nekāckā dhātavaḥ. ādinā "jāgṛ nidrākṣaye" ityādisaṃgrahaḥ. ebhyo ṇnaytebhyaścaṅi aṅgaṃ kṛtsnaṃ na dvirucyate, kiṃtu aṅgasya kaścidekājavayava eva dvirucyate, tasmādanekāckeṣu kṛtsnasyāṅgasya dviruktyabhāvāt. kiṃca ajajāgaradityatra sanvattvamāśaṅkya "ṇiparakalaghorgakārākārasya "jā" ityanena vyavahitatvādabhyāsasya na sanvattva"miti samāhitaṃ bhāṣye. tadetadanekāckāṅgeṣu sanvattvasyā'pravṛttau virudhyeta, kṛtsnasyāṅgasya dviruktabhāvādeva tatra sanvattvasyā'prāptau tacchaṅkāyā evānunmeṣādityasvārasyādyathoddeśapakṣamālambya#āha-- vastuta iti. "aṅgasye"tyavayavaṣaṣṭī. aṅgāvayavasyābhyāsasasyeti labhyate. tataśca ūrṇuñi ṇyante caṅi "nu" ityekadeśasya dvitve'pi "aurṇūnuva" dityatra "dīrgho lagho"rityabhyāsalaghurdīrghībhavati. sanvattvaṃ tu prayojanā'bhāvādupekṣitam, abhyāse akārā'bhāvena "sanyata" ityasyā'saṃbhavāt. arthamācaṣṭe ityarthe ṇici prakṛterāpuki arthāpithātoścaṅi ṇilope upadhāhyasve thap ityasya dvitve'pi "artīthapa"dityatra sanvadbhāvāt "sanyata" ityabhyāsasya ittvam, abhyāsadīrghaśceti dvayaṃ bhavatīti jānīma iti tṛtīyaślokārthaḥ. "aṅgasyāvayava" iti pakṣe'pi cakāstau viśeṣamāha--- cakāstau tviti. caturthaśloko'yam. avasthā--vastusthitiḥ. vyavasthayā. pakṣadvayeneti yāvat. "caṅpare" ityanena anyapadārthatayā labdhasya ṇavityasya saṃnihitaṃ laghunītyetadviśeṣyam. tathā ca "caṅpare ṇau yallaghu" iti pratamavyākhyānaṃ phalitam. aṅgameva vā ṇerviśeṣyam. tathā ca "caṅpare ṇau yadaṅga"miti dvitīyaṃ vyākhyānaṃ phalitam. iti vyavasthayā = pakṣadvayena sanvattvaṃ dīrghaścetyubhayamidaṃ cakāsṛdhātau ṇyante ṇilope dvitve acacakāsadityatra na syāt, syāccetyanvayaḥ. tatra "caṅpare ṇau yallaghvi"ti vyākhyānesati naiva ubhayaṃ syāt, caṅparasya ṇeḥ kās ityanena vyavahitatvāt. acīkamatetyādau tvekavyavadhānaṃ yena nāvyavadhanānanyāyātsoḍhavyameva. "caṅpare ṇau yadaṅga"miti vyākhyāne tu acīcakāsadityatra ubhayaṃ syādeva, aṅgasya ṇiparakatvasattvāditi bodhyam. nanu caṅpare ṇau yalladhviti, caṅpare ṇau yadaṅgamiti ca vyākhyābhede kiṃ pramāṇamityata āha-- vyākhyāvikalpasya kaiyaṭenaiva varṇanāditi. "ādartavyate"ti śeṣaḥ. nanu ṇau ityavṛttimabhyupagamasya aglope'pi tadanvayaḥ kimartha ityata āha-- ṇeraglope'pīti. agitāmiti. "kamukāntā" vityādināmapītyarthaḥ. siddhaya iti. dīrghasanvattvasiddhyarthamityarthaḥ. anyathā kamuprabhṛtīnāmukārādyanubandhalopamādāya aglopitvāt dīrghasanvadbhāvau na syātāmityarthaḥ. iti ghiṇiprabhṛtayaḥ kamyantā daśa gatāḥ. kramyantā iti. "kramu pādavikṣepe" ityetatparyantā ityarthaḥ. "anunāsikāntā" iti śeṣaḥ. aṇa raṇeti. ṛdittvaṃ "nāglopī"ti niṣedhārtham. dhraṇa śabda iti. adupadho'yam. upadeśa iti. dhātūpadeśe nakārānto'yam. akārasya uccāraṇārthasya nivṛttau tavargapañcamānta ityarthaḥ. tarhi ṇakārasya kathaṃ śravaṇamityata āha-- raṣābhyāmiti ṇatvamiti. nanu svābhāvika eva ṇakāra ityastu, kiṃ nakārasya kṛtaṇatvasya nirdeśa iti kalpanayetyata āha-- ṇopadeśeti. nakārasthānikaṇopadeśasya "naśce" tyanusvārātmakakaṃ phalaṃ yaṅluki pratyetavyamityarthaḥ. dandhrantīti. dhraṇadhātoryaṅluki dvitve halādiśeṣe "nugato'nunāsikāntasye" tyabyāsasya nuki uttarakhaṇḍe ṇakāraeva śrūyeteti parasavarṇe tasyā'siddhatvāṇṇatvā'bhāve nakārasyaiva śravaṇam. svābhāvikaṇakāropadeśe tu uttarakhaṇḍe ṇakāra eva śrūyeteti bhāvaḥ. baṇetyapīti. pavargatṛtīyādirita bhāvaḥ. "kana dīptī"tyārabhya ama gatyādiṣvityataḥ prāktavargapañcamāntāḥ. ṣṭana vaneti. ādyaḥ ṣopadeśaḥ. ṣṭutvasaṃpannaṣṭakāraḥ. tadāha---stanatīti. vana ṣaṇeti. dvitīyaḥ ṣopadeśaḥ. nanu "ṣṭana vana śabde" iti vaneḥ paṭhitasya punaḥ vyartha ityata āha-- arthabhedāditi. vaneḥ śabde saṃbhaktau ca vṛttiriṣṭā. ṣṭanestu śabda eva vṛttiriṣṭā. tatra "ṣṭana vana śabde saṃbhaktau ce"tyuktau ṣṭanerapi saṃbhaktau vṛttiḥ syāt. "ṣṭana śabde" ityuktvā "vana saṃbhaktau ce"ti pāṭhe tu gauravamiti bhāvaḥ.
Tattvabodhinī1 : dīrgho laghoḥ. laghorabhyāsasyeti. nanu ajjhalsamudāyā'bhyāsasya laghus aṃ jñ ā du Sū #132 See More
dīrgho laghoḥ. laghorabhyāsasyeti. nanu ajjhalsamudāyā'bhyāsasya laghusaṃjñā durlabhā,
`hyasvaṃ laghu' iti sūtritatvāt. naiṣa doṣaḥ. ime hi na samānādhikaraṇe ṣaṣṭhyau, kiṃ tu
vyadhikaraṇe, tathā cābhyāsāvayavasya laghordīrgha ityarthaḥ. `laghuni caṅpare'naglope' itica
sarvamihānuvartate. tacca prāgvadeva dvedhā vyākhyeyaṃ. tadāha– `sanvadbhāvaviṣaya iti.
`halāde'riti prācoktamihopekṣitaṃ, niṣpramāṇatvāt. na hi munitrayokiṃ?ta vinā
halāderiti vyākhyātumucitam. na caivamaundidadat āṭṭiṭadityādau dīrghaḥ syāditi
śaṅkyam, aṅgalaghvorubhayorapi ṇicaṃ prati viśeṣyatve dīrghasya tatrā'prāpteḥ.
caṅparaṃ hi yadaṅgam und? iti, na tadīyo'bhyāso, na vā caṅparaṇicparaṃ yallaghu tatparaḥ.
etena āṭṭiṭadityādibhāṣyodāharaṇameva `halāde'riti vyākhyāne pramāṇamiti,
keṣāṃcidutprekṣāpi prayuktā. dīrghā'prāptyaivodāharaṇasauṣṭhavasyoktatvāt.
laghoḥ kim ?. kṣṇu hiṃsāyām. acikṣṇavat॥ śāstre'smin `kāryakālaṃ
saṃjñāpirabhāṣaṃ, `yathoddeśaṃ saṃjñāparibhāṣamiti pakṣadvayamapyasti jātivyaktipakṣavat.
tathā ca `pūrvo'bhyāsaḥra' ityasya `sanvallaghunī'tyādinā saha pakṣadvye'pi ekavākyatā
samānaiva, tathāpi kāryakālapakṣe padaikavākyatā, yathoddeśapakṣe tu vākyaikavākyatetyasti
viśeṣaḥ. tatredānīṃ kāryakālapakṣapātimādhavamataṃ tāvadvyācaṣṭe– saṃjñāyā ityādinā.
ślokadvyena. aṅgaṃ yatreti. ayaṃ bhāvaḥ– `sanvallaghuni' `dīrgho lagho'riti
sūtradvaye aṅgasyetyanuvartate, abhyāsasyeti ca. tenāṅgasya ye dve tayoḥ
pūrvo'bhyāsasaṃjñakastasyeti phalitam. `dve' ityatra ca `uccāraṇe' iti
viśeṣyasamarpakamadhyāhyiyate, tacca kṛdantaṃ , tadyogādaṅgasyeti karmaṇi ṣaṣṭhī. tena
yatrāṅgaṃ dvirucyate tatraiva pūrvasya dīrghasanvadbhāvau sta iti. acīkarat.
apīpacat. yuktaṃ caitat. aṅgasyeti ṣaṣṭhyāḥ kārakavibhaktitvasaṃbhave tadupekṣya
śeṣaṣṭhītvakalpanāyā anyāyyatvāt. nāṅgaṃ dvirucyate iti. evaṃ ca acacakāsat.
ārtathapat. aurṇunavadityeva bhavatīti bhāvaḥ. avayavaḥ kaściditi. halādeḥ prathamāvayavo
dvirucyate, ajādestu dvitīyāvayava ityarthaḥ. aṅgaṃ yatra dvirucyate tatra
pūrvasya dīrghasanvadbhāvau vidhīyamānau ekākṣveveti ca phalitam. kiṃca asminpakṣe
`ekāca' ityaṅgasya viśeṣamaṃ śabdato'pi sulabham, `ekāco dve'
ityadhikārādityāśayenāha– tasmādekākṣviti. syādetat– uktarītyā
hyasvahalādiśeṣacutvādīnyapi anekākṣu na syuḥ. na ceṣṭāpattiḥ. didrāsati.
didaridrāsati. jigaṇayiṣatītyādilakṣyasya sarvasaṃmatatvāt. tannirvāhārthaṃ
yathoddeśapakṣa āśrīyata iticet, tarhi ihāpi sa evocitaḥ.
arthādhikārapakṣasyaivābhyarhitatvāt, vṛttyādiṣu svīkṛtatvāccetyabhipretyāha-
- vastuta iti. ūrṇau dīrgha iti. `syā' dityapakṛṣyate. aurṇunavat. iha
sanvadbhāvastunopayujyate, ṇau kṛtasyādeśasya sthānavadbhāvena, niṣedhena vā nuśabdasya
dvitve sati abhyāse avarṇā'bhāvāditi bhāvaḥ. arthāpayatāviti. arthamācaṣṭe ityarthe
ṇicyāpugāgame tataśca cleścaṅi dīrghasya, `sanyataḥra' itītvasya ca pravṛttau
ārtīthapadityeva bhavatīti bhāvaḥ. `artha upayācñāyā'mityasya tu caṅpare ṇau ārtathateti
bhavati, na tu tatra dīrghasanvadbhāvayoḥ pravṛttiriti curādiṣu sphuṭībhaviṣyati.
ubhayamiti. dīrghaḥ, sanvaccetyetadvyamityarthaḥ. na syātsyācca vyavasthayeti.
`caṅpare ṇau yallaghvi'ti vyākhyāne na syāt, `caṅpare ṇau yadaṅga'miti vyākhyāne tu
syāt. evaṃ ca acacakāsat,acīcakāsaditi vyākhyābhedena rūpadvayamityarthaḥ. nanu yatā
`caṅapare ṇau yallaghvi'ti vyākhyāne `yena nāvyavadhāna' nyāyena apīpacadityādāvevobhyaṃ
bhavati, na tvanekavyavāye acacakāsadityādau, tathā nyāyasāmyena `laghani yo'bhyāsa'
ityatrāpyekanaiva vyavāyasya svīkāryatvādacikṣaṇadityādau sanvaditītvaṃ na syāditi
cet. atrāhuḥ– `atsmṛddṛtvare' tīttvāpadena atvavacanena tulyajātīyāpekṣeṇa
saṃyogasya vyavadhāne'pītvasya jñāpitatvānnoktadoṣaḥ. ata eva `dīrgho lagho'riti
sūtre laghoriti sārthakam. mādhavo'pi jāgṛdhātāvitthamevāha. evaṃ ca vadan
yathoddeśapakṣamevāśiśriyat. tatā ca ūrṇudhātau yattenokta'maurṇunavadityatra `dīrgho
lagho'rityabyāsasya dīrgho na bhavati, caṅapare ṇau yadaṅgaṃ tasay yo'bhyāsa iti
sūtrārthāt. atra tvahgāvayavasyābhyāso na tvaṅgasye' tyādi, tatra
tasyāpyāgrahonāstīti gamyate. ataeva cakāstāvacīcakāsadityudājahāra. tathā ca
matabhedābhiprāyeṇa pūrvāparagranthavirodhaḥ samādheya iti. kātantrapariśiṣṭe
tvitvadīrghayorajījāgaradityudāhmataṃ, tanmatadavye'pyasaṃbhavādupekṣyam. vyavasthāmeva
vivṛṇoti ṇeriti. `sannihita'miti hetugarbhaviśeṣaṇaṃ, `laghunī' tyetaṇṇerviśeṣyaṃ
bhavati, sannihitatvādityarthaḥ. aṅagmeveti. asya caṅpara#e ityatra ādeśarūpapacaṅaṃśe
ākāṅkṣā'bhāve'pi ṇāviti pratyayāṃśe utthitākāṅkṣatvāditi hetuḥ spaṣṭa eveti
bhāvaḥ. kaiyaṭenaiveti. tathā ca ekaṃ haradattamatam,aparaṃ tu kaiyaṭamatamiti viṣayavibhāgena
vyācakṣāṇā upekṣā iti bhāvaḥ. caṅpare ityāvatrya aglopaviśeṣaṇatayāpi yojitaṃ, tasya
phalamāha– ṇeriti. śridruruāuṣu parato'glopitvā'saṃbavādihāpi caṅpara ityetāvataiva
ṇāviti labhyata iti bodhyam. agitāmapiti. pacikamiśakiprabhṛtīnāmityarthaḥ.
nahītsaṃjñakānāṃ lopo ṇicaṃ pratīkṣata iti bhāvaḥ. ṇopadeśaphalamiti. anusvāra ityarthaḥ.
daṃdhrantīti. `nugato'nunāsikāntasye'ityabhyāsasya nuk.
Tattvabodhinī2 : dīrgho laghoḥ 132, 7.4.94 dīrgho laghoḥ. laghorabhyāsasyeti. nanu ajjhal sa mu dā yā See More
dīrgho laghoḥ 132, 7.4.94 dīrgho laghoḥ. laghorabhyāsasyeti. nanu ajjhalsamudāyā'bhyāsasya laghusaṃjñā durlabhā, "hyasvaṃ laghu" iti sūtritatvāt. naiṣa doṣaḥ. ime hi na samānādhikaraṇe ṣaṣṭhyau, kiṃ tu vyadhikaraṇe, tathā cābhyāsāvayavasya laghordīrgha ityarthaḥ. "laghuni caṅpare'naglope" itica sarvamihānuvartate. tacca prāgvadeva dvedhā vyākhyeyaṃ. tadāha-- "sanvadbhāvaviṣaya iti. "halāde"riti prācoktamihopekṣitaṃ, niṣpramāṇatvāt. na hi munitrayokiṃ()ta vinā halāderiti vyākhyātumucitam. na caivamaundidadat āṭṭiṭadityādau dīrghaḥ syāditi śaṅkyam, aṅgalaghvorubhayorapi ṇicaṃ prati viśeṣyatve dīrghasya tatrā'prāpteḥ. caṅparaṃ hi yadaṅgam und? iti, na tadīyo'bhyāso, na vā caṅparaṇicparaṃ yallaghu tatparaḥ. etena āṭṭiṭadityādibhāṣyodāharaṇameva "halāde"riti vyākhyāne pramāṇamiti, keṣāṃcidutprekṣāpi prayuktā. dīrghā'prāptyaivodāharaṇasauṣṭhavasyoktatvāt. laghoḥ kim?. kṣṇu hiṃsāyām. acikṣṇavat॥ śāstre'smin "kāryakālaṃ saṃjñāpirabhāṣaṃ, "yathoddeśaṃ saṃjñāparibhāṣamiti pakṣadvayamapyasti jātivyaktipakṣavat. tathā ca "pūrvo'bhyāsaḥra" ityasya "sanvallaghunī"tyādinā saha pakṣadvye'pi ekavākyatā samānaiva, tathāpi kāryakālapakṣe padaikavākyatā, yathoddeśapakṣe tu vākyaikavākyatetyasti viśeṣaḥ. tatredānīṃ kāryakālapakṣapātimādhavamataṃ tāvadvyācaṣṭe-- saṃjñāyā ityādinā. ślokadvyena. aṅgaṃ yatreti. ayaṃ bhāvaḥ-- "sanvallaghuni" "dīrgho lagho"riti sūtradvaye aṅgasyetyanuvartate, abhyāsasyeti ca. tenāṅgasya ye dve tayoḥ pūrvo'bhyāsasaṃjñakastasyeti phalitam. "dve" ityatra ca "uccāraṇe" iti viśeṣyasamarpakamadhyāhyiyate, tacca kṛdantaṃ , tadyogādaṅgasyeti karmaṇi ṣaṣṭhī. tena yatrāṅgaṃ dvirucyate tatraiva pūrvasya dīrghasanvadbhāvau sta iti. acīkarat. apīpacat. yuktaṃ caitat. aṅgasyeti ṣaṣṭhyāḥ kārakavibhaktitvasaṃbhave tadupekṣya śeṣaṣṭhītvakalpanāyā anyāyyatvāt. nāṅgaṃ dvirucyate iti. evaṃ ca acacakāsat. ārtathapat. aurṇunavadityeva bhavatīti bhāvaḥ. avayavaḥ kaściditi. halādeḥ prathamāvayavo dvirucyate, ajādestu dvitīyāvayava ityarthaḥ. aṅgaṃ yatra dvirucyate tatra pūrvasya dīrghasanvadbhāvau vidhīyamānau ekākṣveveti ca phalitam. kiṃca asminpakṣe "ekāca" ityaṅgasya viśeṣamaṃ śabdato'pi sulabham, "ekāco dve" ityadhikārādityāśayenāha-- tasmādekākṣviti. syādetat-- uktarītyā hyasvahalādiśeṣacutvādīnyapi anekākṣu na syuḥ. na ceṣṭāpattiḥ. didrāsati. didaridrāsati. jigaṇayiṣatītyādilakṣyasya sarvasaṃmatatvāt. tannirvāhārthaṃ yathoddeśapakṣa āśrīyata iticet, tarhi ihāpi sa evocitaḥ. arthādhikārapakṣasyaivābhyarhitatvāt, vṛttyādiṣu svīkṛtatvāccetyabhipretyāha-- vastuta iti. ūrṇau dīrgha iti. "syā" dityapakṛṣyate. aurṇunavat. iha sanvadbhāvastunopayujyate, ṇau kṛtasyādeśasya sthānavadbhāvena, niṣedhena vā nuśabdasya dvitve sati abhyāse avarṇā'bhāvāditi bhāvaḥ. arthāpayatāviti. arthamācaṣṭe ityarthe ṇicyāpugāgame tataśca cleścaṅi dīrghasya, "sanyataḥra" itītvasya ca pravṛttau ārtīthapadityeva bhavatīti bhāvaḥ. "artha upayācñāyā"mityasya tu caṅpare ṇau ārtathateti bhavati, na tu tatra dīrghasanvadbhāvayoḥ pravṛttiriti curādiṣu sphuṭībhaviṣyati. ubhayamiti. dīrghaḥ, sanvaccetyetadvyamityarthaḥ. na syātsyācca vyavasthayeti. "caṅpare ṇau yallaghvi"ti vyākhyāne na syāt, "caṅpare ṇau yadaṅga"miti vyākhyāne tu syāt. evaṃ ca acacakāsatcīcakāsaditi vyākhyābhedena rūpadvayamityarthaḥ. nanu yatā "caṅapare ṇau yallaghvi"ti vyākhyāne "yena nāvyavadhāna" nyāyena apīpacadityādāvevobhyaṃ bhavati, na tvanekavyavāye acacakāsadityādau, tathā nyāyasāmyena "laghani yo'bhyāsa" ityatrāpyekanaiva vyavāyasya svīkāryatvādacikṣaṇadityādau sanvaditītvaṃ na syāditi cet. atrāhuḥ-- "atsmṛddṛtvare" tīttvāpadena atvavacanena tulyajātīyāpekṣeṇa saṃyogasya vyavadhāne'pītvasya jñāpitatvānnoktadoṣaḥ. ata eva "dīrgho lagho"riti sūtre laghoriti sārthakam. mādhavo'pi jāgṛdhātāvitthamevāha. evaṃ ca vadan yathoddeśapakṣamevāśiśriyat. tatā ca ūrṇudhātau yattenokta"maurṇunavadityatra "dīrgho lagho"rityabyāsasya dīrgho na bhavati, caṅapare ṇau yadaṅgaṃ tasay yo'bhyāsa iti sūtrārthāt. atra tvahgāvayavasyābhyāso na tvaṅgasye" tyādi, tatra tasyāpyāgrahonāstīti gamyate. ataeva cakāstāvacīcakāsadityudājahāra. tathā ca matabhedābhiprāyeṇa pūrvāparagranthavirodhaḥ samādheya iti. kātantrapariśiṣṭe tvitvadīrghayorajījāgaradityudāhmataṃ, tanmatadavye'pyasaṃbhavādupekṣyam. vyavasthāmeva vivṛṇoti ṇeriti. "sannihita"miti hetugarbhaviśeṣaṇaṃ, "laghunī" tyetaṇṇerviśeṣyaṃ bhavati, sannihitatvādityarthaḥ. aṅagmeveti. asya caṅpara#e ityatra ādeśarūpapacaṅaṃśe ākāṅkṣā'bhāve'pi ṇāviti pratyayāṃśe utthitākāṅkṣatvāditi hetuḥ spaṣṭa eveti bhāvaḥ. kaiyaṭenaiveti. tathā ca ekaṃ haradattamatamparaṃ tu kaiyaṭamatamiti viṣayavibhāgena vyācakṣāṇā upekṣā iti bhāvaḥ. caṅpare ityāvatrya aglopaviśeṣaṇatayāpi yojitaṃ, tasya phalamāha-- ṇeriti. śridruruāuṣu parato'glopitvā'saṃbavādihāpi caṅpara ityetāvataiva ṇāviti labhyata iti bodhyam. agitāmapiti. pacikamiśakiprabhṛtīnāmityarthaḥ. nahītsaṃjñakānāṃ lopo ṇicaṃ pratīkṣata iti bhāvaḥ. ṇopadeśaphalamiti. anusvāra ityarthaḥ. daṃdhrantīti. "nugato'nunāsikāntasye"ityabhyāsasya nuk.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents
Research Papers and Publications