1/13:kim idam ṛkāragrahaṇam aṅgaviśeṣaṇam |
2/13:ṛkārāntasya aṅgasya iti |
3/13:āhosvit abhyāsaviśeṣaṇam |
4/13:ṛkārāntasya abhyāsasya iti |
5/13:aṅgaviśeṣaṇam iti āha |
6/13:katham jñāyate |
7/13:yat ayam taparakaraṇam karoti |
8/13:katham kṛtvā jñāpakam |
9/13:na hi kaḥ cit abhyāse dīrghaḥ asti yadartham taparakaraṇam kriyeta |
10/13:atha aṅgaviśeṣaṇe ṛkāragrahaṇe sati taparakaraṇe kim prayojanam |
11/13:iha mā bhūt |
12/13:cākīrti , cākīrtaḥ , cākirati |
13/13:kiratim carkarītāntam pacati iti atra yaḥ nayet , prāptijñam tam aham manye prārabdhaḥ tena saṅgrahaḥ*

ṛkārāntasya aṅgasya yo 'bhyāsaḥ tasya rugrikau āgamau bhavataḥ rīk ca yaṅluki. carkarti, carikarti, carīkarti. jarharti. jariharti. jarīharti. taparakaranam kim? kirateścākarti. kiratiṃ carkarītāntaṃ pacati ityatra yo nayet. prāptijñaṃ tamahaṃ manye prārabdhas tena saṅgrahaḥ. tatreyaṃ prāptiḥ taparakaranasāmarthyādaṅgaviśeṣaṇam ṛtaḥ ityetat, tayā cāprāptiḥ kiraterugādīnām iti.

ṛtaś ca 7.4.92 ṛkārāntasya aṅgasya yo 'bhyāsaḥ tasya rugrikau āgamau bhavataḥ rīk ca yaṅluki. carkarti, carikarti, carīkarti. jarharti. jariharti. jarīharti. taparakaranam kim? kirateścākarti. kiratiṃ carkarītāntaṃ pacati ityatra yo nayet. prāptijñaṃ tamahaṃ manye prārabdhas tena saṅgrahaḥ. tatreyaṃ prāptiḥ taparakaranasāmarthyādaṅgaviśeṣaṇam ṛtaḥ ityetat, tayā cāprāptiḥ kiraterugādīnām iti.

ṛtaśca. , 7.4.92 lukītyeva. cakāreṇa rīgādayo'nukṛṣyante. "carkarti" iti. "ḍukṛñ? karaṇe" (dhā.pā.1472) "jarhati" iti. "hmañ? haraṇe" (dhā.pā.899). "kirateścākarti" iti. "kṛ? vikṣepe" (dhā.pā.1409), ityasya. "kiratim()" ityādi. kiratigrahaṇamupalakṣaṇārtham(). tena "gṛ nigaraṇe" (dhā.pā.1410) ityevamāderapi ṛkārāntasya grahaṇaṃ veditavyam(). "carkarītāntam()" iti. yaṅlugantamityarthaḥ. yaṅluka eva pūrvācāryapraṇītaiṣā saṃjñā "carkarītam(). iti. "pacati" iti. laṭprathamapuruṣasyaikavacanam(). etadapyupalakṣaṇārthameva. vacanāntarāṇāmapi hratra grahaṇam(). tena "kṛ()" ityevamādikamṛ()kārāntaṃ yo laṭprathamapuruṣaikavacanādau naye=cākartītyevamādīni rūpāṇi prāpayet(), sampādayeditayrathaḥ. "prāptijñaṃ tamahaṃ manye" iti. prā()pta jānātīti prāptijñaḥ. iha tu rugādīnāṃ prakṛtatvāt? tatprā()pta yo jānāti sa prāptijño veditavyaḥ. manyaṃ=avagacchā. "prārabdhastena saṃgrahaṇaḥ" iti. anena prāptitāyāṃ hetumāha. samyaggṛhrate jñāpaye lakṣaṇamaneneti saṃgrahaḥ=vyākaraṇaśāstram(). prakarṣeṇārabdhaḥ prārabdhaḥ; bahubhyo bahuśaḥ śravaṇāt(). kā punarasāṃ prāptiryatparijñānāya prāptijñamavagacchāmītyāha--"tatreyam()" ityādi. dvayamiha prakṛtam()--aṅgam? abhyāsaśceti. ṛta iti viśeṣaṇamupāttam(); tatra yadyapyumayaṃ prakṛtaṃ tathāpyṛta ityetadaṅgasyaiva viśeṣaṇam(), nābhyāsasya. kutaḥ? taparakaraṇasāmathryāt(). sarvatraiva hrabhyāsasya "hyasvaḥ" 7.4.59 iti hyasvatvena bhavitavyam(); ato dīrghasyāmyāsasyābhāvāt(). yadi "ṛtaḥ" ityedabhyāsasya viśeṣaṇaṃ syāt(), tadā taparakaraṇamanarthakaṃ syāt(). tasmāt? taparakaraṇasāmathryādaṅgasyaiva viśeṣaṇamṛta ityetat(), nābhyāsasya. evañca sati kirateraprāptiḥ; rugādīnāṃ taparakaraṇena vyāvarttitatvāt(). ādiśabdena rigādīnāṃ parigrahaḥ. "tathā cāprāptiḥ kirate rugādīnām()" iti brāuvartataduktaṃ bhavati--karotiprabhṛtīnāmeva hyasvāntānāṃ pariśeṣyāt? prāptiriti॥

ṛtaśca. ṛtā'nuvartamānamaṅgaṃ viśeṣyate. ṛdantasyāṅgasya yo'bhyāsastasyetyarthaḥ. `ṛdantāddhāto'riti pāṭhastu phalitārthakathanaparatayā neyaḥ. loṭi- - varvṛtītu. 3 varvatu 3. varvṛtāt. varvṛtām 3. varvṛtatu 3. varvṛddhi 3. aṅneti. `puṣādidyutādī'tyanena. carkarītīti. ḍukṛñ karaṇe. carkṛyādati. sārvadhātukatvāt `akṛtsārve' tina dīrghaḥ. luṅi `sici vṛddhi'riti vṛddhiḥ. acarkārīt 3. acarkāriṣṭām 3. acarkāriṣu3. acarkārīḥ 3. cākartīti. īṭpakṣe- - cākarīti.loṭi- cākarītu. cākartu. cākīrtām. cākiratu. cākīrhi. laṅi acākarīt. acākaḥ. acākīrtām. acākaruḥ. liṅi– cākīryāt. āśiṣi tu— cākīryāstām?. luṅi– acākārīt. acākāriṣṭām. evaṃ tātarītītyādi. arteriti– - bhauvādikajauhotyādikayogrrahaṇam. uradatvamiti. ke#ittu `guṇo yaṅluko' rityabhyāsasya guṇamāhuḥ. phale tu na viśeṣaḥ. rigrīkostviti. evaṃ ca ariyartīti rūpamubhayostulyamiti bhāvaḥ. āratīti. `ro rī'ti lope `ḍhralope' iti dīrghaḥ. `dīrgho'kitaḥ' iti dīrghastu na bhavati, kittvāt. ariyratīti. paratvātpūrvamiyaṅ. tato yaṇ. rigrīkostulyamidam. madhyamottamayostu– ararṣi. ariyarṣi. ararīṣi. ariyarīṣi. arṛthaḥ ariyṛthaḥ. ararmi. ariyarmi. ararīmi. ariyamarīmi. arṛvaḥ. ariyṛvaḥ. ariyṛmaḥ. liṭi– ararāṃcakāra. rigrīkostu–ariyarāṃcakāra. luṭi–ariyṛtām. āratu. ariyratu. arṛhi. ariyṛhi. ararāṇi. ariyarāṇi. ararāva. ariyarāva. laṅi–āraḥ. āriyaḥ. ārarīt. āriyarīt. ārṛtām. āriyṛtām. āraruḥ. āriyaruḥ. āraḥ. āriyaḥ. ārarīḥ. āriyarīḥ. ārṛtam. āriyṛtam. ārṛt. āriyṛta. āraram. āriyaram. ārṛva. āriyṛva. vidhiliṅi– arṛyāt. ariyṛyāt arṛyātām. ariyṛyātām. arṛtyuḥ. liṅīti. āśīrliṅītyarthaḥ. ariyriyāditi. rigrīkoḥ– ariyṛ iti sthite liṅi riṅ. bahiraṅgatvena riṅo'siddhatvādyalopo na bhavati, `acaḥ parasminni'ti sthānivattvācca. na ca `na padānte'ti niṣedhaḥ śaṅkyaḥ, svaradīrghayalopeṣu loparūpā'jādeśa eva na sthānivadityuktatvāt. na ca akṛtavyūhaparibhāṣayā iyaṅneti śaṅkyaṃ,riṅaḥ sthānivattvena nimittavināśā'bhāvāduktaparibhāṣāyā apravṛtteḥ. ataeva ariyratītyapi siddham. tatrāpiyaṇaḥ sthānivattvena nimittavināśā'bhāvāduktaparibhāṣāyā apravṛtteḥ. ataeva ariyratītyapi siddham. tatrāpi yaṇaḥ sthānivattvena nimittavināsā'bhāvāduktaparibhāṣāyā apravṛtteriyaṅo nirbātatvāt. kvacittu mūlapusteṣu paratvānnityatvācca pūrvaṃ riṅi kṛte iyaṅo'pravṛttirityāśayena- - `aririyāt arīriyā'diti paṭha\ufffdte, tadāpātataḥ. ariyratīti rūpā'siddhyā pūrvottaragranthayorvirodhāpatteḥ. luṅi ārārīt. āriyārīt. lṛṅi ārariṣyat. jargṛhītīti. `nābhyastasyācī'ti guṇaniṣedhaḥ. madhyamottamayostu– jargṛhīṣi 3. jargharkṣi 3. jgṛḍhaḥ 3. jargṛhīmi 3. jargarhiṛ 3. jargṛhvaḥ 3. jargṛhmaḥ 3. jargṛhatu 3. jargṛhāṃcakāra 3. jargarhitā. jarigarhitā. jarīgarhitā. ihānubandhanirdeśādūdillakṣaṇa iḍvikalpo nājargṛhītu. jargarḍhu. jargṛḍhām 3. jargṛhatu 3. jargṛḍhi 3. mipi jargṛhāṇi 3. luṅi ajargṛhīt 3. īḍabhāve– `ekāca' iti bhaṣbhāvaḥ. ajargharṭ 3. yadyapi iha `yatraikājgrahaṇaṃ ce'ti niṣedhādbhaṣbhāvo durlabhastathāpi `guṇo yaṅluko ' rityanena `śtipā śape'tyādiniṣedhasyā'nityatvajñāpanādbhaṣbhāvo'tra pravartate ityāhuḥ. ajargṛḍhām 3. ajargṛhuḥ 3. ajargharṭaḥ 3. ajargharḍ 3. ajargṛḍham 3. ajargṛḍha 3. ajargṛham 3. ajargṛhva 3. jargṛhrāt 3. ajargarhīt 3. ajargarhiṣṭām 3. ajargarhiṣyat 3. jāgrahītīti. graha upādāne. yaṅo lukā luptatvāttannimittaṃ `grahijye'ti saṃprasāraṇamiha neti bhāvaḥ. jargṛḍha iti. `urat'. `dīrgho'kitaḥ'. tatraikāca ityanuvartata iti `ekāco dve' ityasmin sūtre haradattenoktatvāditi bhāvaḥ. mādhavastviti. ayaṃ bhāvaḥ– `graho'liṭi' iti sūtre `yaṅlope cokta'miti vārtikatadīyabhāṣyakaiyaṭādiparyālocanayā jarīgṛhītetyādiṣu graheryaṅantāttṛcastāservā ya iṭ tasya dīrghā'bhāve yuktidvayaṃ labhyate. pūrvasmādapi vidhau sthānidbhāva ityeke. grahervirota ya iṭ tasya dīrgha ityapare. tatrādyaḥ pakṣo bhāṣyavārtikakārarītyā. tābhyāṃ hi `pūrvatrāsiddhe na sthāniva'dityavaṣṭabhya dīrghādigrahaṇasya pratyākhyānāt. traipādikadīrghātiriktadīrge'smin kartavye sthānivadbhāvasya tanmate suvacatvāt. dvitīyastu sūtrarītyā, tena tu sāmānyato dīrghavidhau sthānivadbhāvasya vaktumaśakyatvāt. evaṃ ca yaṅluki dīrghapravṛttau na kiṃcidbādhakam, yaṅluko'naimittikatvāt, ajjhalādeśatvācca stānivadbhāvā'yogāt. `dviḥ prayogo dvirvacanaṃ ṣāṣṭha'miti siddhāntādyaṅlugantādgṛhṇātervihitasya grahervihitatvā'napāyācca. tadbhāṣyādiviruddhamiti. ādiśabdena kaiyaṭaharadattau gṛhrete. virodhāścātra manoramāyāmupapāditaḥ. tathā hi– `ekāco dve prathamasye'ti sūtre `graheraṅgā'diti bhāṣyāmupādāya kaiyaṭa āha– `tṛco hi `jarīgṛhi'tyaṅgaṃ, na tu grahiḥ, viśeṣaṇasāmathryāddhi yathāśrutarūpāśrayaṇa'miti. yadyapi tatra yaṅantaṃ prakramyedamuktaṃ, tathāpi yuktasāmyādyaṅlugante'pi na dīrgha iti lakṣyate. ekājgrahaṇamanuvartayan haradatto'pyatrānukūlaḥ. na hrasminpakṣe yaṅluki dīrghasya prasaktirasti. evaṃ ca pūrvasmādapi vidhau sthānivadbhāva iti grahervihitasya ya iṭ tasya `gra'hiti yathāśrutarūpāśrayaṇe `gṛhīta' ityādāviṭo dīrgho na syāditi vācyam, aṅgasaṃjñāpravṛttivelāyāṃ yathāśrutarūpasyaiva sattvāt. `grāhita'mityādau tu naivam. `ekāca' iti samādhānaṃ tu ṇijbhinnaviṣayakameva, `niṣṭhāyāṃ seṭī'ti ṇilope grāhitamityādāvekāctvānapāyāt. taditthaṃ- - `yaṅlugantāṇṇijantācca yaṅantācca graheriṭaḥ. dvidhā tridhā caturdhā ca dīrghaprāptiḥ samāhitā'. asyārthaḥ— yaṅlugantārddīrghe prāpte samādhānadvayam. graheraṅgāditi vyākhyānamekāca ityanuvṛttiśceti. ṇijantāttu grahisvarūpā'bhāvaḥ, vihitaviśeṣaṇaṃ, sthānivadbhāvaśceti samādhānatrayam. yaṅantātsamādhānacatuṣṭayam, `ekācaḥ'ityanuvṛttiḥ, pūrvoktasamādhānatrayaṃ ceti. ajarghā iti. gṛdhu abhikāṅkṣāyām. iha apadāntasyāpi rephasya `ro rī'ti lopo bhavatyeva, tatra maṇḍūkaplutyā padasyetyanuvartanāt. pāpraṣṭīti. praccha jñīpsāyām. `vraśce'ti ṣaḥ. pāpracchitā. pāpracchiṣyati. prāpaṣṭu. pāpraṣṭāt. pāpraṣṭām. pāpracchatu. pāpraḍḍhi. pāpracchāni. apāpracchīt. apāpraṭ. apāpraṣṭām. apāpracchuḥ. apāpracchīḥ. apāpraṭ. apāpraṣṭām. apāpraṣṭa. apāpraccham. apāpracchva. apāpraśma. bhāṣye dhvanitamiti. `cchoḥ śū'ḍiti sūtre bhāṣye kṅidgrahaṇe `cchaḥ ṣatvaṃ vaktavya'miti. ananuvartamāne tvanena chaḥ śatve kṛte śāntatvādeva ṣo bhaviṣyatīti praṣṭā praṣṭumityādisiddhaye vraścādisūtre chagrahaṇaṃ na kartavyamiti bhāvaḥ. evaṃ hi vadatā bhāṣyakṛtā ūṭh bhāvibhyo yaṅluṅnāstītyuktaprāyam. anyathā diveryaṅluki īḍabhāvapakṣe dedeti dedeṣi ityādau bhāvā'bhāvābhyāṃ mahān viśeṣaḥ syāt. tatra kṅidgrahaṇānanuvṛttāvūṭhaḥ pravṛttyā dedyoti dedyoṣītyādirūpaviśeṣalābhāt. tataścaitāvānevetyavakāro virudhyeta. riuāvimavyostviti. riuāvu gatiśoṣaṇayoḥ. mava bandhane. jāhāmīti. īṭpakṣe jāhayīmi. loṭi jāhayītu. jāhuta. jāhatāt. jāhatām. jāhayatu. jāhahi. jāhatāt. jāhayāni. jāhayāva. jāhayāma. laṅi– ajāhayīt. ajāhat. ajāhatām. ajāhayuḥ. ajāhayīḥ. ajāhaḥ. ajāhatam. ajāhata.ajāhayam. ajāhāva. ajāhāma. jāhayyāt. `hmyantakṣaṇe'ti vṛddhiniṣedhaḥ. ajāhayīt. ajāhayiṣṭām. ajāhayiṣyat. jvaratvara.

ṛtaśca 412, 7.4.92 ṛtaśca. ṛtā'nuvartamānamaṅgaṃ viśeṣyate. ṛdantasyāṅgasya yo'bhyāsastasyetyarthaḥ. "ṛdantāddhāto"riti pāṭhastu phalitārthakathanaparatayā neyaḥ. loṭi-- varvṛtītu. 3 varvatu 3. varvṛtāt. varvṛtām 3. varvṛtatu 3. varvṛddhi 3. aṅneti. "puṣādidyutādī"tyanena. carkarītīti. ḍukṛñ karaṇe. carkṛyādati. sārvadhātukatvāt "akṛtsārve" tina dīrghaḥ. luṅi "sici vṛddhi"riti vṛddhiḥ. acarkārīt 3. acarkāriṣṭām 3. acarkāriṣu3. acarkārīḥ 3. cākartīti. īṭpakṣe-- cākarīti.loṭi- cākarītu. cākartu. cākīrtām. cākiratu. cākīrhi. laṅi acākarīt. acākaḥ. acākīrtām. acākaruḥ. liṅi-- cākīryāt. āśiṣi tu--- cākīryāstām(). luṅi-- acākārīt. acākāriṣṭām. evaṃ tātarītītyādi. arteriti--- bhauvādikajauhotyādikayogrrahaṇam. uradatvamiti. ke#ittu "guṇo yaṅluko" rityabhyāsasya guṇamāhuḥ. phale tu na viśeṣaḥ. rigrīkostviti. evaṃ ca ariyartīti rūpamubhayostulyamiti bhāvaḥ. āratīti. "ro rī"ti lope "ḍhralope" iti dīrghaḥ. "dīrgho'kitaḥ" iti dīrghastu na bhavati, kittvāt. ariyratīti. paratvātpūrvamiyaṅ. tato yaṇ. rigrīkostulyamidam. madhyamottamayostu-- ararṣi. ariyarṣi. ararīṣi. ariyarīṣi. arṛthaḥ ariyṛthaḥ. ararmi. ariyarmi. ararīmi. ariyamarīmi. arṛvaḥ. ariyṛvaḥ. ariyṛmaḥ. liṭi-- ararāṃcakāra. rigrīkostu--ariyarāṃcakāra. luṭi--ariyṛtām. āratu. ariyratu. arṛhi. ariyṛhi. ararāṇi. ariyarāṇi. ararāva. ariyarāva. laṅi--āraḥ. āriyaḥ. ārarīt. āriyarīt. ārṛtām. āriyṛtām. āraruḥ. āriyaruḥ. āraḥ. āriyaḥ. ārarīḥ. āriyarīḥ. ārṛtam. āriyṛtam. ārṛt. āriyṛta. āraram. āriyaram. ārṛva. āriyṛva. vidhiliṅi-- arṛyāt. ariyṛyāt arṛyātām. ariyṛyātām. arṛtyuḥ. liṅīti. āśīrliṅītyarthaḥ. ariyriyāditi. rigrīkoḥ-- ariyṛ iti sthite liṅi riṅ. bahiraṅgatvena riṅo'siddhatvādyalopo na bhavati, "acaḥ parasminni"ti sthānivattvācca. na ca "na padānte"ti niṣedhaḥ śaṅkyaḥ, svaradīrghayalopeṣu loparūpā'jādeśa eva na sthānivadityuktatvāt. na ca akṛtavyūhaparibhāṣayā iyaṅneti śaṅkyaṃ,riṅaḥ sthānivattvena nimittavināśā'bhāvāduktaparibhāṣāyā apravṛtteḥ. ataeva ariyratītyapi siddham. tatrāpiyaṇaḥ sthānivattvena nimittavināśā'bhāvāduktaparibhāṣāyā apravṛtteḥ. ataeva ariyratītyapi siddham. tatrāpi yaṇaḥ sthānivattvena nimittavināsā'bhāvāduktaparibhāṣāyā apravṛtteriyaṅo nirbātatvāt. kvacittu mūlapusteṣu paratvānnityatvācca pūrvaṃ riṅi kṛte iyaṅo'pravṛttirityāśayena-- "aririyāt arīriyā"diti paṭha()te, tadāpātataḥ. ariyratīti rūpā'siddhyā pūrvottaragranthayorvirodhāpatteḥ. luṅi ārārīt. āriyārīt. lṛṅi ārariṣyat. jargṛhītīti. "nābhyastasyācī"ti guṇaniṣedhaḥ. madhyamottamayostu-- jargṛhīṣi 3. jargharkṣi 3. jgṛḍhaḥ 3. jargṛhīmi 3. jargarhiṛ 3. jargṛhvaḥ 3. jargṛhmaḥ 3. jargṛhatu 3. jargṛhāṃcakāra 3. jargarhitā. jarigarhitā. jarīgarhitā. ihānubandhanirdeśādūdillakṣaṇa iḍvikalpo nājargṛhītu. jargarḍhu. jargṛḍhām 3. jargṛhatu 3. jargṛḍhi 3. mipi jargṛhāṇi 3. luṅi ajargṛhīt 3. īḍabhāve-- "ekāca" iti bhaṣbhāvaḥ. ajargharṭ 3. yadyapi iha "yatraikājgrahaṇaṃ ce"ti niṣedhādbhaṣbhāvo durlabhastathāpi "guṇo yaṅluko " rityanena "śtipā śape"tyādiniṣedhasyā'nityatvajñāpanādbhaṣbhāvo'tra pravartate ityāhuḥ. ajargṛḍhām 3. ajargṛhuḥ 3. ajargharṭaḥ 3. ajargharḍ 3. ajargṛḍham 3. ajargṛḍha 3. ajargṛham 3. ajargṛhva 3. jargṛhrāt 3. ajargarhīt 3. ajargarhiṣṭām 3. ajargarhiṣyat 3. jāgrahītīti. graha upādāne. yaṅo lukā luptatvāttannimittaṃ "grahijye"ti saṃprasāraṇamiha neti bhāvaḥ. jargṛḍha iti. "urat". "dīrgho'kitaḥ". tatraikāca ityanuvartata iti "ekāco dve" ityasmin sūtre haradattenoktatvāditi bhāvaḥ. mādhavastviti. ayaṃ bhāvaḥ-- "graho'liṭi" iti sūtre "yaṅlope cokta"miti vārtikatadīyabhāṣyakaiyaṭādiparyālocanayā jarīgṛhītetyādiṣu graheryaṅantāttṛcastāservā ya iṭ tasya dīrghā'bhāve yuktidvayaṃ labhyate. pūrvasmādapi vidhau sthānidbhāva ityeke. grahervirota ya iṭ tasya dīrgha ityapare. tatrādyaḥ pakṣo bhāṣyavārtikakārarītyā. tābhyāṃ hi "pūrvatrāsiddhe na sthāniva"dityavaṣṭabhya dīrghādigrahaṇasya pratyākhyānāt. traipādikadīrghātiriktadīrge'smin kartavye sthānivadbhāvasya tanmate suvacatvāt. dvitīyastu sūtrarītyā, tena tu sāmānyato dīrghavidhau sthānivadbhāvasya vaktumaśakyatvāt. evaṃ ca yaṅluki dīrghapravṛttau na kiṃcidbādhakam, yaṅluko'naimittikatvāt, ajjhalādeśatvācca stānivadbhāvā'yogāt. "dviḥ prayogo dvirvacanaṃ ṣāṣṭha"miti siddhāntādyaṅlugantādgṛhṇātervihitasya grahervihitatvā'napāyācca. tadbhāṣyādiviruddhamiti. ādiśabdena kaiyaṭaharadattau gṛhrete. virodhāścātra manoramāyāmupapāditaḥ. tathā hi-- "ekāco dve prathamasye"ti sūtre "graheraṅgā"diti bhāṣyāmupādāya kaiyaṭa āha-- "tṛco hi "jarīgṛhi"tyaṅgaṃ, na tu grahiḥ, viśeṣaṇasāmathryāddhi yathāśrutarūpāśrayaṇa"miti. yadyapi tatra yaṅantaṃ prakramyedamuktaṃ, tathāpi yuktasāmyādyaṅlugante'pi na dīrgha iti lakṣyate. ekājgrahaṇamanuvartayan haradatto'pyatrānukūlaḥ. na hrasminpakṣe yaṅluki dīrghasya prasaktirasti. evaṃ ca pūrvasmādapi vidhau sthānivadbhāva iti grahervihitasya ya iṭ tasya "gra"hiti yathāśrutarūpāśrayaṇe "gṛhīta" ityādāviṭo dīrgho na syāditi vācyam, aṅgasaṃjñāpravṛttivelāyāṃ yathāśrutarūpasyaiva sattvāt. "grāhita"mityādau tu naivam. "ekāca" iti samādhānaṃ tu ṇijbhinnaviṣayakameva, "niṣṭhāyāṃ seṭī"ti ṇilope grāhitamityādāvekāctvānapāyāt. taditthaṃ-- "yaṅlugantāṇṇijantācca yaṅantācca graheriṭaḥ. dvidhā tridhā caturdhā ca dīrghaprāptiḥ samāhitā". asyārthaḥ--- yaṅlugantārddīrghe prāpte samādhānadvayam. graheraṅgāditi vyākhyānamekāca ityanuvṛttiśceti. ṇijantāttu grahisvarūpā'bhāvaḥ, vihitaviśeṣaṇaṃ, sthānivadbhāvaśceti samādhānatrayam. yaṅantātsamādhānacatuṣṭayam, "ekācaḥ"ityanuvṛttiḥ, pūrvoktasamādhānatrayaṃ ceti. ajarghā iti. gṛdhu abhikāṅkṣāyām. iha apadāntasyāpi rephasya "ro rī"ti lopo bhavatyeva, tatra maṇḍūkaplutyā padasyetyanuvartanāt. pāpraṣṭīti. praccha jñīpsāyām. "vraśce"ti ṣaḥ. pāpracchitā. pāpracchiṣyati. prāpaṣṭu. pāpraṣṭāt. pāpraṣṭām. pāpracchatu. pāpraḍḍhi. pāpracchāni. apāpracchīt. apāpraṭ. apāpraṣṭām. apāpracchuḥ. apāpracchīḥ. apāpraṭ. apāpraṣṭām. apāpraṣṭa. apāpraccham. apāpracchva. apāpraśma. bhāṣye dhvanitamiti. "cchoḥ śū"ḍiti sūtre bhāṣye kṅidgrahaṇe "cchaḥ ṣatvaṃ vaktavya"miti. ananuvartamāne tvanena chaḥ śatve kṛte śāntatvādeva ṣo bhaviṣyatīti praṣṭā praṣṭumityādisiddhaye vraścādisūtre chagrahaṇaṃ na kartavyamiti bhāvaḥ. evaṃ hi vadatā bhāṣyakṛtā ūṭh bhāvibhyo yaṅluṅnāstītyuktaprāyam. anyathā diveryaṅluki īḍabhāvapakṣe dedeti dedeṣi ityādau bhāvā'bhāvābhyāṃ mahān viśeṣaḥ syāt. tatra kṅidgrahaṇānanuvṛttāvūṭhaḥ pravṛttyā dedyoti dedyoṣītyādirūpaviśeṣalābhāt. tataścaitāvānevetyavakāro virudhyeta. riuāvimavyostviti. riuāvu gatiśoṣaṇayoḥ. mava bandhane. jāhāmīti. īṭpakṣe jāhayīmi. loṭi jāhayītu. jāhuta. jāhatāt. jāhatām. jāhayatu. jāhahi. jāhatāt. jāhayāni. jāhayāva. jāhayāma. laṅi-- ajāhayīt. ajāhat. ajāhatām. ajāhayuḥ. ajāhayīḥ. ajāhaḥ. ajāhatam. ajāhata.ajāhayam. ajāhāva. ajāhāma. jāhayyāt. "hmyantakṣaṇe"ti vṛddhiniṣedhaḥ. ajāhayīt. ajāhayiṣṭām. ajāhayiṣyat. jvaratvara.