vyarther liṭi parato 'bhyāsasya samprasāraṇaṃ bhavati. vivyathe, vivyathāte, vivyathire. halādiḥ śeṣeṇa yakārasya nivṛttau prāptāyāṃ samprasāraṇaṃ kriyate, vakārasya na saṃprasārane saṃprasāraṇam 6-1-37 iti pratiṣidyate. liṭi iti kim? vāvyathyate.

vyatho liṭi 7.4.68 vyarther liṭi parato 'bhyāsasya samprasāraṇaṃ bhavati. vivyathe, vivyathāte, vivyathire. halādiḥ śeṣeṇa yakārasya nivṛttau prāptāyāṃ samprasāraṇaṃ kriyate, vakārasya na saṃprasārane saṃprasāraṇam 6.1.36 iti pratiṣidyate. liṭi iti kim? vāvyathyate.

vyatho liṭi. , 7.4.68 "vivyathe" iti. "vyatha bhayacalanayoḥ" (dhā.pā.764), anudāttettvādātmanepadam(). atha yakārasya halādiśeṣeṇa nivṛttyā bhavitavyam(), vakārasya samprasāraṇena? iti kasyacidbhrāntiḥ syāt(), atastāṃ nirākarttumāha--"yakārasya" ityādi. "vāvyathyate" iti. yaṅ()॥

vyathadhāturdvitīyāntaḥ. vyatho liṭi. `atra lopaḥra' ityato'bhyāsasyeti, `dyutisvāpyo'ratyataḥ saṃprasāraṇamiti cānuvartate. tadāha–vyatho'bhyāsasyetyādinā. halādiśeṣāpavāda iti. vyath vyath e iti sthite halādiśeṣalabhyaṃ yakārasya lopaṃ bādhitvā saṃprasāraṇamityarthaḥ. tathā ca yakārasya ikāre pūrvarūpe vivyathe iti rūpam. vakārasya tu na saṃprasāraṇaṃ, `na saṃprasāraṇe saṃprasāraṇa'miti niṣedhāt. nanu saṃprasāraṇena halādiśeṣabādhe thakārasyāpi nivṛttirna syādityata āha– thasyeti. yakāralopasya bādhaṃ vinā saṃprasāraṇasya pravṛttyanupapattestena tadbādhe'pi thakāralopasya bādhe pramāṇā'bhāvāditi bhāvaḥ. mṛda mardane iti. ṛdupadho'yam. mardate. mamṛde. kṣijadhāturidit. kṣañjate. cakṣañje. nu ghaṭādigaṇe'sya pāṭho vyarthaḥ, kṣañjayatītyatra ṇau numi kṛte akārasyānupadhātvena upadhādīrghasyā'prasaktyā `mitāṃ hyasvaḥ' ityasyā'pravṛttāvapi viśeṣā'bhāvādanupadhātvena `mitāṃ hyasva' ityasya prasaktyabhāvācca. ata eva akṣañji kṣañjaṃ kṣañjimityatrāpi `ciṇṇamulo'riti dīrghavikalpasyāpi na prasaktirityata āha–mittvasāmathryāditi. dakṣa gatīti. nanu `dakṣa vṛddhau śīghrārthe ce'tyanudāttetsu pāṭhādeva siddhe kimarthamiha pāṭhaḥ ?, arthanirdeśasyopalakṣaṇatvādeva gatihiṃsārthakatvasyāpi saṃbhavādityata āha- - vṛddhiśaighryayoriti. mittvasāmathryādanupadhātve'pi ciṇṇamulordīrghavikalpaḥ. adakṣiḥ adākṣi. dakṣaṃdakṣam, dākṣaṃdākṣam. krapa kṛpāyāṃ gatāviti. adupadho'yam. kṛpāyāṃ gatau cetyarthaḥ. kadi kradi kladi iti nandimate. kṣīrasvāmimate ca traya eva dhātavaḥ. maitreyamate catvāra iti bodhyam. tatra iditāṃ trayāṇāṃ paunaruktyaṃ pariharati- - kadikradikladināmityādinā. ñitvareti. ñirit. `ñītaḥ ktaḥ' iti ktaḥ prayojan. ādittvaṃ tu `āditaśce'ti niṣṭhāyāmiṇniṣedhārtham. vastutastu ādittvaṃ vyarthaṃ, hyasve'pyātnepadasiddheḥ `ruṣyamatvarasaṅghaṣāsvanā'miti niṣṭhāyāmiḍvikalpasiddheśca. ghaṭādayaḥ ṣita iti. `tvaratyantā' iti śeṣaḥ. ghaṭādiṣu trayodaśānudātteto gatāḥ. `dyuta dīptau' ityataḥ prāgghaṭādisamāptiriti vakṣyate. atha phaṇāntā iti. `phaṇa gatā' vityetatparyantā ityarthaḥ. jvara roge iti. ṇau jvarayati. ciṇi tu ajvari– ajvāri. ṇamuli tu –jvaraṃjvaraṃ jvāraṃjvāram. evamagre'pi jñeyam. heḍa veṣṭana iti. ḍakārādakāra uccāraṇārthaḥ. tataśca `nāglopiśāsvṛditā'miti niṣedho na bhavati. sa eveti. heḍṛdhātureva ṛkārānubandhamutsṛjya veṣṭanarūpe'rthaviśeṣe mittvārthamanūdyate ityarthaḥ. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. nanvātmanepadina evā'trānuvāde parasmaipadaṃ na syādityata āha—parasmaipadibhya iti. yadi tvātnepadamiṣṭaṃ tarhi ghaṭādiṣu tvaratyanteṣvevānudāttetsu paṭha\ufffdeteti bhāvaḥ. heḍatīti. veṣṭate ityarthaḥ. hiḍayatīti. veṣṭayatītyarthaḥ. `hetumatī'ti ṇici `mitāṃ hyasvaḥ' iti hyasva iti bhāvaḥ. aḍihi ahīḍīti. `ciṇṇamulo'riti dīrghavikalpaḥ. heḍayatīti. veṣṭanarūpā'rtha eva mittvānna hyasva iti bhāvaḥ. `vaṭa paribhāṣaṇe' iti nā'pūrvo dhāturityāha–vaṭa veṣṭane ityādi. anuvāda iti. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. `ṇaṭa nṛttau' ityasya paunaruttayamākṣipati– itthameveti. `ṭavargānteṣviṭati śeṣaḥ. tathā ca ubhayorapyarthaikyena arthaviśeṣe mittvārthamihānūdyate iti parihārasyā'saṃbhavātpaunaruktyameveti bhāvaḥ. parihartumupakṣipati– tatrāyaṃ viveka iti. tatra = tayordhātvoḥ, ayaṃ = vakṣyamāṇaḥ, vivekaḥ = arthabhedaḥ, pratyetavya ityarthaḥ. pūrvaṃ paṭhatasyeti. ṭavargānteṣu paṭhitasyetyarthaḥ. yatkāriṣviti. yasya kartṛṣu naṭavyavahārastannāṭa\ufffdṃ pūrvaṃ paṭhitasyanaṭadhātorartha ityarthaḥ. kiṃ tannāṭa\ufffdmityatrāha–vākyartheti. ghaṭādau tviti. yasya kartṛṣu nartakavyapadeśastannṛtyaṃ, nṛttaṃ ca ghaṭādau paṭhitasya naṭerarthaḥ ityarthaḥ. nṛtyanṛttayoḥ ko bheda ityata āha– padārtheti. evaṃca ṭavargānteṣu paṭhitasya ghaṭādagatasya cā'rthabhedasattvādarthaviśeṣe mittvārtho'nuvāda iti yujyate. dhātvantaratve tu bhittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. atha naṭadhātorasya ṇopadeśaparyudāsabhramaṃ vārayati–ṇopadeśeti. `anard?nāṭī'tyādiparyudāsavākye nāṭīti ṇijlakṣaṇavṛddhinirdeśena `naṭa avaspandane' iti caurādikasyaiva grahaṇādayaṃ ṇopadeśa evetyarthaḥ. ṣṭakadhātuḥ ṣopadeśaḥ. kṛtaṣṭutvasya nirdeśaḥ. stakatīti. `dhātvāde' riti ṣasya satve ṣṭutvanivṛttiḥ. caka tṛptau. tṛptīti. `caka tṛptau pratīghāte ce'tyātmanepadiṣu paṭhitasya tṛptāvarthe mittvārtho'trā'nuvāda ityarthaḥ. evaṃ ca dhātvantaratvā'bhāvānna mittvatatadabhāvavikalpaḥ. nanu ātmanepadiṣu paṭhitasyātrānuvādādātmanepadaṃ syādityata āha– ātnepadiṣviti. ṣage ṣṭage iti. ṣopadeśau. ṣṭage iti kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ. kage nocyata iti. nanu yadi na ko'pi kriyāviśeṣo'syārthastarhi kathamayaṃ dhāturityata āha- - kriyāsāmānyārthavācitvāditi. dhātupāṭhapaṭhitasya kriyāviśeṣārthakatvā'bhāve sati kriyāsāmānyavācitvaṃ pariśeṣalabhyamiti bhāvaḥ. aneketi. `kaliḥ kāmadhenu'riti nyāyena kaladhātuvadaparamitārthakatvamiti bhāvaḥ. śratha knatha kratha klatha iti. catvāro'pi dvitīyāntāḥ. ādyatṛtīyau rephamadhyau. dvitīyo nakāramadhyaḥ. caturthastu lakāramadhyaḥ. ādyastu śakārādiḥ. itare kakārādayaḥ. nanu krathadhātorghaṭāditvena mittvāṇṇau upadhāvṛddhisaṃpannasya akārasya `mitāṃ hyasva' ti hyasvatve krathayatīti syānnatu krāthayatīti. tatrāha– jāsinīti. `jāsiniprahaṇanāṭakāthapiṣāṃ hiṃsāyā'miti ṣaṣṭhīvidhau ṇau mit?ve'pi krātheti vṛddhirnipātyata ityarthaḥ. nanvevaṃ sati ghaṭādau krathadhātoḥ pāṭho vyartha ityata āha– mittvaṃ tviti. ciṇṇamulordīrghapakṣe caritārthamityanvayaḥ. nanu tatrāpi krātheti nipātanādvṛddhirityata āha- - nipātanātparatvāditi. `krāthe'ti nipātanāpekṣayā `ciṇṇamulo'rityasya paratvādityarthaḥ. yadyapi `mitāṃ hyasvaḥ' ityapi parantathāpi purastādapavādanyāyena krāthetivṛddhinipātanaṃ `mitāṃ hyasvaḥ' ityasyaivā'vyavahitasya bādhakaṃ, natu `ciṇṇamulo'rityasyāpi, tasya vyavahitatvāditi bodhyam. akrathi–akrāthīti. kratheṇryantācciṇi dīrghavikalpaḥ. krathaṃkrathaṃ krāthaṃkrāthamiti. ṇamuli dīrgavikalpaḥ. vana ceti. cakāro hiṃsānukarṣakaḥ. tadāha—hiṃsāyāmitīti. vana śabde, vana saṃbhaktāviti paṭhitasya hiṃsāyāṃ mittvārtho'trānuvādaḥ. vanati. ṇau tu –vanayati. ṇamuli tu vanaṃvanaṃ vānaṃvānam. vanu ca nocyate iti. `kage nocyate' iti vadvyākhyeyam. nanvanyatra paṭhitasya ghaṭādau mittvārthonuvāda iti siddhāntāttanādau `vanu yācane' iti paṭhitasya anudātteto'nuvādātkriyāsāmānye'rthe vanute ityātmanepadam, upratyayaśca syādityata āha–apūrva evāyamiti. uditkaraṇeti. yadi tānādikasyaiva atrānuvādaḥ syāttarhi tanādigaṇe `vanu' ti kṛtena uditkaraṇenaiva `udito ve'tyādyuditkāryasya siddheriha gaṇe punaruditkaraṇamanarthakaṃ syāt. atastānādikasya nātrānuvādaḥ, kiṃ tvapūrva evāyaṃ vanudhātuḥ. tathāca `vanatī'ti parasmaipadaṃ, śabvikaraṇaṃ cetyāha– tena kriyāsāmānye vanatītyādīti. ādinā vanataḥ vannatītyādisaṅgrahaḥ. pravanayatīti. ghāṭādikasya kriyāsāmānyavācino ṇici mittvāddhrasvaḥ. vakṣyata iti. `glāsnāvanuvamāṃ ce'tyanene'ti śeṣaḥ. tānādikāttu vanu yācane ityasmāṇṇici upadhādīrghe `vānayatī'tyeva bhavati. jvala dīptau. mapratyayārthamiti. `jvalitikasantebhyo ṇaḥ' iti ṇapratyayārthaṃ jvalādigaṇe paṭhiṣyamāṇasya iha mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. jvalatītyādi siddhavatkṛtya mittvasya ṇau hyasvaṃ prayojanamāha– prajvalayatīti. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bodhyam. smṛ ādhyāne. cintāyāmiti. `smṛ cintāyā'miti paṭhiṣyamāṇasya ādhyāne mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. cintāyā ādyānamanyaditi darśayitumāha–ādhyānamutkaṇṭheti. dṛ? bhaye iti. asya dṛṇātīti rūpaṃ,na tu śap. tadāha–mitvārtho'nuvāda iti. `bhaye'rthe mittvārtha'miti śeṣaḥ. arthanirdeśasya upalakṣaṇatvādbhaye vṛttiḥ. tathāca ṛyāditvāt śnavikaraṇa evāyamiti bhāvaḥ. mittvaprayojanaṃ darśayati– darayatīti. bhīṣayatītyarthaḥ. dārayatīti. bhedayatītyarthaḥ. dhātvantarameveti. natu krayāderanuvāda ityarthaḥ. asminmate bhauvādikatvācchabevetyāha–daratītyādīti. sūtre ceti. `atsmṛddṛtvaraprathamdastṛ?spaśā'mita atvavidhāvityarthaḥ. hyasvaṃ paṭhantīti. tanmate kryāderanuvādaprasiktireva nāstīti bhāvaḥ. tannetīti. yadi hrayaṃ ghaṭādau hyasvāntaḥ, kryādau tu dīrghānto bhavettarhi `śṛ?dṛ?prāṃ hyasvo ve'tyatra dṛ?grahaṇamanarthakaṃ syāt. hyasvadīrghāntadhātubhyāmeva tatphalasiddheriti bhāvaḥ. nṛ? naye iti. nayaḥ – nayanam. kryādiṣviti. `nṛ? naye' ityeva kryādiṣu paṭha\ufffdte. tatrārthanirdeśo na vivakṣitaḥ. kryādiṣu paṭhiṣyamāṇasya nṛ?dhātornayādanyatra vidyamānasya naye'rthe mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. tathā ca śnavikaraṇa evāyam. nṛṇāterdhātatvantaratvā'bhāvānna mittvatadabhāvau. api tu nityameva mittvam. śrā pāke iti. nanvatra bhvādau paṭha\ufffdmānācchrāyateḥ, uttaratra adādau paṭhiṣyamāṇācca śrānteranya eva yadi kaścana svatantro dhāturghaṭādau nirdiśyeta tadā prakṛte laṭi śapi śrātīti rūpasaṃpattyā lugvikaraṇasthena `śrā pāke' ityanena paunaruktyamityata āha–śrai itīti. agre bhvādigaṇe `śrai pāke' iti paṭhiṣyate, tasya kṛtātvasyānukaraṇamityanvayaḥ. tathāca tasyaiva śraidhātoranekārthakatayā pāke vṛttasya mittvārthamatrānivādācchapi śrāyatītyādi rūpam. etacca `śṛtaṃ pāke' iti sūtre bhāṣyekaiyaṭayoḥ sthitam. evaṃ ca `sati saṃbhave'nyatra paṭhitanāmiha mittvārtho'nuvāda' iti siddhāntādagre bhvādau `śrai pāke' ityasya paunaraktyaṃ na śaṅkyam. nanvevaṃ sati `śrai pāke' ityevātra kuto na paṭhitamityata āha–śrā ityādādakasya ceti. nanu lākṣaṇikatvāt ` śrai pāke' iti bhauvādikasya kṛtātvasyāpyanuvāda iti na yujyata ityata āha– lugvikaraṇetyādi, paribhāṣābyāmityantam. paribhāṣābhyāmubhayoranukaraṇamityanvayaḥ. `svaratisūyatī'ti sūtre `sū' iti paṭhite'pi dvayogrrahaṇe siddhe sūtisūyatyoḥ pṛthaggrahaṇaṃ `lugvikaraṇe'ti paribhāṣāṃ jñāpayatītyāhuḥ. pratipadoktaparibhāṣā tu nyāyasiddhetyuktameva. śrapayatīti. śraidhātorṇici `ādeca upadeśe' ityātve `artihyī'ti puki `mitāṃ hyasvaḥ'. śrādhātostu svata evā''dantatvāṇṇici puki hyasvaḥ. pākādanyatreti. arthanirdeśasyopalakṣaṇatvāditi bhāvaḥ. māraṇati. māraṇe toṣaṇe niśāmane ca jñādhāturvartata ityarthaḥ. akṣatasya mārame saṃpūrvakasyaiva jñādhātoḥ prayogaḥ. cākṣuṣajñānamiti. nipūrvakācchama ālocane ityasmāccaurādikaṇyantāllyuṭi niśāmanaśabdasya niṣpatteriti bhāvaḥ. jñāpanamātramiti. upasargavaśādiha jñāpane vṛttiḥ, cākṣuṣatvaṃ ca jñānasya yana vivakṣatamiti bhāvaḥ. niśāneṣviti. `marāṇatoṣaṇaniśāmaneṣu jñe'ti pāṭhāntaramityarthaḥ. nanu jñādhātorasmāllaḍādau śapi `jñājanorje'ti jādeśe jāti jāta ityādi syādityata āha–eṣveveti. `jñā avabodhane' iti śnavikaraṇasyaiva māraṇādiṣvartheṣu ṇau mittvārthamihānuvādāt śnavikaraṇa evāyamiti bhāvaḥ. jānātermittvaphalaṃ tu ṇau hyasvaḥ– `paśuṃ saṃjñapayati'. akṣataṃ mārayatītyarthaḥ. `hariṃ jñapayati'. saṃtoṣayītyarthaḥ. `rūpaṃ jñapayati'. mādhavamate darśayatītyarthaḥ. matāntare tu bodhayatītyarthaḥ. `śaraṃ jñapayati'. tīkṣṇīkarotītyarthaḥ. nanu mādhavamate bodhayatītyarthe jñapayatīti kathaṃ mittvam, tanmate cākṣuṣajñānasyaiva niśāmanaśabdārthatvādityata āha—jñapa micceti curādāviti. evaṃ ca caurādikaṃ jñādhātumādāya bodhane'pyarthe jñapayatīti hyasvaḥ saṅgacchate iti bhāvaḥ. śṛṇviti. `uttara'miti śeṣaḥ. mittvā'bhāvāditi. `hyasvo ne'ti śeṣaḥ. `vijñāpane'tyatra `tajjñāpayatī'tyatra ca acākṣuṣamevā''tmajñānaṃ vivakṣitamiti bhāvaḥ. nanu `jñāpanamātre mittva'miti mate `vijñāpane'tyatra `tajjñāpayatī'tyatra ca mittvaṃ durvāramityata āha—jñāpanamātre iti. caurādikasyeti. `vijñāpaneti jñāpayatīti ca rūpa'miti śeṣaḥ. `nānye mito'hetau' iti niṣedhānna tasya mittvamiti bhāvaḥ. nanu niyogārthasya tasya kathaṃ jñāpane vṛttirityata āha– dhātūnāmiti. na kāpīti. `vijñāpane'tyatra, `jñāpayatī'tyatra ca jñāpanārthavṛttitvājjñāpanasya ca māraṇatoṣaṇatīkṣṇīkaraṇānyatvānna tasminnarthe jñādhātormittvaprasaktiriti bhāvaḥ. evaṃ ca mādhavamate bodhane jñādhātojrñāpayatītyupadhādīrghaḥ. jñapadhātostu jñapayatītyupadhāhyasva iti rūpadvayamapi sādhviti sthitam. kampane caliriti. ikā nirdeśo'yam. caladhātuḥ kampane midityarthaḥ. jvalādiriti. tasya caleḥ kampane mittvārtho'trānuvāda iti bhāvaḥ. śīlaṃ cālayīti. atra kampanārthakatvā'bhāvānna mittvamiti bhāvaḥ. tadāha–anyathā karotītyartha iti. dhātūnāmanekarthatvāditi bhāvaḥ. chadirūrjane iti. ikā nirdeśo'yam. chadadhāturūrcajane midityarthaḥ. ūrjanaṃ- - balavatkaraṇaṃ, prāṇanaṃ vā, `ūrja balaprāṇanayo'rityukteḥ. anyatra paṭhitasyātrārthaviśeṣe ṇau mittvārtho'nuvāda iti siddhāntaḥ. chadadhātustvayaṃ curādyantargaṇe yujādau paṭhitaḥ. tasyā'trānuvādo vyarthaḥ, `nānye mito'hetā'vita jñāpādipañcakavyatiriktasya curādau mittvaniṣedhādityata āha– chada apavāraṇe iti. curādyantargaṇayujādipaṭhitasya `ā dhṛṣāddhe' ti svārthikaṇijabhāvapakṣe ūrjane'rthe mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. [hetumaṇṇicītiyāvat]. svārthikaṇici satyeva `nānye mita' iti niṣedhapravṛttiriti bhāvaḥ. nanvapavāraṇārthakasya chadeḥ kathamūrjane vṛttirityata āha– anekārthatvāditi. nu svārthaṇijabhāve sati mittvaṃ kimarthamityata āha- - chadayatīti. atra hetumaṇṇici hyasvaḥ. `nānye mita' iti niṣedhastu hetumaṇṇici neti bhāvaḥ. anyatreti. ūrjanādanyatra apavāraṇe ityartha-. svārthe ṇici tviti. `nānye mitaḥ' iti niṣedhasya tatra pravṛtteriti bhāvaḥ. jihvonmathane laḍiriti. ikā nirdeśo'yam. laḍadhāturjihvonmathane midityarthaḥ. laḍeti. `laḍa vilāse' iti ṭavargānteṣu bhvādau paṭhitasya jihvonmathane'rthe mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. evaṃ ca dhātubhedā'bhāvātsarvathaiva mittvakāryaṃ bhavati. gaṇabhedāddhātubhede mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. laḍayati jihvāmiti. rasanāṃ rasān jñāpayatītyarthaḥ. `gatibuddhī'ti dvikarmako'yam. laḍayati jihvayeti. devadatto rasān jānāti, tajjihvayā jñāpayatītyarthaḥ. tadvyāpāra iti. śabdaprayogādijahvāvyāpāra ityarthaḥ. samāhāreti. jihvā ca unmathanaṃ ceti samāhāradvandvaḥ. jihvāvyāpāre udāharati– laḍayati śatrumiti. `geheśūra' ityādiśabdaprayogeṇa garhata ityarthaḥ. `unmathanaṃ loḍana'mityabhipretyodāharati– laḍayati dadhīti. viloḍayatītyarthaḥ. anyatreti. jihvonmathanādanyatretyarthaḥ. lāḍayati putramiti. krīraḍayatītyarthaḥ. glepanaṃ dainyamiti. dīnībhavanamityarthaḥ. nanu laḍādau śapi madatītyādi syādityata āha– daivādikasyeti. tathā ca śyanvikaraṇa evā'yamiti bhāvaḥ. dhvana śabde iti. pūrvamanunāsikānteṣu `aṇa raṇe'tyatra dhvaṇadhāturmūrdhanyāntaḥ paṭhitaḥ, ayaṃ tu dantyānta iti bhedaḥ. bhāvīti. jvalādau `dhvana śabde' iti paṭhiṣyamāṇa evātra dhvanyātmake anuccāraṇajanye śabdane mittvārthamanūdyate ityarthaḥ. dhātubhede tu mittvatadabhāvau syātāmiti bhāvaḥ. dhvanayati ghaṇṭāmiti. śabdāyamānāṃ karotītyarthaḥ. anyatreti aspaṣṭoccāraṇātmake śabdane ityarthaḥ. atreti. `ghaṭādā'vityarthaḥ. tatreti. dalivalyādiṣvityarthaḥ. udāhmatāviti. `ghaṭādā'viti śeṣaḥ. tatra dhvaniranupadamevodāha#ṛtaḥ.raṇistu `kaṇa raṇa gatā'vityatreti bodhyam. bhojamate prāganayoḥpāṭho neti na paunaruktyam. gatā iti. bhvādau paṭhitā ityarthaḥ. `iha mittvārthamanūdyante' iti śeṣaḥ. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvau syātāmiti bhāvaḥ. nanu kṣaperatra pāṭhānmittve ṇau hyasve `kṣapayatī'ti vakṣyati. astvevam, tathāpi `kṣai kṣaye' iti bhvādau paṭhiṣyamāṇasya ṇau ātve puki kṣāpayatītyapi syāt, kṣaidhātoḥ kṣapītyanuvādā'saṃbhavāt. tatrāha— kṣai ityādi. ṇau ātve puki mittvāddhrasve sati kṣapīti kṣai ityasyānuvādasaṃbhava iti bhāvaḥ. svana avataṃsane iti. avataṃsanam—alaṅkṛtiḥ. paṭhiṣyamāṇasyeti. ghaṭādigaṇādūdhrvaṃ `svana śabde' iti paṭhiṣyamāṇasya svaneravataṃsane'rthe ṇau mittvārthoṣa'trānuvāda ityarthaḥ. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvau syātāmiti bhāvaḥ. ghaṭādayo mita iti. gaṇasūtram. nanu ghaṭādiṣu makārānubandā'darśanātkathaṃ mitaste syurityata āha–mitsaṃjñakā iti. mitkāryabhāja ityarthaḥ. janījṛṣiti. gaṇasūtram. janī jṛ?ṣ knasu rañj eṣāṃ dvandvātprathamābahuvacanam. am ante yeṣāṃ te amantāḥ– krimigamyādayaḥ. ete aghaṭāditve'pi mita ityarthaḥ. jīryateriti. `jṛ?ṣ vayauhānau' iti śyanvikaraṇasyetyarthaḥ. jṛṇātestvati. `jṛ? vayohānau' iti śnavikaraṇasya ṣittvā'bhāvenātra grahaṇā'bhāvānna mittvamiti bhāvaḥ. udāharanti. tanmate jṛṇāterapa mittvamiti bhāvaḥ. jvalahvaletyapi gaṇasūtram. prāptavibhāṣeyamiti. jvahahvalahṛlāṃ ghaṭāditvānnamermāntatvācca mittvasya prāpteriti bhāvaḥ. upasṛṣṭe tviti. sopasarge tvityarthaḥ. kathaṃ tarhīti. rānupasargāditi viśeṣaṇe sati jvalernameśca ṇau mittvavikalpā'bhāvājjanījṛ?ṣiti mittvāddhrasvo nityaḥ syādityākṣepaḥ. samādhatte– ghañantāditi. tatkarotīti ṇāvityanantaraṃ `samādheya'miti śeṣaḥ. prajvalanaṃ prajvālaḥ. unnamanam unnāmaḥ. bhāve ghañ. upadhāvṛddhiḥ. prajvālaṃ karotīti, unnāmaṃ karotīti cārthe `tatkaroti tadācaṣṭe' iti ṇici `ṇāviṣṭhava'ditīṣṭhavattvāṭṭilope sati tasya sthānivattvānmittvaprayuktahyasvā'bhāve prajvāli unnāmītyābhyāṃ laṭi tipi śapi guṇe ayādeśe prajvālayati unnāmayatīti rūpaṃ iti bhāvaḥ. nanu saṃpūrvātkramerṇau saṃkrāmayatīti rūpamiṣyate, tatra amantatvena mittvāddhrasvaprasaṅgaḥ. naca kramaṇaṃ krāma iti ghañantāttatatkarotīti ṇāvuktarītyā hyasvā'bhāva iti kṛtvā samādhānaṃ saṃbhavati, kramerghañi hi `nodāttopadeśasye'ti vṛddhipratiṣedhe sati `krama' ityeva bhavati, natu `krāma' iti kṛtvā uktasamādhānā'saṃbhavādityapretyākṣipati— kathamiti. samādhatte– mitāmiti. `mitāṃ hyasvaḥ' iti sūtre vetyanuvarttya mittvā'bhāve saṃkrāmayatīti rūpamityanvayaḥ. nanu kadāciddhrasvo durvāra ityata āha– vyavasthiteti. tathā cātra hyasvā'bhāva evāśrīyata iti bhāvaḥ. vṛttikṛditi. bhāṣye tu naitat dṛśyate iti bhāvaḥ. eteneti. vyavasthitavibhāṣāśrayaṇenetyarthaḥ. `glāsnāvanuvamāṃ ce' tyapi gaṇasūtram. prathamārthe ṣaṣṭhī. anupasargāditi, mita iti, veti cānuvartate. phalitamāha- - anupasargāditi. ādyayoriti. glā snā ityanayoraghaṭāditvādaprāpte mittve, itarayorvanuvamoḥ prāpte mittve vibhāṣetyarthaḥ. tatra vaneḥ `vanu ca nocyate' iti ghaṭādau pāṭhādvamestvamantatvānmittvaprāptiriti bodhyam. `na kamyamicamā'miti `śamo darśane' iti ca gaṇasūtram. darśanaṃ– cākṣuṣajñānam. `śama upaśame' iti daivādikaḥ śyanvikaraṇaḥ evātra gṛhrate natu `śama ālocane' iti caurādikaḥ, `nānye mito'hetau' iti tasya mittvaniṣedhāt. tada#āha– śāmyatiriti. niśāmayati rūpamiti. paśyatītyarthaḥ. upaśamārthakasyāpi anekārthatvāddarśane vṛttiḥ. anyatreti. darśanādanyatretyarthaḥ. niśamayyeti. śrāvayitvetyarthaḥ. śameṇryantāt ktvo lyapi kṛte `lyapi laghupūrvā'diti ṇerayādeśaḥ. kathamiti. tarhi– tarhi- - darśanārthakasyaiva śamermittvaniṣedhe sati, `śṛṇu' ityarthe mittvāddhrasvaprasaṅganniśāmayeti kathamityākṣepaḥ. samādhatte— caurādikasyeti. `niśāmayeti rūpa'miti śeṣaḥ. `nānye mito'hetā'viti tasya mittvaniṣedhānna hyasva iti bhāvaḥ. nanu caurādikasya śamerālocanārthakatvātkathaṃ śravaṇe vṛttirityata āha- - dhātūnāmiti. sāmyativaditi. śyanvikaraṇasya śamerupaśamārthakasya yathā darśana vṛttistadvadityarthaḥ. `yama'pariveṣaṇe' ityapi gaṇasūtram. bhojanapātre odanā'pūpādibhojyadravyāṇāṃ sthāpavanaṃ pariveṣaṇam. tadāha–bhojanāto'nyatreti. bhuktyanukūlapariveṣaṇādanyatretyarthaḥ. āyāmayatīti. atrā'pariveṣaṇe vṛtterna mittvamiti bhāvaḥ. tadāha–drāghayatīti. dīrghīkarotītyarthaḥ. vyāpārayatīti. pravartayatītyarthaḥ. yamayati brāāhṛṇāniti. pariveṣamārthakatvānmattvamiti bhāvaḥ. tadāha– bhojayatīti. bhuñjate brāāhmaṇāḥ, tānpariveṣaṇena pravartayatītyarthaḥ. nanu `paryavasitaṃ niyamaya'nnityatra apariveṣaṇārthakatayā mittvā'bhāvātkathaṃ hyasva ityata āha– paryavasitamityādi. niyamanaṃ niyamaḥ. `yamaḥ samupaniviṣuce'ti bhāve'ppratyayaḥ. tasmānmatup. niyamavacchabdāttakarotīti ṇici `vanmatorlu'giti matupo luki ṇyantāllaṭaśśatariguṇā'yamādeśayorniyamayacchabda iti bhāvaḥ. vastutastu matupo luki ṭilopasyā'prāptyā `aco ñṇitī'ti vṛddhau pugāgamāpattiḥ. tataśca niyamavadityarthakādarśāadyajantānniyamaśabdāt `tatkarotī'ti ṇici iṣṭhavattvāṭṭilope tasya sthānivattvādupadhāvṛddhyabhāve `niyamaya'nniti samarthanīyamiti śabdenduśekhare sthitam. skhadiravaparibhyāṃ cetyapi gaṇasūtram. skhadiriti ikā nirdeśaḥ. ava pari-ābhyāṃ paraḥ skhadadhāturminnetyarthaḥ. skhada skhadane iti ghaṭādau pāṭhānmittvaprāptiḥ. pariskhādayatīti. aṣopadeśatvena ādeśasakāratrāpi mittvā'bhāvānna hyasvaḥ. svāmī tviti. `na kammicamā' mityatra śruto nañ `śamo darśane' `yamo'pariveṣaṇe' `skhadiravaparibhyāṃ ce'ti triṣu sūtreṣu nānuvartate. śamaḥ- - adarsane iti cchedaḥ. śamadhāturdarśane mitsyādityarthaḥ. amantatvādeva siddha#e niyamārthamidam. `adarśana eva śamadhāturmitsyānnatu darśane' iti svābhimatam. idaṃ ca paryavasānagatyā pūrvamatānnā'tiricyate. yamastviti. yamadātostu apariveṣaṇa eva mittvamāhetyarthaḥ. amantatvādeva siddherapariveṣaṇa eva yamadhāturbhinna tu pariveṣaṇa iti phalati. evaṃ ca drāghayati vyāpārayati vetyarthe mittavāddhrasve `āyamayatī'tyeva rūpam. pariveṣaṇe tu mittvā'bhāvāddhrasvā'bhāve `yāmayati brāāhṛṇā'niti bhavatīti pūrvamatādviparītaṃ phalati. evaṃ ca `paryavasitaṃ niyamaya'nnityatra yameraparaveṣaṇārthatvānmittve hyasvo nirbādhaḥ. tadāha–tanmate iti. skhaderghaṭāditvādeva mittvasiddheḥ `skhadiravaparibhyāṃ ce'ti sūtramapi niyamārtham. `sopasargasya cetskhadermittvaṃ tarhi avaparibhyāṃ parasyaiva mittvaṃ na tūpasargāntarā'diti. evaṃ ca praskhādayatītyatra mittvā'bhāvānna hyasvaḥ. avaskhadayati pariskhadayatītyatra tu mittvāddhrasva iti phalati. tadāha–upasṛṣṭasyeti. sopasargasyetyarthaḥ. pūrvamate tu avaparibhyāṃ parasya mitvaniṣedhādavaskhādayati pariskhādayatīti na hyasvaḥ. praskhadayatītyatra tu avaparipūrvakatvā'bhāvena mittvaniṣedhā'bhāvāddhrasva iti viparītam. tasmāditi. `yamo'pariveṣaṇe', `skhadiravaparibhyāṃ ce'ti sūtradvaye uktarītyā mittvaniyamavidhyāśrayaṇādudāharaṇapratyudāharaṇayoruktarītyā vyatyāsaḥ phalita ityarthaḥ. upekṣyamiti. `na pādamyā'ṅiti sūtravyākhyāvasare `yamo'pariveṣaṇe iti mittvaṃ pratiṣidhyata' iti vṛttinyāsayoruktatvāditi bhāvaḥ. keccittu svāmimate `paryavasitaṃ niyamaya' nnityādisāmañjasyāttāvevopekṣyāvityāhuḥ. phaṇa gatāviti. nanu ghaṭāditve'pi nāyaṃ mit, itaḥ prāk `svana avataṃsane' ityuttarameva `ghaṭādayo mita' ityukteḥ. ataḥ kathamatra niṣedhaḥ. tatrāha– neti nivṛttamiti. prā\ufffdpta vinā mittvasya niṣedhā'saṃbhavādiha neti nānuvartate, kiṃtu midityevānuvartate ityarthaḥ. nanu phama gatāvityatra minneti yadi nānuvartate. `ghvasoḥ' ityata editi, `gamahane' tyataḥ kitīti, `vā jṛ?bhramutrasā'mityato veti ca. tadāha–eṣāmiti. phaṇādīnāmityarthaḥ. phaṇāmiti bahuvacanāttadādilābhaḥ. `phaṇa gatau' ityatra midityevānuvartate, neti tu nānuvartate ityasya prayojanamāha–phaṇayatīti. vṛditi– kartari kvibantam. vṛtudhāturiha samāptyarthakaḥ. tadāha–ghaṭādiḥ samāpta iti. phaṇeḥ prāgeveti. evaṃ sati phaṇeraghaṭāditvānna mittvamita#i bhāvaḥ. tadāha–tanmate phaṇayatītyeveti. iti ghaṭādayaḥ. rājṛ dīptāviti. ita ārabhya ṣaṇṇāmettvā'bhyāsalopau phaṇāditvātpakṣe bhavataḥ. tadāha– rejaturityādi. nanu `phamāṃ ca saptānā'mityatra ata ityanuvṛtteḥ kathamiha ettvābhyāsalopāvityata āha–ata ityanuvṛttāvapiti. ata iti nānuvartate. tadanuvṛttāvapi phaṇādisaptānāmapi vacanasāmathryādrājṛdhātorākārasyāpyettvābhyāsalopasya vikalpaḥ syādevetyarthaḥ. `ata' iti rājādidhātau na saṃbadhyate, asaṃbhavāditi yāvat. ṭu bhrājṛ ityādi. ṭurit `ṭvito'thuc' ityetadarthaḥ. anudātteta iti. `ete traya' iti śeṣaḥ. nanu pūrvaṃ cavargānteṣvanudāttetsu bhrājateḥ paṭhātpunarapi tasyeha pāṭhaḥ kimartha ityata āha- - bhrājateriti. tarhi `ejṛ bhrejṛ bhrājṛ dīptau' iti bhrājeḥ pūrvaṃ pāṭho vyartha ityata āha– pūrvaṃ pāṭhastviti. ṣatvā'bhāvārtha iti. `vraścabhrasje' ti ṣatvavidhau bhrājegrrahaṇā'bhāvārtha ityarthaḥ. nanu pūrvaṃ paṭhitasyāpi ṣatvavidhau kuto na grahaṇamityata āha– tatra hīti. ṣatvavidhau hītyarthaḥ. ettvābhyāsalopayoḥ pākṣikatvādāha–bhreje babhrāje iti. dvāvapīmāviti. dvitīyatṛtīyāvityarthaḥ. nanu `viṣvaṇatī' ityatra kathaṃ ṣatvaṃ ? kevaladantyā'jantasāditvā'bhāvenā'ṣopadeśatayā ādeśasakāratvā'bhāvāt. avaṣvaṇatītyatra iṇkavargābhyāṃ paratvā'bhāvānna ṣatvasya prasaktiḥ. `sātpadādyo'riti niṣedhāccetyata āha– veśca svana itīti. tatra cakāreṇa `avācce'tyapi labhyata iti bhāvaḥ. phaṇādayo gatā iti. `dhvanateḥ prā'giti śeṣaḥ. tataśca dhvanerna phaṇādikāryamiti bhāvaḥ. tadāha–dadhvanaturiti. ṣama ṣṭameti. ṣopadeśau.tastāmeti. satve sati ṣṭutvanivṛttiriti bhāvaḥ. taikṣṇyamiti. tīkṣṇībhavanamityarthaḥ. ṭala ṭvala. vaiklavyaṃ– bhayādijanito vyagrībhāvaḥ. ṇala. ṇopadeśo'yam. gandhaḥ— gandhakriyā. tadvyāpāra iti bandhutānukūlo vivāhādivyāpāra ityarthaḥ. patlṛdhātustavargaprathamāntaḥ seṭkaḥ. luṅi lṛdittvāccleraṅi kṛte apat a t iti sthite– pataḥ pum. śeṣapūraṇena sūtraṃ vyācaṣṭe– aṅi pare iti. `ṛdṛśo'ṅī'ityatastadanuvṛtteriti bhāvaḥ. pateḥ pum syādaṅi pare iti phalitam. pumi makāra it. ukāra uccāraṇārthaḥ. mittvādantyādacaḥ paraḥ. tadāha–apaptaditi. kvathe. jalakṣīraghṛtādīnāṃ pādamudit. tena `udito ve'ti ktvāyāmiḍvikalpo na. `gṛ? nigaraṇe' iti dīrghānto'yam. nanvasmāddhātorlyuṭi `ṛta iddhātoḥ' iti ittvaṃ bādhitvā paratvāt `sārvadhātuke' iti guṇe sati `udgaraṇa' ityeva nirdeśo yujyata ityata āha– ihaiveti. `udgiraṇe' ityarthanirdeśaḥ pāṇinīya iti sudhākaro manyate. bhramu calane iti. vakramārgasaṃcāre ityarthaḥ. ayathārthajñāne'pyayam. `udito ve'ti ktvāyāmiḍvikalpārthamudittvam.

vyatho liṭi 192, 7.4.68 vyathadhāturdvitīyāntaḥ. vyatho liṭi. "atra lopaḥra" ityato'bhyāsasyeti, "dyutisvāpyo"ratyataḥ saṃprasāraṇamiti cānuvartate. tadāha--vyatho'bhyāsasyetyādinā. halādiśeṣāpavāda iti. vyath vyath e iti sthite halādiśeṣalabhyaṃ yakārasya lopaṃ bādhitvā saṃprasāraṇamityarthaḥ. tathā ca yakārasya ikāre pūrvarūpe vivyathe iti rūpam. vakārasya tu na saṃprasāraṇaṃ, "na saṃprasāraṇe saṃprasāraṇa"miti niṣedhāt. nanu saṃprasāraṇena halādiśeṣabādhe thakārasyāpi nivṛttirna syādityata āha-- thasyeti. yakāralopasya bādhaṃ vinā saṃprasāraṇasya pravṛttyanupapattestena tadbādhe'pi thakāralopasya bādhe pramāṇā'bhāvāditi bhāvaḥ. mṛda mardane iti. ṛdupadho'yam. mardate. mamṛde. kṣijadhāturidit. kṣañjate. cakṣañje. nu ghaṭādigaṇe'sya pāṭho vyarthaḥ, kṣañjayatītyatra ṇau numi kṛte akārasyānupadhātvena upadhādīrghasyā'prasaktyā "mitāṃ hyasvaḥ" ityasyā'pravṛttāvapi viśeṣā'bhāvādanupadhātvena "mitāṃ hyasva" ityasya prasaktyabhāvācca. ata eva akṣañji kṣañjaṃ kṣañjimityatrāpi "ciṇṇamulo"riti dīrghavikalpasyāpi na prasaktirityata āha--mittvasāmathryāditi. dakṣa gatīti. nanu "dakṣa vṛddhau śīghrārthe ce"tyanudāttetsu pāṭhādeva siddhe kimarthamiha pāṭhaḥ?, arthanirdeśasyopalakṣaṇatvādeva gatihiṃsārthakatvasyāpi saṃbhavādityata āha-- vṛddhiśaighryayoriti. mittvasāmathryādanupadhātve'pi ciṇṇamulordīrghavikalpaḥ. adakṣiḥ adākṣi. dakṣaṃdakṣam, dākṣaṃdākṣam. krapa kṛpāyāṃ gatāviti. adupadho'yam. kṛpāyāṃ gatau cetyarthaḥ. kadi kradi kladi iti nandimate. kṣīrasvāmimate ca traya eva dhātavaḥ. maitreyamate catvāra iti bodhyam. tatra iditāṃ trayāṇāṃ paunaruktyaṃ pariharati-- kadikradikladināmityādinā. ñitvareti. ñirit. "ñītaḥ ktaḥ" iti ktaḥ prayojan. ādittvaṃ tu "āditaśce"ti niṣṭhāyāmiṇniṣedhārtham. vastutastu ādittvaṃ vyarthaṃ, hyasve'pyātnepadasiddheḥ "ruṣyamatvarasaṅghaṣāsvanā"miti niṣṭhāyāmiḍvikalpasiddheśca. ghaṭādayaḥ ṣita iti. "tvaratyantā" iti śeṣaḥ. ghaṭādiṣu trayodaśānudātteto gatāḥ. "dyuta dīptau" ityataḥ prāgghaṭādisamāptiriti vakṣyate. atha phaṇāntā iti. "phaṇa gatā" vityetatparyantā ityarthaḥ. jvara roge iti. ṇau jvarayati. ciṇi tu ajvari-- ajvāri. ṇamuli tu --jvaraṃjvaraṃ jvāraṃjvāram. evamagre'pi jñeyam. heḍa veṣṭana iti. ḍakārādakāra uccāraṇārthaḥ. tataśca "nāglopiśāsvṛditā"miti niṣedho na bhavati. sa eveti. heḍṛdhātureva ṛkārānubandhamutsṛjya veṣṭanarūpe'rthaviśeṣe mittvārthamanūdyate ityarthaḥ. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. nanvātmanepadina evā'trānuvāde parasmaipadaṃ na syādityata āha---parasmaipadibhya iti. yadi tvātnepadamiṣṭaṃ tarhi ghaṭādiṣu tvaratyanteṣvevānudāttetsu paṭha()eteti bhāvaḥ. heḍatīti. veṣṭate ityarthaḥ. hiḍayatīti. veṣṭayatītyarthaḥ. "hetumatī"ti ṇici "mitāṃ hyasvaḥ" iti hyasva iti bhāvaḥ. aḍihi ahīḍīti. "ciṇṇamulo"riti dīrghavikalpaḥ. heḍayatīti. veṣṭanarūpā'rtha eva mittvānna hyasva iti bhāvaḥ. "vaṭa paribhāṣaṇe" iti nā'pūrvo dhāturityāha--vaṭa veṣṭane ityādi. anuvāda iti. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. "ṇaṭa nṛttau" ityasya paunaruttayamākṣipati-- itthameveti. "ṭavargānteṣviṭati śeṣaḥ. tathā ca ubhayorapyarthaikyena arthaviśeṣe mittvārthamihānūdyate iti parihārasyā'saṃbhavātpaunaruktyameveti bhāvaḥ. parihartumupakṣipati-- tatrāyaṃ viveka iti. tatra = tayordhātvoḥ, ayaṃ = vakṣyamāṇaḥ, vivekaḥ = arthabhedaḥ, pratyetavya ityarthaḥ. pūrvaṃ paṭhatasyeti. ṭavargānteṣu paṭhitasyetyarthaḥ. yatkāriṣviti. yasya kartṛṣu naṭavyavahārastannāṭa()ṃ pūrvaṃ paṭhitasyanaṭadhātorartha ityarthaḥ. kiṃ tannāṭa()mityatrāha--vākyartheti. ghaṭādau tviti. yasya kartṛṣu nartakavyapadeśastannṛtyaṃ, nṛttaṃ ca ghaṭādau paṭhitasya naṭerarthaḥ ityarthaḥ. nṛtyanṛttayoḥ ko bheda ityata āha-- padārtheti. evaṃca ṭavargānteṣu paṭhitasya ghaṭādagatasya cā'rthabhedasattvādarthaviśeṣe mittvārtho'nuvāda iti yujyate. dhātvantaratve tu bhittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. atha naṭadhātorasya ṇopadeśaparyudāsabhramaṃ vārayati--ṇopadeśeti. "anard()nāṭī"tyādiparyudāsavākye nāṭīti ṇijlakṣaṇavṛddhinirdeśena "naṭa avaspandane" iti caurādikasyaiva grahaṇādayaṃ ṇopadeśa evetyarthaḥ. ṣṭakadhātuḥ ṣopadeśaḥ. kṛtaṣṭutvasya nirdeśaḥ. stakatīti. "dhātvāde" riti ṣasya satve ṣṭutvanivṛttiḥ. caka tṛptau. tṛptīti. "caka tṛptau pratīghāte ce"tyātmanepadiṣu paṭhitasya tṛptāvarthe mittvārtho'trā'nuvāda ityarthaḥ. evaṃ ca dhātvantaratvā'bhāvānna mittvatatadabhāvavikalpaḥ. nanu ātmanepadiṣu paṭhitasyātrānuvādādātmanepadaṃ syādityata āha-- ātnepadiṣviti. ṣage ṣṭage iti. ṣopadeśau. ṣṭage iti kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ. kage nocyata iti. nanu yadi na ko'pi kriyāviśeṣo'syārthastarhi kathamayaṃ dhāturityata āha-- kriyāsāmānyārthavācitvāditi. dhātupāṭhapaṭhitasya kriyāviśeṣārthakatvā'bhāve sati kriyāsāmānyavācitvaṃ pariśeṣalabhyamiti bhāvaḥ. aneketi. "kaliḥ kāmadhenu"riti nyāyena kaladhātuvadaparamitārthakatvamiti bhāvaḥ. śratha knatha kratha klatha iti. catvāro'pi dvitīyāntāḥ. ādyatṛtīyau rephamadhyau. dvitīyo nakāramadhyaḥ. caturthastu lakāramadhyaḥ. ādyastu śakārādiḥ. itare kakārādayaḥ. nanu krathadhātorghaṭāditvena mittvāṇṇau upadhāvṛddhisaṃpannasya akārasya "mitāṃ hyasva" ti hyasvatve krathayatīti syānnatu krāthayatīti. tatrāha-- jāsinīti. "jāsiniprahaṇanāṭakāthapiṣāṃ hiṃsāyā"miti ṣaṣṭhīvidhau ṇau mit()ve'pi krātheti vṛddhirnipātyata ityarthaḥ. nanvevaṃ sati ghaṭādau krathadhātoḥ pāṭho vyartha ityata āha-- mittvaṃ tviti. ciṇṇamulordīrghapakṣe caritārthamityanvayaḥ. nanu tatrāpi krātheti nipātanādvṛddhirityata āha-- nipātanātparatvāditi. "krāthe"ti nipātanāpekṣayā "ciṇṇamulo"rityasya paratvādityarthaḥ. yadyapi "mitāṃ hyasvaḥ" ityapi parantathāpi purastādapavādanyāyena krāthetivṛddhinipātanaṃ "mitāṃ hyasvaḥ" ityasyaivā'vyavahitasya bādhakaṃ, natu "ciṇṇamulo"rityasyāpi, tasya vyavahitatvāditi bodhyam. akrathi--akrāthīti. kratheṇryantācciṇi dīrghavikalpaḥ. krathaṃkrathaṃ krāthaṃkrāthamiti. ṇamuli dīrgavikalpaḥ. vana ceti. cakāro hiṃsānukarṣakaḥ. tadāha---hiṃsāyāmitīti. vana śabde, vana saṃbhaktāviti paṭhitasya hiṃsāyāṃ mittvārtho'trānuvādaḥ. vanati. ṇau tu --vanayati. ṇamuli tu vanaṃvanaṃ vānaṃvānam. vanu ca nocyate iti. "kage nocyate" iti vadvyākhyeyam. nanvanyatra paṭhitasya ghaṭādau mittvārthonuvāda iti siddhāntāttanādau "vanu yācane" iti paṭhitasya anudātteto'nuvādātkriyāsāmānye'rthe vanute ityātmanepadam, upratyayaśca syādityata āha--apūrva evāyamiti. uditkaraṇeti. yadi tānādikasyaiva atrānuvādaḥ syāttarhi tanādigaṇe "vanu" ti kṛtena uditkaraṇenaiva "udito ve"tyādyuditkāryasya siddheriha gaṇe punaruditkaraṇamanarthakaṃ syāt. atastānādikasya nātrānuvādaḥ, kiṃ tvapūrva evāyaṃ vanudhātuḥ. tathāca "vanatī"ti parasmaipadaṃ, śabvikaraṇaṃ cetyāha-- tena kriyāsāmānye vanatītyādīti. ādinā vanataḥ vannatītyādisaṅgrahaḥ. pravanayatīti. ghāṭādikasya kriyāsāmānyavācino ṇici mittvāddhrasvaḥ. vakṣyata iti. "glāsnāvanuvamāṃ ce"tyanene"ti śeṣaḥ. tānādikāttu vanu yācane ityasmāṇṇici upadhādīrghe "vānayatī"tyeva bhavati. jvala dīptau. mapratyayārthamiti. "jvalitikasantebhyo ṇaḥ" iti ṇapratyayārthaṃ jvalādigaṇe paṭhiṣyamāṇasya iha mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. jvalatītyādi siddhavatkṛtya mittvasya ṇau hyasvaṃ prayojanamāha-- prajvalayatīti. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bodhyam. smṛ ādhyāne. cintāyāmiti. "smṛ cintāyā"miti paṭhiṣyamāṇasya ādhyāne mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. cintāyā ādyānamanyaditi darśayitumāha--ādhyānamutkaṇṭheti. dṛ? bhaye iti. asya dṛṇātīti rūpaṃ,na tu śap. tadāha--mitvārtho'nuvāda iti. "bhaye'rthe mittvārtha"miti śeṣaḥ. arthanirdeśasya upalakṣaṇatvādbhaye vṛttiḥ. tathāca ṛyāditvāt śnavikaraṇa evāyamiti bhāvaḥ. mittvaprayojanaṃ darśayati-- darayatīti. bhīṣayatītyarthaḥ. dārayatīti. bhedayatītyarthaḥ. dhātvantarameveti. natu krayāderanuvāda ityarthaḥ. asminmate bhauvādikatvācchabevetyāha--daratītyādīti. sūtre ceti. "atsmṛddṛtvaraprathamdastṛ()spaśā"mita atvavidhāvityarthaḥ. hyasvaṃ paṭhantīti. tanmate kryāderanuvādaprasiktireva nāstīti bhāvaḥ. tannetīti. yadi hrayaṃ ghaṭādau hyasvāntaḥ, kryādau tu dīrghānto bhavettarhi "śṛ()dṛ()prāṃ hyasvo ve"tyatra dṛ()grahaṇamanarthakaṃ syāt. hyasvadīrghāntadhātubhyāmeva tatphalasiddheriti bhāvaḥ. nṛ? naye iti. nayaḥ -- nayanam. kryādiṣviti. "nṛ? naye" ityeva kryādiṣu paṭha()te. tatrārthanirdeśo na vivakṣitaḥ. kryādiṣu paṭhiṣyamāṇasya nṛ()dhātornayādanyatra vidyamānasya naye'rthe mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. tathā ca śnavikaraṇa evāyam. nṛṇāterdhātatvantaratvā'bhāvānna mittvatadabhāvau. api tu nityameva mittvam. śrā pāke iti. nanvatra bhvādau paṭha()mānācchrāyateḥ, uttaratra adādau paṭhiṣyamāṇācca śrānteranya eva yadi kaścana svatantro dhāturghaṭādau nirdiśyeta tadā prakṛte laṭi śapi śrātīti rūpasaṃpattyā lugvikaraṇasthena "śrā pāke" ityanena paunaruktyamityata āha--śrai itīti. agre bhvādigaṇe "śrai pāke" iti paṭhiṣyate, tasya kṛtātvasyānukaraṇamityanvayaḥ. tathāca tasyaiva śraidhātoranekārthakatayā pāke vṛttasya mittvārthamatrānivādācchapi śrāyatītyādi rūpam. etacca "śṛtaṃ pāke" iti sūtre bhāṣyekaiyaṭayoḥ sthitam. evaṃ ca "sati saṃbhave'nyatra paṭhitanāmiha mittvārtho'nuvāda" iti siddhāntādagre bhvādau "śrai pāke" ityasya paunaraktyaṃ na śaṅkyam. nanvevaṃ sati "śrai pāke" ityevātra kuto na paṭhitamityata āha--śrā ityādādakasya ceti. nanu lākṣaṇikatvāt " śrai pāke" iti bhauvādikasya kṛtātvasyāpyanuvāda iti na yujyata ityata āha-- lugvikaraṇetyādi, paribhāṣābyāmityantam. paribhāṣābhyāmubhayoranukaraṇamityanvayaḥ. "svaratisūyatī"ti sūtre "sū" iti paṭhite'pi dvayogrrahaṇe siddhe sūtisūyatyoḥ pṛthaggrahaṇaṃ "lugvikaraṇe"ti paribhāṣāṃ jñāpayatītyāhuḥ. pratipadoktaparibhāṣā tu nyāyasiddhetyuktameva. śrapayatīti. śraidhātorṇici "ādeca upadeśe" ityātve "artihyī"ti puki "mitāṃ hyasvaḥ". śrādhātostu svata evā'‌'dantatvāṇṇici puki hyasvaḥ. pākādanyatreti. arthanirdeśasyopalakṣaṇatvāditi bhāvaḥ. māraṇati. māraṇe toṣaṇe niśāmane ca jñādhāturvartata ityarthaḥ. akṣatasya mārame saṃpūrvakasyaiva jñādhātoḥ prayogaḥ. cākṣuṣajñānamiti. nipūrvakācchama ālocane ityasmāccaurādikaṇyantāllyuṭi niśāmanaśabdasya niṣpatteriti bhāvaḥ. jñāpanamātramiti. upasargavaśādiha jñāpane vṛttiḥ, cākṣuṣatvaṃ ca jñānasya yana vivakṣatamiti bhāvaḥ. niśāneṣviti. "marāṇatoṣaṇaniśāmaneṣu jñe"ti pāṭhāntaramityarthaḥ. nanu jñādhātorasmāllaḍādau śapi "jñājanorje"ti jādeśe jāti jāta ityādi syādityata āha--eṣveveti. "jñā avabodhane" iti śnavikaraṇasyaiva māraṇādiṣvartheṣu ṇau mittvārthamihānuvādāt śnavikaraṇa evāyamiti bhāvaḥ. jānātermittvaphalaṃ tu ṇau hyasvaḥ-- "paśuṃ saṃjñapayati". akṣataṃ mārayatītyarthaḥ. "hariṃ jñapayati". saṃtoṣayītyarthaḥ. "rūpaṃ jñapayati". mādhavamate darśayatītyarthaḥ. matāntare tu bodhayatītyarthaḥ. "śaraṃ jñapayati". tīkṣṇīkarotītyarthaḥ. nanu mādhavamate bodhayatītyarthe jñapayatīti kathaṃ mittvam, tanmate cākṣuṣajñānasyaiva niśāmanaśabdārthatvādityata āha---jñapa micceti curādāviti. evaṃ ca caurādikaṃ jñādhātumādāya bodhane'pyarthe jñapayatīti hyasvaḥ saṅgacchate iti bhāvaḥ. śṛṇviti. "uttara"miti śeṣaḥ. mittvā'bhāvāditi. "hyasvo ne"ti śeṣaḥ. "vijñāpane"tyatra "tajjñāpayatī"tyatra ca acākṣuṣamevā'‌'tmajñānaṃ vivakṣitamiti bhāvaḥ. nanu "jñāpanamātre mittva"miti mate "vijñāpane"tyatra "tajjñāpayatī"tyatra ca mittvaṃ durvāramityata āha---jñāpanamātre iti. caurādikasyeti. "vijñāpaneti jñāpayatīti ca rūpa"miti śeṣaḥ. "nānye mito'hetau" iti niṣedhānna tasya mittvamiti bhāvaḥ. nanu niyogārthasya tasya kathaṃ jñāpane vṛttirityata āha-- dhātūnāmiti. na kāpīti. "vijñāpane"tyatra, "jñāpayatī"tyatra ca jñāpanārthavṛttitvājjñāpanasya ca māraṇatoṣaṇatīkṣṇīkaraṇānyatvānna tasminnarthe jñādhātormittvaprasaktiriti bhāvaḥ. evaṃ ca mādhavamate bodhane jñādhātojrñāpayatītyupadhādīrghaḥ. jñapadhātostu jñapayatītyupadhāhyasva iti rūpadvayamapi sādhviti sthitam. kampane caliriti. ikā nirdeśo'yam. caladhātuḥ kampane midityarthaḥ. jvalādiriti. tasya caleḥ kampane mittvārtho'trānuvāda iti bhāvaḥ. śīlaṃ cālayīti. atra kampanārthakatvā'bhāvānna mittvamiti bhāvaḥ. tadāha--anyathā karotītyartha iti. dhātūnāmanekarthatvāditi bhāvaḥ. chadirūrjane iti. ikā nirdeśo'yam. chadadhāturūrcajane midityarthaḥ. ūrjanaṃ-- balavatkaraṇaṃ, prāṇanaṃ vā, "ūrja balaprāṇanayo"rityukteḥ. anyatra paṭhitasyātrārthaviśeṣe ṇau mittvārtho'nuvāda iti siddhāntaḥ. chadadhātustvayaṃ curādyantargaṇe yujādau paṭhitaḥ. tasyā'trānuvādo vyarthaḥ, "nānye mito'hetā"vita jñāpādipañcakavyatiriktasya curādau mittvaniṣedhādityata āha-- chada apavāraṇe iti. curādyantargaṇayujādipaṭhitasya "ā dhṛṣāddhe" ti svārthikaṇijabhāvapakṣe ūrjane'rthe mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. [hetumaṇṇicītiyāvat]. svārthikaṇici satyeva "nānye mita" iti niṣedhapravṛttiriti bhāvaḥ. nanvapavāraṇārthakasya chadeḥ kathamūrjane vṛttirityata āha-- anekārthatvāditi. nu svārthaṇijabhāve sati mittvaṃ kimarthamityata āha-- chadayatīti. atra hetumaṇṇici hyasvaḥ. "nānye mita" iti niṣedhastu hetumaṇṇici neti bhāvaḥ. anyatreti. ūrjanādanyatra apavāraṇe ityartha-. svārthe ṇici tviti. "nānye mitaḥ" iti niṣedhasya tatra pravṛtteriti bhāvaḥ. jihvonmathane laḍiriti. ikā nirdeśo'yam. laḍadhāturjihvonmathane midityarthaḥ. laḍeti. "laḍa vilāse" iti ṭavargānteṣu bhvādau paṭhitasya jihvonmathane'rthe mittvārtho'nuvāda ityarthaḥ. evaṃ ca dhātubhedā'bhāvātsarvathaiva mittvakāryaṃ bhavati. gaṇabhedāddhātubhede mittvatadabhāvayorvikalpaḥ syāditi bhāvaḥ. laḍayati jihvāmiti. rasanāṃ rasān jñāpayatītyarthaḥ. "gatibuddhī"ti dvikarmako'yam. laḍayati jihvayeti. devadatto rasān jānāti, tajjihvayā jñāpayatītyarthaḥ. tadvyāpāra iti. śabdaprayogādijahvāvyāpāra ityarthaḥ. samāhāreti. jihvā ca unmathanaṃ ceti samāhāradvandvaḥ. jihvāvyāpāre udāharati-- laḍayati śatrumiti. "geheśūra" ityādiśabdaprayogeṇa garhata ityarthaḥ. "unmathanaṃ loḍana"mityabhipretyodāharati-- laḍayati dadhīti. viloḍayatītyarthaḥ. anyatreti. jihvonmathanādanyatretyarthaḥ. lāḍayati putramiti. krīraḍayatītyarthaḥ. glepanaṃ dainyamiti. dīnībhavanamityarthaḥ. nanu laḍādau śapi madatītyādi syādityata āha--daivādikasyeti. tathā ca śyanvikaraṇa evā'yamiti bhāvaḥ. dhvana śabde iti. pūrvamanunāsikānteṣu "aṇa raṇe"tyatra dhvaṇadhāturmūrdhanyāntaḥ paṭhitaḥ, ayaṃ tu dantyānta iti bhedaḥ. bhāvīti. jvalādau "dhvana śabde" iti paṭhiṣyamāṇa evātra dhvanyātmake anuccāraṇajanye śabdane mittvārthamanūdyate ityarthaḥ. dhātubhede tu mittvatadabhāvau syātāmiti bhāvaḥ. dhvanayati ghaṇṭāmiti. śabdāyamānāṃ karotītyarthaḥ. anyatreti aspaṣṭoccāraṇātmake śabdane ityarthaḥ. atreti. "ghaṭādā"vityarthaḥ. tatreti. dalivalyādiṣvityarthaḥ. udāhmatāviti. "ghaṭādā"viti śeṣaḥ. tatra dhvaniranupadamevodāha#ṛtaḥ.raṇistu "kaṇa raṇa gatā"vityatreti bodhyam. bhojamate prāganayoḥpāṭho neti na paunaruktyam. gatā iti. bhvādau paṭhitā ityarthaḥ. "iha mittvārthamanūdyante" iti śeṣaḥ. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvau syātāmiti bhāvaḥ. nanu kṣaperatra pāṭhānmittve ṇau hyasve "kṣapayatī"ti vakṣyati. astvevam, tathāpi "kṣai kṣaye" iti bhvādau paṭhiṣyamāṇasya ṇau ātve puki kṣāpayatītyapi syāt, kṣaidhātoḥ kṣapītyanuvādā'saṃbhavāt. tatrāha--- kṣai ityādi. ṇau ātve puki mittvāddhrasve sati kṣapīti kṣai ityasyānuvādasaṃbhava iti bhāvaḥ. svana avataṃsane iti. avataṃsanam---alaṅkṛtiḥ. paṭhiṣyamāṇasyeti. ghaṭādigaṇādūdhrvaṃ "svana śabde" iti paṭhiṣyamāṇasya svaneravataṃsane'rthe ṇau mittvārthoṣa'trānuvāda ityarthaḥ. dhātvantaratve tu mittvatadabhāvau syātāmiti bhāvaḥ. ghaṭādayo mita iti. gaṇasūtram. nanu ghaṭādiṣu makārānubandā'darśanātkathaṃ mitaste syurityata āha--mitsaṃjñakā iti. mitkāryabhāja ityarthaḥ. janījṛṣiti. gaṇasūtram. janī jṛ()ṣ knasu rañj eṣāṃ dvandvātprathamābahuvacanam. am ante yeṣāṃ te amantāḥ-- krimigamyādayaḥ. ete aghaṭāditve'pi mita ityarthaḥ. jīryateriti. "jṛ()ṣ vayauhānau" iti śyanvikaraṇasyetyarthaḥ. jṛṇātestvati. "jṛ? vayohānau" iti śnavikaraṇasya ṣittvā'bhāvenātra grahaṇā'bhāvānna mittvamiti bhāvaḥ. udāharanti. tanmate jṛṇāterapa mittvamiti bhāvaḥ. jvalahvaletyapi gaṇasūtram. prāptavibhāṣeyamiti. jvahahvalahṛlāṃ ghaṭāditvānnamermāntatvācca mittvasya prāpteriti bhāvaḥ. upasṛṣṭe tviti. sopasarge tvityarthaḥ. kathaṃ tarhīti. rānupasargāditi viśeṣaṇe sati jvalernameśca ṇau mittvavikalpā'bhāvājjanījṛ()ṣiti mittvāddhrasvo nityaḥ syādityākṣepaḥ. samādhatte-- ghañantāditi. tatkarotīti ṇāvityanantaraṃ "samādheya"miti śeṣaḥ. prajvalanaṃ prajvālaḥ. unnamanam unnāmaḥ. bhāve ghañ. upadhāvṛddhiḥ. prajvālaṃ karotīti, unnāmaṃ karotīti cārthe "tatkaroti tadācaṣṭe" iti ṇici "ṇāviṣṭhava"ditīṣṭhavattvāṭṭilope sati tasya sthānivattvānmittvaprayuktahyasvā'bhāve prajvāli unnāmītyābhyāṃ laṭi tipi śapi guṇe ayādeśe prajvālayati unnāmayatīti rūpaṃ iti bhāvaḥ. nanu saṃpūrvātkramerṇau saṃkrāmayatīti rūpamiṣyate, tatra amantatvena mittvāddhrasvaprasaṅgaḥ. naca kramaṇaṃ krāma iti ghañantāttatatkarotīti ṇāvuktarītyā hyasvā'bhāva iti kṛtvā samādhānaṃ saṃbhavati, kramerghañi hi "nodāttopadeśasye"ti vṛddhipratiṣedhe sati "krama" ityeva bhavati, natu "krāma" iti kṛtvā uktasamādhānā'saṃbhavādityapretyākṣipati--- kathamiti. samādhatte-- mitāmiti. "mitāṃ hyasvaḥ" iti sūtre vetyanuvarttya mittvā'bhāve saṃkrāmayatīti rūpamityanvayaḥ. nanu kadāciddhrasvo durvāra ityata āha-- vyavasthiteti. tathā cātra hyasvā'bhāva evāśrīyata iti bhāvaḥ. vṛttikṛditi. bhāṣye tu naitat dṛśyate iti bhāvaḥ. eteneti. vyavasthitavibhāṣāśrayaṇenetyarthaḥ. "glāsnāvanuvamāṃ ce" tyapi gaṇasūtram. prathamārthe ṣaṣṭhī. anupasargāditi, mita iti, veti cānuvartate. phalitamāha-- anupasargāditi. ādyayoriti. glā snā ityanayoraghaṭāditvādaprāpte mittve, itarayorvanuvamoḥ prāpte mittve vibhāṣetyarthaḥ. tatra vaneḥ "vanu ca nocyate" iti ghaṭādau pāṭhādvamestvamantatvānmittvaprāptiriti bodhyam. "na kamyamicamā"miti "śamo darśane" iti ca gaṇasūtram. darśanaṃ-- cākṣuṣajñānam. "śama upaśame" iti daivādikaḥ śyanvikaraṇaḥ evātra gṛhrate natu "śama ālocane" iti caurādikaḥ, "nānye mito'hetau" iti tasya mittvaniṣedhāt. tada#āha-- śāmyatiriti. niśāmayati rūpamiti. paśyatītyarthaḥ. upaśamārthakasyāpi anekārthatvāddarśane vṛttiḥ. anyatreti. darśanādanyatretyarthaḥ. niśamayyeti. śrāvayitvetyarthaḥ. śameṇryantāt ktvo lyapi kṛte "lyapi laghupūrvā"diti ṇerayādeśaḥ. kathamiti. tarhi-- tarhi-- darśanārthakasyaiva śamermittvaniṣedhe sati, "śṛṇu" ityarthe mittvāddhrasvaprasaṅganniśāmayeti kathamityākṣepaḥ. samādhatte--- caurādikasyeti. "niśāmayeti rūpa"miti śeṣaḥ. "nānye mito'hetā"viti tasya mittvaniṣedhānna hyasva iti bhāvaḥ. nanu caurādikasya śamerālocanārthakatvātkathaṃ śravaṇe vṛttirityata āha-- dhātūnāmiti. sāmyativaditi. śyanvikaraṇasya śamerupaśamārthakasya yathā darśana vṛttistadvadityarthaḥ. "yama'pariveṣaṇe" ityapi gaṇasūtram. bhojanapātre odanā'pūpādibhojyadravyāṇāṃ sthāpavanaṃ pariveṣaṇam. tadāha--bhojanāto'nyatreti. bhuktyanukūlapariveṣaṇādanyatretyarthaḥ. āyāmayatīti. atrā'pariveṣaṇe vṛtterna mittvamiti bhāvaḥ. tadāha--drāghayatīti. dīrghīkarotītyarthaḥ. vyāpārayatīti. pravartayatītyarthaḥ. yamayati brāāhṛṇāniti. pariveṣamārthakatvānmattvamiti bhāvaḥ. tadāha-- bhojayatīti. bhuñjate brāāhmaṇāḥ, tānpariveṣaṇena pravartayatītyarthaḥ. nanu "paryavasitaṃ niyamaya"nnityatra apariveṣaṇārthakatayā mittvā'bhāvātkathaṃ hyasva ityata āha-- paryavasitamityādi. niyamanaṃ niyamaḥ. "yamaḥ samupaniviṣuce"ti bhāve'ppratyayaḥ. tasmānmatup. niyamavacchabdāttakarotīti ṇici "vanmatorlu"giti matupo luki ṇyantāllaṭaśśatariguṇā'yamādeśayorniyamayacchabda iti bhāvaḥ. vastutastu matupo luki ṭilopasyā'prāptyā "aco ñṇitī"ti vṛddhau pugāgamāpattiḥ. tataśca niyamavadityarthakādarśāadyajantānniyamaśabdāt "tatkarotī"ti ṇici iṣṭhavattvāṭṭilope tasya sthānivattvādupadhāvṛddhyabhāve "niyamaya"nniti samarthanīyamiti śabdenduśekhare sthitam. skhadiravaparibhyāṃ cetyapi gaṇasūtram. skhadiriti ikā nirdeśaḥ. ava pari-ābhyāṃ paraḥ skhadadhāturminnetyarthaḥ. skhada skhadane iti ghaṭādau pāṭhānmittvaprāptiḥ. pariskhādayatīti. aṣopadeśatvena ādeśasakāratrāpi mittvā'bhāvānna hyasvaḥ. svāmī tviti. "na kammicamā" mityatra śruto nañ "śamo darśane" "yamo'pariveṣaṇe" "skhadiravaparibhyāṃ ce"ti triṣu sūtreṣu nānuvartate. śamaḥ-- adarsane iti cchedaḥ. śamadhāturdarśane mitsyādityarthaḥ. amantatvādeva siddha#e niyamārthamidam. "adarśana eva śamadhāturmitsyānnatu darśane" iti svābhimatam. idaṃ ca paryavasānagatyā pūrvamatānnā'tiricyate. yamastviti. yamadātostu apariveṣaṇa eva mittvamāhetyarthaḥ. amantatvādeva siddherapariveṣaṇa eva yamadhāturbhinna tu pariveṣaṇa iti phalati. evaṃ ca drāghayati vyāpārayati vetyarthe mittavāddhrasve "āyamayatī"tyeva rūpam. pariveṣaṇe tu mittvā'bhāvāddhrasvā'bhāve "yāmayati brāāhṛṇā"niti bhavatīti pūrvamatādviparītaṃ phalati. evaṃ ca "paryavasitaṃ niyamaya"nnityatra yameraparaveṣaṇārthatvānmittve hyasvo nirbādhaḥ. tadāha--tanmate iti. skhaderghaṭāditvādeva mittvasiddheḥ "skhadiravaparibhyāṃ ce"ti sūtramapi niyamārtham. "sopasargasya cetskhadermittvaṃ tarhi avaparibhyāṃ parasyaiva mittvaṃ na tūpasargāntarā"diti. evaṃ ca praskhādayatītyatra mittvā'bhāvānna hyasvaḥ. avaskhadayati pariskhadayatītyatra tu mittvāddhrasva iti phalati. tadāha--upasṛṣṭasyeti. sopasargasyetyarthaḥ. pūrvamate tu avaparibhyāṃ parasya mitvaniṣedhādavaskhādayati pariskhādayatīti na hyasvaḥ. praskhadayatītyatra tu avaparipūrvakatvā'bhāvena mittvaniṣedhā'bhāvāddhrasva iti viparītam. tasmāditi. "yamo'pariveṣaṇe", "skhadiravaparibhyāṃ ce"ti sūtradvaye uktarītyā mittvaniyamavidhyāśrayaṇādudāharaṇapratyudāharaṇayoruktarītyā vyatyāsaḥ phalita ityarthaḥ. upekṣyamiti. "na pādamyā"ṅiti sūtravyākhyāvasare "yamo'pariveṣaṇe iti mittvaṃ pratiṣidhyata" iti vṛttinyāsayoruktatvāditi bhāvaḥ. keccittu svāmimate "paryavasitaṃ niyamaya" nnityādisāmañjasyāttāvevopekṣyāvityāhuḥ. phaṇa gatāviti. nanu ghaṭāditve'pi nāyaṃ mit, itaḥ prāk "svana avataṃsane" ityuttarameva "ghaṭādayo mita" ityukteḥ. ataḥ kathamatra niṣedhaḥ. tatrāha-- neti nivṛttamiti. prā()pta vinā mittvasya niṣedhā'saṃbhavādiha neti nānuvartate, kiṃtu midityevānuvartate ityarthaḥ. nanu phama gatāvityatra minneti yadi nānuvartate. "ghvasoḥ" ityata editi, "gamahane" tyataḥ kitīti, "vā jṛ()bhramutrasā"mityato veti ca. tadāha--eṣāmiti. phaṇādīnāmityarthaḥ. phaṇāmiti bahuvacanāttadādilābhaḥ. "phaṇa gatau" ityatra midityevānuvartate, neti tu nānuvartate ityasya prayojanamāha--phaṇayatīti. vṛditi-- kartari kvibantam. vṛtudhāturiha samāptyarthakaḥ. tadāha--ghaṭādiḥ samāpta iti. phaṇeḥ prāgeveti. evaṃ sati phaṇeraghaṭāditvānna mittvamita#i bhāvaḥ. tadāha--tanmate phaṇayatītyeveti. iti ghaṭādayaḥ. rājṛ dīptāviti. ita ārabhya ṣaṇṇāmettvā'bhyāsalopau phaṇāditvātpakṣe bhavataḥ. tadāha--rejaturityādi. nanu "phamāṃ ca saptānā"mityatra ata ityanuvṛtteḥ kathamiha ettvābhyāsalopāvityata āha--ata ityanuvṛttāvapiti. ata iti nānuvartate. tadanuvṛttāvapi phaṇādisaptānāmapi vacanasāmathryādrājṛdhātorākārasyāpyettvābhyāsalopasya vikalpaḥ syādevetyarthaḥ. "ata" iti rājādidhātau na saṃbadhyate, asaṃbhavāditi yāvat. ṭu bhrājṛ ityādi. ṭurit "ṭvito'thuc" ityetadarthaḥ. anudātteta iti. "ete traya" iti śeṣaḥ. nanu pūrvaṃ cavargānteṣvanudāttetsu bhrājateḥ paṭhātpunarapi tasyeha pāṭhaḥ kimartha ityata āha-- bhrājateriti. tarhi "ejṛ bhrejṛ bhrājṛ dīptau" iti bhrājeḥ pūrvaṃ pāṭho vyartha ityata āha-- pūrvaṃ pāṭhastviti. ṣatvā'bhāvārtha iti. "vraścabhrasje" ti ṣatvavidhau bhrājegrrahaṇā'bhāvārtha ityarthaḥ. nanu pūrvaṃ paṭhitasyāpi ṣatvavidhau kuto na grahaṇamityata āha-- tatra hīti. ṣatvavidhau hītyarthaḥ. ettvābhyāsalopayoḥ pākṣikatvādāha--bhreje babhrāje iti. dvāvapīmāviti. dvitīyatṛtīyāvityarthaḥ. nanu "viṣvaṇatī" ityatra kathaṃ ṣatvaṃ? kevaladantyā'jantasāditvā'bhāvenā'ṣopadeśatayā ādeśasakāratvā'bhāvāt. avaṣvaṇatītyatra iṇkavargābhyāṃ paratvā'bhāvānna ṣatvasya prasaktiḥ. "sātpadādyo"riti niṣedhāccetyata āha-- veśca svana itīti. tatra cakāreṇa "avācce"tyapi labhyata iti bhāvaḥ. phaṇādayo gatā iti. "dhvanateḥ prā"giti śeṣaḥ. tataśca dhvanerna phaṇādikāryamiti bhāvaḥ. tadāha--dadhvanaturiti. ṣama ṣṭameti. ṣopadeśau.tastāmeti. satve sati ṣṭutvanivṛttiriti bhāvaḥ. taikṣṇyamiti. tīkṣṇībhavanamityarthaḥ. ṭala ṭvala. vaiklavyaṃ-- bhayādijanito vyagrībhāvaḥ. ṇala. ṇopadeśo'yam. gandhaḥ--- gandhakriyā. tadvyāpāra iti bandhutānukūlo vivāhādivyāpāra ityarthaḥ. patlṛdhātustavargaprathamāntaḥ seṭkaḥ. luṅi lṛdittvāccleraṅi kṛte apat a t iti sthite-- pataḥ pum. śeṣapūraṇena sūtraṃ vyācaṣṭe-- aṅi pare iti. "ṛdṛśo'ṅī"ityatastadanuvṛtteriti bhāvaḥ. pateḥ pum syādaṅi pare iti phalitam. pumi makāra it. ukāra uccāraṇārthaḥ. mittvādantyādacaḥ paraḥ. tadāha--apaptaditi. kvathe. jalakṣīraghṛtādīnāṃ pādamudit. tena "udito ve"ti ktvāyāmiḍvikalpo na. "gṛ? nigaraṇe" iti dīrghānto'yam. nanvasmāddhātorlyuṭi "ṛta iddhātoḥ" iti ittvaṃ bādhitvā paratvāt "sārvadhātuke" iti guṇe sati "udgaraṇa" ityeva nirdeśo yujyata ityata āha-- ihaiveti. "udgiraṇe" ityarthanirdeśaḥ pāṇinīya iti sudhākaro manyate. bhramu calane iti. vakramārgasaṃcāre ityarthaḥ. ayathārthajñāne'pyayam. "udito ve"ti ktvāyāmiḍvikalpārthamudittvam.

vyatho liṭi. halādiḥ śeṣāpavāda iti. halādiḥ śeṣaprakramaṇāditi bhāvaḥ. evaṃ ca `utsargasadeśaścāpavādaḥra' iti parasyaiva saṃprasāraṇaṃ bhavati na pūrvasyeti kaiyaṭādyuktyā `na saṃprasāraṇe' iti niṣedo'tra nāpekṣitaḥ. kecittu halādiḥ śeṣeṇa yakāranivṛttāvapi vakārasya sattvātsūtramidaṃ sāvakāśamityapavādatvaṃ na saṃbhavatīti matvā `saṃprasāraṇaṃ tadāśrayaṃ ca kāryaṃ balava'diti vacanāddhalādiḥśeṣaṃ bādhitvā parasya saṃprasāraṇe pūrvasya niṣedhaḥ. `saṃprasāraṇaṃ tadāśrayaṃ ce'ti vacanā'bhāve tu `vyatho liṭī'ti saṃprasāraṇasya dhātuviśeṣapratyayaviśeṣāśrayatvena, `igyaṇa' iti saṃjñāviśeṣadvayāśrayatvena ca bahvapekṣasya bahiraṅgatvātsaṃprasāraṇaṃ bādhitvā halādiḥ śeṣe jāte vakārasya saṃprasāraṇaṃ syādityāhuḥ. thasyeti. saṃprasāraṇasyā'bhyāsāntargatayakāranivṛtterapavādatvaṃ na tu thakāranivṛtteriti bhāvaḥ. liṭīti kim ?. vivyathiṣate. iha `sanyataḥ' iti ittvam. vāvyathyate. vāvyathīti. krapa kṛpāyāṃ gatau. cakārābhāve'pīhārthadvayamityeva bodhyamityāhuḥ. kadi kradi. krandayati. krandayati. akrandi. akrāndi. krandaṃkrandam. krāndaṃkāndam. ñitvarā. ādittvamiha vyartham, hyasvoccāraṇena#āpyātmanepadasiddheḥ. na ca niṣṭhāyām `āditaśca' itīdpratiṣedhārthamiti śaṅkyam. `ruṣyamatvare'ti niṣṭhāyāmiṭo vikalpitatvāt. tūrṇaḥ. tvaritaḥ. jvara roge. ṇau- jvarayati. ajvari. ajvāri. jvaraṃ jvaram. jvāraṃjvāram. gaḍa secane. ṇau gaḍayati. agaḍi. agāḍi. gaḍaṃgaḍāṃgāḍaṃgāḍam. evamanyatrāpyūhram. heḍa veṣṭane. utsṛṣṭānubandha iti. tena veṣṭane `nāglopī'ti niṣedhaśaṅkaiva nāstīti bhāvaḥ. ṇopadeśa eveti. praṇaṭati. praṇaṭayati. `nāṭī'tyasya tu pranāṭayati. vṛddhirnipātyata iti. tena `mitāṃ hyasva' iti na pravartata iti bhāvaḥ. nipātanātparatvāditi. nipātanaviṣayībhūta `mitāṃ hyasva' ityasmātparatvāt. `mitāṃ hyasvaḥ' ityetadeva nipātanena bādhyate na tu tataḥ paraṃ `ciṇṇamulo'rityetadityarthaḥ. vana ca. saṃbhaktau paṭhitasya hiṃsāyāṃ mittvārtho'nuvādaḥ. vanati. ṇau– vanayati. avani. avāni. vanaṃvanam. vānaṃvānam. tānādikasyeti. vanu yācana ityasyetyarthaḥ. sāmathryāditi. anuvāde tu tatra kṛtenodittvena ktvāyāmiḍvakalpasya, niṣṭhāyāmiṭpratiṣedhasya ca siddheḥ punariditkaraṇaṃ vyrathaṃ syāditi bhāvaḥ. vanatītyādīti. ṇau– vanayati. tānādikasya tu - - vanute. vānayati. mittvavikalpa iti. `glāsnāvanuvamāṃ ce'ti gaṇasūtreṇa. ṇapratyayārthamiti. `jvalitikasantebhyo ṇaḥ' iti jvalādibhyo ṇapratyayārtham. da bhaye. dhātoranekārthatvādbhyārthakatvam. dṛṇāti. darayati. tannetīti. mādhavasyāyamāśayaḥ- - sūtre dīrghānta eva pāṭhaḥ sarvasaṃmataḥ. ghaṭādāvapi dīrghānta eva sarvaiḥ paṭha\ufffdte. yadyayaṃ hyasvānto bhavettarhi `śṛ?dṛ?prāṃ hyasvo ve'ti hyasvavikalpavidhāyake sūtre dṛ?grahaṇamanarthakaṃ syāt. dhātudvayena dadratuḥ dadaraturiti rūpadvayasiddhaḥ. na ca `dṛ? vidāraṇe' ityasya rūpadvayalābhārtaṃ dṛ?grahaṇamāvaśyakamiti vācyaṃ, dhātūnāmanekārthatvātsamīhitasiddheriti. nṛ? naye. nṛṇāti. narayati. anari. anāri. naraṃnaraṃ. nāraṃnāram. śrai itīti. ayaṃ hi vakṣyamāṇo bhauvādikaḥ. lugvikaraṇeti. atra vyācakṣate—`svaratisūtī'ti sūtre `sūṅa' iti paṭhitepi dvayogrrahaṇe siddhe sūtisūyatyoḥ pṛthaggrahaṇaṃ vyarthaṃ sadimāṃ paribhāṣāṃ jñāpayati. nanvalugvikaraṇaṃ balīya iti vaiparītyaṃ kiṃ na syāditi śaṅkyam, iṣṭānurodhāt. `sūṅa' iti paṭhite svaratisāhacaryādalugvikaraṇasyaiva grahaṇaṃ syānna tūbhayorityapi na śaṅkyaṃ, sāhacaryasyā'natyatvāt. tasmātpṛthaggrahaṇaṃ vyarthaṃ sajjñāpakameveti. paribhāṣābhyāmiti. yadyapyuktaparibhāṣayoḥ parasparavirodhenā'pravṛttāvapīṣṭaṃ sidhyati, tathāpyaviśeṣādubhayoḥ pravṛttirapyatra yuktaiveti bhāvaḥ. māraṇatoṣaṇa. `niśāmana' mityasya śama ālocana ityasmānniṣpannatvādāha— cākṣuṣaṃ jñānamiti. eṣvartheṣviti. paśuṃ saṃjñapayati. mārayatītyarthaḥ. viṣṇuṃ vijñapayati. saṃtoṣatītyarthaḥ. saṃjñapayati rūpam. mādhavamate– darśayatītyarthaḥ. matāntare tu bodhayatītyarthaḥ. parjñapayati śaram. tīkṣṇīkarotītyarthaḥ. syādetat—`niśāmanaṃ jñāpanamātra' miti vadatāṃ mate`ślāghahnuṅsthe'ti sūtre `jñīpsyamāno bodhayitumabhipreta' iti vṛttigranthaḥ saṅgacchatāṃ nāma, mādhavamate tu tadgranthasya kā gatirityata āha– jñapa micceti. jñāpanamiti. evaṃ ca vṛttigrantho mādhavamate'pi saṅgacchata iti bhāvaḥ. māraṇādikaṃ ceti. etacca matāntarābhiprāyeṇoktam. curādiṣu tu `jñapa micca, ayaṃ jñāne jñāpane ca vartate' iti vakṣyamāṇatvāt. kathamiti. jñādhātorjñapadhātośca ṇau mittvāddhrasvena bhavitavyamiti bhāvaḥ. mittvā'bhāvāditi. evaṃ ca bodhane jñāpayati , jñapadhātostu jñapayatīti rūpadvayaṃ mādhavamate bodhyam॥ chadirurjane. `ūrja balaprāṇanayoḥ'. atra chadirmit. curādyantargaṇo yaujādikaḥ. svārthe ṇijabhāva iti. `ādhṛṣādve'ti vaikalpikatvāditi bhāvaḥ. laḍayati. jihvāmiti. jihvāṃ jñāpayatītyarthaḥ. jihvayeti. jihvayā padārthāntaraṃ jñāpayatītyarthaḥ. jihvāvyāpāre udāharaṇamāha— laḍayati śatrumiti. śatrumuddiśya gālidānādikaṃ [gālanādikaṃ] karotītyarthaḥ. laḍayati dadhīti. unmadhnāti. viloḍayatītyarthaḥ. kecittu jihvāvyāpāre laḍayati dadhi, unmathane tu laḍayati śatrumiti vyatyāsena yojayanti. lāḍayati putramiti. śarkarādidānenā'nukūlayītyarthaḥ. dhvaniraṇī udāhmatāviti. dhvaniravyavadhānenodāhmataḥ, raṇistu asvānīti. asvani. asvāni. svanaṃsvanam. svānaṃsvānam.(ga) ghaṭādayo [mitaḥ]. mitsaṃjñā ityartha iti. anye tu makārānubandhā iti vyācakṣate. `ghaṭam ceṣṭāyā'miti pratyekaṃ pāṭhe gauravādekatraiva sarveṣāṃ mitsaṃjñā, makārānubandhakatvaṃ vā'nena sūtreṇa vidhīyata iti bhāvaḥ. (ga) janījṛ?ṣknasurañjo'mantāśca. janījṛ?ṣ. janī prādurbhāve. jṛ?ṣ vayohānau. knasu hvaraṇadīptyoḥ. trayo'pi divādayaḥ. rañja rāge. daivādiko bhauvādikaśca. amantāḥ- - kramigamītyādayaḥ. janayati. jarayati. knasayati. rajayati. mṛgān. rañjayati pakṣiṇaḥ. kramayati. gamayati. ramayati.(ga) jvalahvahṛlanamāmanupasargādvā. jvalahvala. eṣāṃ mittvamiti. `mita' ityanuvṛttasyeha bhāva pradhānatā, `anupasargā'diti tu ṣaṣṭha\ufffdrthe pañcamītyevaṃ kleśena vyākhyeyamiti bhāvaḥ. `namo'nupasargādve' ti pāṭhāntaraṃ, tatra na kaścitkleśaḥ. prāptavibhāṣeti. jvala dīptau, hvala hṛla calane iti trayāṇāṃ pūrvapaṭhitatvāt, namestvamantatvāditi bhāvaḥ. kathaṃ saṃkrāmayatīti. krameḥ `nodāttopadeśasye'ti vṛddhipratiṣedhāddhañi `kma' ityeva bhavati, na tu `krāma' iti pūrvokkatasamādhānasyā'trā'saṃbhavātpṛthak praśnaḥ. vyavasthitavibhāṣetyādi. kvaciṇṇau mitāṃ hyasvo na pravartata iti bhāvaḥ. vṛttikṛditi. kecittu ghañantākramaśabdātprajñādyaṇi krāmaśabdaṃ svīkṛtya tasmāt `tatkarotī'ti ṇau saṅkrāmayatīti. samādadhata iti bhāvaḥ. itarayoḥ prāpte iti. vaneḥ pūrvaṃ pāṭhādvameramantatvācceti bhāvaḥ. glāpayati. glapayati. snāpayati. snapayati. vānayati. vanayati. vāmayati. vamayati. śāmyativaditi. yathā śāmyatirniśāmayatītyādau darśane prayujyate tathā curādiḥ śamadhāturapi, śravaṇe bhaviṣyatītyarthaḥ. (ga) yamo'pariveṣaṇe. yacchatiriti. `yama uparame' ityaya#ṃ dhāturbhojanāto'nyatra. bhojanāśabdo `ṇyāsaśranto yu'ñiti yujanto jñeyaḥ. pariveṣaṇamiha bhojanānukūlavyāpārastato'nyasminnarthe minniṣedhaḥ. niyamayanniti. niyamavacchabdāṇṇici vinmatorluki śatari śappratyaye guṇe ca jñeyam. vyatyāsaḥ phalita iti. svāmimate tvapariveṣaṇe– āyāmayati. pariveṣaṇe tu – yamayati brāāhṛṇān. avādipūrvasya (ga) skhadiravaparibhyāṃ ca. skhadeḥ – avaskhadayati. pariskhadayati. prapūrvasya tu praskhādayatītyevaṃ vyatyāso jñeyaḥ. upekṣyamiti. `na pādamyā'ṅiti sūtre `āyāmayate' ityudāhmatya vṛttāvuktaṃ— `yamo'pariveṣaṇe ityanena mittvaṃ pratiṣidhyate' iti. nyāse'pi `tatra na kamyamītyato netyanuvartate' ityuktam. evaṃ hi niṣedhānantaraṃ pāṭha upapadyate. anyathā `na kamī' tyataḥ prāgeva trisūtrīṃ paṭhediti bhāvaḥ.

vyatho liṭi 163, 7.4.68 vyatho liṭi. halādiḥ śeṣāpavāda iti. halādiḥ śeṣaprakramaṇāditi bhāvaḥ. evaṃ ca "utsargasadeśaścāpavādaḥra" iti parasyaiva saṃprasāraṇaṃ bhavati na pūrvasyeti kaiyaṭādyuktyā "na saṃprasāraṇe" iti niṣedo'tra nāpekṣitaḥ. kecittu halādiḥ śeṣeṇa yakāranivṛttāvapi vakārasya sattvātsūtramidaṃ sāvakāśamityapavādatvaṃ na saṃbhavatīti matvā "saṃprasāraṇaṃ tadāśrayaṃ ca kāryaṃ balava"diti vacanāddhalādiḥśeṣaṃ bādhitvā parasya saṃprasāraṇe pūrvasya niṣedhaḥ. "saṃprasāraṇaṃ tadāśrayaṃ ce"ti vacanā'bhāve tu "vyatho liṭī"ti saṃprasāraṇasya dhātuviśeṣapratyayaviśeṣāśrayatvena, "igyaṇa" iti saṃjñāviśeṣadvayāśrayatvena ca bahvapekṣasya bahiraṅgatvātsaṃprasāraṇaṃ bādhitvā halādiḥ śeṣe jāte vakārasya saṃprasāraṇaṃ syādityāhuḥ. thasyeti. saṃprasāraṇasyā'bhyāsāntargatayakāranivṛtterapavādatvaṃ na tu thakāranivṛtteriti bhāvaḥ. liṭīti kim?. vivyathiṣate. iha "sanyataḥ" iti ittvam. vāvyathyate. vāvyathīti. krapa kṛpāyāṃ gatau. cakārābhāve'pīhārthadvayamityeva bodhyamityāhuḥ. kadi kradi. krandayati. krandayati. akrandi. akrāndi. krandaṃkrandam. krāndaṃkāndam. ñitvarā. ādittvamiha vyartham, hyasvoccāraṇena#āpyātmanepadasiddheḥ. na ca niṣṭhāyām "āditaśca" itīdpratiṣedhārthamiti śaṅkyam. "ruṣyamatvare"ti niṣṭhāyāmiṭo vikalpitatvāt. tūrṇaḥ. tvaritaḥ. jvara roge. ṇau- jvarayati. ajvari. ajvāri. jvaraṃ jvaram. jvāraṃjvāram. gaḍa secane. ṇau gaḍayati. agaḍi. agāḍi. gaḍaṃgaḍāṃgāḍaṃgāḍam. evamanyatrāpyūhram. heḍa veṣṭane. utsṛṣṭānubandha iti. tena veṣṭane "nāglopī"ti niṣedhaśaṅkaiva nāstīti bhāvaḥ. ṇopadeśa eveti. praṇaṭati. praṇaṭayati. "nāṭī"tyasya tu pranāṭayati. vṛddhirnipātyata iti. tena "mitāṃ hyasva" iti na pravartata iti bhāvaḥ. nipātanātparatvāditi. nipātanaviṣayībhūta "mitāṃ hyasva" ityasmātparatvāt. "mitāṃ hyasvaḥ" ityetadeva nipātanena bādhyate na tu tataḥ paraṃ "ciṇṇamulo"rityetadityarthaḥ. vana ca. saṃbhaktau paṭhitasya hiṃsāyāṃ mittvārtho'nuvādaḥ. vanati. ṇau-- vanayati. avani. avāni. vanaṃvanam. vānaṃvānam. tānādikasyeti. vanu yācana ityasyetyarthaḥ. sāmathryāditi. anuvāde tu tatra kṛtenodittvena ktvāyāmiḍvakalpasya, niṣṭhāyāmiṭpratiṣedhasya ca siddheḥ punariditkaraṇaṃ vyrathaṃ syāditi bhāvaḥ. vanatītyādīti. ṇau-- vanayati. tānādikasya tu -- vanute. vānayati. mittvavikalpa iti. "glāsnāvanuvamāṃ ce"ti gaṇasūtreṇa. ṇapratyayārthamiti. "jvalitikasantebhyo ṇaḥ" iti jvalādibhyo ṇapratyayārtham. da bhaye. dhātoranekārthatvādbhyārthakatvam. dṛṇāti. darayati. tannetīti. mādhavasyāyamāśayaḥ-- sūtre dīrghānta eva pāṭhaḥ sarvasaṃmataḥ. ghaṭādāvapi dīrghānta eva sarvaiḥ paṭha()te. yadyayaṃ hyasvānto bhavettarhi "śṛ()dṛ()prāṃ hyasvo ve"ti hyasvavikalpavidhāyake sūtre dṛ()grahaṇamanarthakaṃ syāt. dhātudvayena dadratuḥ dadaraturiti rūpadvayasiddhaḥ. na ca "dṛ? vidāraṇe" ityasya rūpadvayalābhārtaṃ dṛ()grahaṇamāvaśyakamiti vācyaṃ, dhātūnāmanekārthatvātsamīhitasiddheriti. nṛ? naye. nṛṇāti. narayati. anari. anāri. naraṃnaraṃ. nāraṃnāram. śrai itīti. ayaṃ hi vakṣyamāṇo bhauvādikaḥ. lugvikaraṇeti. atra vyācakṣate---"svaratisūtī"ti sūtre "sūṅa" iti paṭhitepi dvayogrrahaṇe siddhe sūtisūyatyoḥ pṛthaggrahaṇaṃ vyarthaṃ sadimāṃ paribhāṣāṃ jñāpayati. nanvalugvikaraṇaṃ balīya iti vaiparītyaṃ kiṃ na syāditi śaṅkyam, iṣṭānurodhāt. "sūṅa" iti paṭhite svaratisāhacaryādalugvikaraṇasyaiva grahaṇaṃ syānna tūbhayorityapi na śaṅkyaṃ, sāhacaryasyā'natyatvāt. tasmātpṛthaggrahaṇaṃ vyarthaṃ sajjñāpakameveti. paribhāṣābhyāmiti. yadyapyuktaparibhāṣayoḥ parasparavirodhenā'pravṛttāvapīṣṭaṃ sidhyati, tathāpyaviśeṣādubhayoḥ pravṛttirapyatra yuktaiveti bhāvaḥ. māraṇatoṣaṇa. "niśāmana" mityasya śama ālocana ityasmānniṣpannatvādāha--- cākṣuṣaṃ jñānamiti. eṣvartheṣviti. paśuṃ saṃjñapayati. mārayatītyarthaḥ. viṣṇuṃ vijñapayati. saṃtoṣatītyarthaḥ. saṃjñapayati rūpam. mādhavamate-- darśayatītyarthaḥ. matāntare tu bodhayatītyarthaḥ. parjñapayati śaram. tīkṣṇīkarotītyarthaḥ. syādetat---"niśāmanaṃ jñāpanamātra" miti vadatāṃ mate"ślāghahnuṅsthe"ti sūtre "jñīpsyamāno bodhayitumabhipreta" iti vṛttigranthaḥ saṅgacchatāṃ nāma, mādhavamate tu tadgranthasya kā gatirityata āha-- jñapa micceti. jñāpanamiti. evaṃ ca vṛttigrantho mādhavamate'pi saṅgacchata iti bhāvaḥ. māraṇādikaṃ ceti. etacca matāntarābhiprāyeṇoktam. curādiṣu tu "jñapa micca, ayaṃ jñāne jñāpane ca vartate" iti vakṣyamāṇatvāt. kathamiti. jñādhātorjñapadhātośca ṇau mittvāddhrasvena bhavitavyamiti bhāvaḥ. mittvā'bhāvāditi. evaṃ ca bodhane jñāpayati , jñapadhātostu jñapayatīti rūpadvayaṃ mādhavamate bodhyam॥ chadirurjane. "ūrja balaprāṇanayoḥ". atra chadirmit. curādyantargaṇo yaujādikaḥ. svārthe ṇijabhāva iti. "ādhṛṣādve"ti vaikalpikatvāditi bhāvaḥ. laḍayati. jihvāmiti. jihvāṃ jñāpayatītyarthaḥ. jihvayeti. jihvayā padārthāntaraṃ jñāpayatītyarthaḥ. jihvāvyāpāre udāharaṇamāha--- laḍayati śatrumiti. śatrumuddiśya gālidānādikaṃ [gālanādikaṃ] karotītyarthaḥ. laḍayati dadhīti. unmadhnāti. viloḍayatītyarthaḥ. kecittu jihvāvyāpāre laḍayati dadhi, unmathane tu laḍayati śatrumiti vyatyāsena yojayanti. lāḍayati putramiti. śarkarādidānenā'nukūlayītyarthaḥ. dhvaniraṇī udāhmatāviti. dhvaniravyavadhānenodāhmataḥ, raṇistu asvānīti. asvani. asvāni. svanaṃsvanam. svānaṃsvānam.(ga) ghaṭādayo [mitaḥ]. mitsaṃjñā ityartha iti. anye tu makārānubandhā iti vyācakṣate. "ghaṭam ceṣṭāyā"miti pratyekaṃ pāṭhe gauravādekatraiva sarveṣāṃ mitsaṃjñā, makārānubandhakatvaṃ vā'nena sūtreṇa vidhīyata iti bhāvaḥ. (ga) janījṛ()ṣknasurañjo'mantāśca. janījṛ()ṣ. janī prādurbhāve. jṛ()ṣ vayohānau. knasu hvaraṇadīptyoḥ. trayo'pi divādayaḥ. rañja rāge. daivādiko bhauvādikaśca. amantāḥ-- kramigamītyādayaḥ. janayati. jarayati. knasayati. rajayati. mṛgān. rañjayati pakṣiṇaḥ. kramayati. gamayati. ramayati.(ga) jvalahvahṛlanamāmanupasargādvā. jvalahvala. eṣāṃ mittvamiti. "mita" ityanuvṛttasyeha bhāva pradhānatā, "anupasargā"diti tu ṣaṣṭha()rthe pañcamītyevaṃ kleśena vyākhyeyamiti bhāvaḥ. "namo'nupasargādve" ti pāṭhāntaraṃ, tatra na kaścitkleśaḥ. prāptavibhāṣeti. jvala dīptau, hvala hṛla calane iti trayāṇāṃ pūrvapaṭhitatvāt, namestvamantatvāditi bhāvaḥ. kathaṃ saṃkrāmayatīti. krameḥ "nodāttopadeśasye"ti vṛddhipratiṣedhāddhañi "kma" ityeva bhavati, na tu "krāma" iti pūrvokkatasamādhānasyā'trā'saṃbhavātpṛthak praśnaḥ. vyavasthitavibhāṣetyādi. kvaciṇṇau mitāṃ hyasvo na pravartata iti bhāvaḥ. vṛttikṛditi. kecittu ghañantākramaśabdātprajñādyaṇi krāmaśabdaṃ svīkṛtya tasmāt "tatkarotī"ti ṇau saṅkrāmayatīti. samādadhata iti bhāvaḥ. itarayoḥ prāpte iti. vaneḥ pūrvaṃ pāṭhādvameramantatvācceti bhāvaḥ. glāpayati. glapayati. snāpayati. snapayati. vānayati. vanayati. vāmayati. vamayati. śāmyativaditi. yathā śāmyatirniśāmayatītyādau darśane prayujyate tathā curādiḥ śamadhāturapi, śravaṇe bhaviṣyatītyarthaḥ. (ga) yamo'pariveṣaṇe. yacchatiriti. "yama uparame" ityaya#ṃ dhāturbhojanāto'nyatra. bhojanāśabdo "ṇyāsaśranto yu"ñiti yujanto jñeyaḥ. pariveṣaṇamiha bhojanānukūlavyāpārastato'nyasminnarthe minniṣedhaḥ. niyamayanniti. niyamavacchabdāṇṇici vinmatorluki śatari śappratyaye guṇe ca jñeyam. vyatyāsaḥ phalita iti. svāmimate tvapariveṣaṇe-- āyāmayati. pariveṣaṇe tu -- yamayati brāāhṛṇān. avādipūrvasya (ga) skhadiravaparibhyāṃ ca. skhadeḥ -- avaskhadayati. pariskhadayati. prapūrvasya tu praskhādayatītyevaṃ vyatyāso jñeyaḥ. upekṣyamiti. "na pādamyā"ṅiti sūtre "āyāmayate" ityudāhmatya vṛttāvuktaṃ--- "yamo'pariveṣaṇe ityanena mittvaṃ pratiṣidhyate" iti. nyāse'pi "tatra na kamyamītyato netyanuvartate" ityuktam. evaṃ hi niṣedhānantaraṃ pāṭha upapadyate. anyathā "na kamī" tyataḥ prāgeva trisūtrīṃ paṭhediti bhāvaḥ.