Grammatical Sūtra: भ्राजभासभाषदीपजीवमीलपीडामन्यतरस्याम् bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍāmanyatarasyām
Individual Word Components: bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍām anyatarasyām Sūtra with anuvṛtti words: bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍām anyatarasyām aṅgasya (6.4.1 ), ṇau (7.4.1 ), caṅi (7.4.1 ), upadhāyāḥ (7.4.1 ), hrasvaḥ (7.4.1 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 7.3.10 (1uttarapadasya)
Description:
The shortening of the penultimate of the Causative stem, in the reduplicated Aorist, is optional in the following:bhrâj, bhâs, bhâsh, dûp, jûv, mil and pû . Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
[A substitute short vowel 1] optionally (anya-tará-sysām) replaces [the penultimate vowel 1 of the áṅga-s 6.4.1 of verbal stems] bhrāj- `shine' (I 875), bhās- `shine' (I 685), bhāṣ- `speak' (I 643), dīp- `shine' (IV 42), jīv- `live' (I 594), mīl- `shut the eye' (I 550) and pīḍ- `torment' (X 11) [before 1.1.66 the Aorist substitute marker CáṄ co-occurring after the causative marker ṆíC 1]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini Anuvṛtti: 7.4.1
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona 1/4:kāṇyādīnām ca iti vaktavyam | 2/4:ke punaḥ kāṇyādayaḥ | 3/4:kāṇirāṇiśrāṇibhāṇiheṭhilopayaḥ | 4/4:acakāṇat , acīkaṇat , ararāṇat , arīraṇat , aśaśrāṇat , aśīśraṇat , ababhāṇat , abībhaṇat , ajiheṭhat , ajīhiṭhat , alulopat , alūlupat See More
1/4:kāṇyādīnām ca iti vaktavyam | 2/4:ke punaḥ kāṇyādayaḥ | 3/4:kāṇirāṇiśrāṇibhāṇiheṭhilopayaḥ | 4/4:acakāṇat , acīkaṇat , ararāṇat , arīraṇat , aśaśrāṇat , aśīśraṇat , ababhāṇat , abībhaṇat , ajiheṭhat , ajīhiṭhat , alulopat , alūlupat
Collapse Kielhorn/Abhyankar (III,346.18-20) Rohatak (V,249.6-250.3)
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : bhrāja bhāsa bhāṣa dīpa jīva mīla pīḍa ityeteṣām aṅgānāṃ ṇau caṅi upadhā yā h ra sv See More
bhrāja bhāsa bhāṣa dīpa jīva mīla pīḍa ityeteṣām aṅgānāṃ ṇau caṅi upadhāyā hrasvo bhavati
anyatarasyām. bhrāja abibhrajat, ababhrājat. bhāsa abībhasat, ababhāsat. bhāṣa abībhaṣat,
ababhāṣat. dīpa adīdipat, adidīpat. jīva ajījivat, ajijīvat. mīla amīmilat,
amimīlat. pīḍa apīpiḍat, apipīḍat. bhrājabhāsorṛditkaraṇam apāṇinīyam. kāṇyādīnāṃ
ceti vaktavyam. kaṇa acīkaṇat, acakāṇat. vaṇa avīvaṇat, avavāṇat.
Kāśikāvṛttī2 : bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍām anyatarasyām 7.4.3 bhrāja bhāsa bhāṣa d īp a jī See More
bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍām anyatarasyām 7.4.3 bhrāja bhāsa bhāṣa dīpa jīva mīla pīḍa ityeteṣām aṅgānāṃ ṇau caṅi upadhāyā hrasvo bhavati anyatarasyām. bhrāja abibhrajat, ababhrājat. bhāsa abībhasat, ababhāsat. bhāṣa abībhaṣat, ababhāṣat. dīpa adīdipat, adidīpat. jīva ajījivat, ajijīvat. mīla amīmilat, amimīlat. pīḍa apīpiḍat, apipīḍat. bhrājabhāsorṛditkaraṇam apāṇinīyam. kāṇyādīnāṃ ceti vaktavyam. kaṇa acīkaṇat, acakāṇat. vaṇa avīvaṇat, avavāṇat.
Nyāsa2 : bhrājabhāsabhāvadīpajavamīlapīḍāmanyatarasyām?. , 7.4.3 bhrājirayaṃ bhvā dā va nu dā See More
bhrājabhāsabhāvadīpajavamīlapīḍāmanyatarasyām?. , 7.4.3 bhrājirayaṃ bhvādāvanudāttet? paṭha()te, ātmanepadī ṛkārānubandhaḥ phaṇādiṣu "ṭubhrāju ṭubhrāsu dīptau" (dhā.pā.823,824) iti paṭha()te, phaṇādibhyaḥ purastācca "ejṛbhrejṛ bhrājṛ dīptau" (dhā.pā.179,180,181) iti. tantrāntargacakāryārthaḥ phaṇādiṣvavaśyamevāsya pāṭho'ṅgīkatrtavya iti tenaiva śabāderapi gaṇakāryasya siddhatvāt(). anyatrāsya pāṭho'nārṣa eva lakṣyate. "bhāsṛ dīptau" (dhā.pā.624), "bhā, vyaktāyāṃ vāci" (dhā.pā.612) "dīpī dīptau" (dhā.pā.150), "jīva prāṇadhāraṇe" (dhā.pā.562) "mīla śmīla smīla kṣmīla nimeṣaṇe" (dhā.pā.517,518,519,520), "pīḍa avagāhane" (dhā.pā.1544)--eṣāṃ nitye hyasvatve prāpte vibhāṣeyamārabhyate. "abibhrajat()" iti. yadhā hyasvatvam(), tadā pūrvavatsanvadbāvenettvam(). "abībhavat()" iti. pūrvavad()dīrghaḥ.
atha bhrājabhāsayoṝditkaraṇaṃ kimartham(), yāvatā tayorhi ṛditkaramasyaitat? prayojanam()--ṛdittvāt? pūrvasūtreṇa hyasvapratiṣedho yathā syāditi. yadi vibhāṣayā ca tayohryasvatvaṃ vidhīyate tadā ṛditkaraṇamasya vaiyavryameva? ityata āha--"bhrājabhāsoḥ" ityādi. "apāṇinīyam()" iti. pāṇineridaṃ pāṇinīyam(), na pāṇinīyamapāṇinauyamiti; tenānabhyupagamāt(); na tu tenākṛtatvāt(). anyathā hi "bādhṛ viloḍane" (dhā.pā.5)--ityevamādīnāmapi ṛditkaraṇamapāṇinīyaṃ syāt(). pratipāditaṃ hi pūrvam? (4.1.106 tamasūtre)---gaṇakāraḥ pāṇinirna bhavatīti. tathā ca--anyo gaṇakāraḥ anyaśca sūtrakāraḥ॥
Bālamanoramā1 : bhrājabhāsa. `ṇau caṅyupadhāyā hyasvaḥ' ityanuvartate. tadāha - eṣ ām it i. n Sū #392 See More
bhrājabhāsa. `ṇau caṅyupadhāyā hyasvaḥ' ityanuvartate. tadāha - eṣāmiti. nitye
upadhāhyasve prāpte vikalpo'yam. hyasvapakṣe laghuparakatvātsanvattvādabhyāsadīrgha
ityabhipretya āha– apīpiḍaditi. atra uttarakhaṇḍe hyasvaḥ, pūrvakhaṇḍe tu dīrghaḥ.
hyasvā'bhāvapakṣe tu laghuparakatvā'bhāvātsanvattvavirahānnā'bhyāsadīrgha iti matvāha-
- apīpīḍaditi. atra uttarakhaṇḍe dīrghaḥ. pūrvakhaṇḍe hyasvaḥ. naṭa avaspandane. iti.
avaspandanaṃ nāṭa\ufffdm. nāṭayati. anīnaṭat. śratha prayatne. śrāthayati. aśiśrathat.
sanvattvavidhau nekahalvyavadhane'pi laghuparatvaṃ na virudhyate, atsmṛdṛ?tvare'ti
īttvāpavādasya attvasya vidhānālliṅgāt. anyathā apaprathadityādau
anekahalvyavadhānāllaghuparatvā'bhāvādeva ittvā'prasaktyā kiṃ tena ?. pṛ? pūraṇe. nanu
hyasvāt evāyaṃ dhāturnirdiśyatāṃ, tāvataiva pārayatītyādi siddheḥ. na ca
ṇijabhāvapakṣe paritā pariṣyatītyatra iḍarthaṃ dīrgoccāraṇam, ṛdantatve
aniṭkatvaprasiṅgāditi vācyaṃ, curādiṇico nityatvena tato ṇijabhāvasya
śaśaśṛṅgāyamāṇatvāditta āha - dīrghoccāraṇaṃ ṇicaḥ pākṣikatve liṅgamiti.
`pṛ?dhāto'riti śeṣaḥ. ṇicaḥ pākṣikatave tu parita#etyādau partetyādivāraṇāya
dīrghoccāraṇamarthavaditi bhāvaḥ. nanu hyasvāntatve'pi paritetyādau iṭ kuto na
syādityata āha- taddhi seṭkatvāyeti. hi = yataḥ, tat = dīrghoccāraṇaṃ paritetyādau
seṭkatvārtham ṛdantatve tu iṇna syāt, `ūdṛ?dantai'rityaniṭkārikāsu ṝdantasya
paryudāsena ṛdantasyā'niṭkatvāvagamāditi bhāvaḥ. nanu pṛ?dhātorṇicaḥ
pākṣikatvajñāpanasya kiṃ phalam ?. śnāvikaramaśnuvikaraṇapaṭhitābhyāmeva pṛ?dhātubhyāṃ
paritetyādisiddherityata āha– evaṃ ceti. uktarītyā pṛ?dhātorṇicaḥ pākṣikatve
jñāpite satītyarthaḥ. [pārayati] paratīti. `udoṣṭha\ufffdpūrvasye'tyutvaṃ tu na
bhavati, parābhyāṃ guṇavṛddhibhyāṃ bādhāditi bhāvaḥ. ūrja baleti. `sanvallaghūnī'ti sūtraṃ
dvedhā vyakhyātaṃ prāk. tatra caṅi `na ndrāḥ' iti niṣedhāt, `ji' iti ṇijantasya
dvitve uttarakhaṇḍe caṅpare ṇau laghorabhāvātprathamavyākhyāne'bhyāsasya
tathāvidhalaghuparakatvavirahātsanvattvavirahānnā'bhyāsadīrghaḥ, aurjijat.
dvitīyavyākhyāne tu caṅpare ṇau yadaṅgam ūrja ityetat, tadīyasyābhyāsasya caṅamādāya
vā ṇicaṃ luptamādāya vā laghuparakatvābhyāsasya dīrghaḥ, aurjījat. evameva evaṃjātīyakeṣu
draṣṭavyam. pratha prakhyāne. prāthayatīti. ṇici upadhāvṛddhiriti bhāvaḥ. nanvasya
ghāṭādikatvena mittvāddhrasvaḥ syādityata āha– nānye iti.
jñapādipañcakavyatiriktacurādiṣu mittvaniṣedhāditi bhāvaḥ. ghāṭādikasya tu
mittvāddhetumaṇṇici `prathayatī'tyeva bhavati. na ca caurādikasyaiva mittvārthaṃ
ghaṭādāvanuvādaḥ kiṃ na syāditi vācyaṃ, `nānye mito'hetau' iti niṣedhādityalam.
Bālamanoramā2 : bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍāmanyatarasyām 392, 7.4.3 bhrājabhāsa. &q uo t; ṇa u See More
bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍāmanyatarasyām 392, 7.4.3 bhrājabhāsa. "ṇau caṅyupadhāyā hyasvaḥ" ityanuvartate. tadāha - eṣāmiti. nitye upadhāhyasve prāpte vikalpo'yam. hyasvapakṣe laghuparakatvātsanvattvādabhyāsadīrgha ityabhipretya āha-- apīpiḍaditi. atra uttarakhaṇḍe hyasvaḥ, pūrvakhaṇḍe tu dīrghaḥ. hyasvā'bhāvapakṣe tu laghuparakatvā'bhāvātsanvattvavirahānnā'bhyāsadīrgha iti matvāha-- apīpīḍaditi. atra uttarakhaṇḍe dīrghaḥ. pūrvakhaṇḍe hyasvaḥ. naṭa avaspandane. iti. avaspandanaṃ nāṭa()m. nāṭayati. anīnaṭat. śratha prayatne. śrāthayati. aśiśrathat. sanvattvavidhau nekahalvyavadhane'pi laghuparatvaṃ na virudhyate, atsmṛdṛ()tvare"ti īttvāpavādasya attvasya vidhānālliṅgāt. anyathā apaprathadityādau anekahalvyavadhānāllaghuparatvā'bhāvādeva ittvā'prasaktyā kiṃ tena?. pṛ? pūraṇe. nanu hyasvāt evāyaṃ dhāturnirdiśyatāṃ, tāvataiva pārayatītyādi siddheḥ. na ca ṇijabhāvapakṣe paritā pariṣyatītyatra iḍarthaṃ dīrgoccāraṇam, ṛdantatve aniṭkatvaprasiṅgāditi vācyaṃ, curādiṇico nityatvena tato ṇijabhāvasya śaśaśṛṅgāyamāṇatvāditta āha - dīrghoccāraṇaṃ ṇicaḥ pākṣikatve liṅgamiti. "pṛ()dhāto"riti śeṣaḥ. ṇicaḥ pākṣikatave tu parita#etyādau partetyādivāraṇāya dīrghoccāraṇamarthavaditi bhāvaḥ. nanu hyasvāntatve'pi paritetyādau iṭ kuto na syādityata āha- taddhi seṭkatvāyeti. hi = yataḥ, tat = dīrghoccāraṇaṃ paritetyādau seṭkatvārtham ṛdantatve tu iṇna syāt, "ūdṛ()dantai"rityaniṭkārikāsu ṝdantasya paryudāsena ṛdantasyā'niṭkatvāvagamāditi bhāvaḥ. nanu pṛ()dhātorṇicaḥ pākṣikatvajñāpanasya kiṃ phalam?. śnāvikaramaśnuvikaraṇapaṭhitābhyāmeva pṛ()dhātubhyāṃ paritetyādisiddherityata āha-- evaṃ ceti. uktarītyā pṛ()dhātorṇicaḥ pākṣikatve jñāpite satītyarthaḥ. [pārayati] paratīti. "udoṣṭha()pūrvasye"tyutvaṃ tu na bhavati, parābhyāṃ guṇavṛddhibhyāṃ bādhāditi bhāvaḥ. ūrja baleti. "sanvallaghūnī"ti sūtraṃ dvedhā vyakhyātaṃ prāk. tatra caṅi "na ndrāḥ" iti niṣedhāt, "ji" iti ṇijantasya dvitve uttarakhaṇḍe caṅpare ṇau laghorabhāvātprathamavyākhyāne'bhyāsasya tathāvidhalaghuparakatvavirahātsanvattvavirahānnā'bhyāsadīrghaḥ, aurjijat. dvitīyavyākhyāne tu caṅpare ṇau yadaṅgam ūrja ityetat, tadīyasyābhyāsasya caṅamādāya vā ṇicaṃ luptamādāya vā laghuparakatvābhyāsasya dīrghaḥ, aurjījat. evameva evaṃjātīyakeṣu draṣṭavyam. pratha prakhyāne. prāthayatīti. ṇici upadhāvṛddhiriti bhāvaḥ. nanvasya ghāṭādikatvena mittvāddhrasvaḥ syādityata āha-- nānye iti. jñapādipañcakavyatiriktacurādiṣu mittvaniṣedhāditi bhāvaḥ. ghāṭādikasya tu mittvāddhetumaṇṇici "prathayatī"tyeva bhavati. na ca caurādikasyaiva mittvārthaṃ ghaṭādāvanuvādaḥ kiṃ na syāditi vācyaṃ, "nānye mito'hetau" iti niṣedhādityalam.
Tattvabodhinī1 : pṛ? pūraṇe. dīrghoccāraṇamityādi. pārayatītyādirūpāṇi hyasvoccāraṇe'pi
si dh ya nt Sū #343 See More
pṛ? pūraṇe. dīrghoccāraṇamityādi. pārayatītyādirūpāṇi hyasvoccāraṇe'pi
sidhyantīti paratītyādyarthaṃ dīrghoccāraṇamityarthaḥ. atra vadanti– dhātupāṭhakṛtā
pāṇininā viśiṣyaiva udāttā anudāttāśca paṭhitāḥ,na hi `ṛkārāntāḥ seṭkā' iti tena
paribhāṣitaṃ yenetthaṃ tasyāśayaḥ kalpyeta. kavikalpadrume tvasya
nityaṇyantatvamuktamiti. evaṃ cā'sminpakṣe dīrghoccāramaṃ vyarthamiti phalitam.
anye tu dīrghoccāramaṃ paritā parītyetyādau `vṛto ve'ti iṭo dīrghavikalpārtham.
tataśca ṇijvikalpaḥ siddha eveti paratītyādirūpamāhuḥ. ūrja. ūrjayati. balavānbhavati.
jīvati vetyarthaḥ.
Tattvabodhinī2 : bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍāmanyatarasyām 343, 7.4.3 pṛ? pūraṇe. dīr gh oc cā ra See More
bhrājabhāsabhāṣadīpajīvamīlapīḍāmanyatarasyām 343, 7.4.3 pṛ? pūraṇe. dīrghoccāraṇamityādi. pārayatītyādirūpāṇi hyasvoccāraṇe'pi sidhyantīti paratītyādyarthaṃ dīrghoccāraṇamityarthaḥ. atra vadanti-- dhātupāṭhakṛtā pāṇininā viśiṣyaiva udāttā anudāttāśca paṭhitāḥ,na hi "ṛkārāntāḥ seṭkā" iti tena paribhāṣitaṃ yenetthaṃ tasyāśayaḥ kalpyeta. kavikalpadrume tvasya nityaṇyantatvamuktamiti. evaṃ cā'sminpakṣe dīrghoccāramaṃ vyarthamiti phalitam. anye tu dīrghoccāramaṃ paritā parītyetyādau "vṛto ve"ti iṭo dīrghavikalpārtham. tataśca ṇijvikalpaḥ siddha eveti paratītyādirūpamāhuḥ. ūrja. ūrjayati. balavānbhavati. jīvati vetyarthaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents
Research Papers and Publications