Grammatical Sūtra: देविकाशिंशपादित्यवाड्दीर्घसत्रश्रेयसामात् devikāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasāmāt
Individual Word Components: devikāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasām āt Sūtra with anuvṛtti words: devikāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasām āt aṅgasya (6.4.1 ), vṛddhiḥ (7.2.114 ), acaḥ (7.2.115 ), ñṇiti (7.2.115 ), taddhiteṣu (7.2.117 ), ādeḥ (7.2.117 ), kiti (7.2.118 ), ca (7.2.118 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 7.2.91 (1maparyantasya)
Description:
When a Taddhita-affix having an indicatory ((ñ)), ((ṇ)) or ((k)) follows, ((ā)) is substituted instead of Vṛiddhi for the first vowels of the following: devikâ, {s}im{s}apâ, dityavâṭ, dûrghasatra, and {s}reyas. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
The substitute long vowel ā(T) replaces [the first vowel 2.117 of the áṅga-s 6.4.1 of the nominal stems 4.1.1] dév-ik -ā `n. of a river', śiṁśáp-ā `n. of a tree', ditya-vāh- `an animal aged two years', dīrgha-sattrá- `a long-lasting sacrificial session' and śr-é-yas- `the better' [before 1.1.66 taddhitá affixes 1.1.72 with marker Ñ or Ṇ 2.115 or K 2.118 as IT 2.115]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona 1/49:devikādiṣu tadādigrahaṇam |* 2/49:devikādiṣu tadādigrahaṇam kartavyam |3/49:devikādyādīnām iti vaktavyam | 4/49:iha api yathā syāt | 5/49:dāvikākulāḥ śālayaḥ , śāṃśapāsthalāḥ devāḥ | See More
1/49:devikādiṣu tadādigrahaṇam |* 2/49:devikādiṣu tadādigrahaṇam kartavyam | 3/49:devikādyādīnām iti vaktavyam | 4/49:iha api yathā syāt | 5/49:dāvikākulāḥ śālayaḥ , śāṃśapāsthalāḥ devāḥ | 6/49:kim punaḥ kāraṇam na sidhyati |7/49:anyatra tadgrahaṇāt tadantagrahaṇāt vā |* 8/49:anyatra hi tasya vā grahaṇam bhavati tadantasya vā na ca idam tat na api tadantam |9/49:ādyajviśeṣaṇatvāt siddham |* 10/49:ādyajviśeṣaṇam devikādayaḥ | 11/49:na evam vijñāyate devikādīnām aṅgānām acām ādeḥ ākāraḥ bhavati iti | 12/49:katham tarhi | 13/49:ñṇiti aṅgasya acām ādeḥ ākāraḥ bhavati saḥ cet devikādīnām ādjyac bhavati iti |14/49:āntaratamyanivartakatvāt vā |* 15/49:atha vā na anena anantaratamā vṛddhiḥ nirvartyate | 16/49:kim tarhi antaratamā anena nivartyate | 17/49:siddhā atra vṛddhiḥ taddhiteṣu acām ādeḥ iti eva tatra anena antaratamā vṛddhiḥ nivartyate | 18/49:parihārāntaram eva idam matvā paṭhitam katham ca idam parihārāntaram syāt | 19/49:yadi na ādyajviśeṣaṇam devikādayaḥ | 20/49:avaśyam ca etat evam vijñeyam adyajviśeṣaṇam devikādayaḥ iti | 21/49:yadi na ādyajviśeṣaṇam devikādayaḥ syuḥ iha api prāpnoti : sudevikāyām bhavaḥ saudevikaḥ iti | 22/49:atha atra api ādyajviśeṣaṇatvāt iti eva siddham parihārāntaram na bhavati | 23/49:na brūmaḥ yatra kriyamāṇe doṣaḥ tatra kartavyam iti | 24/49:kim tarhi | 25/49:yatra kriyamāṇe na doṣaḥ tatra kartavyam | 26/49:kva ca kriyamāṇe na doṣaḥ | 27/49:sañjñāvidhau | 28/49:vṛddhiḥ āt aic devikādīnām ākāraḥ iti | 29/49:idhyati | 30/49:sūtram tarhi bhidyate | 31/49:yathānyāsam eva astu | 32/49:nanu ca uktam devikādiṣu tadādigrahaṇam anyatra tadgrahaṇāt tadantagrahaṇāt vā iti | 33/49:parihṛtam etat ādyajviśeṣaṇatvāt siddham iti |34/49:nyagrodhe ca kevalagrahaṇāt |* 35/49:nyagrodhe ca kevalagrahaṇāt manyāmahe ādyajviśeṣaṇam devikādayaḥ iti | 36/49:tasya hi kevalagrahaṇasya etat prayojanam iha mā bhūt nyāgrodhamūlāḥ śālayaḥ iti | 37/49:yadi ca ādyajviśeṣaṇam devikādayaḥ tataḥ kevalagrahaṇam arthavat bhavati | 38/49:tat etat katham kṛtvā jñāpakam bhavati | 39/49:yadi nyagrodhaśabdaḥ avyutpannam prātipadikam bhavati | 40/49:atha hi nyagrohati iti nyagrodhaḥ tataḥ niyamārtham padāntaḥ iti kṛtvā na jñāpakam bhavati |41/49:vahīnarasya idvacanam |* 42/49:vahīnarasya ittvam vaktavyam | 43/49:vahīnarasya apatyam vaihīnariḥ | 44/49:kuṇaravāḍavaḥ tu āha | 45/49:na eṣaḥ vahīnaraḥ | 46/49:kaḥ tarhi | 47/49:vihīnaraḥ eṣaḥ | 48/49:vihīnaḥ naraḥ kāmabhogābhyām vihīnaraḥ | 49/49:vihīnarasya apatyam vaihīnariḥ
Collapse Kielhorn/Abhyankar (III,316.2-317.10) Rohatak (V,189.3-192.2) * Kātyāyana's Vārttikas
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : devikā śiṃśapā dityavāṭ dīrghasatra śreyasityetaṣām aṅgānām acāmādeḥ aca ḥ st ha ne See More
devikā śiṃśapā dityavāṭ dīrghasatra śreyasityetaṣām aṅgānām acāmādeḥ acaḥ sthane
vṛddhiprasaṅge ākāro bhavati ñiti, ṇiti, kiti taddhite parataḥ. devikāyāṃ bhavamudakaṃ
dāvikamudakam. devikākūle bhavāḥ śālayaḥ dāvikākūlāḥ śālayaḥ. pūrvadevikā nāma prācāṃ
grāmaḥ, tatra bhavaḥ pūrvadāvikaḥ. prācāṃ grāmanagarāṇām 7-3-14 iti
uttarapadavṛddhiḥ, sāpi ākāra eva bhavati. śiṃśapā śiṃśapāyāḥ vikāraḥ camasaḥ śāṃśapaḥ camasaḥ.
palāśādirayam, tena pakṣe aṇ, anudāttādilakṣaṇo vā añ. śiṃśapāsthale bhavāḥ
śāṃśapāsthalāḥ devāḥ. pūrvaśiṃśapā nāma prācāṃ grāmaḥ, tatra bhavaḥ pūrvaśāṃśapaḥ.
dityavāṭ dityauhaḥ idam dātyauham. dīrghasatra dīrghasatre bhavam dārghasatram.
śreyas śreyasi bhavam śrāyasam. vahīnarasyedvacanaṃ kartavyam. vṛddhiviṣaye 'cāmādeḥ
acaḥ sthāne vahīnarasya ikārādeśo bhavati. vahīnarasya apatyam vaihīnariḥ. kecit tu
vihīnarasya eva vaihīnarim icchanti.
Kāśikāvṛttī2 : devikāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasām āt 7.3.1 devikā śiṃśapā dityav āṭ d īr gh See More
devikāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasām āt 7.3.1 devikā śiṃśapā dityavāṭ dīrghasatra śreyasityetaṣām aṅgānām acāmādeḥ acaḥ sthane vṛddhiprasaṅge ākāro bhavati ñiti, ṇiti, kiti taddhite parataḥ. devikāyāṃ bhavamudakaṃ dāvikamudakam. devikākūle bhavāḥ śālayaḥ dāvikākūlāḥ śālayaḥ. pūrvadevikā nāma prācāṃ grāmaḥ, tatra bhavaḥ pūrvadāvikaḥ. prācāṃ grāmanagarāṇām 7.3.14 iti uttarapadavṛddhiḥ, sāpi ākāra eva bhavati. śiṃśapā śiṃśapāyāḥ vikāraḥ camasaḥ śāṃśapaḥ camasaḥ. palāśādirayam, tena pakṣe aṇ, anudāttādilakṣaṇo vā añ. śiṃśapāsthale bhavāḥ śāṃśapāsthalāḥ devāḥ. pūrvaśiṃśapā nāma prācāṃ grāmaḥ, tatra bhavaḥ pūrvaśāṃśapaḥ. dityavāṭ dityauhaḥ idam dātyauham. dīrghasatra dīrghasatre bhavam dārghasatram. śreyas śreyasi bhavam śrāyasam. vahīnarasyedvacanaṃ kartavyam. vṛddhiviṣaye 'cāmādeḥ acaḥ sthāne vahīnarasya ikārādeśo bhavati. vahīnarasya apatyam vaihīnariḥ. kecit tu vihīnarasya eva vaihīnarim icchanti.
Nyāsa2 : devikāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasāmāt?. , 7.3.1 "taddhiteṣvacā mā de ḥ& qu See More
devikāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasāmāt?. , 7.3.1 "taddhiteṣvacāmādeḥ" 7.2.117 ityāntaratamyādaikāre vṛddhau prāptāyāṃ devikādīnāmākāro vidhīyate. "atra pakṣatrayaṃ sambhāvyate--1. prakṛtenāṅgena devikādayo viśiṣyante--devikādīnāmaṅgānāmiti; 2. tairvāṅgam()--"devikādyantasyāṅgasyeti, atha vā--3. tairādyo'c()---devikadīnāṃ sambandhināmacāṃ madhye ya ādirajiti. tatra yadyādyaḥ pakṣa āśrīyeta, tadā devikākūle bhavāḥ śālayo dāvikākūlāḥ śālaya iti na sidhyet(), na hratara devikāśabdo'ṅgam(), kiṃ tarhi? devikākūlaśabdaḥ. nanu cāṅgasyetyavayavaṣaṣṭhī, tatraivaṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ kariṣyate--aṅgasya ye devikādayo'vayavabhūtā iti, bhavati cehāvayavo'ṅgasya devikāśabdaḥ, tato'yamodoṣa iti cet()? satyametat? kintvatiprasaṅgaḥ syāt(), sudevikāyāṃ bhavaḥ saudevikaḥ--ityatrāpi syāt(). atha dvitīyapakṣa āśrīyeta, evamapi dāvikākūlāḥ śālaya iti na sidhyet(). devikādibhiḥ prakṛte'ṅge viśeṣyamāṇe viśeṣaṇe ca tadantavidhiriti devikādyantasyāṅgasyeti bhavitavyam(), na tadādeḥ. tasmāt? tadāderapi yathā sthāditi yatnāntaramāstheyamiti. tṛtīye tu pakṣa āśrīyamāṇe, vināpi yatnāntareṇa kevalasya tadādestadantasya bhavati. sarvatrācāmāderaco devikādisambandhitvāt(). atastamevāśrityāha--"devikāśiṃśapādityavāḍ()dīrghasattraśreyasa ityeteṣām()" ityādi. eṣāṃ devikādīnāmacāṃ madhya ādibhūto yo'j? vṛddheraikārasya prasaṅge tasyākāro vidhīyate.
"pūrvaśāṃśapa" iti. pūrvavaduttarapadasya vṛddhiḥ. sāpyākāra eva bhavatītyuttarapadādhikāre devikādīnāmanuvṛtterlabhyate.
"vahīnarasyedvacanaṃ katrtavyam()" iti. akārasya yā vṛddhiḥ prāpnoti tadvādhanārthamet(). ikāre kṛte yā vṛddhiḥ prāpnoti sā tu bhavatyeva. "kecittu" ityādi. kuṇaḍavāḍavādayaḥ. vihīno naraḥ kāmakrodhābhyāmiti pṛṣodarāditvānnalopaḥ, vihīnarasyāpatyaṃ vaihīnariḥ--"ata iñ()" 4.1.95॥
Bālamanoramā1 : devikā. ādivṛddhi prakaraṇe idaṃ sūtram. ṣāmiti. devikā, śiṃśapā, ditya vā hū ,
dī Sū #1418 See More
devikā. ādivṛddhi prakaraṇe idaṃ sūtram. ṣāmiti. devikā, śiṃśapā, dityavāhū,
dīrghasatra kṣeyas ityeṣāmityarthaḥ. vṛddhiprāptāviti. ādivṛddhiprāptau
tadapavādatvena āderaca ākāraḥ syādityarthaḥ. dāvikamiti. devikā nāma nadī, tasyāṃ
bhavamityarthaḥ. dāvikākūlā iti. uttarapadavṛddhibhramanirāsāya idamudāharasaṇam, asya
sūtrasya tadadhikārabahirbhūtatvāditi bhāvaḥ. śāṃśapa iti. ikārasya ākāraḥ, añivṛddhiḥ,
śiśapāśabdasya palāśādau pāṭhāt pākṣiko.ñañ. tadabhāve'ṇityarthaḥ. dātyauhamiti.
dityavāhśabdāt `tasyeda'mityaṇi `vāha ūṭh' iti saṃprasāraṇaṃ, pūrvarūpam.
`etyedhatyūṭhasu' iti vṛddhiḥ. ikārasya ādivṛddhyapavāda ākāraḥ. dīrghasūtramiti.
`tasyeda'mityaṇ, āderīkārasya ākāraḥ. śrāyasamiti. tatra bhava ityaṇi ekārasya ākāraḥ.
Bālamanoramā2 : devakāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasāmāt 1418, 7.3.1 devikā. ādivṛddhi p ra ka ra See More
devakāśiṃśapādityavāḍdīrghasatraśreyasāmāt 1418, 7.3.1 devikā. ādivṛddhi prakaraṇe idaṃ sūtram. ṣāmiti. devikā, śiṃśapā, dityavāhū, dīrghasatra kṣeyas ityeṣāmityarthaḥ. vṛddhiprāptāviti. ādivṛddhiprāptau tadapavādatvena āderaca ākāraḥ syādityarthaḥ. dāvikamiti. devikā nāma nadī, tasyāṃ bhavamityarthaḥ. dāvikākūlā iti. uttarapadavṛddhibhramanirāsāya idamudāharasaṇam, asya sūtrasya tadadhikārabahirbhūtatvāditi bhāvaḥ. śāṃśapa iti. ikārasya ākāraḥ, añivṛddhiḥ, śiśapāśabdasya palāśādau pāṭhāt pākṣiko.ñañ. tadabhāve'ṇityarthaḥ. dātyauhamiti. dityavāhśabdāt "tasyeda"mityaṇi "vāha ūṭh" iti saṃprasāraṇaṃ, pūrvarūpam. "etyedhatyūṭhasu" iti vṛddhiḥ. ikārasya ādivṛddhyapavāda ākāraḥ. dīrghasūtramiti. "tasyeda"mityaṇ, āderīkārasya ākāraḥ. śrāyasamiti. tatra bhava ityaṇi ekārasya ākāraḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents
Research Papers and Publications