Kāśikāvṛttī1: asthi dadhi sakthi akṣi ityeteṣā napuṃsakānāṃ tṛtīyādiṣu ajādiṣu vibhaktiṣu para See More
asthi dadhi sakthi akṣi ityeteṣā napuṃsakānāṃ tṛtīyādiṣu ajādiṣu vibhaktiṣu parato
'naṅityayam ādeśo bhavati, sa ca udātto bhavati. asthnā. asthne. dadhnā. dadhne.
sakthnā. sakthne. akṣṇā. akṣṇe. asthyādaya ādyudāttāḥ, teṣām anaṅādeśaḥ
sthānivadbhāvādanudāttaḥ syātiti udāttavacanam. tatra bhasaṃjñāyām allope kṛte
udāttanivṛttisvareṇa vibhaktirudāttā bhavati. etairasthyādibhir napuṃsakairanapuṃsakasya
api aṅgasya tadantagrahaṇam iṣyate. priyāsthnā brāhmaṇena. priyadadhnā.
tṛtīyādiṣu iti kim? asthinī. dadhinī. aci ityeva, asthibhyām. dadhibhyām.
Kāśikāvṛttī2: asthidadhisakthyakṣṇām anaṅudāttaḥ 7.1.75 asthi dadhi sakthi akṣi ityeteṣā napu See More
asthidadhisakthyakṣṇām anaṅudāttaḥ 7.1.75 asthi dadhi sakthi akṣi ityeteṣā napuṃsakānāṃ tṛtīyādiṣu ajādiṣu vibhaktiṣu parato 'naṅityayam ādeśo bhavati, sa ca udātto bhavati. asthnā. asthne. dadhnā. dadhne. sakthnā. sakthne. akṣṇā. akṣṇe. asthyādaya ādyudāttāḥ, teṣām anaṅādeśaḥ sthānivadbhāvādanudāttaḥ syātiti udāttavacanam. tatra bhasaṃjñāyām allope kṛte udāttanivṛttisvareṇa vibhaktirudāttā bhavati. etairasthyādibhir napuṃsakairanapuṃsakasya api aṅgasya tadantagrahaṇam iṣyate. priyāsthnā brāhmaṇena. priyadadhnā. tṛtīyādiṣu iti kim? asthinī. dadhinī. aci ityeva, asthibhyām. dadhibhyām.
Nyāsa2: asthidadhisakthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ. , 7.1.75 "iko'ci vibhaktau" 7.1.73 See More
asthidadhisakthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ. , 7.1.75 "iko'ci vibhaktau" 7.1.73 iti numi prāpte'sdhyādīnāmanaṅa vidhīyate. ṅakāro'ntyādeśārthaḥ. akāra uccāraṇārthaḥ. asthyādayaścaite "nabviṣayasyānisantasya" (phi.sū.2.26) ityādyudāttāḥ, śeṣamanudāttam(). tatrānaṅ? vidhīyamānaḥ sthānivadbhāvādanudāttatvaṃ prāpnotītyudāttatvāmucyate--nabviṣayasyeti. napuṃsakaviṣayasyetyarthaḥ. "asthnā" iti. anaṅi kṛte "allopo'naḥ" 6.4.134 ityakāralopaḥ.
"etaiḥ" ityādi. kathaṃ punarotallabhyate, yāvatā prakṛtasyāsthyādibhirviśeṣaṇādviśeṣaṇena tadantavidhiriti vijñānāt? "aṅgādhikāre tasya saduttarapadasya" (pu.pa.vṛ.85) iti vacanādvā yadyapi tadantavidhirbhavati, tathāpi satyapi tasminnasthyādyantatyānapuṃsakasya grahaṇaṃ nopapadyate, napusakasyetyanuvṛtteḥ? naiṣa doṣaḥ; na hratra napuṃsakenāṅgaṃ viśiṣyate, api tu śrutatvādasthyādaya eva. evañca tadantasyāṅgasya liṅgāntarepi vatrtamānasyāsthyādīnāṃ napuṃsakatvaṃ vidyata eva. tena napuṃsake ye vatrtante'sthyādayastadantasyānapuṃsake'pi vatrtamānasya grahaṇamupapannaṃ bhavati. yadi tarhi tadantasya grahaṇam(), kevalānāṃ na sidhyati? ayamapyadoṣaḥ; vyadeśivadbhāvāt? kevalānāṃ na bhaviṣyati. "vyapadeśivadbhāvo'yatipadikena" (śāka.pa.65) ityeṣā paribhāṣā pratyayavidhiviṣayetīha nopatiṣṭhata eva.
napuṃsakenāsthyādiviśeṣaṇaṃ kim()? yadā te paducchāśabdāḥ santo'pi liṅgāntare vatrtante tadā mā bhūt()--dadhirnāma kaścit? tena dadhineti॥
Laghusiddhāntakaumudī1: eṣāmanaṅ syāṭṭādāvaci.. Sū #247
Laghusiddhāntakaumudī2: asthidadhisakthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ 247, 7.1.75 eṣāmanaṅ syāṭṭādāvaci॥
Bālamanoramā1: asthi, dadhi, sakthi, ākṣi eteṣāṃ prathamādvitīyayorvārivadrūpāṇi. ṭādāvaci
viś Sū #320 See More
asthi, dadhi, sakthi, ākṣi eteṣāṃ prathamādvitīyayorvārivadrūpāṇi. ṭādāvaci
viśeṣamāha–asthidadhi. tṛtīyādiṣviti, acīti cānuvartate. tadāha–eṣāmityādinā.
numo'pavādaḥ. anaṅi hakāra it, akāra uccāraṇārthaḥ. ṅittvādantādeśaḥ. dadhani dadhni
iti. `vibhāṣā ṅiśyoḥ' ityāllopavikalpa iti bhāvaḥ. tadantasyāpīti. āṅgatvāditi
bhāvaḥ. atidadhneti. dadhi atikrāntaṃ kulamatidadhi. atrāpi napuṃsakasyeti saṃbadhyate.
tataśca dhāñaḥ `ādṛgamahana' iti kipratyaye dadhiśabdasya puṃstve dadhinetyeva.
napuṃsakasyeti śrūyamāṇamasthyādibhirevānveti. tenātidadhnā brāāhṛṇenetyādi
siddham. iti idantāḥ.\r\natha īdantāḥ. su dhyāyatīti, su=śobhanā dhīryasyeti'vā
vigrahe sudhīśabdasya `hyasvo napuṃsake' iti hyasvatve vārivadrūpāṇītyāha–sudhi
sudhinī ityādi. paratvānnumā iyaṅ bādhyata iti bhāvaḥ. sudhiyā sudhineti.
sudhyātṛtvasya śobhanajñānavattvasya vā pravṛttinimittasya puṃsi napuṃsake ca
ekatvātpuṃvattvavikalpaḥ. evaṃ pradhīśabdaḥ. tatra `nabhūsudhiyo'riti
niṣedhā'bhāvāderanekāca iti yaṇ. iti īdantāḥ. atha udantāḥ. madhviti. `\tmadhu madye
puṣparase' `madhurvasante caitre ca' iti kośānmadhuśabdasya puṃnapuṃsakayoḥ
madyatvavasantatvādirūpapravṛttinimittabhedānna puṃvattvavikalpaḥ.
bhṛdvīkāvikāravācino madhuśabdasya tu nityanapuṃsakatvānna puṃvattvamiti vivekaḥ.
sānuśabdasya snurveti. `paddan' iti sūtre `māṃsapṛtanāsānūnāṃ māṃspṛtsnabo
vācyāḥ' iti vārtikā'diti śeṣaḥ. snūni sānūnīti–śasi rūpaṃ, śasādāveva snuvidheḥ.
prabhṛtigrahaṇasya prakārārthatve suṭha\ufffdpi snurbhavati. asya ca `snuḥ prasthaḥ
sānurastriyā'miti puṃnapuṃsakatvādbhāṣitapuṃskatvādastyeva puṃvattvavikalpaḥ.
priyakroṣṭu priyakroṣṭunī iti. priyakroṣṭā yasyeti vigrahaḥ.
asarvanāmasthānatvānna tṛjvatvam. atha jaśśasoḥ śibhāve sati sarvanāmasthānatvānnumaṃ
bādhitvā paratbāttṛjvattve prāpte āha–tṛjvadbhāvāditi. `vṛddhyauttve'ti
vārtikāditi bhāvaḥ. priyakroṣṭūnīti. jaśśasoḥ śibhāve numi `sarvanāmasthāne ce'ti
dīrghe rūpam. naca nityatvādeva num siddheḥ kiṃ pūrvavipratiṣedheneti vācyaṃ,
nityatvānnumi kṛte'pi `yadāgamāḥ' iti nyāyena `tṛjvatkroṣṭuḥ' ityasya
numviśiṣṭasya grahaṇāpattau punastṛjvattvāpatteḥ. pūrvavipratiṣedhamāśritya
tṛjvattvaṃ bādhitvā numi kṛte tu na punastṛjvattvam, `vipratiṣedhe yadbādhitaṃ
tadbādhitameve'ti nyāyādityalam. puṃvatpakṣe iti. tatrāpi tṛjvattvapakṣa
ityarthaḥ. priyakroṣṭreti. puṃvattve tṛjvattve ca sati rūpam. anapuṃsakatvānna
num. prayikroṣṭuneti. puṃvattve, tadabhāve ca tṛjvattvā'bhāve rūpam.
puṃvatvā'bhāvapakṣe'pi numaṃ bādhitvā paratvānnātvameva. priyakroṣṭre iti.
puṃvattve tṛjvattve yaṇ. anapuṃsakatvānna num. priyakroṣṭave iti. puṃvattve
tṛjvattvā'bhāve rūpam. anyatreti. puṃvattvā'bhāvapakṣa ityarthaḥ.
priyakroṣṭuneti. puṃvattvatṛjvattvayorabhāve rūpam. tathā ṅayi trīṇi rūpāṇi. evaṃ
ṅasiṅasoḥ. priyakroṣṭuḥ priyakroṣṭoḥ priyakroṣṭunaḥ. priyakroṣṭroḥ-
priyakroṣṭvoḥ-priyakroṣṭuni. bhyāmādau hali madhuvat. ityudantāḥ. atha ūdantāḥ.
sulviti. suṣṭhu lunātīti kvip. `hyasvo napuṃsake' iti hyasvaḥ. sulunī iti.
`oḥ supī'ti yaṇaṃ bādhitvā paratvānnum. sulveti. śobhanalavanakartṛtvaṃ
pravṛttinimittamekamiti puṃvattvavikalpaḥ. puṃvattve
hyasvā'bhāvenā'ghitvānnābhāvo na. numabhāvaśca. `oḥ supī'ti yaṇ.
puṃvattvā'bhāvapakṣe tu yaṇaṃ bādhitvā num. ṅeprabhṛtiṣu tu puṃvattvā'bhāve
`vṛddhyautve'ti pūrvavipratiṣedhena numi sulune iti , puṃvattve tu `sulve'
ityādi rūpadvayam. ityūdantāḥ. atha ṛdantāḥ. dhātṛ iti. dadhātīti dhātṛ. `na lumatā'
iti niṣedhādanaṅ na. dhātṛṇī iti. `iko'cī'ti numi `ṛvarṇānnasye'ti ṇatvam.
dhātṛ?ṇīti. jaśśasoḥ śibhāve numi `sarvanāmasthāne ce'ti dīrghe ṇatvam. `na lumate'ti
niṣedhasyā'nityatvātsaṃbuddhinimittako hyasvasya pakṣe guṇa ityāha-he dhātaḥ he
dhātṛ iti. dhāraṇakartṛtvarūpapravṛttinimittaikyāṭṭādāvaci puṃvattvavikalpa ityāha-
-dhātrā-dhātṛṇeti. dhātre-dhātṛṇe. dhātuḥ-dhātṛṇaḥ. dhātroḥ-dhātṛṇoḥ. `numacite'ti
nuṭ. dhātṛ?ṇām. dhātari-dātṛṇi. ityṛntāḥ.
Bālamanoramā2: asthidadhisakthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ 320, 7.1.75 asthi, dadhi, sakthi, ākṣi eteṣāṃ See More
asthidadhisakthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ 320, 7.1.75 asthi, dadhi, sakthi, ākṣi eteṣāṃ prathamādvitīyayorvārivadrūpāṇi. ṭādāvaci viśeṣamāha--asthidadhi. tṛtīyādiṣviti, acīti cānuvartate. tadāha--eṣāmityādinā. numo'pavādaḥ. anaṅi hakāra it, akāra uccāraṇārthaḥ. ṅittvādantādeśaḥ. dadhani dadhni iti. "vibhāṣā ṅiśyoḥ" ityāllopavikalpa iti bhāvaḥ. tadantasyāpīti. āṅgatvāditi bhāvaḥ. atidadhneti. dadhi atikrāntaṃ kulamatidadhi. atrāpi napuṃsakasyeti saṃbadhyate. tataśca dhāñaḥ "ādṛgamahana" iti kipratyaye dadhiśabdasya puṃstve dadhinetyeva. napuṃsakasyeti śrūyamāṇamasthyādibhirevānveti. tenātidadhnā brāāhṛṇenetyādi siddham. iti idantāḥ.atha īdantāḥ. su dhyāyatīti, su=śobhanā dhīryasyeti"vā vigrahe sudhīśabdasya "hyasvo napuṃsake" iti hyasvatve vārivadrūpāṇītyāha--sudhi sudhinī ityādi. paratvānnumā iyaṅ bādhyata iti bhāvaḥ. sudhiyā sudhineti. sudhyātṛtvasya śobhanajñānavattvasya vā pravṛttinimittasya puṃsi napuṃsake ca ekatvātpuṃvattvavikalpaḥ. evaṃ pradhīśabdaḥ. tatra "nabhūsudhiyo"riti niṣedhā'bhāvāderanekāca iti yaṇ. iti īdantāḥ. atha udantāḥ. madhviti. " madhu madye puṣparase" "madhurvasante caitre ca" iti kośānmadhuśabdasya puṃnapuṃsakayoḥ madyatvavasantatvādirūpapravṛttinimittabhedānna puṃvattvavikalpaḥ. bhṛdvīkāvikāravācino madhuśabdasya tu nityanapuṃsakatvānna puṃvattvamiti vivekaḥ. sānuśabdasya snurveti. "paddan" iti sūtre "māṃsapṛtanāsānūnāṃ māṃspṛtsnabo vācyāḥ" iti vārtikā"diti śeṣaḥ. snūni sānūnīti--śasi rūpaṃ, śasādāveva snuvidheḥ. prabhṛtigrahaṇasya prakārārthatve suṭha()pi snurbhavati. asya ca "snuḥ prasthaḥ sānurastriyā"miti puṃnapuṃsakatvādbhāṣitapuṃskatvādastyeva puṃvattvavikalpaḥ. priyakroṣṭu priyakroṣṭunī iti. priyakroṣṭā yasyeti vigrahaḥ. asarvanāmasthānatvānna tṛjvatvam. atha jaśśasoḥ śibhāve sati sarvanāmasthānatvānnumaṃ bādhitvā paratbāttṛjvattve prāpte āha--tṛjvadbhāvāditi. "vṛddhyauttve"ti vārtikāditi bhāvaḥ. priyakroṣṭūnīti. jaśśasoḥ śibhāve numi "sarvanāmasthāne ce"ti dīrghe rūpam. naca nityatvādeva num siddheḥ kiṃ pūrvavipratiṣedheneti vācyaṃ, nityatvānnumi kṛte'pi "yadāgamāḥ" iti nyāyena "tṛjvatkroṣṭuḥ" ityasya numviśiṣṭasya grahaṇāpattau punastṛjvattvāpatteḥ. pūrvavipratiṣedhamāśritya tṛjvattvaṃ bādhitvā numi kṛte tu na punastṛjvattvam, "vipratiṣedhe yadbādhitaṃ tadbādhitameve"ti nyāyādityalam. puṃvatpakṣe iti. tatrāpi tṛjvattvapakṣa ityarthaḥ. priyakroṣṭreti. puṃvattve tṛjvattve ca sati rūpam. anapuṃsakatvānna num. prayikroṣṭuneti. puṃvattve, tadabhāve ca tṛjvattvā'bhāve rūpam. puṃvatvā'bhāvapakṣe'pi numaṃ bādhitvā paratvānnātvameva. priyakroṣṭre iti. puṃvattve tṛjvattve yaṇ. anapuṃsakatvānna num. priyakroṣṭave iti. puṃvattve tṛjvattvā'bhāve rūpam. anyatreti. puṃvattvā'bhāvapakṣa ityarthaḥ. priyakroṣṭuneti. puṃvattvatṛjvattvayorabhāve rūpam. tathā ṅayi trīṇi rūpāṇi. evaṃ ṅasiṅasoḥ. priyakroṣṭuḥ priyakroṣṭoḥ priyakroṣṭunaḥ. priyakroṣṭroḥ-priyakroṣṭvoḥ-priyakroṣṭuni. bhyāmādau hali madhuvat. ityudantāḥ. atha ūdantāḥ. sulviti. suṣṭhu lunātīti kvip. "hyasvo napuṃsake" iti hyasvaḥ. sulunī iti. "oḥ supī"ti yaṇaṃ bādhitvā paratvānnum. sulveti. śobhanalavanakartṛtvaṃ pravṛttinimittamekamiti puṃvattvavikalpaḥ. puṃvattve hyasvā'bhāvenā'ghitvānnābhāvo na. numabhāvaśca. "oḥ supī"ti yaṇ. puṃvattvā'bhāvapakṣe tu yaṇaṃ bādhitvā num. ṅeprabhṛtiṣu tu puṃvattvā'bhāve "vṛddhyautve"ti pūrvavipratiṣedhena numi sulune iti , puṃvattve tu "sulve" ityādi rūpadvayam. ityūdantāḥ. atha ṛdantāḥ. dhātṛ iti. dadhātīti dhātṛ. "na lumatā" iti niṣedhādanaṅ na. dhātṛṇī iti. "iko'cī"ti numi "ṛvarṇānnasye"ti ṇatvam. dhātṛ()ṇīti. jaśśasoḥ śibhāve numi "sarvanāmasthāne ce"ti dīrghe ṇatvam. "na lumate"ti niṣedhasyā'nityatvātsaṃbuddhinimittako hyasvasya pakṣe guṇa ityāha-he dhātaḥ he dhātṛ iti. dhāraṇakartṛtvarūpapravṛttinimittaikyāṭṭādāvaci puṃvattvavikalpa ityāha--dhātrā-dhātṛṇeti. dhātre-dhātṛṇe. dhātuḥ-dhātṛṇaḥ. dhātroḥ-dhātṛṇoḥ. "numacite"ti nuṭ. dhātṛ()ṇām. dhātari-dātṛṇi. ityṛntāḥ.
Tattvabodhinī1: asthidadhi. `iko'cī'ti numi prāpte vidhirayam, nakārādakāra uccāraṇārthaḥ. Sū #282 See More
asthidadhi. `iko'cī'ti numi prāpte vidhirayam, nakārādakāra uccāraṇārthaḥ.
ṅakārastvantādeśārthaḥ. `nabviṣayasyā'nisantasye'ti phiṭsūtreṇā'sthyādaya ete
ādyudāttāḥ. tatrā'ntasyānudattekārasya vidhīyamāno'naṅ
`sthāne'nantaratamaḥ'ityanudāttaḥ syādityudātta ucyate.
taccodāttatva`masthani'`dadhani'ityādāvallopābhāvapakṣe sphuṭam,
`dadhnā'`dadhne'ityādāvanaṅo'kāralope `anudāttasya ca yatrodātta
lopaḥ'ityudāttanivṛttisvareṇa vibhaktyudāttatvaṃ prayojanamiti bodhyam.
tṛtīyāṣvityanuvatrtate, acīti ca, tadāha–ṭādāvacīti. ṭādau kim?. dadhinī, dadhīni.
aci kiṃ? dadhibhyām. tadantasyāpīti. āṅgatvāditi bhāvaḥ. atidadhneti. dadhi
atikrāntenetyarthaḥ. strakiyāmapyatidadhnetyeva. saṃnipātaparibhāṣayā
bahiraṅgaparibhāṣayā bahiraṅgaparibhāṣayā ca ṅīpo'pravṛtteḥ. prācā tu `priyadadhnā
brāāhṛṇene'tyuktam. striyāṃ `priyadadhnyā'`priyadadhnyai'ityadyapi
kaiściduktam. tadasat. uraḥprabhṛtiṣu dadhiśabdasya pāṭhādbahuvrīhau nityaṃ kapyanaḍaḥ
prasaktyabhāvāt. uktaparibhāṣābhyāṃ ṅīpaḥ pravṛtterdūrāpāstatvācceti dik.
sudhinī iti. paratvānnumā iyaṅ?bādhyate. sudhiyeti. śobhanajñānavattvaṃ
pravṛttinimittaṃ puṃnapuṃsakayorekameveti bhāṣitapuṃskatvāt `tṛtīyādiṣvi'ti
puṃvatpakṣe#ai numabhāvāt `na bhūsudhiyo'riti yaṇniṣedhācceyaṅ. pradhyeti. atrāpi
prakṛṣṭajñānavattvaṃ puṃnapuṃsakayorekameveti bhāṣitapuṃskatvāttṛtīyādiṣviti
puṃvatpakṣe yaṇ. napuṃsakapakṣe tu numiti bodhyam. `bahvayaḥ śreyosyo yasya
tadbahuśreyasī kula mityatra napuṃsakahyastativamaṃ na, `īyaso bahuvrīherne'ti
hyasvāmātrasya pratiṣedhādityeke. anye tūpasarjanahyasva eva niṣidhyate,
napuṃsakahyasvatvaṃ tu syādeva. `bahuśreyasi' bahuśreyasinī'itayāhuḥ. madhviti. `madhu
madye puṣparase'`madhurvasante caitre ca'. iha puṃnapuṃsakayorekaṃ pravṛttinimittaṃ
nāsti, kiṃtu madyatvavasantatvādirūpaṃ bhinnaṃ bhinnameva. tathā ca
bhāṣitapuṃskatvā'bhāvā `nmadhune'`madhunaḥ'`madhuno'rityeva bhavati, na tu
`madhave'`madho'rityādīti dik. snurveti. `māṃsapṛtanāsānūnā'miti
vārtikakīrektyeti bhāvaḥ. `struḥ prasthaḥ sānurastriyā'mityubhayaliṅgaḥ
sānuśabdaḥ, tasya napuṃsakatve rūpamāha—snūni sānūnīti. puṃsi tu snūn. sānūn—
ityādi. sulveti.śobhanalavanakartṛtvaṃ puṃnapu#ṃsakayorekameveti
bhāṣitapuṃskatvātpuṃvatpakṣe numabhāvāt `oḥ supī'ti yaṇ. suluneti. yaṇaṃ bādhitvā
paratvānnum. dhātreti. dhāraṇapoṣaṇakartṛtvaṃ puṃnapuṃsakayorekameveti puṃvatpakṣe
yaṇ.
Tattvabodhinī2: asthidadhiskthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ 282, 7.1.75 asthidadhi. "iko'cī"ti nu See More
asthidadhiskthyakṣṇāmanaṅudāttaḥ 282, 7.1.75 asthidadhi. "iko'cī"ti numi prāpte vidhirayam, nakārādakāra uccāraṇārthaḥ. ṅakārastvantādeśārthaḥ. "nabviṣayasyā'nisantasye"ti phiṭsūtreṇā'sthyādaya ete ādyudāttāḥ. tatrā'ntasyānudattekārasya vidhīyamāno'naṅ "sthāne'nantaratamaḥ"ityanudāttaḥ syādityudātta ucyate. taccodāttatva"masthani""dadhani"ityādāvallopābhāvapakṣe sphuṭam, "dadhnā""dadhne"ityādāvanaṅo'kāralope "anudāttasya ca yatrodātta lopaḥ"ityudāttanivṛttisvareṇa vibhaktyudāttatvaṃ prayojanamiti bodhyam. tṛtīyāṣvityanuvatrtate, acīti ca, tadāha--ṭādāvacīti. ṭādau kim(). dadhinī, dadhīni. aci kiṃ? dadhibhyām. tadantasyāpīti. āṅgatvāditi bhāvaḥ. atidadhneti. dadhi atikrāntenetyarthaḥ. strakiyāmapyatidadhnetyeva. saṃnipātaparibhāṣayā bahiraṅgaparibhāṣayā bahiraṅgaparibhāṣayā ca ṅīpo'pravṛtteḥ. prācā tu "priyadadhnā brāāhṛṇene"tyuktam. striyāṃ "priyadadhnyā""priyadadhnyai"ityadyapi kaiściduktam. tadasat. uraḥprabhṛtiṣu dadhiśabdasya pāṭhādbahuvrīhau nityaṃ kapyanaḍaḥ prasaktyabhāvāt. uktaparibhāṣābhyāṃ ṅīpaḥ pravṛtterdūrāpāstatvācceti dik. sudhinī iti. paratvānnumā iyaṅ()bādhyate. sudhiyeti. śobhanajñānavattvaṃ pravṛttinimittaṃ puṃnapuṃsakayorekameveti bhāṣitapuṃskatvāt "tṛtīyādiṣvi"ti puṃvatpakṣe#ai numabhāvāt "na bhūsudhiyo"riti yaṇniṣedhācceyaṅ. pradhyeti. atrāpi prakṛṣṭajñānavattvaṃ puṃnapuṃsakayorekameveti bhāṣitapuṃskatvāttṛtīyādiṣviti puṃvatpakṣe yaṇ. napuṃsakapakṣe tu numiti bodhyam. "bahvayaḥ śreyosyo yasya tadbahuśreyasī kula mityatra napuṃsakahyastativamaṃ na, "īyaso bahuvrīherne"ti hyasvāmātrasya pratiṣedhādityeke. anye tūpasarjanahyasva eva niṣidhyate, napuṃsakahyasvatvaṃ tu syādeva. "bahuśreyasi" bahuśreyasinī"itayāhuḥ. madhviti. "madhu madye puṣparase""madhurvasante caitre ca". iha puṃnapuṃsakayorekaṃ pravṛttinimittaṃ nāsti, kiṃtu madyatvavasantatvādirūpaṃ bhinnaṃ bhinnameva. tathā ca bhāṣitapuṃskatvā'bhāvā "nmadhune""madhunaḥ""madhuno"rityeva bhavati, na tu "madhave""madho"rityādīti dik. snurveti. "māṃsapṛtanāsānūnā"miti vārtikakīrektyeti bhāvaḥ. "struḥ prasthaḥ sānurastriyā"mityubhayaliṅgaḥ sānuśabdaḥ, tasya napuṃsakatve rūpamāha---snūni sānūnīti. puṃsi tu snūn. sānūn---ityādi. sulveti.śobhanalavanakartṛtvaṃ puṃnapu#ṃsakayorekameveti bhāṣitapuṃskatvātpuṃvatpakṣe numabhāvāt "oḥ supī"ti yaṇ. suluneti. yaṇaṃ bādhitvā paratvānnum. dhātreti. dhāraṇapoṣaṇakartṛtvaṃ puṃnapuṃsakayorekameveti puṃvatpakṣe yaṇ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents