Kāśikāvṛttī1:
ṅeḥ iti caturthyekavacanasya grahaṇam. akārāntādaṅgāduttarasya ṅe ityetasya yaḥ
See More
ṅeḥ iti caturthyekavacanasya grahaṇam. akārāntādaṅgāduttarasya ṅe ityetasya yaḥ
ityayam ādeśo bhavati. vṛkṣāya. plakṣāya. ataḥ iti kim? sakhye. patye.
sannipātalakṣaṇo vidhiranimittaṃ tadvighātasya iti paribhāṣeyam anityā, tena dīrgho
bhavati.
Kāśikāvṛttī2:
ṅer yaḥ 7.1.13 ṅeḥ iti caturthyekavacanasya grahaṇam. akārāntādaṅgāduttarasya ṅ
See More
ṅer yaḥ 7.1.13 ṅeḥ iti caturthyekavacanasya grahaṇam. akārāntādaṅgāduttarasya ṅe ityetasya yaḥ ityayam ādeśo bhavati. vṛkṣāya. plakṣāya. ataḥ iti kim? sakhye. patye. sannipātalakṣaṇo vidhiranimittaṃ tadvighātasya iti paribhāṣeyam anityā, tena dīrgho bhavati.
Nyāsa2:
ṅeryaḥ. , 7.1.13 "ṅeḥ" iti. catuthryakavacanasyedaṃ grahaṇam(). kasmān
See More
ṅeryaḥ. , 7.1.13 "ṅeḥ" iti. catuthryakavacanasyedaṃ grahaṇam(). kasmānna bhavati saptamyekavacanasya grahaṇam()? yadi hi tasya grahaṇaṃ syāt(), tadā--atyantasaṃyoge, bhāve apavarge, kārakamadhye--ityevamādi na siddhyati. tasmādetebhyo nirdeśebhyo nedamiha saptamyekavacanasya grahaṇam(). ataḥ pariśeṣyāccaturthyekavacanasya grahaṇaṃ na niścīyata iti. "tasmai hitam()" 5.1.5 iti nirdeśācca liṅgādattaratrāpyetadevānuvatrtate. "vṛkṣāya" iti. "supi ca" 7.3.102 iti dīrghaḥ.
nanu "sannipātalakṣaṇo vidhiranimittaṃ tadvighātasya" (vyā.pa.12) iti paribhāṣayā upasthāne sati sannipātalakṣaṇo yavidhirakāravidhātaṃ prati nimittaṃ nopapadyate, kuto dīrghatvam()? ityāha--"sannipātalakṣaṇaḥ" ityādi. anityatvaṃ tvasyāḥ prāgeva pratipāditam(). atha ṅakāroccāraṇaṃ kimartham()? ekāramātrasya grahaṇaṃ mā bhūditi. yadi syāt(), pace, yaje--ityevamādāvapi syāt(). nanu ca "ato guṇe" (6.1.97) iti pararūpatve kṛte nimittābhāvānna bhaviṣyati? naitadasti; nāprāpte hrato guṇe pararūpatve'yamādeśa ucyate; sa yathā vṛkṣāya ityatra "ato guṇe" 6.1.94 pararūpatvaṃ bādhate tathā pace, yaje--ityatrāpi bādheta pratipadoktasyekārasya grahaṇādiha na bhaviṣyatīti cet()? na; asyāpyekārasya pratipadoktatvāt(). "ṭita ātmanepadānāṃ ṭere" 3.4.79 iti nirddeśādekāraḥ pratipadokto bhavati. tasmādviśeṣaṇārtho ṅakāra katrtavyaḥ॥
Laghusiddhāntakaumudī1:
ato'ṅgātparasya ṅeyadiśaḥ.. Sū #143
Laghusiddhāntakaumudī2:
ṅeyaḥ 143, 7.1.13 ato'ṅgātparasya ṅeyadiśaḥ॥
Bālamanoramā1:
ṅeryaḥ. `he'rityekārāntāt ṣaṣṭha\ufffdekavacanam, natu ṅi iti saptamyekava Sū #202
See More
ṅeryaḥ. `he'rityekārāntāt ṣaṣṭha\ufffdekavacanam, natu ṅi iti saptamyekavacanaṃ,
vyākhyānāt. `ato bhisa' ityato'ta iti pañcamyantamanuvartate. tena ca
`aṅgasye'tyadhikṛtaṃ pañcamyā vipariṇataṃ viśeṣyate. tadāha–ato'ṅgāditi.
adantādaṅgādityarthaḥ. `supi ce'ti dīrghaṃ matvā āha–rāmāyeti. nanu yādeśasya
suptvā'bhāvāttasmin parataḥ kathaṃ supi ceti dīrgha ityata āha–iheti. nanvatra dīrgho
yañāditvena suptvena ca yādeśaṃ paranimittīkṛtya pravartate. saca yañaṃśe'lāśrayaḥ.
tasmin kartavye yādeśasya kathamiha sthānivadbhāvaḥ ?, analvidhāviti tanniṣedhāditi
cet, satyam–iha dīrghasya yañādisubāśrayatayā''deśagatayakārarūpālāśrayatve'pi tasmin
kartavye yādeśasya sthānivadbhāve suptvaṃ bhavatyeva, dīrghasya
ādeśagatayakārarūpālāśrayatve'pi sthānyalāśrayatvā.ñabhāvāt. `akṛtsārvadhātukayodīrgha'
iti tu paramapyatra nopanyastam, `akṛtsārvadhātukayordīrgha' iti tu paramapyatra
nopanyastam, `akṛtsārvadhātukayo'riti paryudāsabalena tasyā'supyeva
pravṛtterityāhuḥ. syādetat. `saṃnipātalakṣaṇo vidhiranimittaṃ
tadvighātasye'tyasti paribhāṣā.
saṃnipātalakṣaṇaḥ. vidhi—kāryam. tadvighātasya. taṃ=saṃnipātaṃ vihantīti tadvighātaḥ.
`karmaṇyaṇ' iti karmaṇyupapade kartaryaṇ. `hanasto'ciṇṇalo'riti takāraḥ. `ho
hante'riti kutvam. saṃnipātavighātakasya na nimittamityarthaḥ. upajīvakamupajīvyasya
vighātakaṃ na bhavatīti yāvat. prakṛte cā'dantasaṃbandhamāśritya pravṛtto
yādeśo'dantasambandhavighātakasya dīrghasya kathaṃ nimittaṃ syādityāśaṅkya pariharati–
saṃnipātalakṣaṇa ityādinā. tṛtīyādvivacanavaddīrghaṃ siddhavatkṛtyāha-rāmābhyāmiti.
Bālamanoramā2:
ṅeryaḥ 202, 7.1.13 ṅeryaḥ. "he"rityekārāntāt ṣaṣṭha()ekavacanam, natu
See More
ṅeryaḥ 202, 7.1.13 ṅeryaḥ. "he"rityekārāntāt ṣaṣṭha()ekavacanam, natu ṅi iti saptamyekavacanaṃ, vyākhyānāt. "ato bhisa" ityato'ta iti pañcamyantamanuvartate. tena ca "aṅgasye"tyadhikṛtaṃ pañcamyā vipariṇataṃ viśeṣyate. tadāha--ato'ṅgāditi. adantādaṅgādityarthaḥ. "supi ce"ti dīrghaṃ matvā āha--rāmāyeti. nanu yādeśasya suptvā'bhāvāttasmin parataḥ kathaṃ supi ceti dīrgha ityata āha--iheti. nanvatra dīrgho yañāditvena suptvena ca yādeśaṃ paranimittīkṛtya pravartate. saca yañaṃśe'lāśrayaḥ. tasmin kartavye yādeśasya kathamiha sthānivadbhāvaḥ?, analvidhāviti tanniṣedhāditi cet, satyam--iha dīrghasya yañādisubāśrayatayā''deśagatayakārarūpālāśrayatve'pi tasmin kartavye yādeśasya sthānivadbhāve suptvaṃ bhavatyeva, dīrghasya ādeśagatayakārarūpālāśrayatve'pi sthānyalāśrayatvā.ñabhāvāt. "akṛtsārvadhātukayodīrgha" iti tu paramapyatra nopanyastam, "akṛtsārvadhātukayordīrgha" iti tu paramapyatra nopanyastam, "akṛtsārvadhātukayo"riti paryudāsabalena tasyā'supyeva pravṛtterityāhuḥ. syādetat. "saṃnipātalakṣaṇo vidhiranimittaṃ tadvighātasye"tyasti paribhāṣā. saṃnipātaḥ=saṃśleṣaḥ, lakṣaṇaṃ=nimittaṃ yasya saḥ saṃnipātalakṣaṇaḥ. vidhi---kāryam. tadvighātasya. taṃ=saṃnipātaṃ vihantīti tadvighātaḥ. "karmaṇyaṇ" iti karmaṇyupapade kartaryaṇ. "hanasto'ciṇṇalo"riti takāraḥ. "ho hante"riti kutvam. saṃnipātavighātakasya na nimittamityarthaḥ. upajīvakamupajīvyasya vighātakaṃ na bhavatīti yāvat. prakṛte cā'dantasaṃbandhamāśritya pravṛtto yādeśo'dantasambandhavighātakasya dīrghasya kathaṃ nimittaṃ syādityāśaṅkya pariharati--saṃnipātalakṣaṇa ityādinā. tṛtīyādvivacanavaddīrghaṃ siddhavatkṛtyāha-rāmābhyāmiti.
Tattvabodhinī1:
ṅeryaḥ. `ṅe'riti caturthyekavacanasya grahaṇaṃ, na saptamyekavacanasya, vy Sū #170
See More
ṅeryaḥ. `ṅe'riti caturthyekavacanasya grahaṇaṃ, na saptamyekavacanasya, vyākhyānāt.
ataeva `ṅerā'mityatrāsyā'grahaṇam, `samānādhikaraṇe'`striyā'mityādinirdeśācca.
sthānivadbhaveneti. ādeśālāśrayavidhau sthānivattvaniṣedhā'bhāvāditi bhāvaḥ. supi ceti
dīrgha iti. na ca paratvāt `akṛtsārvadhātukayoḥ–' iti dīrgho'stviti śaṅkyam,
tatra `ayaṅ?yi kṅiti' ityataḥ `kṅitī'tyanuvartanāt. anyathā `uruye'tyatrāpi
dīrghaḥ syāt. uruśabdātparasya `ṭā' ityasya `supāṃ suluk' iti yādeśaḥ. etacca
Tattvabodhinī2:
ṅeryaḥ 170, 7.1.13 ṅeryaḥ. "ṅe"riti caturthyekavacanasya grahaṇaṃ, na
See More
ṅeryaḥ 170, 7.1.13 ṅeryaḥ. "ṅe"riti caturthyekavacanasya grahaṇaṃ, na saptamyekavacanasya, vyākhyānāt. ataeva "ṅerā"mityatrāsyā'grahaṇam, "samānādhikaraṇe""striyā"mityādinirdeśācca. sthānivadbhaveneti. ādeśālāśrayavidhau sthānivattvaniṣedhā'bhāvāditi bhāvaḥ. supi ceti dīrgha iti. na ca paratvāt "akṛtsārvadhātukayoḥ--" iti dīrgho'stviti śaṅkyam, tatra "ayaṅ()yi kṅiti" ityataḥ "kṅitī"tyanuvartanāt. anyathā "uruye"tyatrāpi dīrghaḥ syāt. uruśabdātparasya "ṭā" ityasya "supāṃ suluk" iti yādeśaḥ. etacca kāśikāyāṃ spaṣṭam. yadyapi ṅeryādeśasya ṅittvamasti "na lyapi" iti jñāpakena anubandhakāryeṣvanalvidhāvapi sthānivattvābhyupagamāt, tathāpi śānacaḥ śittvena liṅgena kvacidanubandhakāryeṣu sthānivattvānabhyupagamādyādeśe ṅittvaṃ netyabhyupetyedaṃ. virodhā'bhāvātparatvamatrākiṃcitkarabhityanādareṇa vā "akṛtsārvadhātukayoḥ-" iti dīrgheṇa jyāyāniti rūpasiddheriti bhāṣye sthitaṃ, tadidānīṃ virudhyeta, "kṅitī"tyanuvṛttau tu "jyāyā"nityatra "akṛtsārve"ti dīrghā'pravṛtteḥ. tathāca "akṛt-" iti sūtre kṅitīti nānuvartanīyam, uruyā dhṛṣṇuyetyatra dīrghābhāvaśchāndasa ityevābhyupeyamiti cet, atrāhuḥ, "jñājanorjā" ityākāragrahaṇamuktaparibhāṣāliṅgam. anyathā jameva vidadhyāt. "ato dīrgho yañi" iti "jāyate" "jānātītyādau dīrghasiddherityapi bhāṣye sthitaṃ, tacca jñāpakam "akṛt-" ityatra kṅitītyanuvṛttāvapi saṅgacchate. evaṃ ca sati "jyādāt" ityākāragrahaṇaṃ liṅgamiti tu bhāṣye prauḍhavādamātramastu.saṃnipātalakṣaṇo vidhiranimittaṃ tadvighātasye"ti. saṃnipāteti. saṃnipātaḥ saṃśleṣaḥ lakṣaṇaṃ nimittaṃ yasya sa saṃnipātalakṣaṇaḥ. taṃ saṃnipātaṃ vihantīti tadvighātaḥ. karmaṇyaṇ, kutvatatve. upajīvakavidhiḥ svopajīvyavighātakavidhernimittaṃ na bhavatītyarthaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents