upadhāyāś ca 7.1.101 upadhāyāśca ṝkārasya ikārādeśo bhavati. kīrtayati, kīrtayataḥ, kīrtayanti.

upadhāyāśca. , 7.1.101 ṝkārāntasya dhātorittvamuktam(). upadhābhūtasya dhātoṝkārasya na prāpnoti, iṣyate; tadarthametat(). "kītrtayati" iti. "kṛ()ta saṃśabdane" (dhā.pā.1656) curādau ṇyantaḥ. nanu ca "ūtiyūtijūtisātihetikītrta yaśca" (3.3.97) iti nipātanādevettvaṃ bhaviṣyatīti kathaṃ tadartho yogarambhaḥ? naitadasti; ktinviṣaya eva nipātanaṃ syāt(). evaṃ tarhi pūrvayoge dhātunā ṝkāraṃ viśeṣayiṣyāmaḥ, atra tatsthasyeti? etadapi nāsti; evaṃ sati ṝkāramicchati ṝkārīyatītyatrāpi syāt(). tasmādvaktavyamidam(). "kṛ()taśca" iti vaktavye "upadhāyāśca" iti vacanaṃ vaicitryārtham(). "kṛtaśca" ityucyamāne takārasya syāt()? naitadanti; "ṝtaḥ" iti pūrvasūtre viśeṣaṇatvena prakakṛtam(); na śakyate taddhi viśeṣyatvena vivakṣitumiti. tasya "upadhāyā ṝkārasyekārādeśo bhavati" ityeṣa vṛttigrantho virudhyate. atra hi ṛkārasya viśeṣyatā darśitā. tasmādyathāṅgasyaitat? kvacidviśeṣaṇam(); tathā "ṝtaḥ" ityetadapi pūrvasūtre viśeṣaṇam(), iha tu viśeṣyam()॥

upadhāyāśca. `ṛta iddhāto'rityanuvartate. tadāha – dhātorityādinā. caṅi `urṛ'dityupadhāyā ṛttvapakṣe āha – acīkṛtaditi. upadhāyā ṛttve kṛdityasya dvitve uradattve laghuparatayā sanvattvādittve `dīrgho lagho'riti dīrghaṃ iti bhāvaḥ. ṛttvā'bhāvapakṣe āha– acikīrtaditi. ṝta ittve raparatve `upadhāyāṃ ca' iti dīrghe kīrdityasya dvitve halādiśeṣe abhyāsahyasve cutvamiti bhāvaḥ. laghu parakatvā'bhāvena sanvadbhāvaviṣayatvā'bhāvānnā'bhyāsadīrghaḥ. `ākusmā'dityatra āṅabhividhāviti matvāha – tamabhivyāpyeti. nanu `ṇicaśce'ti siddhe ātmanepadavidhānaṃ vyarthamityata āha - akartṛgāmīti. nanu `daśi daṃśane' ṇijabhāve `daṃśatī'ti katham. ākusmīyatvena ṇijabhāve'pi taṅo durvāratvādityata āha – ākusmīyamiti. `daṃśasañjasvañjāṃ śapī'ti nalopamāśaṅkya āha– nalope sañjīti. spaśa grahaṇeti. apaspaśata. `atsmṛdṛ?tvare'ti abhyāsasya attvam– ittvāpavādaḥ. gūra udyamane. ayaṃ dīrghopadhaḥ. gūrayate. tadādau tu `gurī udyamane' iti hyasvopadhaḥ. divadau tu `dhūrī, gūrī hiṃsāgatyo'riti dīrghopadha eveti kecit. hyasvopadha ityanye. vidadhātorarthabhede vikaraṇabhedaṃ saṅgṛhṇāti– sattāyā#ṃ vidyateityādiślokena. kusma nāmno vā. gaṇasūtram. `kusme'ti pṛthakpadamavibhaktikam.tadāha – kusma iti dhāturiti. `kutsitasmayane vartate' iti śeṣapūraṇaṃ, vyākhyānāditi bhāvaḥ. ṇāditi bhāvaḥ. acukusmateti. ukārasya gurutayā abhyāsasya laghuparakatvā'bhāvānna sanvattvamiti bhāvaḥ. `nāmno gṛhrate, pratyāsattyā. tathā cakusmeti dhātoḥ, kusmetiprātipadikādvā ṇijiti phalitam. tatradhātorṇicaḥ svārthikatvamabhipretya prātipadikāṇṇici viśeṣamāha– tatiti. tasmāt = prātipadikādityarthaḥ. dhātvarthe iti. karotītyarthe, ācaṣṭe ityarthe vetyarthaḥ. naca `tatkaroti tadācaṣṭe' ityeva prātipadikāṇṇic siddha iti vācyam, `ākusmādātmanepadinaḥ' ityātmanepadaniyamārthatvāt. ityākusmīyāḥ. śabda upasargāditi. upasargātparaḥ śabdadhāturāviṣkāre vartate ityarthaḥ. anupasargācceti. anupasargātparo'pi śabdadhāturṇicaṃ labhate ityarthaḥ. `āviṣkāre'ityasyaivānuvṛttyarthaṃ pṛthaguktiḥ. `śabda āviṣkāre ce'tyetāvatyevokte anupasargādbhāṣaṇe'pi syāt. tadāha– āviṣkāre ityeveti. kāṇyādīnāmiti. idaṃ vārtikaṃ bhrājabhāsabhāṣe'ti sūtre bhāṣye paṭhitam. `kāṇirāṇiśraṇibhaṇiheṭhilopayaḥ ṣaṭkāṇyādayaḥ' ita bhāṣyam. acīkaṇaditi. hyasvatvapakṣe laghu parakatvādabhyāsasya sanvattvamiti bhāvaḥ. śaśaporiti. śavikaraṇe, śabvikaraṇe cetyarthaḥ. hantyarthāśceti. gaṇasūtramidam. hana hiṃsāgatyoriti hanadhātorhiṃsā gamanaṃ cārthaḥ. etadarthakā ye dhātavo bhvādiṣu navasu gaṇeṣu paṭhitāste sarve'pi curādau paṭhitāḥ pratyetavyā ityarthaḥ. tataśca tebhyaḥ svārthe ṇijapi pakṣe bhavatīti phalitam. tadāha - - navagaṇyāmityādi. divu mardane. udittavāditi. uditkaraṇam. `udito ve'ti ktvāyāmiḍvikalpārtham. dyūtvā devitvā. iḍabhāve ūṭh. iṭi tu – `na ktvā se'ḍiti kittavaniṣedhādguṇa iti sthitiḥ. asya nityaṇyantatve sati ṇicā vyavahitatvena ktvayāmiḍvikalpasya aprasakteruditkaramaṃ vyarthaṃ sajjñāpayati asya divudhātorṇijvikalpa itīti bhāvaḥ. ghuṣir viśabdane. viśabdanaṃ = śabdena svābhiprāyāviṣkaraṇaṃ, pratijñānaṃ ca. bhvādau tvayaṃ dhāturaviśabdanārthakaḥ paṭhitaḥ. ghoṣayatīti. śabdena svābhiprāyamāviṣkarotītyarthaḥ, pratijānīte iti vā. liṅgāditi. iṇniṣedhaprakaraṇe `ghuṣir aviśabdane' iti sūtram. aviśabdanārthakāddhuṣadhātorniṣṭha\ufffdāmiṇna syādityarthaḥ. yathā –`ghuṣṭā rajjuḥ'. prasāritetyarthaḥ. aviśabdane iti kim ?. avaghuṣitaṃ vākyam. pratijñātamityarthaḥ. atra viśabdanārthakatvānneṇniṣedha iti sthitiḥ. tatra viśabdanārthakasya ghuṣadātoścaurādikatvena ṇyantatvaniyamāṇṇicā vyavadhānāttataḥ parā niṣṭhā nāstyevetīṇniṣedhe viśabdanaparyudāso vyarthaḥ san caurādikasyā'sya viśabdanārthakasya ghuṣerṇico vikalpaṃ gamayati. evaṃ ca `avaghuṣitaṃ vākya'mityatra cauradikaghuṣerviśabdanārthakasya niṣṭhāyāmiṇniṣedho neti bhāṣye spaṣṭam. irittvādaṅ veti. `ṇijabhāvapakṣe'iti śeṣaḥ. nanu irittvādeva ṇijavikalpe siddhe `ghuṣiraviśabdane' iti iṇniṣedhasūtre `aviśabdane' iti paryudāsāsya ṇijvikalpajñāpakatvāśrayaṇakleśo bhāṣye vyartha iti cenna, ata eva bhāṣyādirittvā'bhāvavijñānāt. evaṃ ca `ghuṣir viśabdane' ityatra `ghuṣī'rityasya ikā nirdeśamāśritya prathamāntatvamevāśrayaṇīyam. `irittvādaṅve'ti mūlaṃ tu bhāṣyavirodhādupekṣyamevetyāstāṃ tāvat. āṅaḥ kranda sātatye iti. āṅaḥ paraḥ krandadāturāhvānasātatye'rthe ṇicaṃ labhate ityarthaḥ. yadvā `āha'ityanantaraṃ `ghuṣi' rityanuvartate. `krandasātatye' ityarthana#irdeśaḥ. tadāha – anye tviti. lasa śilpayoge iti. kauśale ityarthaḥ. tasi bhūṣeti. atra tasiḥ prāyeṇa avapūrvaḥ. tadāha - - avataṃsayatīti. jñā niyoge iti. āṅpūrvaḥ. tadāha – ājñāpayatīti. ādantatvātpuk. ajijñapat. yata nikāreti. tālavyā'ntaḥ sthādiḥ. yatno vā praiṣo vā - nikāraḥ. yātayati. ayīyatat. añca viśeṣaṇa iti. vyāvartane ityarthaḥ. udittvamiti. `udito veṭatyaṇyantāt ktvāyāmiḍvikalpārthamityarthaḥ. ṇyantāttu ṇicā vyavadhānādiḍvikalpasya na prasaktiriti bhāvaḥ. nanvasyanityaṇyantatvādaṇyantatvamasiddhamityata āha– ata eveti. cyu sahane iti. cyāvayati. acucyavat. bhuvo'vakalkane iti. avakalkanavṛtterbhūdhātorṇic syādityarthaḥ. kṛpeśceti. avakalkanavṛtteḥ kṛperṇic syādityarthaḥ. kalpayatīti. `kṛpo ro laḥ' iti latvam. ā svadaḥ sakarmakāditi. āṅabhividhau. tadāha - - svadimabhivyāpyeti. tatra `ṣvada āsvādane' ityasya akarmakatvādāha - - saṃbhavatkarmabhya iti. ita ārabhya āsvadīyāḥ sakarmakāḥ. svadistvakarmakaḥ. paṭa puṭeti. ekatiṃ?raśaddhātavaḥ. ādyāstrayaṣṭāntāḥ. ādyadvitīyau pavargaṃ prathamādī. caturthādyā ekādaśaiditaḥ. trisipisī idupadhau ityeke. adupadhāvityanye. ṣoḍaśasaptadaśāviditau. alulokat alulocadityatra upadhāhyasve prāpte –

upadhāyāśca 399, 7.1.101 upadhāyāśca. "ṛta iddhāto"rityanuvartate. tadāha -- dhātorityādinā. caṅi "urṛ"dityupadhāyā ṛttvapakṣe āha -- acīkṛtaditi. upadhāyā ṛttve kṛdityasya dvitve uradattve laghuparatayā sanvattvādittve "dīrgho lagho"riti dīrghaṃ iti bhāvaḥ. ṛttvā'bhāvapakṣe āha-- acikīrtaditi. ṝta ittve raparatve "upadhāyāṃ ca" iti dīrghe kīrdityasya dvitve halādiśeṣe abhyāsahyasve cutvamiti bhāvaḥ. laghuparakatvā'bhāvena sanvadbhāvaviṣayatvā'bhāvānnā'bhyāsadīrghaḥ. "ākusmā"dityatra āṅabhividhāviti matvāha -- tamabhivyāpyeti. nanu "ṇicaśce"ti siddhe ātmanepadavidhānaṃ vyarthamityata āha - akartṛgāmīti. nanu "daśi daṃśane" ṇijabhāve "daṃśatī"ti katham. ākusmīyatvena ṇijabhāve'pi taṅo durvāratvādityata āha -- ākusmīyamiti. "daṃśasañjasvañjāṃ śapī"ti nalopamāśaṅkya āha-- nalope sañjīti. spaśa grahaṇeti. apaspaśata. "atsmṛdṛ()tvare"ti abhyāsasya attvam-- ittvāpavādaḥ. gūra udyamane. ayaṃ dīrghopadhaḥ. gūrayate. tadādau tu "gurī udyamane" iti hyasvopadhaḥ. divadau tu "dhūrī, gūrī hiṃsāgatyo"riti dīrghopadha eveti kecit. hyasvopadha ityanye. vidadhātorarthabhede vikaraṇabhedaṃ saṅgṛhṇāti-- sattāyā#ṃ vidyateityādiślokena. kusma nāmno vā. gaṇasūtram. "kusme"ti pṛthakpadamavibhaktikam.tadāha -- kusma iti dhāturiti. "kutsitasmayane vartate" iti śeṣapūraṇaṃ, vyākhyānāditi bhāvaḥ. ṇāditi bhāvaḥ. acukusmateti. ukārasya gurutayā abhyāsasya laghuparakatvā'bhāvānna sanvattvamiti bhāvaḥ. "nāmno gṛhrate, pratyāsattyā. tathā cakusmeti dhātoḥ, kusmetiprātipadikādvā ṇijiti phalitam. tatradhātorṇicaḥ svārthikatvamabhipretya prātipadikāṇṇici viśeṣamāha-- tatiti. tasmāt = prātipadikādityarthaḥ. dhātvarthe iti. karotītyarthe, ācaṣṭe ityarthe vetyarthaḥ. naca "tatkaroti tadācaṣṭe" ityeva prātipadikāṇṇic siddha iti vācyam, "ākusmādātmanepadinaḥ" ityātmanepadaniyamārthatvāt. ityākusmīyāḥ. śabda upasargāditi. upasargātparaḥ śabdadhāturāviṣkāre vartate ityarthaḥ. anupasargācceti. anupasargātparo'pi śabdadhāturṇicaṃ labhate ityarthaḥ. "āviṣkāre"ityasyaivānuvṛttyarthaṃ pṛthaguktiḥ. "śabda āviṣkāre ce"tyetāvatyevokte anupasargādbhāṣaṇe'pi syāt. tadāha-- āviṣkāre ityeveti. kāṇyādīnāmiti. idaṃ vārtikaṃ bhrājabhāsabhāṣe"ti sūtre bhāṣye paṭhitam. "kāṇirāṇiśraṇibhaṇiheṭhilopayaḥ ṣaṭkāṇyādayaḥ" ita bhāṣyam. acīkaṇaditi. hyasvatvapakṣe laghuparakatvādabhyāsasya sanvattvamiti bhāvaḥ. śaśaporiti. śavikaraṇe, śabvikaraṇe cetyarthaḥ. hantyarthāśceti. gaṇasūtramidam. hana hiṃsāgatyoriti hanadhātorhiṃsā gamanaṃ cārthaḥ. etadarthakā ye dhātavo bhvādiṣu navasu gaṇeṣu paṭhitāste sarve'pi curādau paṭhitāḥ pratyetavyā ityarthaḥ. tataśca tebhyaḥ svārthe ṇijapi pakṣe bhavatīti phalitam. tadāha -- navagaṇyāmityādi. divu mardane. udittavāditi. uditkaraṇam. "udito ve"ti ktvāyāmiḍvikalpārtham. dyūtvā devitvā. iḍabhāve ūṭh. iṭi tu -- "na ktvā se"ḍiti kittavaniṣedhādguṇa iti sthitiḥ. asya nityaṇyantatve sati ṇicā vyavahitatvena ktvayāmiḍvikalpasya aprasakteruditkaramaṃ vyarthaṃ sajjñāpayati asya divudhātorṇijvikalpa itīti bhāvaḥ. ghuṣir viśabdane. viśabdanaṃ = śabdena svābhiprāyāviṣkaraṇaṃ, pratijñānaṃ ca. bhvādau tvayaṃ dhāturaviśabdanārthakaḥ paṭhitaḥ. ghoṣayatīti. śabdena svābhiprāyamāviṣkarotītyarthaḥ, pratijānīte iti vā. liṅgāditi. iṇniṣedhaprakaraṇe "ghuṣir aviśabdane" iti sūtram. aviśabdanārthakāddhuṣadhātorniṣṭha()āmiṇna syādityarthaḥ. yathā --"ghuṣṭā rajjuḥ". prasāritetyarthaḥ. aviśabdane iti kim?. avaghuṣitaṃ vākyam. pratijñātamityarthaḥ. atra viśabdanārthakatvānneṇniṣedha iti sthitiḥ. tatra viśabdanārthakasya ghuṣadātoścaurādikatvena ṇyantatvaniyamāṇṇicā vyavadhānāttataḥ parā niṣṭhā nāstyevetīṇniṣedhe viśabdanaparyudāso vyarthaḥ san caurādikasyā'sya viśabdanārthakasya ghuṣerṇico vikalpaṃ gamayati. evaṃ ca "avaghuṣitaṃ vākya"mityatra cauradikaghuṣerviśabdanārthakasya niṣṭhāyāmiṇniṣedho neti bhāṣye spaṣṭam. irittvādaṅ veti. "ṇijabhāvapakṣe"iti śeṣaḥ. nanu irittvādeva ṇijavikalpe siddhe "ghuṣiraviśabdane" iti iṇniṣedhasūtre "aviśabdane" iti paryudāsāsya ṇijvikalpajñāpakatvāśrayaṇakleśo bhāṣye vyartha iti cenna, ata eva bhāṣyādirittvā'bhāvavijñānāt. evaṃ ca "ghuṣir viśabdane" ityatra "ghuṣī"rityasya ikā nirdeśamāśritya prathamāntatvamevāśrayaṇīyam. "irittvādaṅve"ti mūlaṃ tu bhāṣyavirodhādupekṣyamevetyāstāṃ tāvat. āṅaḥ kranda sātatye iti. āṅaḥ paraḥ krandadāturāhvānasātatye'rthe ṇicaṃ labhate ityarthaḥ. yadvā "āha"ityanantaraṃ "ghuṣi" rityanuvartate. "krandasātatye" ityarthana#irdeśaḥ. tadāha -- anye tviti. lasa śilpayoge iti. kauśale ityarthaḥ. tasi bhūṣeti. atra tasiḥ prāyeṇa avapūrvaḥ. tadāha -- avataṃsayatīti. jñā niyoge iti. āṅpūrvaḥ. tadāha -- ājñāpayatīti. ādantatvātpuk. ajijñapat. yata nikāreti. tālavyā'ntaḥ sthādiḥ. yatno vā praiṣo vā - nikāraḥ. yātayati. ayīyatat. añca viśeṣaṇa iti. vyāvartane ityarthaḥ. udittvamiti. "udito veṭatyaṇyantāt ktvāyāmiḍvikalpārthamityarthaḥ. ṇyantāttu ṇicā vyavadhānādiḍvikalpasya na prasaktiriti bhāvaḥ. nanvasyanityaṇyantatvādaṇyantatvamasiddhamityata āha-- ata eveti. cyu sahane iti. cyāvayati. acucyavat. bhuvo'vakalkane iti. avakalkanavṛtterbhūdhātorṇic syādityarthaḥ. kṛpeśceti. avakalkanavṛtteḥ kṛperṇic syādityarthaḥ. kalpayatīti. "kṛpo ro laḥ" iti latvam. ā svadaḥ sakarmakāditi. āṅabhividhau. tadāha -- svadimabhivyāpyeti. tatra "ṣvada āsvādane" ityasya akarmakatvādāha -- saṃbhavatkarmabhya iti. ita ārabhya āsvadīyāḥ sakarmakāḥ. svadistvakarmakaḥ. paṭa puṭeti. ekatiṃ()raśaddhātavaḥ. ādyāstrayaṣṭāntāḥ. ādyadvitīyau pavargaṃ prathamādī. caturthādyā ekādaśaiditaḥ. trisipisī idupadhau ityeke. adupadhāvityanye. ṣoḍaśasaptadaśāviditau. alulokat alulocadityatra upadhāhyasve prāpte --

upadhāyāśca. `ṛta iddhāto'riti vartate. tadāha– dhātorupadhāyā iti. nanu `ṝta iddhāto'riti sūtre dhātorṛta iti vaiyadhikaraṇyena vyākhyāne siddhamiṣṭamiti kimanena sūtreṇeti cenmaivam. tathā hi sati ṝkārīyatītyatrāpi itvaprasaṅgāt. ardana ityeke iti. atra vadanti— ardane lubitubi bhvādau paṭhitau, tayostatra pāṭho vṛthā syāt. idittvādeva lumbati tumbatītyādirūpamiddheḥ. adarśane tvarthe'rthabhedādbhvādipāṭhaḥ sārthaka ityardanārthatvaṃ caurādikayorayuktamityasvarasādeka ityuktamiti. mrakṣa mlecchane. mrakṣaṇe'pyayam. tacca tailādinā'bhyañjanam. mrakṣayati. amamrakṣat. gurda pūrva niketane. gurdayati. pūrvayati. kecittu `pūrvaniketane' iti paṭhitvā gurdadhātuḥ pūrvanivāse vartate iti vyācakṣate. jasu hisāṃyām. ktvāyāmiḍvakalpārthamuditkaraṇamiti tatsāmathryādasya ṇijanityaḥ. jāsayati. jasati. jasitvā. jastvā. jastam. citi saṃcetane. saṃcetanaṃ- - mūcrchādyavasthānivṛttyuttarakālikaṃ jñānam. daṃśatīti. iha `daṃśasañje'ti nalopamāśaṅkyāha– sañjisāhacaryāditi. spaśa. spāśayate. `atsmṛdṛ?tvare'tyādinā'bhyāsasya atvam— itvāpavādaḥ. apaspaśat. tarja bhatrsa tarjane. tarjayate. bhatrsayate. `tarjayanniva ketubhiṭariti prayogastu ṇijantādasmādbhauvādikāttarjatervā hetumaṇṇici bodhyaḥ. bhrūṇa. bhrūṇayate. `bhrūṇo'rbhake ruauṇagarbhe' ityamaraḥ. gūra udyamane. dīrghopadho'yam. gūrayate. hyasvopadhastu divādau ceti manoramāyāṃ sthitam. yadyapi tudādau `gurī udyamane' iti pāṭhāddhrasvopadha eva tathāpi divādau dhūrī gūrī hiṃsāgatyoriti pāṭhānnāsti hyasvopadha iti navyāḥ. śama lakṣa. nanu `niśāmaya tadutpatti'mityatra śāmaya ityetat śamu upaśama ityasma ṇṇici rūpaṃ cedamantatvanmittve sati hyasvena bhāvyamityāśaṅkya kathamanena siddhamiti vadanti, ākusmīyatvāttaṅi niśāmayasveti rūpasya sarvasaṃmatatvāditi cet. atrāhuḥ– svārthaṇyantādasmāddhetumaṇṇici niśāmayeti rūpam. na cārthā'saṅgatiḥ, `nivṛttapreṣaṇāddhātoḥ prākṛte'rthe ṇijucyate' iti sid?dhāntāditi. kutsa avakṣepaṇe. `yūnaśca kutsāyā'miti nirdeśādaṅ.kutsā. `ṇyāsaśranthe'ti yuc. kutsanā. bhala ābhaṇḍanaṃ nirūpaṇamityāhuḥ. vañcu pralambhane. lyuṭi vañcanam. uditkaraṇasya ktvāyāmiḍvikalpārthatvāṇṇijanityaḥ. vañcayati. vañcati. vacitvā. vañcitvā. vaktvā. `vañciluñcyṛtaśce'ti seṭaḥ ktvaḥ kittvavikalpanātpākṣiko nalopaḥ. iḍabhāve tu nityam. niṣṭhāyāṃ tu– vaktam. `yasya vibhāṣe'tīṇniṣedhaḥ. `nāmno ve'ti vāśabdaṃ vyācaṣṭe– atha veti. prātipadikamiti. `anyeṣvapi dṛśyate' iti sūtre `anyebhyo'pī'ti vakṣyamāṇatvātkupūrvātsmayaterḍapratyaye ṭilope `kugatī'ti samāse ca niṣpannamityarthaḥ. yadyapi kupūrvasya smiḍho laṅādiṣu kusmayate ityādi siddhaṃ tathāpi prakusmayate ityādi na sidyedupasargasya dhātunā vyavadhānā'yogāt. `kusmayāṃ cakre' ityādyarthamapi kusmeti pāṭho'rthavān. ityākusmīyāḥ. carca. sarvo'pi curādirṇic pākṣika iti pakṣe `gurośca halaḥ' ityapratyayaḥ. carcā. kaṇa nimīlane. ekanetranimīlana evāyaṃ śabdaḥ, svabhāvāt. kāṇaḥ. kāṇyādīnāmiti. ete hetumaṇṇynateṣu vakṣyante. hantyarthāśca. tena ghātayati hantītyetatau samānārthau. arja. pratiyatno guṇādhānam. arjayatīti. saṅgṛhṇātītyarthaḥ. ghuṣir. aviśabdanaṃ- - pratijñānam. niṣedhālliṅgāditi. ghuṣiraviśabdana iti sūtreṇa aviśabdane niṣṭhāyā iṇniṣidhyate, viśabdanārthādetasmādanantarā niṣṭhā nāstyeva, ṇicā vyavadhānāt. ato ghuṣiraviśabdana iti bhauvādikādeva niṣṭhāyā iṇniṣedho bhaveditikiṃ viśabdanapratiṣedhena ?. tataścānenanaiva viśabdanapratiṣedhenā'nityo'sya ṇijiti jñāpyate iti bhāvaḥ. iritkaraṇādapi ṇijvikalpaḥ sidhyatīti kecit. śilpayoga iti. kriyākauośalaṃ śilpam. yata nikāropaskārayoḥ. yatno vā praiṣo vā nikāraḥ. `nirākāropaskārayo'riti pāṭhāntaram. kriyānighaṇaṭau `yatne praiṣe nirākāre pādape cāpyupaskṛtau. niso'yaṃ dhānyadhanayoḥ pratidāne' ityuktam. asyārthaḥ—- yatnādyartheṣu caturṣu yatadhātuṃ prayuñjīta. nisaḥ cetpruyajyate tadā'yaṃ dhānyadhanayoḥ pratidāne ca vartate iti. ṛṇaṃ niryātayati. pratidadātītyarthaḥ. añca viśeṣaṇe. viśeṣaṇaṃ- vyāvartanam. `bhuvo'vakalkane'. bhūdhātorṇic syāt. bhāvayatīti. miśrīkaroti cintayati vetyarthaḥ. kṛpeśca. kṛperṇic syādavakalkane. ā svadaḥ. abhivyāpyeti. `ākusmā'diti pūrvatra, ādhṛṣādāvargāditi paratra ca āṅo'bhividhyarthatāyāḥ sarvasaṃmatatvena tanmadhyapatite'trāpi tathaiva vkayākhyānamucitamiti bhāvaḥ. anye tvāṅpūrvakātsvadaḥ sakarmakāṇṇijiti vyācakhyuḥ. āsvadīyeṣu dhātavaḥ sarve sakarmakāḥ. ghaṭayatīti. aya#ṃ curādāveva saṅghāte gataḥ, punaḥ pāṭhastu arthabhedāt.

upadhāyāśca 348, 7.1.101 upadhāyāśca. "ṛta iddhāto"riti vartate. tadāha-- dhātorupadhāyā iti. nanu "ṝta iddhāto"riti sūtre dhātorṛta iti vaiyadhikaraṇyena vyākhyāne siddhamiṣṭamiti kimanena sūtreṇeti cenmaivam. tathā hi sati ṝkārīyatītyatrāpi itvaprasaṅgāt. ardana ityeke iti. atra vadanti--- ardane lubitubi bhvādau paṭhitau, tayostatra pāṭho vṛthā syāt. idittvādeva lumbati tumbatītyādirūpamiddheḥ. adarśane tvarthe'rthabhedādbhvādipāṭhaḥ sārthaka ityardanārthatvaṃ caurādikayorayuktamityasvarasādeka ityuktamiti. mrakṣa mlecchane. mrakṣaṇe'pyayam. tacca tailādinā'bhyañjanam. mrakṣayati. amamrakṣat. gurda pūrva niketane. gurdayati. pūrvayati. kecittu "pūrvaniketane" iti paṭhitvā gurdadhātuḥ pūrvanivāse vartate iti vyācakṣate. jasu hisāṃyām. ktvāyāmiḍvakalpārthamuditkaraṇamiti tatsāmathryādasya ṇijanityaḥ. jāsayati. jasati. jasitvā. jastvā. jastam. citi saṃcetane. saṃcetanaṃ-- mūcrchādyavasthānivṛttyuttarakālikaṃ jñānam. daṃśatīti. iha "daṃśasañje"ti nalopamāśaṅkyāha-- sañjisāhacaryāditi. spaśa. spāśayate. "atsmṛdṛ()tvare"tyādinā'bhyāsasya atvam--- itvāpavādaḥ. apaspaśat. tarja bhatrsa tarjane. tarjayate. bhatrsayate. "tarjayanniva ketubhiṭariti prayogastu ṇijantādasmādbhauvādikāttarjatervā hetumaṇṇici bodhyaḥ. bhrūṇa. bhrūṇayate. "bhrūṇo'rbhake ruauṇagarbhe" ityamaraḥ. gūra udyamane. dīrghopadho'yam. gūrayate. hyasvopadhastu divādau ceti manoramāyāṃ sthitam. yadyapi tudādau "gurī udyamane" iti pāṭhāddhrasvopadha eva tathāpi divādau dhūrī gūrī hiṃsāgatyoriti pāṭhānnāsti hyasvopadha iti navyāḥ. śama lakṣa. nanu "niśāmaya tadutpatti"mityatra śāmaya ityetat śamu upaśama ityasma ṇṇici rūpaṃ cedamantatvanmittve sati hyasvena bhāvyamityāśaṅkya kathamanena siddhamiti vadanti, ākusmīyatvāttaṅi niśāmayasveti rūpasya sarvasaṃmatatvāditi cet. atrāhuḥ-- svārthaṇyantādasmāddhetumaṇṇici niśāmayeti rūpam. na cārthā'saṅgatiḥ, "nivṛttapreṣaṇāddhātoḥ prākṛte'rthe ṇijucyate" iti sid()dhāntāditi. kutsa avakṣepaṇe. "yūnaśca kutsāyā"miti nirdeśādaṅ.kutsā. "ṇyāsaśranthe"ti yuc. kutsanā. bhala ābhaṇḍanaṃ nirūpaṇamityāhuḥ. vañcu pralambhane. lyuṭi vañcanam. uditkaraṇasya ktvāyāmiḍvikalpārthatvāṇṇijanityaḥ. vañcayati. vañcati. vacitvā. vañcitvā. vaktvā. "vañciluñcyṛtaśce"ti seṭaḥ ktvaḥ kittvavikalpanātpākṣiko nalopaḥ. iḍabhāve tu nityam. niṣṭhāyāṃ tu-- vaktam. "yasya vibhāṣe"tīṇniṣedhaḥ. "nāmno ve"ti vāśabdaṃ vyācaṣṭe-- atha veti. prātipadikamiti. "anyeṣvapi dṛśyate" iti sūtre "anyebhyo'pī"ti vakṣyamāṇatvātkupūrvātsmayaterḍapratyaye ṭilope "kugatī"ti samāse ca niṣpannamityarthaḥ. yadyapi kupūrvasya smiḍho laṅādiṣu kusmayate ityādi siddhaṃ tathāpi prakusmayate ityādi na sidyedupasargasya dhātunā vyavadhānā'yogāt. "kusmayāṃ cakre" ityādyarthamapi kusmeti pāṭho'rthavān. ityākusmīyāḥ. carca. sarvo'pi curādirṇic pākṣika iti pakṣe "gurośca halaḥ" ityapratyayaḥ. carcā. kaṇa nimīlane. ekanetranimīlana evāyaṃ śabdaḥ, svabhāvāt. kāṇaḥ. kāṇyādīnāmiti. ete hetumaṇṇynateṣu vakṣyante. hantyarthāśca. tena ghātayati hantītyetatau samānārthau. arja. pratiyatno guṇādhānam. arjayatīti. saṅgṛhṇātītyarthaḥ. ghuṣir. aviśabdanaṃ-- pratijñānam. niṣedhālliṅgāditi. ghuṣiraviśabdana iti sūtreṇa aviśabdane niṣṭhāyā iṇniṣidhyate, viśabdanārthādetasmādanantarā niṣṭhā nāstyeva, ṇicā vyavadhānāt. ato ghuṣiraviśabdana iti bhauvādikādeva niṣṭhāyā iṇniṣedho bhaveditikiṃ viśabdanapratiṣedhena?. tataścānenanaiva viśabdanapratiṣedhenā'nityo'sya ṇijiti jñāpyate iti bhāvaḥ. iritkaraṇādapi ṇijvikalpaḥ sidhyatīti kecit. śilpayoga iti. kriyākauośalaṃ śilpam. yata nikāropaskārayoḥ. yatno vā praiṣo vā nikāraḥ. "nirākāropaskārayo"riti pāṭhāntaram. kriyānighaṇaṭau "yatne praiṣe nirākāre pādape cāpyupaskṛtau. niso'yaṃ dhānyadhanayoḥ pratidāne" ityuktam. asyārthaḥ---- yatnādyartheṣu caturṣu yatadhātuṃ prayuñjīta. nisaḥ cetpruyajyate tadā'yaṃ dhānyadhanayoḥ pratidāne ca vartate iti. ṛṇaṃ niryātayati. pratidadātītyarthaḥ. añca viśeṣaṇe. viśeṣaṇaṃ- vyāvartanam. "bhuvo'vakalkane". bhūdhātorṇic syāt. bhāvayatīti. miśrīkaroti cintayati vetyarthaḥ. kṛpeśca. kṛperṇic syādavakalkane. ā svadaḥ. abhivyāpyeti. "ākusmā"diti pūrvatra, ādhṛṣādāvargāditi paratra ca āṅo'bhividhyarthatāyāḥ sarvasaṃmatatvena tanmadhyapatite'trāpi tathaiva vkayākhyānamucitamiti bhāvaḥ. anye tvāṅpūrvakātsvadaḥ sakarmakāṇṇijiti vyācakhyuḥ. āsvadīyeṣu dhātavaḥ sarve sakarmakāḥ. ghaṭayatīti. aya#ṃ curādāveva saṅghāte gataḥ, punaḥ pāṭhastu arthabhedāt.