abhyāsasya ivarṇovarṇāntasya avasarṇe 'ci parataḥ iyaṅuvaṅityetāvādeśau bhavataḥ. iyeṣa. uvoṣa. iyarti. asavarṇe iti kim? īṣatuḥ. īṣuḥ. ūṣatuḥ. ūṣuḥ. aci ityeva, iyāja. uvāpa.

abhyāsasya asavarṇe 6.4.78 abhyāsasya ivarṇovarṇāntasya avasarṇe 'ci parataḥ iyaṅuvaṅityetāvādeśau bhavataḥ. iyeṣa. uvoṣa. iyarti. asavarṇe iti kim? īṣatuḥ. īṣuḥ. ūṣatuḥ. ūṣuḥ. aci ityeva, iyāja. uvāpa.

abhyāsasyāsavarṇe. , 6.4.78 "iyeṣa, uvoṣa" iti. "iṣu icchāyām()" (dhā.pā.1351) ["iṣa"--dhā.pā.] "uṣa dāhe" (dhā.pā.696)--ābhyāṃ liṭ? ṇal(). atra ca dvirvacanaṃ prāpnoti, "pugantalaghūpadhasya ca" 7.3.86 iti guṇaśca, tatra paratvādguṇaḥ--eṣa, oṣa iti sthite "dvirvacane'ci" 1.1.58 iti sthānivadbhāvādiṣuṣityetayordvirvacanam(), tata iyaṅvaṅau. nanu ca tayoḥ kartavyayoḥ "acaḥ parasmin? pūrvavidhau" (1.1.57) iti sthānivadbhāvātsavarṇatā nāsti? naitadasti; yo hranādiṣṭhādacaḥ pūrvastasya vidhī kartavye sthānivadbhāvena bhavitavyam(), ādiṣṭāccātrācaḥ pūrva eṣo'bhyāsaḥ, tat? kute'tra sthānivadbhāvaḥ. "iyarti" iti. "ṛ gato" (dhā.pā.1098) juhotyāditvācchapaḥ śluḥ, abhyāsasya "urat()" 7.4.66 ityattvam(), "artipiparttyośca" 7.4.77 itīttvam(), tata iyaṅādeśaḥ. "īyatuḥ, īyuḥ" iti. "ūvatuḥ uvuḥ" iti. "asaṃyogālliṭ? kit()" 1.2.5 iti. kittvādguṇābhāvaḥ, tena savarṇo'jna bhavati. "iyāja" iti. "uvāpa" iti. yajivapyoḥ "liṭa()bhyāsasyobhayeṣām()" 6.1.17 iti samprasāraṇam()॥

abhyāsasyāsavarṇe 582, 6.4.78 abhyāsasya ivarṇovarṇayoriyaṅuvaṅau sto'savarṇe'ci. iyāya॥

liṭi ṇalaḥ pittvena kittavā'bhāvātprāptasyāpi laghūpadhaguṇasya `dvirvacane'cīti' niṣiddhatayā gurumattvā'bhāvādāmabhāve sati pūrvaṃ dvitve kṛte halādiśeṣe paścāt `vārṇādāṅgaṃ balīya' iti paribhāṣāyā antaraṅgamapi savarṇadīrgaṃ bādhitvā laghūpadhaguṇe kṛte u okha a iti sthite, uvarṇasya yaṇi prāpte– abhyāsasya. `aci śnudhātvi' tyato'cīti, yvoriyaṅuvaṅāviti cānuvartate. iśca uśca yū, tayoriti vigrahaḥ. abhyāsaviśeṣaṇamidaṃ ! tadantavidhiḥ. tadāha–ivarṇovarṇāntarasyeti. ṅittvādantādeśau. uvokheti. `aci śnudhātvi'tyasya tu nātra prāptiḥ, ajādau pratyaye parata eva tatpravṛtteḥ, abhyāsasya aṅgatvā'bhāvācca. nanu dvitve kṛte laghūpadhaguṇe sati ijādigurumattvādām syādityata āha–saṃnipāteti. ṇali pare vihitaguṇasaṃpannāmijadigurumattvamāśritya āmaṃ guṇo na pravartayati, āmi sati dhātorṇalparakatvavyāghātāditi bhāvaḥ. ūkhaturiti. apittvena kittvāllaghūpadhaguṇā'bhāve dvitve halādiśeṣe savarṇaparakatvādabhyāsasasyā'savarṇa iti iyaṅabhāve savarṇadīrghe rūpamiti bhāvaḥ. nanu `ūkhatu'rityatra ūkārasya savarṇadīrghasaṃpannasya ekādeśatayā pūrvāntatvenā'bhyāsasaṃbandhitvāt `hyasva' ityabhyāsasyā'co vidhīyamāno hyasvaḥ prāpnotītyāśaṅkate– iheti. atha paraharati– na bhavatīti. kuta ityata āha- - sakṛtpravṛttatvāditi. tadevopapādayati–āṅgatvāditi.u-ukhaturiti sthite parjanyavallakṣaṇapravṛttyā abhyāsahyasve savarṇadīrghe `ūkhatu'riti sthitiḥ. tatra ūkārasya punarabhyāsahyasvo na bhavati. `lakṣye lakṣaṇasya sakṛdeva pravṛtti'riti nyāyādityarthaḥ. nanu varṇamātrāpekṣatvenā'ntaraṅgatayā prathamaṃ savarṇadīrgha eva syāditi hyasvasya prathamaṃ pravṛttirdurupapādetyata āha–vārṇāditi. tathā cānayā paribhāṣayā bahiraṅgo'pi hyasva eva prathamaṃ pravartata iti bhāvaḥ. paratvācceti. nanvidamanupapannam, uktarītyā antaraṅgaṃ savarṇadīrghaṃ prati hyasvasya paratvakathanā'naucityāditi cenna, paratvādityasya parakālaprāptakatvādityarthāt. abhyāsavikāreṣu parasparaṃ bādhyabādhakabhāvā'bhāvena yugapadeva halādiśeṣe hyasve ca kṛte paścātpravartamānasya savarṇadīrghasya pūrva pūrvamantaraṅgaṃ, paraṃ paraṃ bahiraṅga'miti nyāyena bahiraṅgatvādityalam. uṅkhatīti. idittvānnum. vavākheti. vakhadhātorṇali upadhāvṛddhiḥ. vavakhaturiti. vāditvādettvābhyāsalopau na. vaṅkhatīti. vakhidhātoridittvānnum. vavaṅkha. mekhaturiti. ettvābhyāsalopau. [maṅkhatīti. makhidhātoridittvābhyāsalopau na. mamaṅkheti. saṃyuktahalmadyasthatvādetvābhyāsalopau na. nakhati naṅkhatīti. `ṇo naḥ' iti natvam. rakhatīti. ṇali tu upadhāvṛddhiḥ. rarākha. atusādāvetvābhyāsalopau–rekhaturityādi. raṅkhatīti. idittvānnum. raraṅkha. ekhatīti. ikhadhātoḥ śapi laghūpadhaguṇaḥ. iyekha. īkhatuḥ. iṅkhatīti. idittvānnum. iṅkhāṃcakāra. īṅkhatīti. aladhūpadhatvānna guṇaḥ. īṅkhācakāra. valgatīti. liṭi vavalga vavalgatuḥ. raṅgatīti laṅgatīti. raraṅgatuḥ. aṅgatīti. liṭi–ānaṅga. vaṅgatīti. liṭi- - vavaṅga vavaṅgatuḥ. maṅgatīti. liṭi–mamaṅga mamaṅgatuḥ. taṅgatīti. liṭi–tataṅga tataṅgatuḥ. tvaṅgatīti. liṭi tatvaṅga tatvaṅgatuḥ. śraṅgatīti. liṭi–śaśraṅga śaśraṅgatuḥ. ślaṅgatīti. liṭi–śaślaṅga śaślaṅgatuḥ. iṅgatīti. liṭi iṅgāṃcakāra. riṅgatīti. liṭi–ririṅga riraṅgatuḥ. liṅgatīti. athakhānteṣu rikhādicaturṇāṃ matāntarasiddhānāmudāharaṇamāha– rekhatīti. śapi laghūpadhaguṇaḥ. rirekha ririkhatuḥ. trakhatīti. liṭi– tatrākha tatrakhatuḥ. triṅkhatīti. liṭi– titriṅkha tritraṅkhatuḥ. śiṅkhatīti. liṭi śiśiṅkha śiśiṅkhatuḥ. tvagi kampane ceti. cādgatau. tvaṅgati tatvaṅga. yugīti. trayo'pi iditaḥ. yuṅgati buṅgati juṅgati. ghagha hasane iti. ghaghati. ṇali upadhāvṛddhiḥ. jaghāgha jaghaghatuḥ. liṇnimittādeśāditvādettvābhyāsalopau na. maghi maṇḍana iti. idittvānnumityāha– maṅghatīti. mamaṅgha mamaṅghatuḥ. śighi āghrāṇa iti. śiṅghati śiśiṅgha. phakkādayaḥ pañcāśadgatāḥ. varca dīptāviti. dīptiḥ- prakāśaḥ. ṣaca secana iti. acparakasāditvāt ṣopadeśo'yam. svaritetsu `ṣaca samavāye' iti vakṣyate. seca iti. satvasya liṇnimittatvā'bhāvādādeśāditve'pi etvābhyāsalopau. dambhaḥ śāṭha\ufffdṃ ceti. paraviruāmbhārtha dharmādyācaraṇaṃ dambhaḥ– kāpaṭa\ufffdā'paraparyāyaḥ. `kapaṭo'strī vyājadambhopadhayaḥra' ityamaraḥ. śāṭha\ufffdṃ kuṭilībhāvaḥ. `nikṛtastvanṛjuḥ śaṭhaḥ' ityamaraḥ. paci vyaktīkarama iti. `paci vistāre' iti curādau vakṣyate. `pace'tyeke. ṣṭuca prasāda iti. ṣṭutvasaṃpannaṣṭakāraḥ. tataśca dantyaparakasāditvāt ṣopadeśo'yam. stocata iti. ṣasya satve sati ṣṭutvaṃ nivartata iti bhāvaḥ. tuṣṭuce iti. `sarpūrvāḥ khayaḥ' iti takāraśeṣaḥ. ādeśasakāratvāt ṣatvam. ṛja gatīti. arjanaṃ—saṃpādanam. upārjanaṃ–sevanam. `ūrjaneṣvi'tyanye. arjata iti. śapi laghūpadhaguṇaḥ. raparatvam. nuḍvidhāviti. vārtikamidam. ānṛja iti. liṭo'saṃyogāditi kittvādguṇā'bhāve dvitve udaratve raparatve halādiḥ śeṣe ata āderiti dīrghe nuḍiti bhāvaḥ. ṛjī bhṛjī iti.ṛdupadhau dvau. ādya idit. dvitīyasya īdittvāt `\ufffdāīdito niṣṭhāyā'miti neṭ. idittvānnum. anusvāraparasavarṇau. ṛñjāṃcakra iti. numi sati `saṃyoge gurvi'ti ṛkārasya gurutvādijādeścetyām. ṛñjitā. ṛñjiṣyate. ṛñjatām. ārñjata. ṛñjeta. ṛñjiṣīṣṭa. atha luṅi rūpaṃ darśayati– ārñjiṣyata. bharjata iti. śapilaghūpadhaguṇaḥ. rapatvam. babhṛje. bharjitā. bharjiṣyate. bharjatām. abharjata. bharjeta. bharjiṣīṣṭa. luṅi rūpamāha– abharjiṣṭeti. luṅastādeśaḥ. cliḥ sic. iṭ. guṇaḥ. raparatvam. aḍāgamaḥ. ṣatvaṃ. ṣṭutvam. lṛṅi–abharjiṣyata. ejṛ bhrejṛ bhrājṛ iti. ādyayorṛditvaṃ `nāglopī'tyartham. tṛtīyasya tu akāretkatve'pyātmanepadaṃ sidhyati. ṛdittvasya na kiñcitphalamasti. na ca `nāglopī'ti caṅpare ṇau upadhāhyasvaḥ phalaṃ bhavitumarhati, `bhrājabhāse'tyādinā tatra upadhāhyasvavikalpasya vakṣyamāṇatvāt. īja gatīti. alaghūpadhatvānna guṇaḥ. ījate. ījāṃcakra iti. ijādeścetyām. varcādaya ekaviṃśatirvṛttāḥ. dvisaptatiriti. `cavargīyāntā' iti śeṣaḥ. śuca śoka iti. smṛtvā kleśaḥ– śokaḥ. śocatīti. viyuktaṃ pitrādikaṃ smṛtvā kliśnātītyarthaḥ. kuca śabda iti. śabdanaṃ śabdaḥ. cukoca cukucatuḥ. akocīt. kuñca kruñceti. ubhāvapi cavargapañcamopadhau. kuñcatau anusvāraparasavarṇasaṃpannasya nakārthānikañakārasya dhātupāṭhe nirdeśaḥ. dhātupāṭhe`nakārajāvanusvārapañcamau' ityabhiyuktavādāt. tadāha–aniditāmiti. anusvāraparasavarṇayorasiddhatayā nakārasya sattvena āśīrliṅi `aniditā'miti nalope kucyāditi rūpamatityarthaḥ. liṭi tu cukuñca cukuñcaturityādau pittvena saṃyogātparatvena ca kittvā'bhāvānnalopo na bhavati. kruñcadhātustu svābhāvikañakāropadha eva, na tvanusāraparasavarṇasaṃpannañakāropadha iti `pareśca ghāṅkayo'riti sūtre bhāṣyakaiyaṭayoḥ sthitam. atastasyāśīrliṅi `aniditā'miti nalopaḥ. tadāha–lucyāditi. evamañcudhātorapi draṣṭavyam. pūjāyāṃ tviti. `nāñceḥ pūjāyā'miti niṣedhāditi bhāvaḥ. vañcu cañcu tañcu iti. ādyāḥ ṣaṭ nopadhāḥ. anusvāraparasavarṇābhyāṃ ñakāranirdeśaḥ. tathā ca teṣāmāśīrliṅi `aniditā'miti nalopaḥ. tadāha–vacyāda#iti. luṅi amruñcīt. amluñcīditi nopadhayo rūpam. sijlopaḥ.

abhyāsasyā'savarṇe 134, 6.4.78 liṭi ṇalaḥ pittvena kittavā'bhāvātprāptasyāpi laghūpadhaguṇasya "dvirvacane'cīti" niṣiddhatayā gurumattvā'bhāvādāmabhāve sati pūrvaṃ dvitve kṛte halādiśeṣe paścāt "vārṇādāṅgaṃ balīya" iti paribhāṣāyā antaraṅgamapi savarṇadīrgaṃ bādhitvā laghūpadhaguṇe kṛte u okha a iti sthite, uvarṇasya yaṇi prāpte-- abhyāsasya. "aci śnudhātvi" tyato'cīti, yvoriyaṅuvaṅāviti cānuvartate. iśca uśca yū, tayoriti vigrahaḥ. abhyāsaviśeṣaṇamidaṃ ! tadantavidhiḥ. tadāha--ivarṇovarṇāntarasyeti. ṅittvādantādeśau. uvokheti. "aci śnudhātvi"tyasya tu nātra prāptiḥ, ajādau pratyaye parata eva tatpravṛtteḥ, abhyāsasya aṅgatvā'bhāvācca. nanu dvitve kṛte laghūpadhaguṇe sati ijādigurumattvādām syādityata āha--saṃnipāteti. ṇali pare vihitaguṇasaṃpannāmijadigurumattvamāśritya āmaṃ guṇo na pravartayati, āmi sati dhātorṇalparakatvavyāghātāditi bhāvaḥ. ūkhaturiti. apittvena kittvāllaghūpadhaguṇā'bhāve dvitve halādiśeṣe savarṇaparakatvādabhyāsasasyā'savarṇa iti iyaṅabhāve savarṇadīrghe rūpamiti bhāvaḥ. nanu "ūkhatu"rityatra ūkārasya savarṇadīrghasaṃpannasya ekādeśatayā pūrvāntatvenā'bhyāsasaṃbandhitvāt "hyasva" ityabhyāsasyā'co vidhīyamāno hyasvaḥ prāpnotītyāśaṅkate-- iheti. atha paraharati-- na bhavatīti. kuta ityata āha-- sakṛtpravṛttatvāditi. tadevopapādayati--āṅgatvāditi.u-ukhaturiti sthite parjanyavallakṣaṇapravṛttyā abhyāsahyasve savarṇadīrghe "ūkhatu"riti sthitiḥ. tatra ūkārasya punarabhyāsahyasvo na bhavati. "lakṣye lakṣaṇasya sakṛdeva pravṛtti"riti nyāyādityarthaḥ. nanu varṇamātrāpekṣatvenā'ntaraṅgatayā prathamaṃ savarṇadīrgha eva syāditi hyasvasya prathamaṃ pravṛttirdurupapādetyata āha--vārṇāditi. tathā cānayā paribhāṣayā bahiraṅgo'pi hyasva eva prathamaṃ pravartata iti bhāvaḥ. paratvācceti. nanvidamanupapannam, uktarītyā antaraṅgaṃ savarṇadīrghaṃ prati hyasvasya paratvakathanā'naucityāditi cenna, paratvādityasya parakālaprāptakatvādityarthāt. abhyāsavikāreṣu parasparaṃ bādhyabādhakabhāvā'bhāvena yugapadeva halādiśeṣe hyasve ca kṛte paścātpravartamānasya savarṇadīrghasya pūrva pūrvamantaraṅgaṃ, paraṃ paraṃ bahiraṅga"miti nyāyena bahiraṅgatvādityalam. uṅkhatīti. idittvānnum. vavākheti. vakhadhātorṇali upadhāvṛddhiḥ. vavakhaturiti. vāditvādettvābhyāsalopau na. vaṅkhatīti. vakhidhātoridittvānnum. vavaṅkha. mekhaturiti. ettvābhyāsalopau. [maṅkhatīti. makhidhātoridittvābhyāsalopau na. mamaṅkheti. saṃyuktahalmadyasthatvādetvābhyāsalopau na. nakhati naṅkhatīti. "ṇo naḥ" iti natvam. rakhatīti. ṇali tu upadhāvṛddhiḥ. rarākha. atusādāvetvābhyāsalopau--rekhaturityādi. raṅkhatīti. idittvānnum. raraṅkha. ekhatīti. ikhadhātoḥ śapi laghūpadhaguṇaḥ. iyekha. īkhatuḥ. iṅkhatīti. idittvānnum. iṅkhāṃcakāra. īṅkhatīti. aladhūpadhatvānna guṇaḥ. īṅkhācakāra. valgatīti. liṭi vavalga vavalgatuḥ. raṅgatīti laṅgatīti. raraṅgatuḥ. aṅgatīti. liṭi--ānaṅga. vaṅgatīti. liṭi-- vavaṅga vavaṅgatuḥ. maṅgatīti. liṭi--mamaṅga mamaṅgatuḥ. taṅgatīti. liṭi--tataṅga tataṅgatuḥ. tvaṅgatīti. liṭi tatvaṅga tatvaṅgatuḥ. śraṅgatīti. liṭi--śaśraṅga śaśraṅgatuḥ. ślaṅgatīti. liṭi--śaślaṅga śaślaṅgatuḥ. iṅgatīti. liṭi iṅgāṃcakāra. riṅgatīti. liṭi--ririṅga riraṅgatuḥ. liṅgatīti. athakhānteṣu rikhādicaturṇāṃ matāntarasiddhānāmudāharaṇamāha-- rekhatīti. śapi laghūpadhaguṇaḥ. rirekha ririkhatuḥ. trakhatīti. liṭi-- tatrākha tatrakhatuḥ. triṅkhatīti. liṭi-- titriṅkha tritraṅkhatuḥ. śiṅkhatīti. liṭi śiśiṅkha śiśiṅkhatuḥ. tvagi kampane ceti. cādgatau. tvaṅgati tatvaṅga. yugīti. trayo'pi iditaḥ. yuṅgati buṅgati juṅgati. ghagha hasane iti. ghaghati. ṇali upadhāvṛddhiḥ. jaghāgha jaghaghatuḥ. liṇnimittādeśāditvādettvābhyāsalopau na. maghi maṇḍana iti. idittvānnumityāha-- maṅghatīti. mamaṅgha mamaṅghatuḥ. śighi āghrāṇa iti. śiṅghati śiśiṅgha. phakkādayaḥ pañcāśadgatāḥ. varca dīptāviti. dīptiḥ- prakāśaḥ. ṣaca secana iti. acparakasāditvāt ṣopadeśo'yam. svaritetsu "ṣaca samavāye" iti vakṣyate. seca iti. satvasya liṇnimittatvā'bhāvādādeśāditve'pi etvābhyāsalopau. dambhaḥ śāṭha()ṃ ceti. paraviruāmbhārtha dharmādyācaraṇaṃ dambhaḥ-- kāpaṭa()ā'paraparyāyaḥ. "kapaṭo'strī vyājadambhopadhayaḥra" ityamaraḥ. śāṭha()ṃ kuṭilībhāvaḥ. "nikṛtastvanṛjuḥ śaṭhaḥ" ityamaraḥ. paci vyaktīkarama iti. "paci vistāre" iti curādau vakṣyate. "pace"tyeke. ṣṭuca prasāda iti. ṣṭutvasaṃpannaṣṭakāraḥ. tataśca dantyaparakasāditvāt ṣopadeśo'yam. stocata iti. ṣasya satve sati ṣṭutvaṃ nivartata iti bhāvaḥ. tuṣṭuce iti. "sarpūrvāḥ khayaḥ" iti takāraśeṣaḥ. ādeśasakāratvāt ṣatvam. ṛja gatīti. arjanaṃ---saṃpādanam. upārjanaṃ--sevanam. "ūrjaneṣvi"tyanye. arjata iti. śapi laghūpadhaguṇaḥ. raparatvam. nuḍvidhāviti. vārtikamidam. ānṛja iti. liṭo'saṃyogāditi kittvādguṇā'bhāve dvitve udaratve raparatve halādiḥ śeṣe ata āderiti dīrghe nuḍiti bhāvaḥ. ṛjī bhṛjī iti.ṛdupadhau dvau. ādya idit. dvitīyasya īdittvāt "()āīdito niṣṭhāyā"miti neṭ. idittvānnum. anusvāraparasavarṇau. ṛñjāṃcakra iti. numi sati "saṃyoge gurvi"ti ṛkārasya gurutvādijādeścetyām. ṛñjitā. ṛñjiṣyate. ṛñjatām. ārñjata. ṛñjeta. ṛñjiṣīṣṭa. atha luṅi rūpaṃ darśayati-- ārñjiṣyata. bharjata iti. śapilaghūpadhaguṇaḥ. rapatvam. babhṛje. bharjitā. bharjiṣyate. bharjatām. abharjata. bharjeta. bharjiṣīṣṭa. luṅi rūpamāha-- abharjiṣṭeti. luṅastādeśaḥ. cliḥ sic. iṭ. guṇaḥ. raparatvam. aḍāgamaḥ. ṣatvaṃ. ṣṭutvam. lṛṅi--abharjiṣyata. ejṛ bhrejṛ bhrājṛ iti. ādyayorṛditvaṃ "nāglopī"tyartham. tṛtīyasya tu akāretkatve'pyātmanepadaṃ sidhyati. ṛdittvasya na kiñcitphalamasti. na ca "nāglopī"ti caṅpare ṇau upadhāhyasvaḥ phalaṃ bhavitumarhati, "bhrājabhāse"tyādinā tatra upadhāhyasvavikalpasya vakṣyamāṇatvāt. īja gatīti. alaghūpadhatvānna guṇaḥ. ījate. ījāṃcakra iti. ijādeścetyām. varcādaya ekaviṃśatirvṛttāḥ. dvisaptatiriti. "cavargīyāntā" iti śeṣaḥ. śuca śoka iti. smṛtvā kleśaḥ-- śokaḥ. śocatīti. viyuktaṃ pitrādikaṃ smṛtvā kliśnātītyarthaḥ. kuca śabda iti. śabdanaṃ śabdaḥ. cukoca cukucatuḥ. akocīt. kuñca kruñceti. ubhāvapi cavargapañcamopadhau. kuñcatau anusvāraparasavarṇasaṃpannasya nakārthānikañakārasya dhātupāṭhe nirdeśaḥ. dhātupāṭhe"nakārajāvanusvārapañcamau" ityabhiyuktavādāt. tadāha--aniditāmiti. anusvāraparasavarṇayorasiddhatayā nakārasya sattvena āśīrliṅi "aniditā"miti nalope kucyāditi rūpamatityarthaḥ. liṭi tu cukuñca cukuñcaturityādau pittvena saṃyogātparatvena ca kittvā'bhāvānnalopo na bhavati. kruñcadhātustu svābhāvikañakāropadha eva, na tvanusāraparasavarṇasaṃpannañakāropadha iti "pareśca ghāṅkayo"riti sūtre bhāṣyakaiyaṭayoḥ sthitam. atastasyāśīrliṅi "aniditā"miti nalopaḥ. tadāha--lucyāditi. evamañcudhātorapi draṣṭavyam. pūjāyāṃ tviti. "nāñceḥ pūjāyā"miti niṣedhāditi bhāvaḥ. vañcu cañcu tañcu iti. ādyāḥ ṣaṭ nopadhāḥ. anusvāraparasavarṇābhyāṃ ñakāranirdeśaḥ. tathā ca teṣāmāśīrliṅi "aniditā"miti nalopaḥ. tadāha--vacyāda#iti. luṅi amruñcīt. amluñcīditi nopadhayo rūpam. sijlopaḥ.

asavarṇe kim ?. ūkhatuḥ. aci kim?. iyāja, uvāya. uvokheti. `dvirvacane'cī'ti niṣedhātpūrvaṃ dvitvaṃ, paścādukārasya laghūpadhaguṇekṛte abhyāsasyovaṅ. evamiyeṣetyatreyaṅ. asavarṇagrahaṇasāmathryādiyaṅādau kartavye guṇo'tra na sthānivaditi bodhyam. saṃnipātaparibhāṣayeti. āmi sati liṭparatvaṃ dhātorna sidhyediti bhāvaḥ. anye tu – `ijāde'riti sūtre gurumāniti nityayoge matup. tataśca nityaṃ yo gurumān `edha vṛddhau' ityādistatraiva syāditi nātra āmaḥ prasaktirityāhuḥ. ūkhaturiti. atra kittvādguṇā'bhāve `abyāsasyāsavarṇe' iti uvaṅ na bhavati. nanu iyeṣa uvokhetyatrāpyantaraṅgatvātsavarṇadīrghe kṛte'cparatvābhāvādiyaṅuvaṅau na sta itīṣṭarūpā'siddheḥ kiṃ tannā'savarṇagrahaṇeneti cet. atrāhuḥ– `vārṇādāṅgaṃ balīyaḥ' iti paribhāṣājñāpanārthamevā'savarṇagrahaṇaṃ kṛtam. tena bhavatītyatrāntaraṅgamapi yaṇaṃ bādhitvā guṇo bhavati. tathā karoterghañi `kāra' ityatra yaṇaṃ bādhitvā vṛddhirbhavati. nacaivaṃ siverauṇādike napratyayeyastvāt. iha tu nimittabhedena vyāśrayatvamiti. abhyāsagrahaṇeneti. pūrvasyāntavattvenetyarthaḥ. parjanyavallakṣaṇeti. upayogā'nupayogā'va#icāreṇa pravartamānaṃ śāstraṃ hyasvasthāne'pi hyasvaṃ pravartayītyathaḥ. tathā caika\ufffdsmallakṣye lakṣaṇaṃ sakṛdeva pravartata iti na tasya punaḥ pravṛttiriti bhāvaḥ. āṅgaṃ balīya iti. nanvatra hyasvasavarṇadīrghayornimittabhedātsamānāśrayatvā'bhāve kathamāṅgasya balīyastvamiticet. satyam. iṣṭānurodhena sthāninamādāya kvacitsamānāśrayatvābhyupagamāt. ata eva uṅśabde ityasmālliṭi ūve ūvāte ityādīṣṭaṃ sidhyati. uvaṅaḥ prāk savarṇadīrghapravṛttau tanna sidhyediti dik. paratvācceti. āpātato'yaṃ hetuḥ, hyasvasyā''ṅgatvena bahiraṅgatvādantaraṅgaṃ savarṇadīrghaṃ prati paratvopanyāsasyāyuktatvāt. uṅkhatīti. idittvānnum. liṭi uṅkhāñcakāra. āśiṣi-uṅkhyāt. vavakhaturiti. vāditvādetvābhyāsalopau na. ekhati. iṅkhati. iṅkhāṃcakāra. īkhati. īkhāñcakāra. iṅgati. iṅgāṃcakāra. tvagi kampane iti. ayam ukha ukhi iti daṇḍake gatau paṭhitasya gativiśeṣe vṛtiṃ?ta bodhayituṃ paṭha\ufffdte. ataevānatiprayojanatvādbahuṣu pustakeṣu na paṭhitaḥ. sevane ceti. `yaṃ pūravo vṛtrahaṇaṃ sacante' ityādau sevante ityabhiyuktaivryākhyātatvāt. svaritetsu `ṣaca samavāye' iti vakṣyate. locṛ. ṛdittvāt `nāglopī'ti hyasvaniṣedhaḥ. alulocat. `paci vyaktīkaraṇe'. `paci vistāravacane' iti curādau. ṛja gati. arjanaṃ– prādhānyena, upārjanaṃ tu–prāsaṅgikam. nuḍvidhāvityādi. `nujvidhilādeśavināmeṣu tu prativideya'miti vacanānnuḍādividhiṣu varṇaikadeśasya varṇatvena grahaṇāditi bhāvaḥ. yadvā dvihalgrahaṇaṃ bhāṣyādau pratyākhyāyate. na ca āṭa āṭaturityatrātiprasaṅgaḥ, `aśnoteśce'tyanena `avarṇopadhasya yadi bhavati tahrrasnotereve'ti niyamātsiddhamiṣṭamityanyatra vistaraḥ. ṛjibhṛjī. bharjanaṃ–jalaṃ vinā taṇḍulādeḥ saṃtāpaviśeṣaḥ. īdittvāt `\ufffdāīditoniṣṭhāyā'miti neṭ. bhṛktaḥ. bhṛktavān. ejṛ bhejṛ bhrājṛ. bhrājerṛditkaraṇamanudāttettvamātraphalam. `bhrājabhāse'tyādinā caṅpare ṇau upadhāhyasvasya vikalpitatvāt. abibrājat. ababhrājat. parasmaipadina iti.cavargīyāntāḥ parasmaipadinaḥ. pūjāyāṃ tviti. `nāñceḥ pūjāyā'miti niṣedhāditi bhāvaḥ.

abhyāsasyā'savarṇe 108, 6.4.78 asavarṇe kim?. ūkhatuḥ. aci kim(). iyāja, uvāya. uvokheti. "dvirvacane'cī"ti niṣedhātpūrvaṃ dvitvaṃ, paścādukārasya laghūpadhaguṇekṛte abhyāsasyovaṅ. evamiyeṣetyatreyaṅ. asavarṇagrahaṇasāmathryādiyaṅādau kartavye guṇo'tra na sthānivaditi bodhyam. saṃnipātaparibhāṣayeti. āmi sati liṭparatvaṃ dhātorna sidhyediti bhāvaḥ. anye tu -- "ijāde"riti sūtre gurumāniti nityayoge matup. tataśca nityaṃ yo gurumān "edha vṛddhau" ityādistatraiva syāditi nātra āmaḥ prasaktirityāhuḥ. ūkhaturiti. atra kittvādguṇā'bhāve "abyāsasyāsavarṇe" iti uvaṅ na bhavati. nanu iyeṣa uvokhetyatrāpyantaraṅgatvātsavarṇadīrghe kṛte'cparatvābhāvādiyaṅuvaṅau na sta itīṣṭarūpā'siddheḥ kiṃ tannā'savarṇagrahaṇeneti cet. atrāhuḥ-- "vārṇādāṅgaṃ balīyaḥ" iti paribhāṣājñāpanārthamevā'savarṇagrahaṇaṃ kṛtam. tena bhavatītyatrāntaraṅgamapi yaṇaṃ bādhitvā guṇo bhavati. tathā karoterghañi "kāra" ityatra yaṇaṃ bādhitvā vṛddhirbhavati. nacaivaṃ siverauṇādike napratyayeyastvāt. iha tu nimittabhedena vyāśrayatvamiti. abhyāsagrahaṇeneti. pūrvasyāntavattvenetyarthaḥ. parjanyavallakṣaṇeti. upayogā'nupayogā'va#icāreṇa pravartamānaṃ śāstraṃ hyasvasthāne'pi hyasvaṃ pravartayītyathaḥ. tathā caika()smallakṣye lakṣaṇaṃ sakṛdeva pravartata iti na tasya punaḥ pravṛttiriti bhāvaḥ. āṅgaṃ balīya iti. nanvatra hyasvasavarṇadīrghayornimittabhedātsamānāśrayatvā'bhāve kathamāṅgasya balīyastvamiticet. satyam. iṣṭānurodhena sthāninamādāya kvacitsamānāśrayatvābhyupagamāt. ata eva uṅśabde ityasmālliṭi ūve ūvāte ityādīṣṭaṃ sidhyati. uvaṅaḥ prāk savarṇadīrghapravṛttau tanna sidhyediti dik. paratvācceti. āpātato'yaṃ hetuḥ, hyasvasyā'‌'ṅgatvena bahiraṅgatvādantaraṅgaṃ savarṇadīrghaṃ prati paratvopanyāsasyāyuktatvāt. uṅkhatīti. idittvānnum. liṭi uṅkhāñcakāra. āśiṣi-uṅkhyāt. vavakhaturiti. vāditvādetvābhyāsalopau na. ekhati. iṅkhati. iṅkhāṃcakāra. īkhati. īkhāñcakāra. iṅgati. iṅgāṃcakāra. tvagi kampane iti. ayam ukha ukhi iti daṇḍake gatau paṭhitasya gativiśeṣe vṛtiṃ()ta bodhayituṃ paṭha()te. ataevānatiprayojanatvādbahuṣu pustakeṣu na paṭhitaḥ. sevane ceti. "yaṃ pūravo vṛtrahaṇaṃ sacante" ityādau sevante ityabhiyuktaivryākhyātatvāt. svaritetsu "ṣaca samavāye" iti vakṣyate. locṛ. ṛdittvāt "nāglopī"ti hyasvaniṣedhaḥ. alulocat. "paci vyaktīkaraṇe". "paci vistāravacane" iti curādau. ṛja gati. arjanaṃ-- prādhānyena, upārjanaṃ tu--prāsaṅgikam. nuḍvidhāvityādi. "nujvidhilādeśavināmeṣu tu prativideya"miti vacanānnuḍādividhiṣu varṇaikadeśasya varṇatvena grahaṇāditi bhāvaḥ. yadvā dvihalgrahaṇaṃ bhāṣyādau pratyākhyāyate. na ca āṭa āṭaturityatrātiprasaṅgaḥ, "aśnoteśce"tyanena "avarṇopadhasya yadi bhavati tahrrasnotereve"ti niyamātsiddhamiṣṭamityanyatra vistaraḥ. ṛjibhṛjī. bharjanaṃ--jalaṃ vinā taṇḍulādeḥ saṃtāpaviśeṣaḥ. īdittvāt "()āīditoniṣṭhāyā"miti neṭ. bhṛktaḥ. bhṛktavān. ejṛ bhejṛ bhrājṛ. bhrājerṛditkaraṇamanudāttettvamātraphalam. "bhrājabhāse"tyādinā caṅpare ṇau upadhāhyasvasya vikalpitatvāt. abibrājat. ababhrājat. parasmaipadina iti.cavargīyāntāḥ parasmaipadinaḥ. pūjāyāṃ tviti. "nāñceḥ pūjāyā"miti niṣedhāditi bhāvaḥ.