Kāśikāvṛttī1: ghvādibhyaḥ anyasya saṃyogāderākārāntasya vā ekārādeśo bhavati liṅi parataḥ. gle See More
ghvādibhyaḥ anyasya saṃyogāderākārāntasya vā ekārādeśo bhavati liṅi parataḥ. gleyāt,
glāyāt. mleyāt, mlāyāt. anyasya iti kim? stheyāt. saṃyogādeḥ iti kim?
yāyāt. kṅiti ityeva, glāsiṣṭa. aṅgasya ityeva, nirvāyāt.
Kāśikāvṛttī2: vā 'nyasya saṃyogā'deḥ 6.4.68 ghvādibhyaḥ anyasya saṃyogāderākārāntasya vā ekār See More
vā 'nyasya saṃyogā'deḥ 6.4.68 ghvādibhyaḥ anyasya saṃyogāderākārāntasya vā ekārādeśo bhavati liṅi parataḥ. gleyāt, glāyāt. mleyāt, mlāyāt. anyasya iti kim? stheyāt. saṃyogādeḥ iti kim? yāyāt. kṅiti ityeva, glāsiṣṭa. aṅgasya ityeva, nirvāyāt.
Nyāsa2: vā'nyasya saṃyogādeḥ. , 6.4.68 "anyasyeti kiṃ? "stheyāt()" iti. y See More
vā'nyasya saṃyogādeḥ. , 6.4.68 "anyasyeti kiṃ? "stheyāt()" iti. yadyanyasyeti na kriyeta, tadā pūrvayāgo'nyeṣu dhvādiṣu sāvakāśaḥ, ayamapi glāyādityādiṣu; stheyādityatrobhayaprāptau paratvādanena vikalpaḥ syādityanyagrahaṇam().
yadi pūrvayogastiṣṭha()tyartho'pyārabhyeta tadā tadarthasya tasyārambhasāmathryāt? pūrveṇa nityamettvaṃ bhaviṣyati, anyathāṃ tadarthasya tasyārambho niṣphalaḥ syāditi śakyamanyagrahaṇamakartum(). tat? kriyate vispaṣṭārtham()॥
Laghusiddhāntakaumudī1: ghumāsthāderanyasya saṃyogāderdhātorāta etvaṃ vārdhadhātuke kiti liṅi. gleyāt,
Sū #496 See More
ghumāsthāderanyasya saṃyogāderdhātorāta etvaṃ vārdhadhātuke kiti liṅi. gleyāt,
glāyāt..
Laghusiddhāntakaumudī2: vānyasya saṃyogādeḥ 496, 6.4.68 ghumāsthāderanyasya saṃyogāderdhātorāta etvaṃ vā See More
vānyasya saṃyogādeḥ 496, 6.4.68 ghumāsthāderanyasya saṃyogāderdhātorāta etvaṃ vārdhadhātuke kiti liṅi. gleyāt, glāyāt॥
Bālamanoramā1: āśīrliṅi āttve kṛte glā-yāt-iti sthite–vā'nyasya. ādrdhadhātuka
ityadhikṛtam. ` Sū #215 See More
āśīrliṅi āttve kṛte glā-yāt-iti sthite–vā'nyasya. ādrdhadhātuka
ityadhikṛtam. `erliṅī'tyanuvartate. `e'riti prathamāntam. `āto lopa iṭi ce'tyata
`āta' ityanuvartate. kasmādanyasyetyapekṣāyāṃ ghumāsthāgāpājahātisāṃ halī'ti
prakṛtatvāttebhyo'nyasyeti labhyate. tadāha–ghumāsthāderityādinā. katīti. `dīṅo
yuḍaci kṅitī'tyatastadanuvṛtteriti bhāvaḥ. ṅitīti tu nānuvartate, liṅādrdhadhātukasya
ṅittvā'saṃbhavāt. aglāsīditi. `yamarame'tyādantatvātsagiṭau. aglāsiṣṭām
aglāsiṣurityādi. aglāsyat. mlāyatīti. glaidhātoriva rūpāṇīti bhāvaḥ. dyai
nyakkaraṇe.yakāramadhyo'yam. ita ārabhya aikārāntānāṃ saṃyogādīnāṃ glaivadeva rūpāṇi
pratyetavyāni. `rai śabde' ityādīnāṃ tvasaṃyogādīnāmāśīrliṅi `vā'nyasya
saṃyogāde'rityettvaṃ na bhavati, [tena] rāyādityādi rūpamiti viśeṣaḥ. styai
ṣṭa\ufffdai iti. ṣopadeśeṣu styādātoḥ paryudāsādyo na ṣopadeśaḥ. dvitīyastu
ṣopadeśaḥ. takārasya ṣṭutvasaṃpannaṭakāranirdeśaḥ. satve kṛte iti. `dhātvāde'riti ṣasya
sakāre sati nimittā'pāyāt ṣṭutvanivṛttiriti bhāvaḥ. tiṣṭa\ufffdāsatīti.
ṣṭa\ufffdaidhātoḥ kṛtasatvātsani āttve styā sa iti sannantāllaṭi tipi sapi
`sanyaṅo'riti dvitve `śarpūrvāḥ khayaḥ' iti sakārayakāranivṛttau `tāstyāsati' iti
sthite abhyāsahyasve `sanyataḥ' iti itve sakārasya iṇaḥ paratvādādeśasakāratvācca
ṣatve `tiṣṭa\ufffdāsatī'ti rūpam. svābhāvikasakārāditve
tvādeśasakārāditvā'bhāvātṣatvaṃ na syāditi bhāvaḥ. atiṣṭa\ufffdpaditi.
ṣṭa\ufffdaidhātoḥ kṛtasatvāṇṇau āttve`atihyī' ti puki styāpi iti
ṇyantālluṅi aḍāgame tipi `itaśca' iti ikāralope `ṇiśridruruāubhyaḥ' iti
cleścaṅi `ṇeraniṭī'ti ṇilope `ṇau caṅyupadhāyāḥ' iti hyasve `caṅi' iti
styabityasya dvitve `śapūrvā iti sakārayakārapakārāṇāṃ nivṛttau satyāṃ `sanyataḥ'
iti itve, iṇaḥ paratvādādeśasakāratvācca sasya ṣatve, tasya ṣṭutve
atiṣṭha\ufffdpaditirūpam. svābhāvikasakāratvetvādeśasakāratvā'bhāvātṣatvaṃ na
syāditi bhāvaḥ. jajau sasāviti. jaidhātoḥ ṣaidhātośca ṇali āttve dvitvādau vṛddhiriti
bhāvaḥ. nanu `erliṅī'tyatra `ghumāsthāgāpājahātisā'mityanuvṛttyā saidhātorāśīrliṅi
`sāyā'dityatra ettvaṃ syat. tathā luṅi sagiṭoḥ–asāsāt asāsiṣṭāmityeva iṣyate.
tatra `vibhāṣā ghrādheṭ?śācchāsaḥ' iti sa#icaḥ pākṣike luki asāt asātāmityapi
prasajyetetyata āha– ghumāsthetyatretyādi. syateriti. `ṣo antakarmaṇi' iti
śyanvikaraṇasyetyarthaḥ. atra vyākhyānameva śaraṇam. `vibhāṣā ghrādheḍi'tyatra
śyanvikaraṇābhyāṃ sāhacaryācca. pai o vai. pāyati. vāyati. `oditaśce'ti
niṣṭhānatvārthamodittvam. nanu paidhātoḥ karmaṇi laṭi yaki āttve pāyate ityatra
`ghumāsthāgāpājahātisāṃ halī'ti īttvaṃ syāt. tathā āśīrliṅi pāyādityatra
`erliṅī'tyetvaṃ syāt, tatrāpi `ghumāsthāgāpājahātisā'mityanuvṛtteḥ, tathā luṅi
`apāsī'dityatra `gātisthe'ti sico luki `yamarame'ti iṭo'bhāvāttatsaṃniyogaśiṣṭaḥ
sagapi na syādityata āha—- ghumāsthetīttvamityādinā. pārūpasyeti.
udāhmatasūtratraye lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣayā ādantatvena upadiṣṭasyaiva
pādhātogrrahaṇaṃ, natu paidhātoḥ kṛtātvasyeti bhāvaḥ. evaṃ ca prakṛte paidhātorāśīrliṅi
pāyādityeva rūpam. luṅi sagiṭoḥ apāsīt, apāsiṣṭāmityeva rūpam. ṣṭa iti.
ṣopadeśo'yam. kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ. satve kṛte ṣṭutvanivṛttiḥ. tadāha–stāyatīti.
ṣṇaidhāturapi ṣopadeśaḥ kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ. satve kṛte ṣṭutvanivṛttiḥ. tadāha–
snāyatīti. daip. aghutvāditi. ghusaṃjñāvidhau dābdaipau vinetyukteriti bhāvaḥ. pā
pāne. pibādeśa iti. `śidviṣaya' iti śeṣaḥ. tasyeti. pibādeśasya adantatvānna
laghūpadhaguṇa iti bhāṣye spaṣṭam. aniḍayam. papau papatuḥ papuḥ. bhāradvājaniyamātthali veṭ-
-papitha-papātha papathuḥ papa. papau papiva papima. krādiniyamādiṭ. pātā. pāsyati. pibatu.
apibat. pibet. āśīrliṅi `erliṅa' ityettvamabhipretyāha–peyāditi.
`gātisthe'ti sico lugityabhipretyāha– āpāditi. apātām apuḥ. apāḥ apātam apāta.
apām apāva apāma. apāsyat. ghrā. `pāghrādhme'ti śidviṣaye jighrādeśaḥ. tadāha–
jighratīti. aniḍayam. jaghrau jaghratuḥ jaghruḥ. bhāradvājaniyamātthali veṭ–jaghritha
jaghrātha jaghrathuḥ jaghra. jaghrau jaghriva jaghrima. krādiniyamādiṭ. ghrātā ghrāsyati.
jighratu. ajighrat. jighret. āśīrlaṅi `vā'nyasya saṃyogāde' rityettvavikalpaṃ
matvā āha— ghrāyāt ghreyāditi. `vibhāṣā ghrādhe'ḍiti sico vā luk. lugabhāvapakṣe
ādantatvātsagiṭau. tadāha– aghrāt aghrāsīditi. dhmādhāturaniṭ. `pāghrādhme'ti
śidviṣaye dhamādeśaḥ. tadāha–dhamatīti. dadhmau dadhmatuḥ dadhmuḥ. dadhmitha–dadhmātha, dadhmathuḥ
dadhma. dadhmau dadhmiva dadhmima. dhmātā.dhmāsyati. dhamatu. adhamat. dhamet. dhmāyāt–
dhmeyāt. adhmāsīt. adhmāsyat. ṣṭhādhātuḥ ṣopadeśaḥ kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ.
śidviṣaye `pāgre'ti tiṣṭhādeśaḥ. tadāha–tiṣṭhatīti. tasthau. adhitaṣṭhāvityatra
iṇkavargābhyāṃ paratvā'bhāve'pi ṣatvamāha– sthādiṣviti. tasthatuḥ tasthuḥ. tasthitha–
tasthātha, tasthathuḥ tastha. tasthau tasthiva tasthima. sthātā. adhiṣṭhātetyatra
`sātpadādyo'riti ṣatvaniṣedhamāśaṅkyāha– upasargāditi ṣatvamiti. sthāsyati.
tiṣṭhatu. atiṣṭhat. tiṣṭhet. āśīrliṅi saṃyogāditve'pi
ghumāsthāderanyatvā'bhāvādettvavikalpo na, kiṃtu `erliṅī'ti nityameva ettvam.
tadāha–stheyāditi. `gātisthe'ti sico luk. asthāt. asthāsyat. mnā iti.
ayamapyaniṭ. `pādhre'ti śidviṣaye manādeśaḥ. tadāha–manatīti. mamnau mamnatuḥ mamnuḥ.
mamnitha–mamnātha mamnathuḥ mamna.mamnau mamniva mamnima. mnātā. mnāsyati. manatu.
amanat. manet. mnāyāt–mneyāt. amnāsīt. amnāsyat. dāṇ dāne. ayamapyaniṭ.
`pāghre' ti śidviṣayeya yacchādeśaḥ. praṇiyacchatīti. `nergade'ti ṇatvam. dadau dadatuḥ
daduḥ. daditha-dadātha dadathuḥ dada. dadau dadiva dadima. dātā. dāsyati. yacchatu. ayacchat.
yacchet. āśīrliṅi `erliṅī'tyettvaṃ matvā āha– deyāditi. `gātisthe'ti sico
lukaṃ matvā āha– adāditi. hvṭa kauṭilye. ayamapyaniṭ. hvaratīti. śapi guṇe
raparatvam.
Bālamanoramā2: vā'nyasya saṃyogādeḥ 215, 6.4.68 āśīrliṅi āttve kṛte glā-yāt-iti sthite--vā'nyas See More
vā'nyasya saṃyogādeḥ 215, 6.4.68 āśīrliṅi āttve kṛte glā-yāt-iti sthite--vā'nyasya. ādrdhadhātuka ityadhikṛtam. "erliṅī"tyanuvartate. "e"riti prathamāntam. "āto lopa iṭi ce"tyata "āta" ityanuvartate. kasmādanyasyetyapekṣāyāṃ ghumāsthāgāpājahātisāṃ halī"ti prakṛtatvāttebhyo'nyasyeti labhyate. tadāha--ghumāsthāderityādinā. katīti. "dīṅo yuḍaci kṅitī"tyatastadanuvṛtteriti bhāvaḥ. ṅitīti tu nānuvartate, liṅādrdhadhātukasya ṅittvā'saṃbhavāt. aglāsīditi. "yamarame"tyādantatvātsagiṭau. aglāsiṣṭām aglāsiṣurityādi. aglāsyat. mlāyatīti. glaidhātoriva rūpāṇīti bhāvaḥ. dyai nyakkaraṇe.yakāramadhyo'yam. ita ārabhya aikārāntānāṃ saṃyogādīnāṃ glaivadeva rūpāṇi pratyetavyāni. "rai śabde" ityādīnāṃ tvasaṃyogādīnāmāśīrliṅi "vā'nyasya saṃyogāde"rityettvaṃ na bhavati, [tena] rāyādityādi rūpamiti viśeṣaḥ. styai ṣṭa()ai iti. ṣopadeśeṣu styādātoḥ paryudāsādyo na ṣopadeśaḥ. dvitīyastu ṣopadeśaḥ. takārasya ṣṭutvasaṃpannaṭakāranirdeśaḥ. satve kṛte iti. "dhātvāde"riti ṣasya sakāre sati nimittā'pāyāt ṣṭutvanivṛttiriti bhāvaḥ. tiṣṭa()āsatīti. ṣṭa()aidhātoḥ kṛtasatvātsani āttve styā sa iti sannantāllaṭi tipi sapi "sanyaṅo"riti dvitve "śarpūrvāḥ khayaḥ" iti sakārayakāranivṛttau "tāstyāsati" iti sthite abhyāsahyasve "sanyataḥ" iti itve sakārasya iṇaḥ paratvādādeśasakāratvācca ṣatve "tiṣṭa()āsatī"ti rūpam. svābhāvikasakārāditve tvādeśasakārāditvā'bhāvātṣatvaṃ na syāditi bhāvaḥ. atiṣṭa()paditi. ṣṭa()aidhātoḥ kṛtasatvāṇṇau āttve"atihyī" ti puki styāpi iti ṇyantālluṅi aḍāgame tipi "itaśca" iti ikāralope "ṇiśridruruāubhyaḥ" iti cleścaṅi "ṇeraniṭī"ti ṇilope "ṇau caṅyupadhāyāḥ" iti hyasve "caṅi" iti styabityasya dvitve "śapūrvā iti sakārayakārapakārāṇāṃ nivṛttau satyāṃ "sanyataḥ" iti itve, iṇaḥ paratvādādeśasakāratvācca sasya ṣatve, tasya ṣṭutve atiṣṭha()paditirūpam. svābhāvikasakāratvetvādeśasakāratvā'bhāvātṣatvaṃ na syāditi bhāvaḥ. jajau sasāviti. jaidhātoḥ ṣaidhātośca ṇali āttve dvitvādau vṛddhiriti bhāvaḥ. nanu "erliṅī"tyatra "ghumāsthāgāpājahātisā"mityanuvṛttyā saidhātorāśīrliṅi "sāyā"dityatra ettvaṃ syat. tathā luṅi sagiṭoḥ--asāsāt asāsiṣṭāmityeva iṣyate. tatra "vibhāṣā ghrādheṭ()śācchāsaḥ" iti sa#icaḥ pākṣike luki asāt asātāmityapi prasajyetetyata āha-- ghumāsthetyatretyādi. syateriti. "ṣo antakarmaṇi" iti śyanvikaraṇasyetyarthaḥ. atra vyākhyānameva śaraṇam. "vibhāṣā ghrādheḍi"tyatra śyanvikaraṇābhyāṃ sāhacaryācca. pai o vai. pāyati. vāyati. "oditaśce"ti niṣṭhānatvārthamodittvam. nanu paidhātoḥ karmaṇi laṭi yaki āttve pāyate ityatra "ghumāsthāgāpājahātisāṃ halī"ti īttvaṃ syāt. tathā āśīrliṅi pāyādityatra "erliṅī"tyetvaṃ syāt, tatrāpi "ghumāsthāgāpājahātisā"mityanuvṛtteḥ, tathā luṅi "apāsī"dityatra "gātisthe"ti sico luki "yamarame"ti iṭo'bhāvāttatsaṃniyogaśiṣṭaḥ sagapi na syādityata āha---- ghumāsthetīttvamityādinā. pārūpasyeti. udāhmatasūtratraye lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣayā ādantatvena upadiṣṭasyaiva pādhātogrrahaṇaṃ, natu paidhātoḥ kṛtātvasyeti bhāvaḥ. evaṃ ca prakṛte paidhātorāśīrliṅi pāyādityeva rūpam. luṅi sagiṭoḥ apāsīt, apāsiṣṭāmityeva rūpam. ṣṭa iti. ṣopadeśo'yam. kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ. satve kṛte ṣṭutvanivṛttiḥ. tadāha--stāyatīti. ṣṇaidhāturapi ṣopadeśaḥ kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ. satve kṛte ṣṭutvanivṛttiḥ. tadāha--snāyatīti. daip. aghutvāditi. ghusaṃjñāvidhau dābdaipau vinetyukteriti bhāvaḥ. pā pāne. pibādeśa iti. "śidviṣaya" iti śeṣaḥ. tasyeti. pibādeśasya adantatvānna laghūpadhaguṇa iti bhāṣye spaṣṭam. aniḍayam. papau papatuḥ papuḥ. bhāradvājaniyamātthali veṭ--papitha-papātha papathuḥ papa. papau papiva papima. krādiniyamādiṭ. pātā. pāsyati. pibatu. apibat. pibet. āśīrliṅi "erliṅa" ityettvamabhipretyāha--peyāditi. "gātisthe"ti sico lugityabhipretyāha-- āpāditi. apātām apuḥ. apāḥ apātam apāta. apām apāva apāma. apāsyat. ghrā. "pāghrādhme"ti śidviṣaye jighrādeśaḥ. tadāha--jighratīti. aniḍayam. jaghrau jaghratuḥ jaghruḥ. bhāradvājaniyamātthali veṭ--jaghritha jaghrātha jaghrathuḥ jaghra. jaghrau jaghriva jaghrima. krādiniyamādiṭ. ghrātā ghrāsyati. jighratu. ajighrat. jighret. āśīrlaṅi "vā'nyasya saṃyogāde" rityettvavikalpaṃ matvā āha--- ghrāyāt ghreyāditi. "vibhāṣā ghrādhe"ḍiti sico vā luk. lugabhāvapakṣe ādantatvātsagiṭau. tadāha-- aghrāt aghrāsīditi. dhmādhāturaniṭ. "pāghrādhme"ti śidviṣaye dhamādeśaḥ. tadāha--dhamatīti. dadhmau dadhmatuḥ dadhmuḥ. dadhmitha--dadhmātha, dadhmathuḥ dadhma. dadhmau dadhmiva dadhmima. dhmātā.dhmāsyati. dhamatu. adhamat. dhamet. dhmāyāt--dhmeyāt. adhmāsīt. adhmāsyat. ṣṭhādhātuḥ ṣopadeśaḥ kṛtaṣṭutvanirdeśaḥ. śidviṣaye "pāgre"ti tiṣṭhādeśaḥ. tadāha--tiṣṭhatīti. tasthau. adhitaṣṭhāvityatra iṇkavargābhyāṃ paratvā'bhāve'pi ṣatvamāha-- sthādiṣviti. tasthatuḥ tasthuḥ. tasthitha--tasthātha, tasthathuḥ tastha. tasthau tasthiva tasthima. sthātā. adhiṣṭhātetyatra "sātpadādyo"riti ṣatvaniṣedhamāśaṅkyāha-- upasargāditi ṣatvamiti. sthāsyati. tiṣṭhatu. atiṣṭhat. tiṣṭhet. āśīrliṅi saṃyogāditve'pi ghumāsthāderanyatvā'bhāvādettvavikalpo na, kiṃtu "erliṅī"ti nityameva ettvam. tadāha--stheyāditi. "gātisthe"ti sico luk. asthāt. asthāsyat. mnā iti. ayamapyaniṭ. "pādhre"ti śidviṣaye manādeśaḥ. tadāha--manatīti. mamnau mamnatuḥ mamnuḥ. mamnitha--mamnātha mamnathuḥ mamna.mamnau mamniva mamnima. mnātā. mnāsyati. manatu. amanat. manet. mnāyāt--mneyāt. amnāsīt. amnāsyat. dāṇ dāne. ayamapyaniṭ. "pāghre" ti śidviṣayeya yacchādeśaḥ. praṇiyacchatīti. "nergade"ti ṇatvam. dadau dadatuḥ daduḥ. daditha-dadātha dadathuḥ dada. dadau dadiva dadima. dātā. dāsyati. yacchatu. ayacchat. yacchet. āśīrliṅi "erliṅī"tyettvaṃ matvā āha-- deyāditi. "gātisthe"ti sico lukaṃ matvā āha-- adāditi. hvṭa kauṭilye. ayamapyaniṭ. hvaratīti. śapi guṇe raparatvam.
Tattvabodhinī1: vānyasya. anyasya kim ?. stheyāt. dyai nyakkaraṇe. dyāyati. dadyau.
adyāsīt. gh Sū #187 See More
vānyasya. anyasya kim ?. stheyāt. dyai nyakkaraṇe. dyāyati. dadyau.
adyāsīt. ghumāsthetyatreti. vyākhyānāttantrāntare jahātisyatīnāmiti śyanā
nirdeśācceti bhāvaḥ. vibhāṣā ghreti. kaśyanvikaraṇābhyāṃ śācchābhyāṃ sāhacaryāditi
bhāvaḥ. evaṃ śāccāseti yugvidhāvapi syetereva grahaṇamiti bodhyam. tenā'sya dhātoḥ
`artihyī'ti pugeva. sāpayati. pai ovai. pāyati. vāyati. śuṣyatītyarthaḥ. `oditaśce'ti
niṣṭhānatvam. vānam. `śuṣke vānamube triṣu' ityamaraḥ. adantatvāditi. kecittu
aṅgavṛttaparibhāṣayāpi guṇā'bhāvaṃ samarthayanti. ghrā gandhopādāne. gandhopādānaṃ-
- gandhagrahaṇam. nanvevaṃ karmaṇo dhātvarthenopasaṅgahākarmakatvena `jighrati
kusuma'mityādi prayogo na siddhyediti cedatrāhuḥ– yaddhātvarthena
kartṛniṣṭhakarmaṇa upasaṅgrahastasyaiva dhātarakarmakatvaṃ nānyasya. bhavati hi jīvati
nṛtyatītyāderakarmakatvam. tadarthopasaṃgṛhītakarmaṇaḥ kartṛniṣṭhatvāt. ghrādhātoḥ
karmaṇastvatathātvānnā'karmakateti. dhmā śabdāgnisaṃyogayoḥ. śabdaśabdena tadanukūlo
vāyuriha gṛhrate. tena śaṅkhaṃ dhamatītivanmṛdaṅgaṃ dhamatīti prayogo netyāhuḥ.
agnisaṃyoge–suvarṇaṃ dhamati. agninā saṃyuktītyarthaḥ. stheyāditi. `erlaṅī'ti
nityametvam. luṅi– asthāt. mnā abhyāse. manati vidyām. abhyasyatītyarthaḥ.
mamnau. amnāsīt. adāditi. `gātisthe'ti sico luk.
Tattvabodhinī2: vā'nyasya saṃyogādeḥ 187, 6.4.68 vānyasya. anyasya kim?. stheyāt. dyai nyakkaraṇ See More
vā'nyasya saṃyogādeḥ 187, 6.4.68 vānyasya. anyasya kim?. stheyāt. dyai nyakkaraṇe. dyāyati. dadyau. adyāsīt. ghumāsthetyatreti. vyākhyānāttantrāntare jahātisyatīnāmiti śyanā nirdeśācceti bhāvaḥ. vibhāṣā ghreti. kaśyanvikaraṇābhyāṃ śācchābhyāṃ sāhacaryāditi bhāvaḥ. evaṃ śāccāseti yugvidhāvapi syetereva grahaṇamiti bodhyam. tenā'sya dhātoḥ "artihyī"ti pugeva. sāpayati. pai ovai. pāyati. vāyati. śuṣyatītyarthaḥ. "oditaśce"ti niṣṭhānatvam. vānam. "śuṣke vānamube triṣu" ityamaraḥ. adantatvāditi. kecittu aṅgavṛttaparibhāṣayāpi guṇā'bhāvaṃ samarthayanti. ghrā gandhopādāne. gandhopādānaṃ-- gandhagrahaṇam. nanvevaṃ karmaṇo dhātvarthenopasaṅgahākarmakatvena "jighrati kusuma"mityādi prayogo na siddhyediti cedatrāhuḥ-- yaddhātvarthena kartṛniṣṭhakarmaṇa upasaṅgrahastasyaiva dhātarakarmakatvaṃ nānyasya. bhavati hi jīvati nṛtyatītyāderakarmakatvam. tadarthopasaṃgṛhītakarmaṇaḥ kartṛniṣṭhatvāt. ghrādhātoḥ karmaṇastvatathātvānnā'karmakateti. dhmā śabdāgnisaṃyogayoḥ. śabdaśabdena tadanukūlo vāyuriha gṛhrate. tena śaṅkhaṃ dhamatītivanmṛdaṅgaṃ dhamatīti prayogo netyāhuḥ. agnisaṃyoge--suvarṇaṃ dhamati. agninā saṃyuktītyarthaḥ. stheyāditi. "erlaṅī"ti nityametvam. luṅi-- asthāt. mnā abhyāse. manati vidyām. abhyasyatītyarthaḥ. mamnau. amnāsīt. adāditi. "gātisthe"ti sico luk.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents