1/16:atha aniṭi iti kimartham |
2/16:kārayitā kārayitum |
3/16:aniṭi iti śakyam avaktum |
4/16:kasmāt na bhavati kārayitā kārayitum |
5/16:niṣṭhāyām seṭi iti etat niyamārtham bhaviṣyati |
6/16:niṣṭhāyām eva seṭi ṇeḥ lopaḥ bhavati na ayatra |
7/16:kva mā bhūt |
8/16:kārayitā kārayitum |
9/16:atha vā upariṣṭāt yogavibhāgaḥ kariṣyate |
10/16:idam asti |
11/16:niṣṭhāyām seṭi |
12/16:janita mantra |
13/16:śamitā yajñe |
14/16:tataḥ ay |
15/16:ayādeśaḥ bhavati ṇeḥ seṭi |
16/16:tata āmantālvāyetnviṣṇuṣu ay bhavati iti eva |

aniḍādāvārdhadhātuke ṇerlopo bhavati. iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghāṇām apavādaḥ. atatakṣat. ararakṣat. āśiśat. āṭiṭat. kāraṇā. hāraṇā. kārakaḥ. hārakaḥ. kāryate. hāryate. jñīpsati. aniṭi iti kim? kārayitā. hārayitā.

ṇeraniṭi 6.4.51 aniḍādāvārdhadhātuke ṇerlopo bhavati. iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghāṇām apavādaḥ. atatakṣat. ararakṣat. āśiśat. āṭiṭat. kāraṇā. hāraṇā. kārakaḥ. hārakaḥ. kāryate. hāryate. jñīpsati. aniṭi iti kim? kārayitā. hārayitā.

ṇeraniṭi. , 6.4.51 "ṇeḥ" iti. ṇiṅaṇicorviśeṣakarāvanubandhāvubandhāvutsṛ()jya yat? samānyaṃ ṇimātraṃ tasya grahaṇam(). iyaṅādibhiḥ sarvasya viṣayasyāvaṣṭabdhatvādanavakāśī'yaṃ ṇilopasteṣāmapavādo'yaṃ vijñāyata ityata āha--"iyaṅyaṇ()" ityādi. "atatakṣat(), ararakṣat()" iti. takṣirakṣibhyāṃ hetumaṇṇic(), tadantāluṅ? "ṇiśriduruāubhyaḥ 3.1.48 ityādinā cleścaṅ(), ṅittvād? guṇasya prasaṅga eva nāstītīyaṅādeśaḥ syāt(). atastasyāpavādo ṇilopaḥ. "āṭiṭat(), āśiśat()". aṭa()śibhyāṃ pūrvaṃ ṇijādiṣu kṛteṣu "ajāderdvitīyasya" 6.1.2 iti ṭiśabdaśiśabdau dvirucyete. atra "eranekācaḥ" 6.4.82 ityādinā prāptasya yaṇādeśasyāyamapavādaḥ. "kāraṇā, hāraṇā" iti. atra "sārvadhātukārdhadhātukayoḥ" 7.3.84 iti prāptasya guṇasya. "kārakaḥ, hārakaḥ" iti. atra "aco ñṇiti" 7.2.115 iti vṛddheḥ. "kāryate, hāryate" iti. atra "akṛtsārvadhātukayoḥ" 7.4.25 iti prāptasya dīrghasya. "jñīpsati" iti. "ajjhanagamāṃ sani" 6.4.16 iti prāptasya dīrghasyaiva. jānāterṇici "arttihyī" 7.3.36 ityādinā puk(), "māraṇatoṣaṇaniśāmaneṣu jñā" (dhā.pā.811) iti ghaṭādipāṭhāt? "ghaṭādayo mitaḥ" (ga.sū.dhā.pā.817) iti mitsaṃjñā, "mitāṃ hyasvaḥ" 6.4.92 iti hyasvatvam(), "atra lopo'bhyāsasya" 7.4.58 ityabhyāsalopaḥ. "kārayitā, hārayitā" iti. "aniṭi" iti vacanādiha na bhavati. "aniṭi" iti śakyamakartum(). katham()? "niṣṭhāyāṃ seṭi" 6.4.52 iti niyamārthaṃ bhaviṣyati--niṣṭhāyāmeva seṭi, nānyatreti? ayuktametat(), viparītaniyamo'pyāśaṅkyeta--"seṭa()eva niṣṭhāyām()" iti. tathā ca sati "kārayitā" ityatra syādeva ṇilopaḥ. tasmādviparītaniyamāśaṅkānirāsārthaṃ "aniṭi" ityuktam()॥

ṇeraniṭi. ādrdhadātuka ityadhikṛtam. `ato lopa' ityasmāllopa ityanuvartate. `aniṭī'tyasya ādrdhadhātukaviśeṣaṇatvāttadādividhiḥ.tadāha–aniḍādāviti. tathā ca ṇilope kām a ta iti sthite–paratvāditi. `eranekāca' ityasya `ṇeraniṭī'tyapekṣayā paratvāṇṇilopaṃ bādhitvā yaṇi prāpte satītyarthaḥ. kṛte tu yaṇi lope durlabhaḥ, ṇerabhāvāt. sthānivattve'pi yaṇā bādhitasya punarunmeṣo durlabhaḥ. vastutastu sthānivattvameveha durlabham, yaṇsthāninamikāram alaṃ ṇitvarūpeṇāśritya pravartamānasya ṇilopasyā'lvidhitvena tatra stānivattvā'saṃbhavāt. spaṣṭā ceyaṃ rītirbhobhago iti sūtrabhāṣye iti śabdenduśekhare vistaraḥ. ṇyallopāviti. ṇilopa iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghebhyaḥ, allopastu vṛddhidīrghābhyāṃ pūrvavipratiṣedheneti vivekaḥ. tathāca pūrvavipratiṣedhādiha yaṇaṃ bādhitvā ṇilopo bhavatīti sthitam. nanu atatakṣat, āṭiṭat, kāraṇā, kārakaḥ,kāryate iti vakṣyamāṇeṣu vārtikodāharaṇeṣu krameṇa iyaḍa\ufffdṇguṇavṛddhidīrghāṇāmavasyaṃ prāp#etarṇilopasya niravakāśatvādeva iyaṅādibādhakatvasaṃbhavādidaṃ vārtikaṃ vyartham, sudhiyau, pradhyau, kartā, cikāya, sūyādityādau iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghāṇāṃ sāvakāsatvādityata āha–ṇilopasya tviti. pac?dhātorṇici upadhāvṛddhau pācīti ṇyantāt? `striyāṃ kti'nniti ktini, `titutratathasisusakarasakeṣu ce'tīṇniṣedhe, `ṇeraniṭī'ti ṇilope, kutve pāktiriti sthitiḥ. `ktijanta'miti pāṭhe tu `ktic?ktau ca saṃjñāyā' miti ktijbodhyaḥ. `pākti'riti kasyacitsaṃjñā. atra iyaṅādīnāmaprasakterṇilopasyāpi sāvakāśatvaṃ tulyam. tatra atatakṣadityādau paratvādiyaṅādiprāptau tannivṛttyarthaṃ vārtikamidamārambhaṇīyamiti bhāvaḥ. vārtikaṃ vyarthamevetyāha– vastustviti. ādrdhadhātukamātramiti. kṛtsnamaniḍādyādrdhadhātukamasya ṇilopasya viṣaya ityarthaḥ. tathā ca atatakṣadityādau parānapi iyaṅādīn ṇilopo'pavādatvādbādhate. parāpekṣayā'pavādasya prabalatvāt. paratvādiyaṅādīnāṃ ṇilopabādhakatvābhyupagame hi ṇeraniṭītyatra aniṭīti vyartham. kārayitetyādāviḍādyādrdhadhātuke guṇenaiva ṇilopasya bādhasiddheḥ. tatasca aniṭīti vacanasāmathryādiniḍādāvādrdhadhātuke sarvasminpare ṇilopa iti vijñāyate. evaṃ ca atatakṣadityādāviyaṅādipravṛttiyogye'pyādrdhadhātuke sarvatra ṇilopaiti,- - asya niravakāśatvādapavādatvādeva ṇilopena iyaṅādibādhasiddhervārtikamidaṃ vyarthamita bhāvaḥ. apavāda evāyamiti. ṇilopa ityarthaḥ. ato lopastu `cikīrṣaka' ityatra vṛdiṃ?dha, `cikīṣryā'dityatra `akṛtsārvadhātukayo'riti dīrghaṃ ca bādhitvā pūrvavipratiṣedhādbhavati. nahrato lopovṛddhidīrghayorapavādaḥ, gopāyitetyādau vṛddidīrghayoraprāptayorapyato lopasyārambhādityalam. iyaṅiti. udāharaṇasūcanamidam. atatakṣiditi. takṣadātoṇryantālluṅastipi ikāralope caṅi dvitve saṃyogapūrvaktavāderanekāca iti yaṇabhāve iyaṅi prāpte pūrvavipratiṣedhāṇṇilope halādiśeṣe'ḍāgame'tatakṣaditi rūpam. yaṇiti. udāharaṇasūcanam. āṭiṭaditi. aṭadhātoṇryantādāṭītyasmālluṅi tipi ikāralope caṅi `ṭī' tyasya dvitve `eranekāca' iti yaṇaṃ bādhitavā pūrvavipratiṣedhāṇṇilope āṭi vṛddhau rūpam. guṇa iti. udāharaṇasūcanam. kāraṇeti. `striyā'matyadhikāre kṛñdhātoṇryantātkārītyasmāṇṇvuli akādeśe vṛdiṃ?dha bādhitvā pūrvavipratiṣedhāṇṇilope rūpam. dīrgha iti. udāharaṇasūcanam. kāryata iti. kṛñdhātorṇntātkārītyasmātkarmaṇa laṭi yaki `akṛtsārvadhātukayo'riti dīrghaṃ bādhitvā pūrvavipratiṣedhāṇṇilopaḥ. tathā ca prakṛte kām i a ta ityatra `eranekāca' ti yaṇaṃ bādhitvā ṇilope kām a ta iti sthitam.

ṇeraniṭi 154, 6.4.51 ṇeraniṭi. ādrdhadātuka ityadhikṛtam. "ato lopa" ityasmāllopa ityanuvartate. "aniṭī"tyasya ādrdhadhātukaviśeṣaṇatvāttadādividhiḥ.tadāha--aniḍādāviti. tathā ca ṇilope kām a ta iti sthite--paratvāditi. "eranekāca" ityasya "ṇeraniṭī"tyapekṣayā paratvāṇṇilopaṃ bādhitvā yaṇi prāpte satītyarthaḥ. kṛte tu yaṇi lope durlabhaḥ, ṇerabhāvāt. sthānivattve'pi yaṇā bādhitasya punarunmeṣo durlabhaḥ. vastutastu sthānivattvameveha durlabham, yaṇsthāninamikāram alaṃ ṇitvarūpeṇāśritya pravartamānasya ṇilopasyā'lvidhitvena tatra stānivattvā'saṃbhavāt. spaṣṭā ceyaṃ rītirbhobhago iti sūtrabhāṣye iti śabdenduśekhare vistaraḥ. ṇyallopāviti. ṇilopa iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghebhyaḥ, allopastu vṛddhidīrghābhyāṃ pūrvavipratiṣedheneti vivekaḥ. tathāca pūrvavipratiṣedhādiha yaṇaṃ bādhitvā ṇilopo bhavatīti sthitam. nanu atatakṣat, āṭiṭat, kāraṇā, kārakaḥ,kāryate iti vakṣyamāṇeṣu vārtikodāharaṇeṣu krameṇa iyaḍa()ṇguṇavṛddhidīrghāṇāmavasyaṃ prāpetarṇilopasya niravakāśatvādeva iyaṅādibādhakatvasaṃbhavādidaṃ vārtikaṃ vyartham, sudhiyau, pradhyau, kartā, cikāya, sūyādityādau iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghāṇāṃ sāvakāsatvādityata āha--ṇilopasya tviti. pac()dhātorṇici upadhāvṛddhau pācīti ṇyantāt? "striyāṃ kti"nniti ktini, "titutratathasisusakarasakeṣu ce"tīṇniṣedhe, "ṇeraniṭī"ti ṇilope, kutve pāktiriti sthitiḥ. "ktijanta"miti pāṭhe tu "ktic()ktau ca saṃjñāyā" miti ktijbodhyaḥ. "pākti"riti kasyacitsaṃjñā. atra iyaṅādīnāmaprasakterṇilopasyāpi sāvakāśatvaṃ tulyam. tatra atatakṣadityādau paratvādiyaṅādiprāptau tannivṛttyarthaṃ vārtikamidamārambhaṇīyamiti bhāvaḥ. vārtikaṃ vyarthamevetyāha-- vastustviti. ādrdhadhātukamātramiti. kṛtsnamaniḍādyādrdhadhātukamasya ṇilopasya viṣaya ityarthaḥ. tathā ca atatakṣadityādau parānapi iyaṅādīn ṇilopo'pavādatvādbādhate. parāpekṣayā'pavādasya prabalatvāt. paratvādiyaṅādīnāṃ ṇilopabādhakatvābhyupagame hi ṇeraniṭītyatra aniṭīti vyartham. kārayitetyādāviḍādyādrdhadhātuke guṇenaiva ṇilopasya bādhasiddheḥ. tatasca aniṭīti vacanasāmathryādiniḍādāvādrdhadhātuke sarvasminpare ṇilopa iti vijñāyate. evaṃ ca atatakṣadityādāviyaṅādipravṛttiyogye'pyādrdhadhātuke sarvatra ṇilopaiti,-- asya niravakāśatvādapavādatvādeva ṇilopena iyaṅādibādhasiddhervārtikamidaṃ vyarthamita bhāvaḥ. apavāda evāyamiti. ṇilopa ityarthaḥ. ato lopastu "cikīrṣaka" ityatra vṛdiṃ()dha, "cikīṣryā"dityatra "akṛtsārvadhātukayo"riti dīrghaṃ ca bādhitvā pūrvavipratiṣedhādbhavati. nahrato lopovṛddhidīrghayorapavādaḥ, gopāyitetyādau vṛddidīrghayoraprāptayorapyato lopasyārambhādityalam. iyaṅiti. udāharaṇasūcanamidam. atatakṣiditi. takṣadātoṇryantālluṅastipi ikāralope caṅi dvitve saṃyogapūrvaktavāderanekāca iti yaṇabhāve iyaṅi prāpte pūrvavipratiṣedhāṇṇilope halādiśeṣe'ḍāgame'tatakṣaditi rūpam. yaṇiti. udāharaṇasūcanam. āṭiṭaditi. aṭadhātoṇryantādāṭītyasmālluṅi tipi ikāralope caṅi "ṭī" tyasya dvitve "eranekāca" iti yaṇaṃ bādhitavā pūrvavipratiṣedhāṇṇilope āṭi vṛddhau rūpam. guṇa iti. udāharaṇasūcanam. kāraṇeti. "striyā"matyadhikāre kṛñdhātoṇryantātkārītyasmāṇṇvuli akādeśe vṛdiṃ()dha bādhitvā pūrvavipratiṣedhāṇṇilope rūpam. dīrgha iti. udāharaṇasūcanam. kāryata iti. kṛñdhātorṇntātkārītyasmātkarmaṇa laṭi yaki "akṛtsārvadhātukayo"riti dīrghaṃ bādhitvā pūrvavipratiṣedhāṇṇilopaḥ. tathā ca prakṛte kām i a ta ityatra "eranekāca" ti yaṇaṃ bādhitvā ṇilope kām a ta iti sthitam.

ṇeriti ṇiṅ?ṇicogrrahaṇam. evamanyatrāpi bodhyam. `aniṭī'tyanenādhikṛtamādrdhadhātuka ityetadviśeṣyate. `yasminvidi'riti tadādividhiḥ. `ato lopaḥ' ityasmāllopa iti cānuvartate, tadāha–aniḍādāvityādi. yaṇi prāpta iti. nanu paratvādiyaṅyaṇādividhayo yathāsaṃbhavamatra santu nāma, teṣu sthānivadbhāvāṇṇigrahaṇena grahaṇāllopo bhaviṣyatīti cet, naivaṃ śaṅkyam, iyaṅādeśe hrantyalopaḥ prasajyeteti doṣaḥ syāt. etacca `ato lopaḥ'iti sūtre bhāṣye sthitam. na cā'tra `kāraṇā' `kāraka' ityādau guṇavṛddhyoḥ kṛtayorantaraṅgatvādayāyādeśayoḥ kṛtayorantyasya lopaḥ prāpnotīti kathamiyaṅādeśe eva doṣaukta iti śaṅkyaṃ,`vārṇādāṅgaṃ balīyaḥra' ityayādau bādhitvā ṇilopo bhaviṣyatīti bhāṣyāśayāt. pūrvavipratiṣedheneti. ṇyallopāviti. ṇilopaḥ iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghebhyaḥ pūrvavipratiṣedhena. allopastu- vṛddhidīrghābhyāmiti vivekaḥ. ṇilopasya niravakāśatvena vārtikasyoktasaṃbhava eva nāstītyata āha– pāktirityādi ktijantamiti. tatra `titutre'tīṇniṣedhāditi bhāvaḥ. vacanasāmathryāditi. ayaṃ bhāvaḥ- - `ṇe'rityetāvati sūtre kṛte'pyādrdhadhātuka ityanuvṛttyā ādrdhadhātuke parataḥ pravartamāno ṇilopa iyaṅyaṇādibhirbādhitaḥ san pariśeṣāt kticyeva syādityaniṭītyasya vaiyathryaṃ prasajyeta, tathā cā'niḍādyādrdhadhātukaṃ sarvamapyasya viṣayo, na tu ktijantameveti. ayamiti. ṇilopa ityarthaḥ. allopāṃśe tu vacanamapekṣitameva. tena `cikīrṣaka' ityatra vṛddhi, cikīṣryādityatra `akṛtsārve'ti dīrghaṃ ca bādhitvā pūrvapratiṣedhena `ato lopaḥ' iti lopo bhavatītyāhuḥ.

ṇeraniṭi 128, 6.4.51 ṇeriti ṇiṅ()ṇicogrrahaṇam. evamanyatrāpi bodhyam. "aniṭī"tyanenādhikṛtamādrdhadhātuka ityetadviśeṣyate. "yasminvidi"riti tadādividhiḥ. "ato lopaḥ" ityasmāllopa iti cānuvartate, tadāha--aniḍādāvityādi. yaṇi prāpta iti. nanu paratvādiyaṅyaṇādividhayo yathāsaṃbhavamatra santu nāma, teṣu sthānivadbhāvāṇṇigrahaṇena grahaṇāllopo bhaviṣyatīti cet, naivaṃ śaṅkyam, iyaṅādeśe hrantyalopaḥ prasajyeteti doṣaḥ syāt. etacca "ato lopaḥ"iti sūtre bhāṣye sthitam. na cā'tra "kāraṇā" "kāraka" ityādau guṇavṛddhyoḥ kṛtayorantaraṅgatvādayāyādeśayoḥ kṛtayorantyasya lopaḥ prāpnotīti kathamiyaṅādeśe eva doṣaukta iti śaṅkyaṃ,"vārṇādāṅgaṃ balīyaḥra" ityayādau bādhitvā ṇilopo bhaviṣyatīti bhāṣyāśayāt. ṇyallopāviyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghebhyaḥ pūrvavipratiṣedheneti. ṇyallopāviti. ṇilopaḥ iyaṅyaṇguṇavṛddhidīrghebhyaḥ pūrvavipratiṣedhena. allopastu- vṛddhidīrghābhyāmiti vivekaḥ. ṇilopasya niravakāśatvena vārtikasyoktasaṃbhava eva nāstītyata āha-- pāktirityādi ktijantamiti. tatra "titutre"tīṇniṣedhāditi bhāvaḥ. vacanasāmathryāditi. ayaṃ bhāvaḥ-- "ṇe"rityetāvati sūtre kṛte'pyādrdhadhātuka ityanuvṛttyā ādrdhadhātuke parataḥ pravartamāno ṇilopa iyaṅyaṇādibhirbādhitaḥ san pariśeṣāt kticyeva syādityaniṭītyasya vaiyathryaṃ prasajyeta, tathā cā'niḍādyādrdhadhātukaṃ sarvamapyasya viṣayo, na tu ktijantameveti. ayamiti. ṇilopa ityarthaḥ. allopāṃśe tu vacanamapekṣitameva. tena "cikīrṣaka" ityatra vṛddhi, cikīṣryādityatra "akṛtsārve"ti dīrghaṃ ca bādhitvā pūrvapratiṣedhena "ato lopaḥ" iti lopo bhavatītyāhuḥ.