Kāśikāvṛttī1: anunāsikāntasya aṅgasya upadhāyāḥ dīrgho bhavati kvipratyaye parato jhalādau ca See More
anunāsikāntasya aṅgasya upadhāyāḥ dīrgho bhavati kvipratyaye parato jhalādau ca kṅiti.
praśān. pratān. jhalādau kiti śāntaḥ. śāntavān. śāntvā. śāntiḥ. ṅiti khalvapi
śaṃśāntaḥ. tantāntaḥ. yaṅlugantādayaṃ tas. anunāsikasya iti kim? odanapak. pakvaḥ.
pakvavān. kvijhaloḥ iti kim? gamyate. ramyate. kṅiti iti kim? gantā. rantā.
Kāśikāvṛttī2: anunāsikasya kvijhaloḥ kṅiti 6.4.15 anunāsikāntasya aṅgasya upadhāyāḥ dīrgho bh See More
anunāsikasya kvijhaloḥ kṅiti 6.4.15 anunāsikāntasya aṅgasya upadhāyāḥ dīrgho bhavati kvipratyaye parato jhalādau ca kṅiti. praśān. pratān. jhalādau kiti śāntaḥ. śāntavān. śāntvā. śāntiḥ. ṅiti khalvapi śaṃśāntaḥ. tantāntaḥ. yaṅlugantādayaṃ tas. anunāsikasya iti kim? odanapak. pakvaḥ. pakvavān. kvijhaloḥ iti kim? gamyate. ramyate. kṅiti iti kim? gantā. rantā.
Nyāsa2: anunāsikasya kvijhalo kṅiti. , 6.4.15 "kvippratyaye parato jhalādau ca kṅit See More
anunāsikasya kvijhalo kṅiti. , 6.4.15 "kvippratyaye parato jhalādau ca kṅiti" iti. atra "kṅiti" ityetajjhalādāvityanenaiva sambadhyate, na tu kvippratyayena; yataḥ sambhavavyabhicāre hi viśeṣyaviśeṣaṇabhāvo bhavati. kittvaṅittvayostu sambhavyabhicārā vubhāvapi jhalādau staḥ, na tu kvau. tathā hi kittvasya kvāvavyabhicāraḥ, ṅittvasya tavasambhavaḥ. "praśān? pratān? pradān()" iti. "śamu upaśame" (dhā.pā.1201), "tamu kāṃkṣāyām()" (dhā.pā.1202), "damu upaśame" (dhā.pā.1203)--etebhyaḥ prapūrvebhyaḥ kvipi "mo no dhātoḥ" 8.2.64 iti natvam(). "śaṃśāntaḥ" iti. śameryaṅaḥ, dvivacanam(), "nṛgato'nunāsikāntasya" 7.4.85 iti nuk(), "yaṅo'ci ca" 2.4.74 iti yaṅo luk(), laṭ(), tas(), tasya "sārvadhātukamapit()" 1.2.4 iti ṅittvam(), "carkarītañca" (dhā.pā.1081) ityadādau pāṭhādadāditvācchapo luk()॥
Laghusiddhāntakaumudī1: anunāsikāntasyopadhāyā dīrghaḥ syātkvau jhalādau ca kṅiti. idamivācarati idāmat Sū #730 See More
anunāsikāntasyopadhāyā dīrghaḥ syātkvau jhalādau ca kṅiti. idamivācarati idāmati.
rājeva rājānati. panthā iva pathīnati..
Laghusiddhāntakaumudī2: anunāsikasya kvijhaloḥ kṅiti 730, 6.4.15 anunāsikāntasyopadhāyā dīrghaḥ syātkvau See More
anunāsikasya kvijhaloḥ kṅiti 730, 6.4.15 anunāsikāntasyopadhāyā dīrghaḥ syātkvau jhalādau ca kṅiti. idamivācarati idāmati. rājeva rājānati. panthā iva pathīnati॥
Bālamanoramā1: anunāsikasya. aṅsyetyadhikṛtamanunāsikena viśeṣyate. tadantavidhiḥ. `nopadhāyāḥ Sū #491 See More
anunāsikasya. aṅsyetyadhikṛtamanunāsikena viśeṣyate. tadantavidhiḥ. `nopadhāyāḥṭa
ityata upadhāyā iti, `ḍhralope' ityato dīrgha iti cānuvartate. tadāha–
anunāsikāntasyetyādinā. idāmatīti. `halantebhya ācārakvip nāstī'ti
`hyasvanadyāpaḥ' iti sūtrabhāṣye spaṣṭamiti śabdenduśekhare sthitam. pathīnatīti.
pathinśabdātkvipi `anunāsikasye'ti ikārasya dīrghaḥ. idaṃ tu mādhavānurodhena.
kvibabhyupagame'pi tipi pathenatītyeva yuktam, `inha'nniti niyamena
dīrghā'prāpteḥ. na ca niyamasya antaraṅgatvāt?
`anunāsikasyeṭatyupadhādīrghāpatterityāhuḥ. devatītīti.
divśabdādācārakvibantācchapi laghūpadhaguṇaḥ. `naḥ kye' iti niyamena apadāntatvāt `diva
u'dityuttvaṃ neti bhāvaḥ. atra ūṭhīti. divśabdāt kvipi `cchvo'riti vakārasya
ūṭhi kṛte laghūpadhaguṇaṃ bādhitva paratvādikārasya yaṇi dyūśabdācchapi ūkārasya guṇe
avādeśe ca dyavatīti rūpamucitamityarthaḥ. cakāviti. kaśabdātkvibantālliṭi ṇali
dvitve cutve caka a iti sthite kakārādakārasya ato lopātparatvādvṛddhau ākāre `āta
au ṇalaḥ' ityauttve vṛddhirekādeśa iti bhāvaḥ. mādhavastviti. caka a iti sthite
pūrvavipratiṣedhādvṛdiṃ?dha bāditvā kakārādakārasya ato lope kṛte ṇalo'kāreṇa saha caka a
iti rūpamityarthaḥ. nacaivaṃ sati a ivācarati ati, au, aturityatrāpi liṭi `ata āde'riti
dīrghaṃ bādhitvā ato lopaḥ syāditi vacyaṃ, `ṇyallopā'viti
pūrvavipratiṣedhalabhyo'to lopaḥ saṃnihitameva `akṛtsārve'ti dīrghaṃ bādhate, nanu `ata
āde'riti dīrghamapi, `anantarasye'ti nyāyāditi mādhavāśaya ityāhuḥ. tadanākarameveti.
anekāctvā'bhāvāditi bhāvaḥ. vastutastu `pratyayagrahaṇamapanīye'tyasya bhāṣye
adarśanāt pratyayāntatvādāmbhavatyeveti yuktamevetyanupadamevoktam.
Bālamanoramā2: anunāsikasya kvijhaloḥ kṅiti 491, 6.4.15 anunāsikasya. aṅsyetyadhikṛtamanunāsike See More
anunāsikasya kvijhaloḥ kṅiti 491, 6.4.15 anunāsikasya. aṅsyetyadhikṛtamanunāsikena viśeṣyate. tadantavidhiḥ. "nopadhāyāḥṭa ityata upadhāyā iti, "ḍhralope" ityato dīrgha iti cānuvartate. tadāha--anunāsikāntasyetyādinā. idāmatīti. "halantebhya ācārakvip nāstī"ti "hyasvanadyāpaḥ" iti sūtrabhāṣye spaṣṭamiti śabdenduśekhare sthitam. pathīnatīti. pathinśabdātkvipi "anunāsikasye"ti ikārasya dīrghaḥ. idaṃ tu mādhavānurodhena. kvibabhyupagame'pi tipi pathenatītyeva yuktam, "inha"nniti niyamena dīrghā'prāpteḥ. na ca niyamasya antaraṅgatvāt? "anunāsikasyeṭatyupadhādīrghāpatterityāhuḥ. devatītīti. divśabdādācārakvibantācchapi laghūpadhaguṇaḥ. "naḥ kye" iti niyamena apadāntatvāt "diva u"dityuttvaṃ neti bhāvaḥ. atra ūṭhīti. divśabdāt kvipi "cchvo"riti vakārasya ūṭhi kṛte laghūpadhaguṇaṃ bādhitva paratvādikārasya yaṇi dyūśabdācchapi ūkārasya guṇe avādeśe ca dyavatīti rūpamucitamityarthaḥ. cakāviti. kaśabdātkvibantālliṭi ṇali dvitve cutve caka a iti sthite kakārādakārasya ato lopātparatvādvṛddhau ākāre "āta au ṇalaḥ" ityauttve vṛddhirekādeśa iti bhāvaḥ. mādhavastviti. caka a iti sthite pūrvavipratiṣedhādvṛdiṃ()dha bāditvā kakārādakārasya ato lope kṛte ṇalo'kāreṇa saha caka a iti rūpamityarthaḥ. nacaivaṃ sati a ivācarati ati, au, aturityatrāpi liṭi "ata āde"riti dīrghaṃ bādhitvā ato lopaḥ syāditi vacyaṃ, "ṇyallopā"viti pūrvavipratiṣedhalabhyo'to lopaḥ saṃnihitameva "akṛtsārve"ti dīrghaṃ bādhate, nanu "ata āde"riti dīrghamapi, "anantarasye"ti nyāyāditi mādhavāśaya ityāhuḥ. tadanākarameveti. anekāctvā'bhāvāditi bhāvaḥ. vastutastu "pratyayagrahaṇamapanīye"tyasya bhāṣye adarśanāt pratyayāntatvādāmbhavatyeveti yuktamevetyanupadamevoktam.
Tattvabodhinī1: anunāsikasya. `aṅgasye'ti viśeṣyasannidhānāttadantalābhaḥ. `ḍhralope039; Sū #421 See More
anunāsikasya. `aṅgasye'ti viśeṣyasannidhānāttadantalābhaḥ. `ḍhralope' ityato
dīrghagrahaṇaṃ, `nopadhāyāḥ' ityata upadhāgrahaṇaṃ cānuvartate. tadāha-
- anunāsikāntasyetyādi. jhalādāviti. etacca `yasminvidhistadādāvalgrahaṇe' iti
paribhāṣayā labhyate. jhalādau kiti śānto dānta ityudāharaṇaṃ, ṅiti tu yaṅ luki– tasi
śaṃśāntaḥ daṃdāntaḥ. pathīnatīti. antaraṅgatvāddīrghastato na guṇa ityāhuḥ. `inha'
nnityanena śāveveti niyamāddīrghābhāve guṇe sati `pathenatī'nniti niyamo, na tu
pathyādīnām. eteṣāṃ tu śau parataḥ supanthānītyādāvupadhādīrghapravṛttāvapi
`ito'tsarvanāmasthāne' ityatve kṛte `inha' nniti niyamā'pravṛtteḥ. anyathā
panthānau panthāna iti na sidhyet. tathā ca pathīnatītyātyādyeva sādhvityapare. devatīti
mādhava iti. apadāntatvāddiva unna. atreti. laghūpadhaguṇaṃ bādhitvāntaraṅgatvādūṭhi
yaṇ. tasminkartavye bahiraṅgasyāpyūṭho nā'siddhatvaṃ, `nājānantarye' iti
niṣedhāt. na ca varṇādāṅgasya balīyastvādyaṇaṃ bādhitvā laghūpadhaguṇaḥ syāditi vācyaṃ,
vyāśrayatvāt. ata eva siverauṇādike napratyaye syonaśabdaḥ sidhyatīti bhāvaḥ. ka
iveti. ko– brāhṛā. caka itīti. nanvevamau aturityatrāpi `ata ādeḥ' iti dīrghaṃ
bādhitvā `ato lopa' eva syāditi cet. atrāhuḥ– `ṇyallopau' iti vacanena jāyamāno
yo'to lopaḥ sa tu sannihitameva `akṛtsārve'ti dīrghaṃ bādhate, anantarasyeti
nyāyāt, na tu vyavahitamapi `ata āde'riti dīrghamiti mādhavāśānnānena tadgranthasya
virodha iti. anākarameveti. anekāctvā'bhāvādityarthaḥ. anye tu bhāṣye
`pratyayagrahaṇamanīye' ityanuktatvātpratyayāntatayā svāmāsetyādi rūpaṃ
śuddhamevetyāhuḥ.
Tattvabodhinī2: anunāsikas kvijhaloḥ kṅiti 421, 6.4.15 anunāsikasya. "aṅgasye"ti viśeṣ See More
anunāsikas kvijhaloḥ kṅiti 421, 6.4.15 anunāsikasya. "aṅgasye"ti viśeṣyasannidhānāttadantalābhaḥ. "ḍhralope" ityato dīrghagrahaṇaṃ, "nopadhāyāḥ" ityata upadhāgrahaṇaṃ cānuvartate. tadāha-- anunāsikāntasyetyādi. jhalādāviti. etacca "yasminvidhistadādāvalgrahaṇe" iti paribhāṣayā labhyate. jhalādau kiti śānto dānta ityudāharaṇaṃ, ṅiti tu yaṅ luki-- tasi śaṃśāntaḥ daṃdāntaḥ. pathīnatīti. antaraṅgatvāddīrghastato na guṇa ityāhuḥ. "inha" nnityanena śāveveti niyamāddīrghābhāve guṇe sati "pathenatī"nniti niyamo, na tu pathyādīnām. eteṣāṃ tu śau parataḥ supanthānītyādāvupadhādīrghapravṛttāvapi "ito'tsarvanāmasthāne" ityatve kṛte "inha" nniti niyamā'pravṛtteḥ. anyathā panthānau panthāna iti na sidhyet. tathā ca pathīnatītyātyādyeva sādhvityapare. devatīti mādhava iti. apadāntatvāddiva unna. atreti. laghūpadhaguṇaṃ bādhitvāntaraṅgatvādūṭhi yaṇ. tasminkartavye bahiraṅgasyāpyūṭho nā'siddhatvaṃ, "nājānantarye" iti niṣedhāt. na ca varṇādāṅgasya balīyastvādyaṇaṃ bādhitvā laghūpadhaguṇaḥ syāditi vācyaṃ, vyāśrayatvāt. ata eva siverauṇādike napratyaye syonaśabdaḥ sidhyatīti bhāvaḥ. ka iveti. ko-- brāhṛā. caka itīti. nanvevamau aturityatrāpi "ata ādeḥ" iti dīrghaṃ bādhitvā "ato lopa" eva syāditi cet. atrāhuḥ-- "ṇyallopau" iti vacanena jāyamāno yo'to lopaḥ sa tu sannihitameva "akṛtsārve"ti dīrghaṃ bādhate, anantarasyeti nyāyāt, na tu vyavahitamapi "ata āde"riti dīrghamiti mādhavāśānnānena tadgranthasya virodha iti. anākarameveti. anekāctvā'bhāvādityarthaḥ. anye tu bhāṣye "pratyayagrahaṇamanīye" ityanuktatvātpratyayāntatayā svāmāsetyādi rūpaṃ śuddhamevetyāhuḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents