1/22:katham idam vijñāyate |
2/22:ukārāt pratyayāt iti āhosvit ukārāntāt pratyayāt iti |
3/22:kim ca ataḥ |
4/22:yadi vijñāyate ukārāt pratyayāt iti siddham tanu kuru |
5/22:cinu sunu iti na sidhyati |
6/22:atha vijñāyate ukārāntāt pratyayāt iti siddham cinu sunu iti |
7/22:tanu kuru na sidhyati |
8/22:tathā asaṃyogapūrvagrahaṇena iha eva paryudāsaḥ syāt : takṣṇuhi , akṣṇuhi |
9/22:āpnuhi śaknuhi iti atra na syāt |
10/22:yathā icchasi tathā astu |
11/22:astu tāvat ukārāt pratyayāt iti |
12/22:katham cinu sunu iti |
13/22:tadantavidhinā bhaviṣyati |
14/22:atha vā punaḥ astu ukārāntāt pratyayāt iti |
15/22:katham tanu kuru iti |
16/22:vyapdeśivadbhāvena bhaviṣyati |
17/22:yat api ucyate tathā asaṃyogapūrvagrahaṇena iha eva paryudāsaḥ syāt : takṣṇuhi , akṣṇuhi |
18/22:āpnuhi śaknuhi iti atra na syāt iti |
19/22:na asmābhiḥ asaṃyogapūrvagrahaṇena ukārāntam viśeṣyate |
20/22:kim tarhi |
21/22:ukāraḥ |
22/22:ukāraḥ yaḥ asaṃyogapūrvaḥ tadantāt pratyayāt iti |

1/9:utaḥ ca pratyayāt chandovāvacanam |*
2/9:utaḥ ca pratyayāt iti atra chandasi vā iti vaktavyam |
3/9:ava sthira tanuhi yātujunām |
4/9:dhinuhi yajñam dhinuhi yajñapatim |
5/9:tena mā bhāginam kṛṇuhi |
6/9:uttarārtham ca |*
7/9:ke cit tāvat āhuḥ chandograhaṇam kartavyam iti |
8/9:apare āhuḥ : vāvacanam kartavyam iti |
9/9:lopaḥ ca asya anyaratasyām mvoḥ iti atra anyaratasyāṅgrahaṇam na kartavyam bhavati |

ukāro yo 'saṃyogapūrvaḥ tadantāt pratyayāduttarasya herluk bhavati. cinu. sunu. kuru. utaḥ iti kim? lunīhi. punīhi. pratyayātiti kim? yuhi. ruhi. asaṃyogapūrvātiti kim? prāpnuhi. rādhnuhi. takṣṇuhi. utaśca pratyayāc chandovāvacanam. utaśca pratyayādityatra chandasi vā iti vaktavyam. ātanuhi yātudhānān. dhinuhi yajñapatim. tena mā bhaginaṃ kṛṇu.

utaś ca pratyayādasaṃyogapūrvāt 6.4.106 ukāro yo 'saṃyogapūrvaḥ tadantāt pratyayāduttarasya herluk bhavati. cinu. sunu. kuru. utaḥ iti kim? lunīhi. punīhi. pratyayātiti kim? yuhi. ruhi. asaṃyogapūrvātiti kim? prāpnuhi. rādhnuhi. takṣṇuhi. utaśca pratyayāc chandovāvacanam. utaśca pratyayādityatra chandasi vā iti vaktavyam. ātanuhi yātudhānān. dhinuhi yajñapatim. tena mā bhaginaṃ kṛṇu.

utaśca pratyayādasaṃyogapūrvāt?. , 6.4.106 "ukāro yo'saṃyogapūrvaḥ" iti. avidyamānaḥ saṃyogaḥ pūrvo yasmāsta tathoktaḥ. etenāsaṃyogapūrvagrahaṇamakāraviśeṣaṇamiti darśayati. sa evaṃ vidha ukāraḥ pratyayasya viseṣaṇam(), viśeṣaṇena ca tadantavidhirbhavatītyāha--"tadantāt()" ityādi. kimarthaṃ punastadantadidhirabyupagamyate? "sun? cinvityatra yathā syāt astvetat? prayojanam(), ayaṃ tu doṣaḥ--tanu, kurvityatra na prāpnoti, atra hrukāra eva pratyayaḥ na tadantaḥ? atrāpi vyapadeśivadbhāvena tadantattvaṃ pratyayasyāstītyadoṣaḥ. "kuru" iti. dhātorguṇe raparatve ca kṛte "ata utsārvadhātuke" 6.4.110 ityuttvam(). "taruṇuhi" iti. "tūnūkaraṇe takṣaḥ" 3.1.76 iti śnuḥ. "cchandovāvacanam()" iti. abhidhāne'bhidheyopacārādvārtho vikalpo vāśabdena vivakṣitaḥ. ucyate vyākhyāyate'neneti vacanam(), vārthasya vacanaṃ vāvacanam(), chandasi vāvacanaṃ chandovāvacanamiti "saptamī" (2.1.40) iti yogavibhāgāt? samāsaḥ. "chandasi veti vaktavyam()" iti. chandasi viṣaye vikalpenāyaṃ vidhirbhavatītyetadartharūpaṃ vyākhyeyamityarthaḥ. tatredaṃ vyākhyānam()--uttarasūtre'nyatarasyāṃgrahaṇamubhayoryogayoḥ śeṣaḥ, sā ca vyavasthitavibhāṣā. tena chandasi viṣaye vikalpenāyaṃ vidhirbhavatīti. "dhinuhi, kṛṇuhi" iti. "hivi divi, dhivi, prīṇanārthāḥ" (dhā.pā.591-593), "kṛvi hiṃsākaraṇayoḥ" (dhā.pā.598) iditvānnum(), "dhinvikṛṇvyora ca" 3.1.80 ityupratyayaḥ, akāraścāntādeśaḥ, tasya "ato lopaḥ 6.4.48 iti lopaḥ॥

asaṃyogapūrvātpratyayoto herluk. śṛṇu, śṛṇutāt. śṛṇutam. śṛṇuta. guṇāvādeśau. śṛṇavāni. śṛṇavāva. śṛṇavāma. aśṛṇot. aśṛṇutām. aśṛṇvan. aśṛṇoḥ. aśṛṇutam. aśṛṇuta. aśṛṇavam. aśṛṇva, aśṛṇuva. aśṛṇma, aśṛṇuma. śṛṇuyāt. śṛṇuyātām. śṛṇuyuḥ. śṛṇuyāḥ. śṛṇuyātam. śṛṇuyāta. śṛṇuyām. śṛṇuyāva. śṛṇuyāma. śrūyāt. aśrauṣīt. aśroṣyat.. gamḷ gatau.. 20..

utaśca pratyayādasaṃyogapūrvāt 505, 6.4.106 asaṃyogapūrvātpratyayoto herluk. śṛṇu, śṛṇutāt. śṛṇutam. śṛṇuta. guṇāvādeśau. śṛṇavāni. śṛṇavāva. śṛṇavāma. aśṛṇot. aśṛṇutām. aśṛṇvan. aśṛṇoḥ. aśṛṇutam. aśṛṇuta. aśṛṇavam. aśṛṇva, aśṛṇuva. aśṛṇma, aśṛṇuma. śṛṇuyāt. śṛṇuyātām. śṛṇuyuḥ. śṛṇuyāḥ. śṛṇuyātam. śṛṇuyāta. śṛṇuyām. śṛṇuyāva. śṛṇuyāma. śrūyāt. aśrauṣīt. aśroṣyat॥ gamḷ gatau॥ 20॥

utaśca.herluksyāditi. `ciṇo lu'gityato`'to he'tityataśca tadanuvṛtteriti bhāvaḥ. loṭo mipi upratyaye vakārasya akāre ato lope dhinu mi iti sthite mernibhāvamāḍuttamasyetyāḍāgamaṃ ca bādhitvā paratvādukārasya `lopaścāsyānyatasyā'miti lopamāśaṅkyāha– nityatvādityādi. nibhāvasyāpyupalakṣaṇam. ukāralope kṛte akṛte ca nibhāvasya āḍāgamasya ca pravṛttyā nityatvādukāralopātpūrvameva nibhāvāḍāgamayoḥ kṛtayorukāralopasyā'prasaktau āṭaḥ pittvena ṅittvā'bhāvādukārasya guṇe'vādeśe ca dhinavānīti rūpamiti bhāvaḥ. adhinot. dhinuyāt. dhinvyāt. adhinvīt. adhinviṣyat. kṛṇotītyādīti. dhivivdarūpāṇīti bhāvaḥ. ayaṃ svādau ceti. kṛvirityarthaḥ. ava rakṣaṇeti. svāmyarthaḥ- ai\ufffdāryam. mā bhavānavīditi. `neṭī'ti na vṛddhiḥ. mavyādayo'vatyantāḥ parsamaipadino gatāḥ. dhāvu gatīti. udidayam. svaritediti. tataśca kartṛgāmini phale ātmanepadam, anyathā parasmaipadamita bhāvaḥ. athoṣmāntā iti. tatra `dhukṣe' tyārabhya kāsṛdhātoḥ prāk ṣakārāntāḥ. tatra kleśadhāturekaḥ śakārāntaḥ. dīkṣamauṇḍa\ufffdeti. ṇeṣṛdhāturṇopadeśaḥ. kāsṛdhātumārabhya īhadhātoḥ sakārāntāḥ. kāsāṃcakra iti. kāspratyayādityām. ṇāsṛdhāturṇasadhātuśca ṇopadeśaḥ. āṅa śasīti. āṅaḥ paraḥ śasidhāturicchāyāmityarthaḥ. īhetyārabhya kāśṛdhātuvarjaṃ ghuṣi kāntītyataḥ prāk– hakārāntāḥ. kāśṛdhātustu śakārāntaḥ. plihahadhāturadupadhaḥ. ūha vitarke iti. yuktyā arthanirṇayo vitarkaḥ. `anuktamapyūhati paṇḍito janaḥ' ityatra tu anudāttettvalakṣaṇātmanepadamanityamiti bodhyam. gāh?dhāturūdittvādveṭ. tadāha- -jagāhiṣe jaghākṣe iti. iḍabhāve jagāh se iti sthite `ho ḍhaḥ', `ekāca' iti bhaṣbhāvena gasya ghaḥ, `ṣa?ḍho'riti ḍhasya kaḥ, sasya ṣaḥ. jagāhiḍhve jagāhidhve iti. iṭpakṣe `vibhāṣeṭaḥ' iti ḍhatvavikalpaḥ. iḍabhāve tvāha– jaghāḍhva iti. jagāh?dhve iti sthite hasya ḍhaḥ, dhasya ṣṭutvena ḍhaḥ, gasya bhaṣ ghakāraḥ. pūrvasya ḍhasya `ḍho ḍhe lopaḥ' iti vakṣyamāṇo lopaḥ. ḍhalopasūtraṃ tvihaiva paṭhituṃ yuktam. gāhiteti. iṭpakṣe rūpam.

utaśca pratyayādasaṃyogapūrvāt 173, 6.4.106 utaśca.herluksyāditi. "ciṇo lu"gityato"'to he"tityataśca tadanuvṛtteriti bhāvaḥ. loṭo mipi upratyaye vakārasya akāre ato lope dhinu mi iti sthite mernibhāvamāḍuttamasyetyāḍāgamaṃ ca bādhitvā paratvādukārasya "lopaścāsyānyatasyā"miti lopamāśaṅkyāha-- nityatvādityādi. nibhāvasyāpyupalakṣaṇam. ukāralope kṛte akṛte ca nibhāvasya āḍāgamasya ca pravṛttyā nityatvādukāralopātpūrvameva nibhāvāḍāgamayoḥ kṛtayorukāralopasyā'prasaktau āṭaḥ pittvena ṅittvā'bhāvādukārasya guṇe'vādeśe ca dhinavānīti rūpamiti bhāvaḥ. adhinot. dhinuyāt. dhinvyāt. adhinvīt. adhinviṣyat. kṛṇotītyādīti. dhivivdarūpāṇīti bhāvaḥ. ayaṃ svādau ceti. kṛvirityarthaḥ. ava rakṣaṇeti. svāmyarthaḥ- ai()āryam. mā bhavānavīditi. "neṭī"ti na vṛddhiḥ. mavyādayo'vatyantāḥ parsamaipadino gatāḥ. dhāvu gatīti. udidayam. svaritediti. tataśca kartṛgāmini phale ātmanepadam, anyathā parasmaipadamita bhāvaḥ. athoṣmāntā iti. tatra "dhukṣe" tyārabhya kāsṛdhātoḥ prāk ṣakārāntāḥ. tatra kleśadhāturekaḥ śakārāntaḥ. dīkṣamauṇḍa()eti. ṇeṣṛdhāturṇopadeśaḥ. kāsṛdhātumārabhya īhadhātoḥ sakārāntāḥ. kāsāṃcakra iti. kāspratyayādityām. ṇāsṛdhāturṇasadhātuśca ṇopadeśaḥ. āṅa śasīti. āṅaḥ paraḥ śasidhāturicchāyāmityarthaḥ. īhetyārabhya kāśṛdhātuvarjaṃ ghuṣi kāntītyataḥ prāk--hakārāntāḥ. kāśṛdhātustu śakārāntaḥ. plihahadhāturadupadhaḥ. ūha vitarke iti. yuktyā arthanirṇayo vitarkaḥ. "anuktamapyūhati paṇḍito janaḥ" ityatra tu anudāttettvalakṣaṇātmanepadamanityamiti bodhyam. gāh()dhāturūdittvādveṭ. tadāha--jagāhiṣe jaghākṣe iti. iḍabhāve jagāh se iti sthite "ho ḍhaḥ", "ekāca" iti bhaṣbhāvena gasya ghaḥ, "ṣa()ḍho"riti ḍhasya kaḥ, sasya ṣaḥ. jagāhiḍhve jagāhidhve iti. iṭpakṣe "vibhāṣeṭaḥ" iti ḍhatvavikalpaḥ. iḍabhāve tvāha-- jaghāḍhva iti. jagāh()dhve iti sthite hasya ḍhaḥ, dhasya ṣṭutvena ḍhaḥ, gasya bhaṣ ghakāraḥ. pūrvasya ḍhasya "ḍho ḍhe lopaḥ" iti vakṣyamāṇo lopaḥ. ḍhalopasūtraṃ tvihaiva paṭhituṃ yuktam. gāhiteti. iṭpakṣe rūpam.

kṛvi. ayamiti. kṛṇotītyādirityarthaḥ. svādau hi kṛvītyayaṃdhāturna paṭha\ufffdte, kiṃtu kṛñ hiṃsāyāmiti. tasya ca parasmaipadeṣu sārvadhātuke kṛṇotītyādīni rūpāṇi tulyānīti phalito'rthaḥ. ava rakṣaṇe. ekonaviṃśatirarthāḥ. kāntiḥ– śobhā. dīptisteja ityāhuḥ. tṛptiḥ– icchānāśaḥ. svāmyarthaḥ- - svāmitvam. hiṃsā– hananam. ādānaṃ– grahaṇam?. na cātra dānamevārtho'stviti vācyam. `bhāge vṛddhau grahe vadhe' ityevamarthānāṃ viśiṣya bopadevena gaṇitatvanāt. bhikṣa. yācñālābhā'lābhāstrayo'rthāḥ. svāmī tu `kleśa avyaktāyāṃ vāci ce'ti paṭhitvā imāvapi bhikṣadhātorarthāviti manyate. `kliśa upatāpe' iti divādau. `kliśū vibādhane' iti kryādau. dīkṣa. pañcārthāḥ. īṣa gati. `gurośca halaḥ' ityapratyaye ṭāp. īṣā. manasa īṣā–manīṣā. śakandhvādiḥ. manīṣāmabhiniviṣṭaṃ manīṣitam. `prātipadikāddhātvarthe bahulamiṣṭhavacce'ti ṇici tadantāt ktaḥ. `īṣa uñche' ititu parasmaipadeṣu. hyasvādayaruāyaḥ. `iṣa gatau' divādiḥ. `iṣa icchāyāṃ' tudādiḥ. `iṣa ābhīkṣṇye' kryādiḥ. bhāsṛ dīptau. asya ṛdittvaṃ bhrājateriva taṅmātraphalakam. `bhrājabhāse'tyādinopadhāhyasvasya vikalpitatvāt. ṇasa kauṭilye. liṇnimittādeśāditvā'bhāvādetvam. nese. āṅaḥ śasi. `śaṃsu stutā'viti tu pasasmaipadiṣu vakṣyate. grasu glasu. `udito ve'ti ktvāyāṃ veṭ. grasitvā. grastvā. `yasya vibhāṣe'ti neṭ. grastaḥ. vehma jehma vāhma. ādya iti. vehaterati pratyaye vehacchabdo nipātitaḥ `poṭāyuvatī'ti sūtre iti bhāvaḥ. `vehadgarbhopaghātinī'. antya iti. bāhuśabdasya bhujaparyāyasya, `kṣubdhasvāntadhvānte'ti nipātitasya bāḍhaśabdasya ca nirvivādatvāditi bhāvaḥ. dantyoṣṭha\ufffdādī iti. `ubhāvapī'tyanuṣajyate. anudāttetvakṛtamātmanepadamanityam. tena `vavāha raktaṃ puruṣāstato jātāḥ saharuāśaḥ' iti siddham. na cātrā'rthāsaṅgatiḥ, dhātūnāmanekārthatvātpraruāvaṇārthakatve bādhakā'bhāvādityāhuḥ. ūha. kathaṃ tarhi `anuktamapyūhati paṇḍito janaḥ iti ?. atrāhuḥ— anudāttettvalakṣaṇasya taṅo'nityatvānna doṣa iti. gāhū. ūdittvādiḍvā. ihabhāve ḍhatvam. `ekācaḥ' iti bhaṣbhāvaḥ. `ṣaḍho kaḥ sī'ti kaḥ. kātparasya ṣatvam– jaghākṣe. `vibhāṣeṭaḥ' iti vā mūrdhanyaḥ. jagāhiḍhve. jagāhidhve. iḍabhāve tu bhaṣbhāva. `ḍho ḍhe lopaḥ' – jaghāḍhve. ḍhe kim ?. ūḍhaḥ. iha pūrvaṃ ḍhalopo mābhūt. kṛte tu ḍhegrahaṇe `ṣṭunā ṣṭu'rityasya āśrayāt siddhtavaṃ bhavatīti siddhamiṣṭamityāhuḥ.

utaśca pratyayādasaṃyogapūrvāt 147, 6.4.106 kṛvi. ayamiti. kṛṇotītyādirityarthaḥ. svādau hi kṛvītyayaṃdhāturna paṭha()te, kiṃtu kṛñ hiṃsāyāmiti. tasya ca parasmaipadeṣu sārvadhātuke kṛṇotītyādīni rūpāṇi tulyānīti phalito'rthaḥ. ava rakṣaṇe. ekonaviṃśatirarthāḥ. kāntiḥ-- śobhā. dīptisteja ityāhuḥ. tṛptiḥ-- icchānāśaḥ. svāmyarthaḥ-- svāmitvam. hiṃsā-- hananam. ādānaṃ-- grahaṇam(). na cātra dānamevārtho'stviti vācyam. "bhāge vṛddhau grahe vadhe" ityevamarthānāṃ viśiṣya bopadevena gaṇitatvanāt. bhikṣa. yācñālābhā'lābhāstrayo'rthāḥ. svāmī tu "kleśa avyaktāyāṃ vāci ce"ti paṭhitvā imāvapi bhikṣadhātorarthāviti manyate. "kliśa upatāpe" iti divādau. "kliśū vibādhane" iti kryādau. dīkṣa. pañcārthāḥ. īṣa gati. "gurośca halaḥ" ityapratyaye ṭāp. īṣā. manasa īṣā--manīṣā. śakandhvādiḥ. manīṣāmabhiniviṣṭaṃ manīṣitam. "prātipadikāddhātvarthe bahulamiṣṭhavacce"ti ṇici tadantāt ktaḥ. "īṣa uñche" ititu parasmaipadeṣu. hyasvādayaruāyaḥ. "iṣa gatau" divādiḥ. "iṣa icchāyāṃ" tudādiḥ. "iṣa ābhīkṣṇye" kryādiḥ. kāsāṃcakre iti. "kāspratyaye"tyām. bhāsṛ dīptau. asya ṛdittvaṃ bhrājateriva taṅmātraphalakam. "bhrājabhāse"tyādinopadhāhyasvasya vikalpitatvāt. ṇasa kauṭilye. liṇnimittādeśāditvā'bhāvādetvam. nese. āṅaḥ śasi. "śaṃsu stutā"viti tu pasasmaipadiṣu vakṣyate. grasu glasu. "udito ve"ti ktvāyāṃ veṭ. grasitvā. grastvā. "yasya vibhāṣe"ti neṭ. grastaḥ. vehma jehma vāhma. ādya iti. vehaterati pratyaye vehacchabdo nipātitaḥ "poṭāyuvatī"ti sūtre iti bhāvaḥ. "vehadgarbhopaghātinī". antya iti. bāhuśabdasya bhujaparyāyasya, "kṣubdhasvāntadhvānte"ti nipātitasya bāḍhaśabdasya ca nirvivādatvāditi bhāvaḥ. dantyoṣṭha()ādī iti. "ubhāvapī"tyanuṣajyate. anudāttetvakṛtamātmanepadamanityam. tena "vavāha raktaṃ puruṣāstato jātāḥ saharuāśaḥ" iti siddham. na cātrā'rthāsaṅgatiḥ, dhātūnāmanekārthatvātpraruāvaṇārthakatve bādhakā'bhāvādityāhuḥ. ūha. kathaṃ tarhi "anuktamapyūhati paṇḍito janaḥ iti?. atrāhuḥ--- anudāttettvalakṣaṇasya taṅo'nityatvānna doṣa iti. gāhū. ūdittvādiḍvā. ihabhāve ḍhatvam. "ekācaḥ" iti bhaṣbhāvaḥ. "ṣaḍho kaḥ sī"ti kaḥ. kātparasya ṣatvam-- jaghākṣe. "vibhāṣeṭaḥ" iti vā mūrdhanyaḥ. jagāhiḍhve. jagāhidhve. iḍabhāve tu bhaṣbhāva. "ḍho ḍhe lopaḥ" -- jaghāḍhve. ḍhe kim?. ūḍhaḥ. iha pūrvaṃ ḍhalopo mābhūt. kṛte tu ḍhegrahaṇe "ṣṭunā ṣṭu"rityasya āśrayāt siddhtavaṃ bhavatīti siddhamiṣṭamityāhuḥ.