Pāṇini 6.3.2

stokānmuktaḥ. alpānmuktaḥ. uttarapade iti kim? niṣkrāntaḥ stokāt nistokaḥ. anyārtham idam uttarapadagrahaṇam iha apyaluko nivṛtiṃ karoti ityevam arthaṃ lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣā na aśrayitavyā. alugadhikāraḥ prāgānaṅaḥ. uttarapadādhikāraḥ prāgaṅgādhikārāt. pañcamyāḥ stokā'dibhyaḥ

pañcamyāḥ stokādibhyaḥ 6.3.2 stokānmuktaḥ. alpānmuktaḥ. uttarapade iti kim? niṣkrāntaḥ stokāt nistokaḥ. anyārtham idam uttarapadagrahaṇam iha apyaluko nivṛtiṃ karoti ityevam arthaṃ lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣā na aśrayitavyā. alugadhikāraḥ prāgānaṅaḥ. uttarapadādhikāraḥ prāgaṅgādhikārāt. pañcamyāḥ stokā'dibhyaḥ 6.3.2. stokāntikadūrārthakṛcchrāṇi stokādīni, tebhyaḥ parasyāḥ pañcamyāḥ uttarapade aluk bhavati. stokānmuktaḥ. alpānmuktaḥ. antikādagataḥ abhyāśādāgataḥ. dūrādāgataḥ. viprakṛṣṭādāgataḥ. kṛcchrānmuktaḥ. samāse kṛte prātipadikatvāt supo luki prāpte pratiṣedhaḥ kriyate. dvivacanabahuvacanāntānāṃ tu stokādīnām anabhidhānāt samāsa eva na bhavati stokābhyāṃ muktaḥ, stokebhyo muktaḥ iti. tena atra na kadācidaikapadyam aikasvaryaṃ ca bhavati. brāhmaṇācchaṃsina upasaṅkhyānaṃ kartavyam. brāhmaṇadādāya śaṃsati iti brāhmaṇācchaṃsī iti. ṛtvigviśeṣasya rūḍhiriyam. tasya vyutpattirasatā satā vā avayavārthena kriyate.

pañcamyāḥ stokādibhyaḥ. , 6.3.2 stokādaya iti prātapadikagaṇeṣu na paṭha()nte. tasmāt? sūtraparipaṭhitā eveha grahītavyā iti darśayannāha--"stokāntikadurārthakṛcchrāṇi" ityādi. atha "karaṇe" ca" 2.3.33 ityādau sūtre ye paripaṭhitāḥ stākādayaste kasmānna gṛhrante? evaṃ manyate--"ṅaseḥ stokādibhyaḥ" iti vaktavye "pañcamyāḥ" iti bahutarākṣaranirdeśenaitat? sūcitam()--yeṣu stākādiṣu gṛhramāṇeṣu bahutaralakṣyasaṃgraho bhavati te grahītavyāḥ" iti. stokāntikadūrārthakṛcchrāṇītyeteṣveva ["dūrārtha" iti nāsti mudrite nyāsapāṭhe] gṛhramāṇeṣu bahutaralakṣyasaṃgraho bhavati, tatrārthagrahaṇāt(); na tvitareṣu. tasmādeṣāmeva grahaṇaṃ nyāvyamiti. kathaṃ punaratra luk? prāpnoti, yasmin? prāpte pratiṣedho'yaṃ kriyate? ityāha--"samāse kṛte" ityādi. samāse kṛte sati tasya "kṛttaddhitasamāsāśca" 1.2.46 iti prātipadikatvam(), ataḥ "supo dhātuprātipadikayoḥ" 2.4.71 iti supo luki prāpte pratiṣedho'yamucyate. kiṃ punaḥ kāraṇamekavacanāntānāṃ stokādīnāmalugudāhyiyate, na dvivacanabahuvacanāntānām()? ityāha--"dvivacanabahuvacanāntānām()" ityādi. vṛttau hi viśeṣaṇapadānyekatvādikāṃ saṃkhyāṃ vihāyābhedaikatvasaṃkhyāṃ pratipadyante. sā punaḥ sakhyānamātramanupāttasaṃkhyāviśeṣaṃ sāmānyabhūtam(); yata evamato vivakṣitārthānabhidhānādadvivacanabahuvacanāntanāṃ samāso na bhavatyeva. abhidhānalakṣaṇā hi kṛttaddhitasamāsā bhavantīti. "tena" ityādi. yata evaṃ dvivacanabahuvacanāntānāṃ stokādīnāṃ samāso na bhavati, tena stokābhyāṃ muktaḥ, stokebhyo mukta ityatra na kadācidaikapadyamaikasvarya ca bhavati. stokābhyāmityasmāddhi padānmukta ityetat? padamanyadevātyantabhinnam(), tathā stekebhya ityasmān? mukta ityetat(). svaro'pyatrāneka eva. tathā hi--"stokābhyām()" ityetat? prātipadikasvarema madhyodāttam(), "muktaḥ" ityetat? pratyayasvareṇāntodāttam(). evam? "stokebhyo muktaḥ" ityatrāpi nānāsvaratā veditavyā. mūlodāharaṇe tu samāse satyekapadyaṃ bhavati, svaro'pyeka eva. tathā hi--thāthādi6.2.143sūtreṇātrāntodāttatvam(). yadi dvivacanabahuvacanāntānāṃ samāso na bhavatīha tarhi kathaṃ bhavati--goṣucaraḥ varṣāsuja iti? vivakṣitārthābhidhānāt(). anabhidhānaṃ hrasamāse heturuktaḥ, iha tu vivakṣitārthasyārthasya bahuvacanasyābhidhānamastyeva. yatra hrabhedaikatvasaṃkhyopajāyate, tatra saṃkhyāviśeṣasyābhidhānaṃ na bhavati, na cātrābhedaikatvasaṃkhyopajāyate. tataśca vivakṣitārthābhidānādabhedaikatvasaṃkhyā nopapadyate. tathā hi--goṣucara ityatra gośabdo'psu vartate, sa cāpo'bhidadhāno bahutvasaṃkhyāviśiṣṭa evābhidadhāti, apśabdavat(). varṣāsuja iti--varṣāśabdo'pi kālaviśeṣe bahutvasaṃkhyāviśiṣṭa eva vartate. ataḥ prāpipadikenaiva bahutvasaṃkhyāyā āśritatvānnātrābhedaikatvasaṃkhyopajāyate. yadi tu jāyeta, tadā bahutvasaṃkhyā nivarteta, tataśca gośabdasya varṣāśabdasya ca yaḥ prātipadikārto'bhipretaḥ sa iha na gamyeta. tasmānmābhūdgośabdavarṣāśabdayorabhipretasyārthasyānavagatiriti nātrābhedaikatvasaṃkhyopajāyate. tataśca vivakṣitārthābhidhānād goṣucaraḥ, varṣāsuja ityatra bhavatyeva samāsaḥ. "brāāhraṇācchaṃsina upasaṃkhyānaṃ kartavyam()" iti. brāāhṛṇācchaṃsīti yo'yaṃ śabdastasyopasaṃkhyānaṃ pratipādanaṃ kartavyamityarthaḥ. kiṃ punaratra na sidhyati? pañcamīti. brāāhṛṇaśabdenātrādhyayanaviśeṣa ucyate, taṃ śaṃsati=kathayati yaḥ saḥ brāāhṛṇācchaṃsīti tācchiliko ṇiniḥ. atra brāāhṛṇaśabdāt? "karmaṇi dvitīyā" 2.3.2 iti dvitīyāyāṃ prāptāyāṃ pañcamyupasaṃkhyeyā. alukpunaḥ "tatpuruṣe kṛti bahulam()" 6.3.13 ityeva siddhaḥ. yadā tu brāāhṛṇādākṛṣyāvayavamarthaṃ vā śaṃsatīti vivakṣyate, tadā pañcamyapi nopasaṃkhyeyā. "apādāne pañcamī" 2.3.28 ityevameva tasyāḥ siddhatvāt(). kathaṃ punaratrāsatā pañcamyarthena vyutpattiḥ kriyate? ityāha--"kratvigviśeṣa" ityādi. rūḍhiḥ=prasiddhiḥ, saṃjñeti yāvat(). tasyā ityanena rūḍhimātraṃ pratyavamṛśyate, na tu brāāhṛṇācchaṃsītyayaṃ rūḍhiśabdaḥ. rūḍhiśabdaḥ kasyācideva ṛtvigviśeṣasya vācakaḥ, tatraiva tasya saṃjñātvena praṇītatvāt(). tasmāt? tasyāpyasatā satā vāvayavārthena vyutpattiḥ kriyate. tatra yadi brāāhṛṇaṃ śaṃsatītyayamartho vivakṣyate, tadā pañcamyarthasyāpādānasyābhāvādasatāvayavārthena vyutpattiḥ kriyate. yada#ā tu brāāhṛṇādavayabārthaṃ vā gṛhītvā śaṃsatītyayamartho vivakṣyate, tadā pañcamyarthasya bhāvāt? satā॥

aluguttarapade. stokānmuktaḥ. antikādāgataḥ. abhyāśādāgataḥ. dūrādāgataḥ. kṛcchrādāgataḥ..

pañcamyāḥ stokādibhyaḥ 933, 6.3.2 aluguttarapade. stokānmuktaḥ. antikādāgataḥ. abhyāśādāgataḥ. dūrādāgataḥ. kṛcchrādāgataḥ॥

pañcamyāḥ stokādibhyaḥ. ebhya iti. stokādibhyaḥ parā yā pañcamī tasyā `supo dhātu' iti luṅ na syādityarthaḥ. uttarapade iti. uttaraśabdaḥ samāsacaramāvayave rūḍhaḥ, `pade' ityeva siddhe uttaragrahaṇāt. stokānmukta iti. evamalpānmuktaḥ. `stokāntikadūrārthakṛcchrāṇi ktene'ti samāsaḥ. atra pañcamyā aluk. evamiti. ādipadena samāsavidhau gṛhītānāmantikādīnāṃ grahaṇāditi bhāvaḥ. antikādāgataḥ, abhyāśādāgataḥ, dūrādāgataḥ, viprakṛṣṭādāgataḥ, kṛcchrādāgataḥ. niḥstoka iti. `nirādayaḥ krāntādyarthe pañcamye'ti samāsaḥ. atra stokaśabdasya uttarapadaparakatvā'bhāvātpañcamyā aluk na. `stokānmuktaḥ' ityādau samāsaprayojanaṃ tu samāsasvaraḥ, sarvasmātstokānmukta iti viśeṣaṇayogā'bhāvaśca. kiṃca stokānmuktasyāpatyaṃ staukāmuktirityādau samudāyāttaddhitotpattiśca. stokānmuktau, stokānmuktā iti dvibahavacanāntairna samāsaḥ, anabhidhānāditi bhāṣye spaṣṭam. brāāhṛṇāni śaṃsatītyarthe kathaṃ pañcamī ?. vidhāyakavākyāni hi brāāhṛṇaśabdenocyante, `karmacodanā brāāhṛṇāni' iti kalpasūtrāt, `śeṣe brāāhṛṇaśabdaḥ' iti mantrabhinnavedabhāge brāāhṇaśabdasya jaimininā saṅketitatvācca. etādṛśabrāāhṛṇabhāgasya na klāpi śaṃsanaṃ vihitam `ṛcaḥ śaṃsati nividaḥ śaṃsatī'ti śrutiṣvityata āha–brāāhṛṇe iti. śastrāṇīti. ṛcā nividāṃ ca saṅghaḥ śastram. upacārāditi. lakṣaṇayetyarthaḥ. dvitīyārthe iti. pañcamyā alugupasaṅkhyānabalādeva dvitīyārthe pañcamītyarthaḥ.

pañcamyāḥ stokādibhyaḥ 944, 6.3.2 pañcamyāḥ stokādibhyaḥ. ebhya iti. stokādibhyaḥ parā yā pañcamī tasyā "supo dhātu" iti luṅ na syādityarthaḥ. uttarapade iti. uttaraśabdaḥ samāsacaramāvayave rūḍhaḥ, "pade" ityeva siddhe uttaragrahaṇāt. stokānmukta iti. evamalpānmuktaḥ. "stokāntikadūrārthakṛcchrāṇi ktene"ti samāsaḥ. atra pañcamyā aluk. evamiti. ādipadena samāsavidhau gṛhītānāmantikādīnāṃ grahaṇāditi bhāvaḥ. antikādāgataḥ, abhyāśādāgataḥ, dūrādāgataḥ, viprakṛṣṭādāgataḥ, kṛcchrādāgataḥ. niḥstoka iti. "nirādayaḥ krāntādyarthe pañcamye"ti samāsaḥ. atra stokaśabdasya uttarapadaparakatvā'bhāvātpañcamyā aluk na. "stokānmuktaḥ" ityādau samāsaprayojanaṃ tu samāsasvaraḥ, sarvasmātstokānmukta iti viśeṣaṇayogā'bhāvaśca. kiṃca stokānmuktasyāpatyaṃ staukāmuktirityādau samudāyāttaddhitotpattiśca. stokānmuktau, stokānmuktā iti dvibahavacanāntairna samāsaḥ, anabhidhānāditi bhāṣye spaṣṭam. brāāhṛṇācchaṃsina upasaṅkhyānamiti. "pañcamyā alu"giti śeṣaḥ. nanu brāāhṛṇāni śaṃsatītyarthe kathaṃ pañcamī?. vidhāyakavākyāni hi brāāhṛṇaśabdenocyante, "karmacodanā brāāhṛṇāni" iti kalpasūtrāt, "śeṣe brāāhṛṇaśabdaḥ" iti mantrabhinnavedabhāge brāāhṇaśabdasya jaimininā saṅketitatvācca. etādṛśabrāāhṛṇabhāgasya na klāpi śaṃsanaṃ vihitam "ṛcaḥ śaṃsati nividaḥ śaṃsatī"ti śrutiṣvityata āha--brāāhṛṇe iti. śastrāṇīti. ṛcā nividāṃ ca saṅghaḥ śastram. upacārāditi. lakṣaṇayetyarthaḥ. dvitīyārthe iti. pañcamyā alugupasaṅkhyānabalādeva dvitīyārthe pañcamītyarthaḥ.

halaḥ. ra`saṃprasāraṇasye'tyanuvartate. `aṅgasye'tyavayavaṣaṣṭhī. `hala' iti pañcamī. tadetadāha–aṅgāvayavāditi. aṅgāvayavātkim ?. nirutam. durutam. tadantāṅgasya kim ?. vidhyati. kṣīṣ hiṃsāyām. ṣittvādaṅ. `kṣiyā'. `heti kṣiyāyām'. `kṣiyāśī'rityādau `kṣiyā dharmavyatikrama ācārabheda' iti vakṣyati. dīrghanirdeśasāmathryāditi. nanu dīrghagrahaṇenā'ṅgavṛttapirabhāṣā jñāpyata ityākare sthitam. anyathā jñājanorjaṃ vidadhyāt, `ato dīrgho yañī'ti dīrghasiddheḥ. tathā ca dīrghanirdeśasāmathryasyopakṣayātkathamiha hyasvā'bhāvasiddhiriti cet. atrāhuḥ- - hyasvā'bhāve satyeva dīrghanirdeśa uktaparabhāṣāyā jñāpakaḥ. sati tu hyasve punaraṅgakāryaṃ pravṛttameveti na jñāpakaḥ. tathā ca hyasvā'bhāvasiddhau na kiṃcidbādhakamiti. kiṃca `aṅgavṛtte punaraṅgavṛttāvavidhi'rityeva paribhāṣāśarīram. tañcoktajñāpakātsiddham. yadi tu `bhyaso bhya'miti sūtre bhāṣye pariniṣṭhitasyetyeva pāṭhastarhi svatantramevedaṃ vacanaṃ na tu jñāpakamiti pakṣo'pi yuṣmadasmacchabdagatamanoramāgrantādavagamyate. ta\ufffdsmastu pakṣe dīrghagrahaṇasāmathryaṃ nopakṣīṇamiti samyagevāyaṃ grantha iti. keca#ittu saṃjñāpūrvakavidheranityatvānna hyasva iti vyākhyeyamityāhuḥ. badhnātīti. `aniditā'miti nalopaḥ. abhāntsīditi. `vadavraje'ti vṛddhiḥ. bhaṣbhāvaḥ. abānd?dhāmiti. `jhaṣastatho'riti tasya dhatvam. `jharo jharī'ti vā lopaḥ. vṛṅ saṃbhaktau. bhaktirbhajanam. śrantha. kittvapakṣe iti. `śranthigranthadambhisvañjīnāṃ liṭaḥ kittvaṃ ve'ti vyākaraṇāntaramityuktatvāt.

pañcamyāḥ stokādibhyaḥ 817, 6.3.2 stokānmukta iti. samāsaprayojanamaikapadyamaikasvaryaṃ, viśeṣayogā'bhāvaśca. kiṃca stokānmuktasyāpatyaṃ staukānmuktiḥ stokānamuktāyāḥ staukānmukteyaḥ iti samudāyāttaddhitotpattirapi prayojanam. na ca prāthamikasamāsikaluko niṣedhena caritārthatvādbāhrastaddhitanimitto lugdurvāra iti śaṅkyaṃ supo dhātu iti śāstrasyaikatvādaviśeṣeṇa lugdvyasyāpi niṣedhābhyupagamāt. iha stokāntike ti samāsaśāstrapaṭhitā eva stokādayo gṛhrante na tu karaṇe ca stokālpakṛcchre ti sūtrapaṭhitāḥ. samāse supo luki prasakte vidhīyamānenā'lukśāstreṇa samāsaśāstrapaṭhitānāmavilambenopasthitevryāptinyāyācca. stokāntiketyatra hrarthagrahaṇādanyānyapi bahūni gṛhrante. tadetanmanasi nidhāyāha-- evamiti. davivacanabahuvacanāntānāṃ tu samāso neṣyate, anabhidhānāt. tena stokābhyāṃ muktaḥ ityādau vākyameva.brāāhṛṇācchaṃsina upasaṅkhyānam. śastrāṇīti. pragītamantrasādhyaguṇiniṣṭhaguṇābhidhāṃ stotram, apragītamantrasādhyaguṇaniṣṭhaguṇābhidhānaṃ śastramitiyājñikānāṃ vyavahāraḥ.