Kāśikāvṛttī1: anyeṣām api dīrgho dṛśyate, sa śiṣṭaprayogādanugantavyaḥ. yasya dīrghatvaṃ vihit See More
anyeṣām api dīrgho dṛśyate, sa śiṣṭaprayogādanugantavyaḥ. yasya dīrghatvaṃ vihitaṃ,
dṛśyate ca prayoge, tadanena kartavyam. keśākeśi. kacākaci. jalāṣāṭ. nārakaḥ pūruṣaḥ.
śuno dantadaṃṣṭrākarṇakundavarāhapucchapadeṣu. śvādantaḥ. śvādaṃṣṭraḥ. śvākarṇaḥ.
śvākundaḥ. śvāvarāhaḥ. śvāpucchaḥ. śvāpadaḥ.
Kāśikāvṛttī2: anyeṣām api dṛśyate 6.3.137 anyeṣām api dīrgho dṛśyate, sa śiṣṭaprayogādanugant See More
anyeṣām api dṛśyate 6.3.137 anyeṣām api dīrgho dṛśyate, sa śiṣṭaprayogādanugantavyaḥ. yasya dīrghatvaṃ vihitaṃ, dṛśyate ca prayoge, tadanena kartavyam. keśākeśi. kacākaci. jalāṣāṭ. nārakaḥ pūruṣaḥ. śuno dantadaṃṣṭrākarṇakundavarāhapucchapadeṣu. śvādantaḥ. śvādaṃṣṭraḥ. śvākarṇaḥ. śvākundaḥ. śvāvarāhaḥ. śvāpucchaḥ. śvāpadaḥ.
Nyāsa2: anyeṣāmapi dṛśyate. , 6.3.136 ṛcīti nivṛttam(). "keśākeśi" iti. keśeṣu See More
anyeṣāmapi dṛśyate. , 6.3.136 ṛcīti nivṛttam(). "keśākeśi" iti. keśeṣu keśeṣu gṛhītvedaṃ yuddhaṃ vṛ()ttamiti "tatra tena" (2.2.27) ityādinā bahuvrīhiḥ "ic? karmavyatihāre" (5.4.127) itīc? samāsāntaḥ. "jalāṣāṭ()" iti. jalaṃ sahata iti "chandasi sahaḥ" 3.2.63 iti ṣviḥ, "saheḥ ṣāḍaḥ ṣaḥ" 8.3.56 iti ṣatvam().
"()āādantaḥ" iti. śuno danta iti ṣaṣṭhīsamāsaḥ. "()āādaṃṣṭraḥ" iti. śuna iva daṃṣṭrā asyeti bahuvrīhiḥ. "()āākarṇaḥ" ityādayaḥ ṣaṣṭhītatpuruṣāḥ, bahuvrīhayo vā॥
Bālamanoramā1: anyeṣāmapi dṛśyate. anuvartate iti. ḍhralope ityata' iti śeṣaḥ.
`nahivṛtiv Sū #838 See More
anyeṣāmapi dṛśyate. anuvartate iti. ḍhralope ityata' iti śeṣaḥ.
`nahivṛtivṛṣī'tyādipūrvasūtroktādanyeṣāmapi dīrgho dṛśyata ityarthaḥ.
atiprasaṅgamāśaṅkyāha–karmavyatihāre bahuvrīhau pūrvapadāntasya dīrgha iti.
`bahuvrīhau cet karmavyatihāre eva pūrvapadāntasyaiva dīrgha' ityarthaḥ. tena
`turāṣā'ḍityādau dīrgo nirbādhaḥ. dṛśigrahaṇādayamartho labhyate. vakṣyata iti.
`ickarmavyatihāre iti sūtreṇe'ti śeṣaḥ. tiṣṭhadhuprabhṛtiṣviti. vṛttigrantha
evātra pramāṇam. avyayībhāvatvamiti. tatra `avyayībhāvaḥ' ityanuvṛtteriti bhāvaḥ.
avyayatvamiti. `avyayībhāvaśce ityanene'ti śeṣaḥ. `avyayādāpsupaḥ' iti subluk
tatphalamiti bhāvaḥ. gṛhītveti. `paraspara'miti śeṣaḥ. na ca keśagrahaṇasya
puruṣakartṛkatvāt pravṛtteśca yuddhakartṛkatvātsamānakartṛkatvā'bhāvātkathamiha
ktvāpratyaya iti vācyaṃ, gṛhītvetyanantaraṃ `sthitayo'rityadyāhārāt. tataśca
asya keśeṣu keśeṣvityanayogrrahaṇādyantarbhāvena vṛttighaṭakayoḥ samāse sati
subluk. pūrvapadasya dīrghaḥ. icsamāsāntaḥ. `yasyeti ce'tyakāralopaḥ.
avyayatvātsublugiti bhāvaḥ. anyapadārthavṛttitve'pi ekaseṣāpavādo'yaṃ
bahuvrīhisamāsaḥ, aprathamāntārthaśca, daṇḍaiśceti. asya ḍaṇḍaiḥ saḥ, tasya
daṇḍairayamityeva parasparaṃ prahmatya stitayoridaṃ yuddhaṃ pravṛttamiti vigrahārthaḥ.
daṇḍādaṇḍīti. daṇḍairdaṇḍairityanayoḥ praharaṇādyantarbhāvena samāsaghaṭakayoḥ samāse sati
subluk, pūrvapadasya dīrghaḥ, ic, `yasyeti ca' iti akāralopaḥ.
avyayatvātsubluk. bhuṣṭīmuṣṭīti. asya muṣṭibhiḥ saḥ, tasya
muṣṭibhiścāyamityevaṃ parasparaṃ prahmatya sthitayoridaṃ yuddhaṃ pravṛttamiti
vigrahaḥ. muṣṭa\ufffdā muṣṭa\ufffdā ityanayoḥ samāse sati sublugādi pūrvavat.
`muṣṭāmuṣṭī'ti pūrvapadāntasya ātvamapāṇinīyameva.\r\norguṇaḥ.
orityukārātṣaṣṭha\ufffdekavacanam. tena bhasyetyadhikṛtaṃ viśeṣyate. tadantavidhiḥ.
`nastaddhite' ityanuvartate. tadāha–uvarṇāntasyeti. bāhūbāhavīti. bāhau bāhau ca
parasparaṃ gṛhītvā sthitayoridaṃ yuddhaṃ pravṛttamiti vigrahaḥ. samāsaḥ, subluk,
pūrvapadasya dīrghaḥ , ic. `yasyeti ce'ti bādhitvā orguṇaḥ, avādeśaḥ.
avyayatvātsupo luk. nanu guṇa ukārasthāne bhavan sthāsāmyādokāra eva bhavati, tataśca
lāghavāt `oro'rityeva siddhe `guṇa' iti gurunirdeśo vyarthaṃ ityata āha–oroditi.
nacaivamapīha taddhitasaṃjñāpūrvakatvaṃ durvāramiti vācyaṃ, vidheyasamarpabakaṃ padaṃ yatra
saṃjñārūpaṃ sa eva saṃjñāpūrvakavidhirityabhyupagamāt. naca `o'diti taparastatkālasya
saṃjñeti vācyaṃ, vidhāyamānatvādeva tatkālatvasiddhyā takārasya uccāraṇārthatvāt.
svāyambhuvamiti. svayambhuvo'patyamityarthe aṇ, svāyaṃbhuvaḥ.
saṃjñāpūrvakatvenānityatvādorguṇā'bhāve uvaṅ, ādivṛddhiriti bhāvaḥ.
`svāyambhuva'miti pāṭhe tasyedamityaṇ. halena musaleneti. atra asarūpatvāddhalāmusalīti
na bhavatīti bhāvaḥ.
Bālamanoramā2: anyeṣāmapi dṛśyate 838, 6.3.136 anyeṣāmapi dṛśyate. anuvartate iti. ḍhralope ity See More
anyeṣāmapi dṛśyate 838, 6.3.136 anyeṣāmapi dṛśyate. anuvartate iti. ḍhralope ityata" iti śeṣaḥ. "nahivṛtivṛṣī"tyādipūrvasūtroktādanyeṣāmapi dīrgho dṛśyata ityarthaḥ. atiprasaṅgamāśaṅkyāha--karmavyatihāre bahuvrīhau pūrvapadāntasya dīrgha iti. "bahuvrīhau cet karmavyatihāre eva pūrvapadāntasyaiva dīrgha" ityarthaḥ. tena "turāṣā"ḍityādau dīrgo nirbādhaḥ. dṛśigrahaṇādayamartho labhyate. vakṣyata iti. "ickarmavyatihāre iti sūtreṇe"ti śeṣaḥ. tiṣṭhadhuprabhṛtiṣviti. vṛttigrantha evātra pramāṇam. avyayībhāvatvamiti. tatra "avyayībhāvaḥ" ityanuvṛtteriti bhāvaḥ. avyayatvamiti. "avyayībhāvaśce ityanene"ti śeṣaḥ. "avyayādāpsupaḥ" iti subluk tatphalamiti bhāvaḥ. gṛhītveti. "paraspara"miti śeṣaḥ. na ca keśagrahaṇasya puruṣakartṛkatvāt pravṛtteśca yuddhakartṛkatvātsamānakartṛkatvā'bhāvātkathamiha ktvāpratyaya iti vācyaṃ, gṛhītvetyanantaraṃ "sthitayo"rityadyāhārāt. tataśca asya keśeṣu keśeṣvityanayogrrahaṇādyantarbhāvena vṛttighaṭakayoḥ samāse sati subluk. pūrvapadasya dīrghaḥ. icsamāsāntaḥ. "yasyeti ce"tyakāralopaḥ. avyayatvātsublugiti bhāvaḥ. anyapadārthavṛttitve'pi ekaseṣāpavādo'yaṃ bahuvrīhisamāsaḥ, aprathamāntārthaśca, daṇḍaiśceti. asya ḍaṇḍaiḥ saḥ, tasya daṇḍairayamityeva parasparaṃ prahmatya stitayoridaṃ yuddhaṃ pravṛttamiti vigrahārthaḥ. daṇḍādaṇḍīti. daṇḍairdaṇḍairityanayoḥ praharaṇādyantarbhāvena samāsaghaṭakayoḥ samāse sati subluk, pūrvapadasya dīrghaḥ, ic, "yasyeti ca" iti akāralopaḥ. avyayatvātsubluk. bhuṣṭīmuṣṭīti. asya muṣṭibhiḥ saḥ, tasya muṣṭibhiścāyamityevaṃ parasparaṃ prahmatya sthitayoridaṃ yuddhaṃ pravṛttamiti vigrahaḥ. muṣṭa()ā muṣṭa()ā ityanayoḥ samāse sati sublugādi pūrvavat. "muṣṭāmuṣṭī"ti pūrvapadāntasya ātvamapāṇinīyameva.orguṇaḥ. orityukārātṣaṣṭha()ekavacanam. tena bhasyetyadhikṛtaṃ viśeṣyate. tadantavidhiḥ. "nastaddhite" ityanuvartate. tadāha--uvarṇāntasyeti. bāhūbāhavīti. bāhau bāhau ca parasparaṃ gṛhītvā sthitayoridaṃ yuddhaṃ pravṛttamiti vigrahaḥ. samāsaḥ, subluk, pūrvapadasya dīrghaḥ , ic. "yasyeti ce"ti bādhitvā orguṇaḥ, avādeśaḥ. avyayatvātsupo luk. nanu guṇa ukārasthāne bhavan sthāsāmyādokāra eva bhavati, tataśca lāghavāt "oro"rityeva siddhe "guṇa" iti gurunirdeśo vyarthaṃ ityata āha--oroditi. nacaivamapīha taddhitasaṃjñāpūrvakatvaṃ durvāramiti vācyaṃ, vidheyasamarpabakaṃ padaṃ yatra saṃjñārūpaṃ sa eva saṃjñāpūrvakavidhirityabhyupagamāt. naca "o"diti taparastatkālasya saṃjñeti vācyaṃ, vidhāyamānatvādeva tatkālatvasiddhyā takārasya uccāraṇārthatvāt. svāyambhuvamiti. svayambhuvo'patyamityarthe aṇ, svāyaṃbhuvaḥ. saṃjñāpūrvakatvenānityatvādorguṇā'bhāve uvaṅ, ādivṛddhiriti bhāvaḥ. "svāyambhuva"miti pāṭhe tasyedamityaṇ. halena musaleneti. atra asarūpatvāddhalāmusalīti na bhavatīti bhāvaḥ.
Tattvabodhinī1: anyeṣāmapi dṛśyate. atra prācā `dṛśigrahaṇātkarmavyatihāre bahuvrīhau
pūrvapadā Sū #733 See More
anyeṣāmapi dṛśyate. atra prācā `dṛśigrahaṇātkarmavyatihāre bahuvrīhau
pūrvapadāntasya dīrghatvam, ātvaṃ vā'naci' ityuktam. tatra `ātvaṃ
vā'ityapāṇinīyam. ataeva muṣṭāmuṣṭītyudāharaṇamapyaprāmāṇikameva. etacca manoramāyāṃ
spaṣṭam.
Tattvabodhinī2: anyeṣāmapi dṛśyate 733, 6.3.136 anyeṣāmapi dṛśyate. atra prācā "dṛśigrahaṇā See More
anyeṣāmapi dṛśyate 733, 6.3.136 anyeṣāmapi dṛśyate. atra prācā "dṛśigrahaṇātkarmavyatihāre bahuvrīhau pūrvapadāntasya dīrghatvam, ātvaṃ vā'naci" ityuktam. tatra "ātvaṃ vā"ityapāṇinīyam. ataeva muṣṭāmuṣṭītyudāharaṇamapyaprāmāṇikameva. etacca manoramāyāṃ spaṣṭam.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents