Grammatical Sūtra: पृषोदरादीनि यथोपदिष्टम् pṛṣodarādīni yathopadiṣṭam
Individual Word Components: pṛṣodarādīni yathopadiṣṭam Sūtra with anuvṛtti words: pṛṣodarādīni yathopadiṣṭam uttarapade (6.3.1 ) Type of Rule: vidhiPreceding adhikāra rule: 6.3.1 (1alug uttarapade)
Description:
The elision, augment and mutation of letters to be seen in ((pṛṣodara)) &c, though not found taught in treatises of Grammar, are valid, to that extent and in the mode, as taught by the usage of the sages. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
The class of compounds beginning with (°-ādī-n-i) pŕṣ-o-dara- `having a spotted belly' is introduced as currently taught (by the learned speakers: yath-o-pa-diṣ-ṭá-m). Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini Anuvṛtti: 6.3.1
Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona 1/33:pṛṣodarādīni iti ucyate | 2/33:kāni pṛṣodarādīni |3/33:pṛṣodaraprakārāṇi | 4/33:kāni punaḥ pṛṣodaraprakārāṇi | 5/33:yeṣu lopāgamavikārāḥ śrūyante na ca ucyante | See More
1/33:pṛṣodarādīni iti ucyate | 2/33:kāni pṛṣodarādīni | 3/33:pṛṣodaraprakārāṇi | 4/33:kāni punaḥ pṛṣodaraprakārāṇi | 5/33:yeṣu lopāgamavikārāḥ śrūyante na ca ucyante | 6/33:atha yathā iti kim idam | 7/33:prakāravacane thāl | 8/33:atha kim idam upadiṣṭāni iti | 9/33:uccāritāni | 10/33:kutaḥ etat | 11/33:diśiḥ uccāraṇakriyaḥ | 12/33:uccārya hi varṇān āha updiṣṭāḥ ime varṇāḥ iti | 13/33:kaiḥ punaḥ upadiṣṭāḥ | 14/33:śiṣṭaiḥ | 15/33:ke punaḥ śiṣṭāḥ | 16/33:vaiyākaraṇāḥ | 17/33:kutaḥ etat | 18/33:śāstrapūrvikā hi śiṣṭiḥ vaiyākaraṇāḥ ca śāstrajñāḥ | 19/33:yadi tarhi śāstrapūrvikā śiṣṭiḥ śiṣṭipūrvakam ca śāstram tat itaretarāśrayam bhavati | 20/33:itaretarāśrayāṇi ca na prakalpante | 21/33:evam tarhi nivāsataḥ ācārataḥ ca | 22/33:saḥ ca ācāraḥ āryāvartte eva | 23/33:kaḥ punaḥ āryāvarttaḥ | 24/33:prāk ādarśāt [R adarśanāt] pratyak kālakavanāt dakṣiṇena himavantam uttareṇa pāriyātram | 25/33:etasmin āryanivāse ye brāhmaṇāḥ kumbhīdhānyāḥ alolupāḥ agṛhyamāṇakāraṇāḥ kim cit antareṇa kasyāḥ cit vidyāyāḥ pāragāḥ tatrabhavantaḥ śiṣṭāḥ | 26/33:yadi tarhi śiṣṭāḥ śabdeṣu pramāṇam kim aṣṭādhyāyyā kriyate | 27/33:śiṣṭajñānārthā aṣṭādhyāyī | 28/33:katham punaḥ aṣṭādhyāyyā śiṣṭāḥ śakyāḥ vijñātum | 29/33:aṣṭādhyāyīm adhīyānaḥ anyam paśyati anadhīyānam ye atra vihitāḥ śabdāḥ tān prayuñjānam | 30/33:saḥ paśyati | 31/33:nūnam asya daivānugrahaḥ svabhāvaḥ vā yaḥ ayam na ca aṣṭādhyāyīm adhīte ye ca asyam vihitāḥ śabdāḥ tān prayuṅkte | 32/33:nūnam ayam anyān api jānāti | 33/33:evam eṣā śiṣṭajñānārthā aṣṭādhyāyī |
1/24:dikśabdebhyaḥ tīrasya tārabhāvaḥ vā |* 2/24:dikśabdebhyaḥ tīrasya tārabhāvaḥ vā vaktavyaḥ | 3/24:dakṣiṇatīram , dakṣiṇatāram |4/24:vācaḥ vāde ḍatvam valabhāvaḥ ca uttarapadasya iñi |* 5/24:vācaḥ vāde ḍatvam vaktavyam valabhāvaḥ ca uttarapadasya iñi vaktavyaḥ | 6/24:vāgvādasya apatyam vāḍvaliḥ |7/24:ṣaṣaḥ utvam datṛdaśasu uttarapadādeḥ ṣṭutvam ca |* 8/24:ṣaṣaḥ utvam vaktavyam uttarapadādeḥ ṣṭutvam ca vaktavyam | 9/24:ṣoḍaśan , ṣoḍaśa |10/24:dhāsu vā |* 11/24:dhāsu vā iti vaktavyam uttarapadādeḥ ṣṭutvam ca vaktavyam | 12/24:ṣoḍhā ṣaḍḍhā kuru | 13/24:atha kimartham bahuvacananirdeśaḥ kriyate na punaḥ dhāyām iti eva ucyate | 14/24:nānādhikaraṇavācī yaḥ dhāśabdaḥ tasya grahaṇam yathā vijñāyeta | 15/24:iha mā bhūt | 16/24:ṣaṭ dadhāti iti ṣaḍdhā iti |17/24:duraḥ dāśanāśadabhadhyeṣu |* 18/24:duraḥ dāśanāśadabhadhyeṣu utvam vaktavyam uttarapadādeḥ ca ṣṭutvam | 19/24:dūḍāśaḥ , dūṇāśaḥ , dūḍabhaḥ , dūḍhyaḥ |20/24:svaro rohatau chandasi |* 21/24:svaro rohatau chandasi utvam vaktavyam | 22/24:ehi tvam jāye svo rohāva | 23/24:pīvopavasanādīnām chandasi lopaḥ vaktavyaḥ | 24/24:pīvopavasanānām payopavasanānām śriyā idam |
Collapse Kielhorn/Abhyankar (III,173.19-174.15) Rohatak (IV,652-654) * Kātyāyana's Vārttikas
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1 : pṛṣodaraprakārāṇi śabdarūpāṇi, yeṣu lopāgamavarnavikārāḥ śāstreṇa na vih it āḥ
d ṛś See More
pṛṣodaraprakārāṇi śabdarūpāṇi, yeṣu lopāgamavarnavikārāḥ śāstreṇa na vihitāḥ
dṛśyante ca, tāni yathopadiṣṭāni sādhūni bhavanti. yāni yāni yathopadiṣṭāni,
śaṣṭairuccāritāni prayuktāni, tāni tathā eva anugantavyāni. pṛṣadudaraṃ yasya
pṛṣodaram. pṛṣadudvānaṃ yasya pṛṣodvānam. atra takāralopo bhavati. vārivāhakaḥ balāhakaḥ.
pūrvaśabdasya baśabda ādeśaḥ, uttarapadādeśca latvam. jīvanasya mūtaḥ jīmūtaḥ. vanaśabdasya
lopaḥ. śavānāṃ śayanam śmaśānam. śavaśabdasya śmādeśaḥ, śayanaśabdasya api śānaśabda ādeśaḥ.
ūrdhvaṃ khamasya iti ulūkhalam. ūrdhvakhaśabdayoḥ ulū khala ityetāvādeśau bhavataḥ. piśitāśaḥ
piśācaḥ. piśitāśaśabdayor yathāyogaṃ piśācaśabdau ādeśau. bruvanto 'syāṃ sīdanti iti
bṛsī. saderadhikaraṇe ḍaṭ pratyayaḥ. bruvacchabdasya copapadasya bṛśabda ādeśo bhavati.
mahyāṃ rauti iti mayūraḥ. rauteraci ṭilopaḥ. mahīśabdasya mayūbhāvaḥ. evamanye 'pi
aśvatthakapitthaprabhṛtayo yathāyogam anugantavyāḥ. dikśabdebhya uttarasya tīrasya
tārabhāvo vā bhavati. dakṣiṇatīram, dakṣiṇatāram. uttaratīram, uttaratāram. vāco vāde
ḍatvaṃ ca labhāvaśca uttarapadasya iñi pratyaye bhavati. vācaṃ vadati iti vāgvādaḥ.
tasyāpatyaṃ vaḍvāliḥ. ṣaṣa utvaṃ datṛdaśadhāsūttarapadādeṣṭutvaṃ ca bhavati. ṣaḍ dantā asya
ṣoḍan. ṣaṭ ca daśa ca ṣoḍaśa. dhāsu vā ṣaṣa utvaṃ bhavatyuttarapadādeśca ṣṭutvam. ṣoḍhā,
ṣaḍdhā kuru. bahuvacananirdeśo nānādhikaraṇavācino dhāśabdasya pratipattyarthaḥ. iha mā
bhūt, ṣaṭ dadhāti dhayati vā ṣaḍdhā iti. duro dāśanāśadabhadhyeṣūtvaṃ vaktavyam
uttarapadādeśca ṣṭutvam. kucchreṇa dāśyate nāśyate dabhyate ca yaḥ sa dūḍāśaḥ.
dūṇāśaḥ. dūḍabhyaḥ. dambheḥ khalbanunāsikalopo nipātanāt. duṣṭaṃ dhyāyati iti dūḍhyaḥ.
duḥśabdopapadasya dhyāyateḥ ātaścopasarge 6-1-136 iti kapratyayaḥ. svaro rohatau
chandasyutvaṃ vaktavyam. jāya ehi suvo rohāva. pīvopavasanādīnāṃ ca lopo vaktavyaḥ.
pīvopavasanānām. payopavasanānām. varṇāgamo varṇaviparyayaśca dvau cāparau varṇavikāranāśau.
dhātostadarthātiśayena yogastaducyate pañcavidhaṃ niruktam.
Kāśikāvṛttī2 : pṛṣodarā'dīni yathopadiṣṭam 6.3.109 pṛṣodaraprakārāṇi śabdarūpāṇi, yeṣu l op āg am See More
pṛṣodarā'dīni yathopadiṣṭam 6.3.109 pṛṣodaraprakārāṇi śabdarūpāṇi, yeṣu lopāgamavarnavikārāḥ śāstreṇa na vihitāḥ dṛśyante ca, tāni yathopadiṣṭāni sādhūni bhavanti. yāni yāni yathopadiṣṭāni, śaṣṭairuccāritāni prayuktāni, tāni tathā eva anugantavyāni. pṛṣadudaraṃ yasya pṛṣodaram. pṛṣadudvānaṃ yasya pṛṣodvānam. atra takāralopo bhavati. vārivāhakaḥ balāhakaḥ. pūrvaśabdasya baśabda ādeśaḥ, uttarapadādeśca latvam. jīvanasya mūtaḥ jīmūtaḥ. vanaśabdasya lopaḥ. śavānāṃ śayanam śmaśānam. śavaśabdasya śmādeśaḥ, śayanaśabdasya api śānaśabda ādeśaḥ. ūrdhvaṃ khamasya iti ulūkhalam. ūrdhvakhaśabdayoḥ ulū khala ityetāvādeśau bhavataḥ. piśitāśaḥ piśācaḥ. piśitāśaśabdayor yathāyogaṃ piśācaśabdau ādeśau. bruvanto 'syāṃ sīdanti iti bṛsī. saderadhikaraṇe ḍaṭ pratyayaḥ. bruvacchabdasya copapadasya bṛśabda ādeśo bhavati. mahyāṃ rauti iti mayūraḥ. rauteraci ṭilopaḥ. mahīśabdasya mayūbhāvaḥ. evamanye 'pi aśvatthakapitthaprabhṛtayo yathāyogam anugantavyāḥ. dikśabdebhya uttarasya tīrasya tārabhāvo vā bhavati. dakṣiṇatīram, dakṣiṇatāram. uttaratīram, uttaratāram. vāco vāde ḍatvaṃ ca labhāvaśca uttarapadasya iñi pratyaye bhavati. vācaṃ vadati iti vāgvādaḥ. tasyāpatyaṃ vaḍvāliḥ. ṣaṣa utvaṃ datṛdaśadhāsūttarapadādeṣṭutvaṃ ca bhavati. ṣaḍ dantā asya ṣoḍan. ṣaṭ ca daśa ca ṣoḍaśa. dhāsu vā ṣaṣa utvaṃ bhavatyuttarapadādeśca ṣṭutvam. ṣoḍhā, ṣaḍdhā kuru. bahuvacananirdeśo nānādhikaraṇavācino dhāśabdasya pratipattyarthaḥ. iha mā bhūt, ṣaṭ dadhāti dhayati vā ṣaḍdhā iti. duro dāśanāśadabhadhyeṣūtvaṃ vaktavyam uttarapadādeśca ṣṭutvam. kucchreṇa dāśyate nāśyate dabhyate ca yaḥ sa dūḍāśaḥ. dūṇāśaḥ. dūḍabhyaḥ. dambheḥ khalbanunāsikalopo nipātanāt. duṣṭaṃ dhyāyati iti dūḍhyaḥ. duḥśabdopapadasya dhyāyateḥ ātaścopasarge 6.1.131 iti kapratyayaḥ. svaro rohatau chandasyutvaṃ vaktavyam. jāya ehi suvo rohāva. pīvopavasanādīnāṃ ca lopo vaktavyaḥ. pīvopavasanānām. payopavasanānām. varṇāgamo varṇaviparyayaśca dvau cāparau varṇavikāranāśau. dhātostadarthātiśayena yogastaducyate pañcavidhaṃ niruktam.
Nyāsa2 : pṛṣodarādīni yathopadiṣṭam?. , 6.3.108 "ādiśabdaḥ prakāravacanaḥ&qu ot ; it i. See More
pṛṣodarādīni yathopadiṣṭam?. , 6.3.108 "ādiśabdaḥ prakāravacanaḥ" iti. yadyatrādiśabdo vyavasthāvacana āśrīyeta, tato, yānyeva gaṇe paṭha()nte teṣāmeva sādhutvaṃ syāt(), nānyeṣām(). prakāravacana ādiśabda āśrīyamāṇe satyaparipaṭhitānāmapimapi sādhubhāvo bhavatītyetat? sarva cetasi kṛtvā''viśabdo'yaṃ prakāravacana iti darśayannāha--"pṛṣodaraprakārāṇi" ityādi. prakāraḥ=sādṛśyam(). atastaddarśayitumāha--"yeṣu" ityādi. yathā pṛṣodaraśabde lopakāryaṃ śāstreṇāvihitaṃ dṛśyate, tathānyatrāpi lopādikāryaṃ śāstreṇāvihitaṃ dṛśyate. tāni ca pṛṣodaraprakārāṇi bhavanti. "yathopadiṣṭam()" iti. "yathā'sādṛśyate" 2.1.7 iti vīpasāyāmavyayībhāvaḥ. ata evāsya vivaraṇaṃ karoti--"yāni yānyupadiṣṭāni" ityādi. diśistroccāraṇakriyaḥ. upadiṣṭānyuccāritānīttayarthaḥ. kaiḥ punarupadiṣṭāni? śiṣṭaiḥ. śiṣṭāḥ punarācāranivāsādinā veditavyāḥ. "tāni tathaivānumantavyāni" iti. yathā taiḥ prayuktāni tathaiva tāni sādhutvenānumantavyānītyarthaḥ. yadi śiṣṭāḥ śabdeṣu pramāṇaṃ tada kimanayā'ṣṭādhyāyyā, śiṣṭavacanādeva hi śabdānāṃ sādhutvaṃ vijñāsyate? ucyate; śiṣṭaparijñānārthā'ṣṭādhyāyī. aṣṭādhyāyīmadhīyāno'nadhītāṣṭādhyāyīkamapi ye'syāmaṣṭādhyāyyāṃ vihitāḥ śabdāstān? prayañjānaṃ paśyannevamadhyavasyati--śiṣṭo'yamiti, na cāsāvaṣṭādhyāyīmadhītavān(), atha ca tasyāṃ ye vyutpāditāḥ śabdāstān? prayuṅkte, nūnamayamanyānapi jānāti---ityeṣā śiṣṭaparijñānārthā'ṣṭādhyāyī.
"evamanye'pi" ityādi. kapya()āmahīśabdepūpapadeṣu "supi sthaḥ" 3.2.4 iti tiṣṭhateḥ kapratyayaḥ. sakārasya takāraḥ kriyate. mahīśabdasyāpi hyasvatvam().
"dakṣiṇatāram()" iti. ṣaṣṭhīsamāsaḥ. "sarvanāmno vṛttimātre puṃvadbhāvo vaktavyaḥ" (vā.104) iti puṃvadbhāvaḥ. atha vā--dakṣiṇaśabdasyāyaṃ tīraśabdena ṣaṣṭhīsamāsaḥ.
"vācovāde" iti. vākyaśabdasya vādaśabda uttarapade parato ḍakārādeśo bhavati. uttarapadasya ca vādaśabdasya vala ityayamādeśo bhavatīñi pratyaye parata iti. vācaṃ vadatīti "karmaṇyaṇ()" 3.2.1--vāgvāda, tasyāpatyam? " ata iñ()" 4.1.95 vāṅvaliḥ.
"ṣaṣa utvam()" ityādi. ṣaṣśabdasyotvaṃ bhavati datṛ, daśa-ityetayoruttarapadayoḥ, uttarapadādeḥ ṣṭutvaṃ ca. ṣaṅ? dantā yasyeti bahuvrīhiḥ. "vayasa dantasya datṛ" 5.4.141 iti datrādeśaḥ--ṣoḍan(). ṣaṭ? ca daśa ceti dvandvaḥ--ṣoḍaśa.
"dhāsu vā" iti. utvatyaivāyaṃ vikalpaḥ. ṣṭutvaṃ tu nityameva bhavati. "ṣoḍhā, ṣaṅdhā" iti. "adhikaraṇavicāle ca" 5.3.43 iti dhāpratyayaḥ. atha kimarthaṃ dhāsviti bahuvacananirdeśaḥ kriyate? ityāha--"bahuvacananirdeśaḥ" ityādi. "ṣaṅdhā" iti. dhāño dheṭo vā striyāṃ "āto'nupasarge kaḥ" 3.2.3 iti kapratyayaḥ.
"dāśyate" itiṣa "dāśrṛ dāne" (dhā.pā.882), nāśyate" iti, "ṇaśa adarśane" (dhā.pā.1194), "dabhyate" iti, "dambha ["dambhu dambhane" (1270) iti dhātu pāṭhaḥ] dambhe--etebhyaḥ karmaṇi ghañ(). durśaśabdasya dāśaśabdādibhiḥ prādisamāse--dūḍāśaḥ dūṇāśaḥ, dūḍabhaḥ. "dambheranunāsikalopaḥ" ityādi. yadetat? "dāśanāśadabhadhyeṣu" (kācavṛ.6.3.109) ityatra kṛtānunāsikalopasya dambheruccāraṇaṃ tannipātanam(), tata evātra dambheranunāsilopo bhavati.
pīda upavasanaṃ yeṣāṃ te "pīvopavasanāḥ" evaṃ "payopavasanāḥ". ubhayatra sakāralopaḥ.
"varṇāgamaḥ" iti. niruktaśāstre ye śabdā vyutpādyante teṣāṃ pūṣodarāditvādeva sādhutvamiṣyati itīmaṃ ślokamāha--"varṇāgamaḥ" ityādi. apūrvasya varṇasyāgamo varṇāgamaḥ--nakārāderapūrvasya varṇasya prāptiḥ, yathā--ko jīryate kuñjara iti. atra kuśabdasaya nugāgamaḥ kriyate. varṇaviparyayaḥ--varṇasthānavyatyāsaḥ, yathā "hisi hiṃsāyām()" (dhā.pā.1456), hinastīti siṃha ityatra pacādyaci kṛte hakārasakārayoḥ sthānavyatyāsaḥ. varṇavikāraḥ--varṇasya rūpāntarāpattiḥ, yathā--ṣoḍanniti. atra ,khārasyotvarūpāpattiḥ. dakārasya ca ḍakārarūpāpattiḥ. varṇanāśaḥ--varṇasya lopaḥ, yathā pṛṣodara iti. atra takārasya lopaḥ. arthātiśayaḥ=arthaviśeṣaḥ, prasiddhādarthādarthāntaram(), tena dhātoryogaḥ=sambanadhaḥ, yathā mahrāṃ rotīti mayūraḥ. atra raute ramaṇenārthenātiśayena yogaḥ. etat? pañcavidhaṃ pañcaprakāraṃ niruktam(), niścayenocyate'rtho'neneti niruktam()॥
Bālamanoramā1 : pṛṣodarādīni. ādiśabdo na prabhṛtivācī, gaṇapāṭhe
pṛṣodarādipāṭhasyā'da rś an ād ya Sū #1019 See More
pṛṣodarādīni. ādiśabdo na prabhṛtivācī, gaṇapāṭhe
pṛṣodarādipāṭhasyā'darśanādyathopadiṣṭapadasya vaiyathryācca. kiṃtu prakāravācī. tadāha–
pṛṣodaraprakārāṇīti. prakāraḥ-sādṛśyaṃ, tacca śāstroktalopāgamādeśādirahitatvena
bodhyam. vyākaraṇaśāstrā'gṛhītānīti yāvat. upapūrvako diśiruccāraṇārthaḥ. bhāve
ktaḥ. upadiṣṭamupadeśaḥ–uccāraṇaṃ, tadanatikramya yathopadiṣṭam.
padārthānativṛttāvavyayībhāvaḥ. śiṣṭairityadhyāhāryam. tathā ca phalitamāha–
śiṣṭairyathoccāritānīti. śiṣṭāstu śabdatattvasākṣātkāravanto yogina iti.
bhāṣyakauyaṭayoḥ spaṣṭam. talopa iti. ṣaṣṭhīsamāse subluki talope `ādguṇaḥ' iti bhāvaḥ.
pūrvapadasyeti. `vārivāhaka' śabde vāriśabdasya pūrvapadasya bakāraḥ sarvādeśaḥ.
vāhakaśabda uttarapadaṃ, tadādervakārasya lakārādeśa ityarthaḥ.
iti. hasadhātoḥ pacādyaci anusvārāgame `haṃsa' iti rūpamityarthaḥ. hanadhātoraci sagāgame
`naścā'padāntasye'tyanusvāra ityanye. siṃho varṇaviparyayāditi. `hisi
hiṃsāyā'mityataḥ pacādyaci idittvānnum. `naśce'tyanusvāraḥ. hakārasya sakāraḥ,
sakārasya hakāraśca. siṃha iti rūpamityarthaḥ. yadyapi haṃsasihaṃyoruṇādau
vyutpattiruktā tathāpyuṇādisūtrāṇāṃ śākaṭāyanapraṇītatvena śāstrāntaratvādiha
vyutpādanaṃ na doṣa ityāhuḥ. gūḍhotmā varṇavikṛteriti. gūḍha ātmā yasyeti
bahuvrīhāvuttarapadāderākārasya ukāre ādguṇe rūpamiti bhāvaḥ. varṇanāśātpṛṣodaramiti.
pṛṣat-ujaramityatra takāralope sati ādguṇe pṛṣodaramiti bhavatītyarthaḥ.
Bālamanoramā2 : pṛṣedarādīni yathopadiṣṭam 1019, 6.3.108 pṛṣodarādīni. ādiśabdo na prabh ṛt iv āc ī, See More
pṛṣedarādīni yathopadiṣṭam 1019, 6.3.108 pṛṣodarādīni. ādiśabdo na prabhṛtivācī, gaṇapāṭhe pṛṣodarādipāṭhasyā'darśanādyathopadiṣṭapadasya vaiyathryācca. kiṃtu prakāravācī. tadāha--pṛṣodaraprakārāṇīti. prakāraḥ-sādṛśyaṃ, tacca śāstroktalopāgamādeśādirahitatvena bodhyam. vyākaraṇaśāstrā'gṛhītānīti yāvat. upapūrvako diśiruccāraṇārthaḥ. bhāve ktaḥ. upadiṣṭamupadeśaḥ--uccāraṇaṃ, tadanatikramya yathopadiṣṭam. padārthānativṛttāvavyayībhāvaḥ. śiṣṭairityadhyāhāryam. tathā ca phalitamāha--śiṣṭairyathoccāritānīti. śiṣṭāstu śabdatattvasākṣātkāravanto yogina iti. bhāṣyakauyaṭayoḥ spaṣṭam. talopa iti. ṣaṣṭhīsamāse subluki talope "ādguṇaḥ" iti bhāvaḥ. pūrvapadasyeti. "vārivāhaka" śabde vāriśabdasya pūrvapadasya bakāraḥ sarvādeśaḥ. vāhakaśabda uttarapadaṃ, tadādervakārasya lakārādeśa ityarthaḥ. bhavedvarṇāgamāddhaṃsa iti. hasadhātoḥ pacādyaci anusvārāgame "haṃsa" iti rūpamityarthaḥ. hanadhātoraci sagāgame "naścā'padāntasye"tyanusvāra ityanye. siṃho varṇaviparyayāditi. "hisi hiṃsāyā"mityataḥ pacādyaci idittvānnum. "naśce"tyanusvāraḥ. hakārasya sakāraḥ, sakārasya hakāraśca. siṃha iti rūpamityarthaḥ. yadyapi haṃsasihaṃyoruṇādau vyutpattiruktā tathāpyuṇādisūtrāṇāṃ śākaṭāyanapraṇītatvena śāstrāntaratvādiha vyutpādanaṃ na doṣa ityāhuḥ. gūḍhotmā varṇavikṛteriti. gūḍha ātmā yasyeti bahuvrīhāvuttarapadāderākārasya ukāre ādguṇe rūpamiti bhāvaḥ. varṇanāśātpṛṣodaramiti. pṛṣat-ujaramityatra takāralope sati ādguṇe pṛṣodaramiti bhavatītyarthaḥ. dikchabdebhyastīrasyeti. vārtikamidam. duro dāśeti. idamapi vārtikam. durityasya dāśa, nāśa, dabha, dhya--ityeteṣu pareṣu itvam, uttarapadādeḥ ṣṭutvaṃ ca vaktavyamityarthaṛ dūḍāśa iti. dur--dāśa iti sthite rephasya uttve savarṇadīrghaḥ. dāśerdakārasya ṣṭutvena ḍakāraḥ. dūṇāśa iti. dur-nāśa iti sthite rephasya utva savarṇadīrghaḥ. nāśernakārasya ṣṭutvena ṇatvam. dūḍabha iti. dur-dabha iti sthite rephasya utvaṃ, savarṇadīrghaḥ. dabherdakārasya ṣṭutvena ḍakāraḥ. khaltribhya iti. "dāśrṛ dāne" "ṇaśa adarśane" ṇyantaḥ, "dabha hiṃsāyā"miti tribhyo dhātubhyaḥ "īṣaddussuṣu" iti khalpratyaya ityarthaḥ. nanu kṅitparakatvā'bhāvātkathamiha "aniditā"miti nalopa ityata āha--dambhernalopo nipātyata iti. dūḍha() iti. dur dhya iti sthite rephasya utvaṃ savarṇadīrghaḥ, dhasya ṣṭutvena ḍhatvam. ātaśceti. "dhyai cintāyām" "ātaścopasarge" iti kapratyaye ādeca upadeśe" iti āttve "āto lopa iṭi ce"tyāllope dhyaśabda ityarthaḥ. saderiti. saddhātoradhikaraṇe'rthe ḍaṭi ṅittvasāmathryādasyāpi ṭerlope sa iti rūpam. brāuvat sa iti sthite upapadasamāse subluki brāvacchabdasya "bṛ" ityādeśe bṛsaśabdāt "ṭiḍḍhe"ti ṅīpi bṛsīti rūpamiti bhāvaḥ. "dikchabdebhya" ityārabhya etadantaḥ sandarbhaḥ pṛṣodarādīnītyasyaiva prapañcaḥ. ākṛtigaṇo.ñayamiti. pṛṣodarādirityarthaḥ. tena kartukāmaḥ, kartumanā ityādisaṅgrahaḥ.
Tattvabodhinī1 : pṛṣodara. prakārāṇīti. ādiśabdo hi na vyavasthāvacanaḥ, yathopadiṣṭapad ān ar th ak Sū #860 See More
pṛṣodara. prakārāṇīti. ādiśabdo hi na vyavasthāvacanaḥ, yathopadiṣṭapadānarthakyāditi
bhāvaḥ. śiṣṭairiti. adhyāhāralabhyamidam. `yathopadiṣṭa'mityatra yathārthe'vyayībhāvaḥ.
upadiśiścoccāraṇakriyaḥ. `yāni yāni śiṣṭairupa diṣṭāni'ityarthaḥ. evaṃ sthite
phalitamāha–yathoccāritāni tathaiveti. samāsayadaviṣayakamidam, uttarapadādhikārāt.
niruktādiśāstrasiddhānāmasamāsapadānām `uṇādayo bahula'mityeva siddheśca. yadyapi
samāsaviṣayakameveti niyamo na yujyate, haṃsasiṃhaśabdayorapi prācāṃ
kārikāyāmudāhmatatvāt, tathāpi tatkarikāyāṃ yathāśabdādhyāhareṇa
dṛṣṭāntapradarśanārthaṃ tayorupanyāsaḥ kṛto na tu prakṛtasūtrodāharaṇatveneti
niyamoktiḥ samyagevetyāhuḥ. varṇāgamāditi. hanteḥ pacādyaci sagāgamaḥ. viparyayāditi.
hiṃsestu pacādyaci hakārasakārayoḥ sthānavyatyayaḥ.
vā. dikśabdebhya iti. vārtikamidam. `duro dāśanāśe'tyapyevam.
dāśanāśadabhadhyeṣūtvamuttarapadādeḥ ṣṭutvaṃ ca. khaltribhya iti. dāśanāśadabheti trayo'pi
`īṣadduḥsuṣu'iti khalpratyayāntā ityarthaḥ. bṛsīti. `munīnāmāsanaṃ bṛso'
ākṛtigaṇo'yamiti. tena`lumpedavaśyamaḥ kṛtye tuṃkāmamanasorapi. samo vā hitatatayormāsasya
paci yuḍghañoḥ.' ityapi saṅgṛhītam. kṛtyānte uttarapade avaśyamaḥ antaṃ
pumānlumpet. avaśyagantavyaḥ. avaśyasevyaḥ. tathā tumaḥ kāmamanasoḥ parato'
lampet. gantukāmaḥ. gantumanāḥ. samo hitatatayorantaṃ vā lumpet. hitaḥ saṃhitaḥ. satataḥ
saṃtataḥ. yuṭ ghañca, etatparo yaḥ pacdhātustasminpare māṃsasyā'ntaṃ lumpet.
māṃspacanam. māṃspākaḥ. iha saṃyogāntalopo'pi śiṣṭoccāraṇānnetaci
bodhyam.\t
Tattvabodhinī2 : pṛṣedarādīni yathopadiṣṭam 860, 6.3.108 pṛṣodara. prakārāṇīti. ādiśabdo hi n a vy See More
pṛṣedarādīni yathopadiṣṭam 860, 6.3.108 pṛṣodara. prakārāṇīti. ādiśabdo hi na vyavasthāvacanaḥ, yathopadiṣṭapadānarthakyāditi bhāvaḥ. śiṣṭairiti. adhyāhāralabhyamidam. "yathopadiṣṭa"mityatra yathārthe'vyayībhāvaḥ. upadiśiścoccāraṇakriyaḥ. "yāni yāni śiṣṭairupa diṣṭāni"ityarthaḥ. evaṃ sthite phalitamāha--yathoccāritāni tathaiveti. samāsayadaviṣayakamidam, uttarapadādhikārāt. niruktādiśāstrasiddhānāmasamāsapadānām "uṇādayo bahula"mityeva siddheśca. yadyapi samāsaviṣayakameveti niyamo na yujyate, haṃsasiṃhaśabdayorapi prācāṃ kārikāyāmudāhmatatvāt, tathāpi tatkarikāyāṃ yathāśabdādhyāhareṇa dṛṣṭāntapradarśanārthaṃ tayorupanyāsaḥ kṛto na tu prakṛtasūtrodāharaṇatveneti niyamoktiḥ samyagevetyāhuḥ. varṇāgamāditi. hanteḥ pacādyaci sagāgamaḥ. viparyayāditi. hiṃsestu pacādyaci hakārasakārayoḥ sthānavyatyayaḥ.dikśabdebhyastīrasya tārabhāvo vā. dikśabdebhya iti. vārtikamidam. "duro dāśanāśe"tyapyevam.duro dāśanāśadabhadhyeṣūtvamuttarapadādeḥ ṣṭutvaṃ ca. khaltribhya iti. dāśanāśadabheti trayo'pi "īṣadduḥsuṣu"iti khalpratyayāntā ityarthaḥ. bṛsīti. "munīnāmāsanaṃ bṛso" ākṛtigaṇo'yamiti. tena"lumpedavaśyamaḥ kṛtye tuṃkāmamanasorapi. samo vā hitatatayormāsasya paci yuḍghañoḥ." ityapi saṅgṛhītam. kṛtyānte uttarapade avaśyamaḥ antaṃ pumānlumpet. avaśyagantavyaḥ. avaśyasevyaḥ. tathā tumaḥ kāmamanasoḥ parato'ntaṃ lampet. gantukāmaḥ. gantumanāḥ. samo hitatatayorantaṃ vā lumpet. hitaḥ saṃhitaḥ. satataḥ saṃtataḥ. yuṭ ghañca, etatparo yaḥ pacdhātustasminpare māṃsasyā'ntaṃ lumpet. māṃspacanam. māṃspākaḥ. iha saṃyogāntalopo'pi śiṣṭoccāraṇānnetaci bodhyam.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents
Research Papers and Publications