1/31:pararūpaprakaraṇe tunvoḥ vi nipāte upasaṅkhyānam |*
2/31:pararūpaprakaraṇe tu , nu, iti etayoḥ vakārādau nipāte upasaṅkhyānam kartavyam |
3/31:tu vai tvai , nu vai nvai |
4/31:vakārādau iti kimartham |
5/31:tvāvat , nvāvat |
6/31:nipāte iti kimartham |
7/31:tu vāni , nu vāni |
8/31:na vā nipātaikatvāt |*
9/31:na vā kartavyam |
10/31:kim kāraṇam |
11/31:nipātaikatvāt |
12/31:ekaḥ eva ayam nipātaḥ |
13/31:tvai , nvai |
14/31:eve ca aniyoge |*
15/31:eve ca aniyoge pararūpam vaktavyam |
16/31:iha eva , iheva |
17/31:adyeva |
18/31:aniyoge iti kimartham |
19/31:ihaiva bhava ma sma gāḥ |
20/31:atraiva tvam iha vayam suśevāḥ |
21/31:śakandhvādiṣu ca |*
22/31:śakandhvādiṣu ca pararūpam vaktavyam |
23/31:śaka-andhuḥ śakandhuḥ , kula-aṭā , kulaṭā , sīma-antaḥ sīmantaḥ |
24/31:keśeṣu iti vaktavyam |
25/31:yaḥ hi sīmnaḥ antaḥ sīmāntaḥ saḥ bhavati |
26/31:otvoṣṭhayoḥ samāse vā | otvoṣṭhayoḥ samāse vā pararūpam vaktavyam |*
27/31:sthūlautuḥ , sthūlotuḥ |
28/31:bimbauṣthī , bimboṣṭhī |
29/31:emanādiṣu chandasi |*
30/31:emanādiṣu chandasi pararūpam vaktavyam |
31/31:apam tveman sādayāmi apam todayan sādayāmi iti |

ādityeva, upasargād dhātau iti ca. avarṇāntātupasargāteṅādau dhātau pūrvaparayoḥ pararūpam ekādeśo bhavati. vṛddhireci 6-1-88 ityasya apavādaḥ. upelayati. prelayati. upoṣati. proṣati. kecit vā supyāpiśaleḥ 6-1-92 ityanuvartyanti, tac ca vākyabhedena subdhātau vikalpaṃ karoti. upeḍakīyati, upaiḍakīyati. upodanīyati, upaudanīyati. śakandhvādiṣu pararūpaṃ vācyam. śaka andhuḥ śakandhuḥ. kula aṭā kulaṭā. sīmantaḥ keśeṣu. sīmno 'ntaḥ sīmantaḥ. anyatra sīmāntaḥ. eve cāniyoge pararūpaṃ vaktavyam. iha eva iheva. adya eva adyeva. aniyoge iti kim? ihaia bhava, mā anyatra gāḥ. otvoṣṭhayoḥ samāse vā pararūpaṃ vaktavyam. sthūla otuḥ sthūlautuḥ, sthūlotuḥ. bimbauṣṭhī, bimboṣṭhī. samāse iti kim? tiṣṭha devadattauṣṭhaṃ paśya. emannādiṣu chandasi pararūpaṃ vaktavyam. apāṃ tvā emanapāṃ tveman. apāṃ tvā odmanapāṃ tvodman.

eṅi pararūpam 6.1.94 ātityeva, upasargād dhātau iti ca. avarṇāntātupasargāteṅādau dhātau pūrvaparayoḥ pararūpam ekādeśo bhavati. vṛddhireci 6.1.85 ityasya apavādaḥ. upelayati. prelayati. upoṣati. proṣati. kecit vā supyāpiśaleḥ 6.1.89 ityanuvartyanti, tac ca vākyabhedena subdhātau vikalpaṃ karoti. upeḍakīyati, upaiḍakīyati. upodanīyati, upaudanīyati. śakandhvādiṣu pararūpaṃ vācyam. śaka andhuḥ śakandhuḥ. kula aṭā kulaṭā. sīmantaḥ keśeṣu. sīmno 'ntaḥ sīmantaḥ. anyatra sīmāntaḥ. eve cāniyoge pararūpaṃ vaktavyam. iha eva iheva. adya eva adyeva. aniyoge iti kim? ihaia bhava, mā anyatra gāḥ. otvoṣṭhayoḥ samāse vā pararūpaṃ vaktavyam. sthūla otuḥ sthūlautuḥ, sthūlotuḥ. bimbauṣṭhī, bimboṣṭhī. samāse iti kim? tiṣṭha devadattauṣṭhaṃ paśya. emannādiṣu chandasi pararūpaṃ vaktavyam. apāṃ tvā emanapāṃ tveman. apāṃ tvā odmanapāṃ tvodman.

eṅi pararūpam?. , 6.1.91 "upelayati" iti. "ila preraṇe" (dhā.pā.1660) curādiṇic(). "prokhati iti. "ukha nakha" (dhā. pā. 128,134) ityukhirgatyartho bhyādau paṭha()te. yadi "vā supi" 6.1.89 ityanuvatrtayanti, evaṃ sati tena sahāsyaikavākyatāyāṃ subadhātorevānena vikalpena pararūpaṃ kriyate, asupi tu pararūpaṃ na syādevetyāha--"tacca" ityādi. ekavākyatve hi satyeṣa doṣaḥ syāt(). na cātraikavākyatā, kiṃ tarhi? vākyabhedaḥ. tena tadihānuvatrtamānaṃ subdhātāveva vikalpaṃ karoti, itaratara tu nityameva pararūpaṃ pravatrtate. tatrāvarṇāntādupasargādasubantāvayave dhātāveṅādau pūrvaparayoḥ pararūpamekādeśo bhavatītyekaṃ vākyam(), avarṇāntādupasargāt? subantāvayave dhātāveṅādau pūrvaparamorvā pararūpamekādeśo bhavatīti dvitīyam(). tatra pūrveṇa vākyenāsubantāvayave dhātāvupelayatatyādau nityaṃ pararūpaṃ didhīyate. dvitīyena tu subantāvayave dhātāvupeṅakīyatītyevamādau vikalpena pararūpaṃ vidhīyate. vākyabhedastu "eṅi pararūpam()" iti tantreṇa sūtradvayoccāraṇāllabhyate. sūtradvaye tūccāryamāṇe satyeka eva "vā supyāpiśaleḥ" 6.1.89 ityedanuvartamānamapi labhyānurodhānnābhisambadhyate, dvitīye tu sambadhyata eva. tena vākyadvayaṃ pūrvoktaṃ sampadyate. "vaktavyam()" iti. vyākhyeyamityarthaḥ. tatredaṃ vyākhyānām()--uttarasūtre cakāro'dhikavidhānārthaḥ, tena śakandhvādiṣu pararūpaṃ bhaviṣyatīti. uttaratrāpa vaktavyaśabdasyāyamartho vyākhyānaṃ caitadadeva veditavyam(). "eve cāniyoge" iti. niyogaḥ=niyojanam(), vyāpāraṇamityarthaḥ. na niyogo'niyogaḥ=anavaklṛptiḥ. tatraivaśabde pararūpaṃ veditavyam(). evaśabdo'niyame vartate. yadā tameva kevalaṃ niyamaṃ vyāpāreṇāviśiṣṭaṃ brāūte tadā pararūpaṃ bhavati. yadā tu vyāpārema viśiṣṭaṃ tadā vṛddhireva. "bimboṣṭhī" iti. "nāsikodarauṣṭha" 4.1.55 iti ṅīṣ(). "tiṣṭha devadattauṣṭhaṃ paśya" iti vākyametat? na tu samāsaḥ. devadattaśabdāt? "eṅ hyasvāt? sambuddheḥ" 6.1.67 iti sorlopaḥ॥

eṅi pararūpam 38, 6.1.91 ādupasargādeṅādau dhātau pararūpamekādeśaḥ syāt. prejate. upoṣati॥

eṅi pararūpam. upasargādīti dhātāviti cānuvartate. ādityanuvṛttamupasargādityasya viśeṣaṇamiti tadantavidhiḥ. `yasminvidhi'riti paribhāṣayā tadādigrahaṇam. `ekaḥ pūrvaparayo'riti cādhikṛtam. tadāha–avarṇāntādityā dinā. ekādeśa iti. pūrvaparayo'riti śeṣaḥ. prejata iti. ejṛ dīrtau. pra-ejate iti sthite vṛddhirecīti vṛdiṃ?dha bādhitvā'nena pararūpamekāraḥ. ejṛ kampane iti tu parasmaipadī. upoṣatīti. uṣa dāhe. laṭ tip śap. laghūpadhaguṇaḥ. uṣa oṣatīti sthite vṛdiṃ?dha bādhitvā'nena okāraḥ. nanu ekaḍo meṣaḥ, tamātmana icchati eḍakīyati , upa eḍakīyatīti sthite'nena nityameva pararūpaṃ syāt, iṣyate tu vṛddhirapi–upaiḍakīyati upaiḍakīyatīti. tatrāha–iheti. `eṅi pararūpa'mityatra vā supītyanuvatrtate. tacca naikavākyatayā saṃbadhyate. tathā sati avarṇāntādupasargādeṅādau subdhātau pare pararūpamekādeśo vā syādityevārthaḥ syāt. evaṃ sati prejate upoṣatītyatra nityaṃ pararūpaṃ na syāt. ato vākyabhedena vyākhyeyam. `eṅi pararūpa'miti prathamaṃ vākyam. avarṇāntādupasargādeṅādau dhātau pare pararūpamekādeśaḥ syāditi tadarthaḥ. `vā supī'ti dvitīyaṃ vākyam. tatra eṅi pararūpamityanuvartate. dhātau upasargādityādi ca. tataśca uktapararūpaviṣaye subdhātau pare pararūpaṃ vā syāditi labhyate. tadāha–teneti. uktarītyā vākyabhedāśrayaṇena eṅādau subdhātau pararūpaṃ pākṣikaṃ bhavati, taditaradhātau tu nityamityarthaḥ. eve cāniyoge. niyogaśabdaṃ vyācaṣṭe–niyogo'vadhāraṇamiti. avadhāraṇam=anyayogavyavacchedaḥ. tadanyasminnarthe ya evaśabdastasminnakārātpare pūrvaparayoḥ pararūpamekādeśaḥ syādityarthaḥ. kveva bhokṣyasa iti. atreti na niścinuma ityarthaḥ. kva-eva iti sthite vṛdiṃ?dha bādhitvā'nena vārtikena pararūpamekāraḥ. anavaklṛptāviti. anavadhāraṇa ityarthaḥ. tavaiveti. nānyasyetyarthaḥ. atraivaśabdasyā'vadhāraṇārthatvānna tasmin pare pararūpam. atha kvaciṭṭeḥ pararūpaṃ vidhātuṃ ṭisaṃjñāmāha-aco'ntyādi ṭi. `aca' iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. jātāvakavacanam. ante bhave'ntyaḥ, antya ādiryasya tat- antyādīti vigrahaḥ. phalitamāha-acāṃ madhya iti. śakandhvādiṣviti. śakandhvādiṣu viṣaye tatsiddhyarthaṃ pūrvaparayoḥ pararūpaṃ vaktavyamityarthaḥ. tataśca śakādiśabdānāṃ ṭeraci pare ṭeśca parasyācaśca sthāne pararūpamekādeśa ityarthāllabhyate. ādityanuvṛtta#au śakandhvādigaṇe sīmanta ityādikatipayarūpāṇāmasiddheḥ. tadāha-tacca ṭeriti. śakandhvādigaṇaṃ paṭhati–śakandhurityādinā. śakānāṃ-deśaviśeṣāṇām, andhuḥ=kūpa iti vigrahaḥ. karka-andhuriti sthite pararūpam. kulaṭeti. aṭa gatau. pacādyac. ṭāp kulānāmaṭeti vigrahaḥ. bhikṣārthaṃ vyabhicārārthaṃ vā yā gṛhānaṭati sā kulaṭā. kulānyaṭatīti vigrahe tu karmaṇyaṇi ṭiḍḍhāṇañiti ṅīpsyāt. kula-aṭeti sthite pararūpam. veśaḥ=sanniveśaviśeṣaḥ. tasmin gamyesīmanśabdasya ṭeḥ-`a'nityasya antaśabdasthāvarṇasya ca sthāne pararūpamityarthaḥ. ādityanuvṛttau tu idaṃ na sidhyet. vigrahaḥ,. atra `a'siti ṭerīkārasya ca sthāne pararūpamīkāraḥ. īṣa gatau. `gurośca halaḥ' ityapratyayaḥ. ṭāp. buddhirmanīṣā'ityamaraḥ. halīṣeti. `īṣā lāṅgaladaṇḍaḥ syādi'tyamaraḥ. halasya īṣeti vigrahaḥ. `karikalabha' itivatpunaruktiḥ samādheyā. atra guṇe prāpte pararūpam. evaṃ lāṅgalīṣetyatrāpi. patañjaliriti. patan añjaliryasminnamaskāryatvāditi vigrahaḥ. atra `a'diti ṭerakārasya ca sthāne pararūpamakāraḥ. kecittu gonardākhyadeśe kasyacidṛṣeḥ sandhyopālanasamaye'ñjalernirgata ityaitihrā dañjaleḥ patanniti vigṛhṇantiva. mayūravyaṃsakāditvātsamāsaḥ. sāraṅgaḥ paśupakṣiṇoriti. idamapi gaṇāntargataṃ vārtikam. bhāṣye tu na dṛśyate. `sāra'śabda utkṛṣṭe. `sāro bale sthirāṃśe ca nyāyye klībe'mbare triṣu' ityamaraḥ. sārāṇi aṅgāni yasyeti vigrahaḥ. sāra-aṅga iti sthite savarṇadīrghe prāpte'nena pararūpam. `cātake hariṇe puṃsi sāraṅgaḥ śabale triṣu' ityanaraḥ. ākṛtigaṇo'yamiti. ākṛtyā= evañjātīyakatayā nirṇetavyo'yaṃ gaṇa ityarthaḥ. lokaprayogānusāreṇaivaṃjātīyakāḥ śabda#ā asmin gaṇe niveśanīya iti yāvat. tatphalamāha–mārtaṇḍa iti. mṛtamaṇḍaṃ yasya sa mṛtaṇḍaḥ kaścidṛṣiḥ. mṛta-aṇḍa iti sthite savarṇadīrghaṃ bādhitvā'nena pararūpam. tate'patye'ṇi mārtaṇḍaḥ. `parāmārtāṇḍamāstha'diti savarṇadīrghastu cchāndasaḥ. otvoṣṭhayoḥ. avarṇādotuśabde oṣṭhaśabde ca pare pūrvaparayo racoḥ sthāne pararūpaṃ vaktavyamityarthaḥ. sthūloturiti. `oturbiḍālo mārjāraḥ' ityamaraḥ. sthūla–oturiti sthite vṛdiṃ?dha bādhitvā pākṣikaṃ pararūpam. bimboṣṭha iti. bimbaphalavadraktavarṇāvoṣṭhau yasyeti vigrahaḥ.

eṅi pararūpam 79, 6.1.91 eṅi pararūpam. upasargādīti dhātāviti cānuvartate. ādityanuvṛttamupasargādityasya viśeṣaṇamiti tadantavidhiḥ. "yasminvidhi"riti paribhāṣayā tadādigrahaṇam. "ekaḥ pūrvaparayo"riti cādhikṛtam. tadāha--avarṇāntādityā dinā. ekādeśa iti. pūrvaparayo"riti śeṣaḥ. prejata iti. ejṛ dīrtau. pra-ejate iti sthite vṛddhirecīti vṛdiṃ()dha bādhitvā'nena pararūpamekāraḥ. ejṛ kampane iti tu parasmaipadī. upoṣatīti. uṣa dāhe. laṭ tip śap. laghūpadhaguṇaḥ. uṣa oṣatīti sthite vṛdiṃ()dha bādhitvā'nena okāraḥ. nanu ekaḍo meṣaḥ, tamātmana icchati eḍakīyati , upa eḍakīyatīti sthite'nena nityameva pararūpaṃ syāt, iṣyate tu vṛddhirapi--upaiḍakīyati upaiḍakīyatīti. tatrāha--iheti. "eṅi pararūpa"mityatra vā supītyanuvatrtate. tacca naikavākyatayā saṃbadhyate. tathā sati avarṇāntādupasargādeṅādau subdhātau pare pararūpamekādeśo vā syādityevārthaḥ syāt. evaṃ sati prejate upoṣatītyatra nityaṃ pararūpaṃ na syāt. ato vākyabhedena vyākhyeyam. "eṅi pararūpa"miti prathamaṃ vākyam. avarṇāntādupasargādeṅādau dhātau pare pararūpamekādeśaḥ syāditi tadarthaḥ. "vā supī"ti dvitīyaṃ vākyam. tatra eṅi pararūpamityanuvartate. dhātau upasargādityādi ca. tataśca uktapararūpaviṣaye subdhātau pare pararūpaṃ vā syāditi labhyate. tadāha--teneti. uktarītyā vākyabhedāśrayaṇena eṅādau subdhātau pararūpaṃ pākṣikaṃ bhavati, taditaradhātau tu nityamityarthaḥ. eve cāniyoge. niyogaśabdaṃ vyācaṣṭe--niyogo'vadhāraṇamiti. avadhāraṇamnyayogavyavacchedaḥ. tadanyasminnarthe ya evaśabdastasminnakārātpare pūrvaparayoḥ pararūpamekādeśaḥ syādityarthaḥ. kveva bhokṣyasa iti. atreti na niścinuma ityarthaḥ. kva-eva iti sthite vṛdiṃ()dha bādhitvā'nena vārtikena pararūpamekāraḥ. anavaklṛptāviti. anavadhāraṇa ityarthaḥ. tavaiveti. nānyasyetyarthaḥ. atraivaśabdasyā'vadhāraṇārthatvānna tasmin pare pararūpam. atha kvaciṭṭeḥ pararūpaṃ vidhātuṃ ṭisaṃjñāmāha-aco'ntyādi ṭi. "aca" iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. jātāvakavacanam. ante bhave'ntyaḥ, antya ādiryasya tat-antyādīti vigrahaḥ. phalitamāha-acāṃ madhya iti. śakandhvādiṣviti. śakandhvādiṣu viṣaye tatsiddhyarthaṃ pūrvaparayoḥ pararūpaṃ vaktavyamityarthaḥ. tataśca śakādiśabdānāṃ ṭeraci pare ṭeśca parasyācaśca sthāne pararūpamekādeśa ityarthāllabhyate. ādityanuvṛtta#au śakandhvādigaṇe sīmanta ityādikatipayarūpāṇāmasiddheḥ. tadāha-tacca ṭeriti. śakandhvādigaṇaṃ paṭhati--śakandhurityādinā. śakānāṃ-deśaviśeṣāṇām, andhuḥ=kūpa iti vigrahaḥ. karka-andhuriti sthite pararūpam. kulaṭeti. aṭa gatau. pacādyac. ṭāp kulānāmaṭeti vigrahaḥ. bhikṣārthaṃ vyabhicārārthaṃ vā yā gṛhānaṭati sā kulaṭā. kulānyaṭatīti vigrahe tu karmaṇyaṇi ṭiḍḍhāṇañiti ṅīpsyāt. kula-aṭeti sthite pararūpam. sīmantaḥ keśaveśe iti. gaṇāntargatavārtikametat. keśānāṃ veśaḥ=sanniveśaviśeṣaḥ. tasmin gamyesīmanśabdasya ṭeḥ-"a"nityasya antaśabdasthāvarṇasya ca sthāne pararūpamityarthaḥ. ādityanuvṛttau tu idaṃ na sidhyet.sīmānto'nya iti. grāmāntapradeśa ityarthaḥ. manīṣeti. manasa-īṣeti vigrahaḥ,. atra "a"siti ṭerīkārasya ca sthāne pararūpamīkāraḥ. īṣa gatau. "gurośca halaḥ" ityapratyayaḥ. ṭāp. buddhirmanīṣā"ityamaraḥ. halīṣeti. "īṣā lāṅgaladaṇḍaḥ syādi"tyamaraḥ. halasya īṣeti vigrahaḥ. "karikalabha" itivatpunaruktiḥ samādheyā. atra guṇe prāpte pararūpam. evaṃ lāṅgalīṣetyatrāpi. patañjaliriti. patan añjaliryasminnamaskāryatvāditi vigrahaḥ. atra "a"diti ṭerakārasya ca sthāne pararūpamakāraḥ. kecittu gonardākhyadeśe kasyacidṛṣeḥ sandhyopālanasamaye'ñjalernirgata ityaitihrā dañjaleḥ patanniti vigṛhṇantiva. mayūravyaṃsakāditvātsamāsaḥ. sāraṅgaḥ paśupakṣiṇoriti. idamapi gaṇāntargataṃ vārtikam. bhāṣye tu na dṛśyate. "sāra"śabda utkṛṣṭe. "sāro bale sthirāṃśe ca nyāyye klībe'mbare triṣu" ityamaraḥ. sārāṇi aṅgāni yasyeti vigrahaḥ. sāra-aṅga iti sthite savarṇadīrghe prāpte'nena pararūpam. "cātake hariṇe puṃsi sāraṅgaḥ śabale triṣu" ityanaraḥ. ākṛtigaṇo'yamiti. ākṛtyā= evañjātīyakatayā nirṇetavyo'yaṃ gaṇa ityarthaḥ. lokaprayogānusāreṇaivaṃjātīyakāḥ śabda#ā asmin gaṇe niveśanīya iti yāvat. tatphalamāha--mārtaṇḍa iti. mṛtamaṇḍaṃ yasya sa mṛtaṇḍaḥ kaścidṛṣiḥ. mṛta-aṇḍa iti sthite savarṇadīrghaṃ bādhitvā'nena pararūpam. tate'patye'ṇi mārtaṇḍaḥ. "parāmārtāṇḍamāstha"diti savarṇadīrghastu cchāndasaḥ. otvoṣṭhayoḥ. avarṇādotuśabde oṣṭhaśabde ca pare pūrvaparayo racoḥ sthāne pararūpaṃ vaktavyamityarthaḥ. sthūloturiti. "oturbiḍālo mārjāraḥ" ityamaraḥ. sthūla--oturiti sthite vṛdiṃ()dha bādhitvā pākṣikaṃ pararūpam. bimboṣṭha iti. bimbaphalavadraktavarṇāvoṣṭhau yasyeti vigrahaḥ.

eṅi pararūpam. `eṅye'ṅityeva siddhe `para'-grahaṇamuttarārtham. `rūpa' grahaṇaṃ tu spaṣṭārtham, `ami pūrva'vadeṅi para ityeva siddheḥ. prejata iti. `ejṛ dīptau'. kampanārthastu parasmaipadī. prejati.\r\neve cā'niyoge. niyogo'vadhāraṇamiti. nirdhāraṇamityarthaḥ. taduktam-`anavaklṛptau yadā dṛṣṭaḥ pararūpasya gocaraḥ. evastu viṣayo vṛddherniyame'yaṃ yadā bhavet.' iti. asyārthaḥ-anavaklṛptau aniścaye yadā evakāro dṛṣṭaḥ sa pararūpasya viṣayaḥ. yastu niyame nirdhāraṇe yadā dṛṣṭaḥ sa vṛddherviṣaya iti. ye tu `niyoge tvadyaiva gacche'ti prācogranthe sthitasya pratyudāharaṇasyānuguṇatayā `niyojanaṃ niyogo vyāpāra' iti vyācakṣate, teṣāṃ `yadaiva pūrvaṃ jvalane śarīraṃ' `mamaiva janmāntarapātakānā'miti laukikaprayogāḥ, `tapastapaḥkarmakasyaiva' `laṅaḥ śākaṭāyanasyaive'tyādisautraprayogāścana siddhayeyuḥ. udāhmatavṛttiślokavirodhaśca syāt. `avadhāraṇa'miti vyākurvatāṃ tu sarveṣṭasiddhiḥ.\t(66) aco'ntyādi ṭi.1.1.64.\r\naco'ntyādi ṭi. `aca' iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. jātāvekavacanaṃ, tadāha-acāṃ madhya iti. vācyam. śakandhvādiṣviti. śakandhvādiviṣaye tatsiddhayanuguṇaṃ pararūpaṃ vācyamityarthaḥ. ataevāha-tacca ṭeriti. yadi tu `ā'dityadhikārādakārasyaiveṣyeta tarhi manīṣā patañjaliriti na sidhyet. kecittu manaḥpatacchabdayoḥ pṛṣodarāditvādantyalope akārasyaiva pararūpamāhuḥ. śakānāṃ deśaviśeṣāṇāmandhuḥ kūpaḥ. karkāṇāṃ rājaviśeṣāṇāmandhuḥ karkandhuḥ aṭatītyaṭā. pacādyaci ṭāp. kṛlasya aṭā kulaṭā. yadi tu kulamaṭatīti vigṛhrate tadā karmaṇyaṇi ṅīpi `kulāṭī'ti tyāt. `īṣa uñche'. `īṣa gatyādiṣu'. ābhyāṃ `gurośca halaḥ' ityapratyaye īṣā. manasa īṣā manīṣā. halasya īṣā halīṣā. īṣā- lāṅgaladaṇḍaḥ. patanto'ñjalayo yasminnamaskāryatvāditi patañjaliḥ. mārtaṇḍa iti. pararūpeṇānena `mṛtaṇḍa' iti siddhe tata aṇyādivṛddhiḥ. `parā mārtāṇḍamāsyat' `punarmārtāṇḍamābharat' ityādiṣu tu dīrghaśchāndasa iti bhāvaḥ. kecidatra savarṇadīrghamevāhuḥ. pūrvoktavaidikaprayogāsteṣāmanukūlaḥ.\r\notvoṣṭhayoriti. akārasya otvoṣṭhayośca ekatra samāse sthitau satyāmidaṃ pravartate. teneha na,- `vṛṣalasutauṣṭhavraṇaste' iti.

eṅi pararūpam 67, 6.1.91 eṅi pararūpam. "eṅye"ṅityeva siddhe "para"-grahaṇamuttarārtham. "rūpa" grahaṇaṃ tu spaṣṭārtham, "ami pūrva"vadeṅi para ityeva siddheḥ. prejata iti. "ejṛ dīptau". kampanārthastu parasmaipadī. prejati.eve cā'niyoge. niyogo'vadhāraṇamiti. nirdhāraṇamityarthaḥ. taduktam-"anavaklṛptau yadā dṛṣṭaḥ pararūpasya gocaraḥ. evastu viṣayo vṛddherniyame'yaṃ yadā bhavet." iti. asyārthaḥ-anavaklṛptau aniścaye yadā evakāro dṛṣṭaḥ sa pararūpasya viṣayaḥ. yastu niyame nirdhāraṇe yadā dṛṣṭaḥ sa vṛddherviṣaya iti. ye tu "niyoge tvadyaiva gacche"ti prācogranthe sthitasya pratyudāharaṇasyānuguṇatayā "niyojanaṃ niyogo vyāpāra" iti vyācakṣate, teṣāṃ "yadaiva pūrvaṃ jvalane śarīraṃ" "mamaiva janmāntarapātakānā"miti laukikaprayogāḥ, "tapastapaḥkarmakasyaiva" "laṅaḥ śākaṭāyanasyaive"tyādisautraprayogāścana siddhayeyuḥ. udāhmatavṛttiślokavirodhaśca syāt. "avadhāraṇa"miti vyākurvatāṃ tu sarveṣṭasiddhiḥ. (66) aco'ntyādi ṭi.1.1.64.aco'ntyādi ṭi. "aca" iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī. jātāvekavacanaṃ, tadāha-acāṃ madhya iti.śakandhvādiṣu pararūpaṃ vācyam. śakandhvādiṣviti. śakandhvādiviṣaye tatsiddhayanuguṇaṃ pararūpaṃ vācyamityarthaḥ. ataevāha-tacca ṭeriti. yadi tu "ā"dityadhikārādakārasyaiveṣyeta tarhi manīṣā patañjaliriti na sidhyet. kecittu manaḥpatacchabdayoḥ pṛṣodarāditvādantyalope akārasyaiva pararūpamāhuḥ. śakānāṃ deśaviśeṣāṇāmandhuḥ kūpaḥ. karkāṇāṃ rājaviśeṣāṇāmandhuḥ karkandhuḥ aṭatītyaṭā. pacādyaci ṭāp. kṛlasya aṭā kulaṭā. yadi tu kulamaṭatīti vigṛhrate tadā karmaṇyaṇi ṅīpi "kulāṭī"ti tyāt. "īṣa uñche". "īṣa gatyādiṣu". ābhyāṃ "gurośca halaḥ" ityapratyaye īṣā. manasa īṣā manīṣā. halasya īṣā halīṣā. īṣā-lāṅgaladaṇḍaḥ. patanto'ñjalayo yasminnamaskāryatvāditi patañjaliḥ. mārtaṇḍa iti. pararūpeṇānena "mṛtaṇḍa" iti siddhe tata aṇyādivṛddhiḥ. "parā mārtāṇḍamāsyat" "punarmārtāṇḍamābharat" ityādiṣu tu dīrghaśchāndasa iti bhāvaḥ. kecidatra savarṇadīrghamevāhuḥ. pūrvoktavaidikaprayogāsteṣāmanukūlaḥ.otvoṣṭhayoriti. akārasya otvoṣṭhayośca ekatra samāse sthitau satyāmidaṃ pravartate. teneha na,-"vṛṣalasutauṣṭhavraṇaste" iti.