Kāśikāvṛttī1: otaḥ ami śasi ca parataḥ pūrvaparayoḥ ākāraḥ ādeśo bhavati. gāṃ paśya. gāḥ paśya See More
otaḥ ami śasi ca parataḥ pūrvaparayoḥ ākāraḥ ādeśo bhavati. gāṃ paśya. gāḥ paśya. dyāṃ paśya.
dyāḥ paśya. dyośabdo 'pi okārānta eva vidyate, tato 'pi paraṃ sarvanāmasthānaṃ
ṇitiṣyate, tena nāprāptāyāṃ vṛddhau ayam ākāro vidhīyamānastāṃ bādhate. am iti
dvitīyaikavacanaṃ gṛhyate, śasā sāhacaryāt, supi iti cādhikārāt. tena acinavam,
asunavam ityatra na bhavati.
Kāśikāvṛttī2: āoto 'mśasoḥ 6.1.93 otaḥ ami śasi ca parataḥ pūrvaparayoḥ ākāraḥ ādeśo bhavati. See More
āoto 'mśasoḥ 6.1.93 otaḥ ami śasi ca parataḥ pūrvaparayoḥ ākāraḥ ādeśo bhavati. gāṃ paśya. gāḥ paśya. dyāṃ paśya. dyāḥ paśya. dyośabdo 'pi okārānta eva vidyate, tato 'pi paraṃ sarvanāmasthānaṃ ṇitiṣyate, tena nāprāptāyāṃ vṛddhau ayam ākāro vidhīyamānastāṃ bādhate. am iti dvitīyaikavacanaṃ gṛhyate, śasā sāhacaryāt, supi iti cādhikārāt. tena acinavam, asunavam ityatra na bhavati.
Nyāsa2: auto'mśasoḥ. , 6.1.90 "gāmpaśya" iti. kathaṃ punaretadudahmatam(), yāv See More
auto'mśasoḥ. , 6.1.90 "gāmpaśya" iti. kathaṃ punaretadudahmatam(), yāvatā "goto ṇit()" (7.1.90) iti ṇittve sati paratvāt? vṛddhyātra bhavitavyam()? ityata āha--"dyośabdo'pyokārāntaḥ" ityādi. taparakaraṇaṃ hi varṇanirdeśeṣu prasiddhamiti "gotaḥ" iti taparanirdeśa okārāntopalakṣamārtho vijñāyate, tataśca dyośabdādapi paraṃ sarvanāmasthānaṃ ṇidvadbhavati. yadyevam(), tat? kimiti vṛddharnātra bhavati? ityāha--"tena" ityādi. yadi dyośabdāt? parasya sarvanāmasthānasya ṇittvaṃ na syāt, tato dyāṃ paśyetyatra sāvakāśamātvaṃ gāṃ paśyetyatra paratvādvṛddhyā bādhyeta. yadi tu dyośabdādapi paraṃ sarvanāmasthānaṃ ṇidbhavatīti, tadā dyāṃ paśyetyatra vṛddhiḥ prāpnotyeva. tato nāprāptāyāṃ vṛddhāvidamātvaṃ vidhīyamānamanavakāśatvād()vṛdiṃ()dha bādhate. tataśca yukatameva gāṃ paśyetyetadudāharaṇam().
athehāpyacinavam(), asunavamityatra cinoteḥ sunoteśca laṅi mipi vikaraṇasya guṇe kṛte mipaḥ "tasthasthamipām()" (3.4.101) ityādināmbhāve caukārasyātvaṃ kasmānna bhavati? ityāha--"ami" ityādi. śasā sāhacaryāt? subadhikārādvā supa evāma idaṃ grahaṇam(). ato nātrātvasya prasaṅgaḥ. citraguṃ paśyetyatra tu hyasvatve kṛta okārābhāvāt? "analvidhau" 1.1.55 iti sthānivadbhāvapratiṣedhādātvaṃ na bhavati॥
Laghusiddhāntakaumudī1: oto'mśasoraci ākāra ekādeśaḥ. gām. gāvau. gāḥ. gavā. gave. goḥ. ityādi.. Sū #215
Laghusiddhāntakaumudī2: auto'mśasoḥ 215, 6.1.90 oto'mśasoraci ākāra ekādeśaḥ. gām. gāvau. gāḥ. gavā. gav See More
auto'mśasoḥ 215, 6.1.90 oto'mśasoraci ākāra ekādeśaḥ. gām. gāvau. gāḥ. gavā. gave. goḥ. ityādi॥
Bālamanoramā1: auto'mśasoḥ. cheda iti. ā-ota iti cchedaḥ, vyākhyānāditi bhāvaḥ. `ota039; iti Sū #283 See More
auto'mśasoḥ. cheda iti. ā-ota iti cchedaḥ, vyākhyānāditi bhāvaḥ. `ota' iti
taparakaraṇam. okārādityarthaḥ. amca śaśca amśasau, tayoriti vigrahaḥ.
avayavaṣaṣṭha\ufffdntametat. `iko yaṇacī'tyato'cītyanuvartate. `ekaḥ pūrvaparayoḥ'
ityadhikṛtam. tadāha–okārādityādinā. śasa iha subeva gṛhrate nanu bahvalpārthāditi
taddhitaḥ śaṃs, acītyanuvṛtteḥ, taddhitasya ca śaso'jāditvā'saṃbhavāt, `laśakvataddhite'
ityatra taddhitaparyudāsāt. nanu `ciñ cayane' laṅ, aḍāgamaḥ, uttamapuruṣo mip.
`tasthasthamipā'miti tasya amādeśaḥ. śnurvikaraṇaḥ. `sārvadhātukārghadhātukayoḥ' iti guṇa
okāraḥ. acino iti sthite'vādeśe acinavamiti rūpam. tatra acino am iti sthite
avādeśaṃ bādhitvā `auto'mśasoḥ' ityātve `acitām' iti syādityata āha–śaseti.
gāmiti. parāpi `añcoṇitī'ti vṛddhiriha na bhavati, ātvasya niravakāśatayā tadapavādatvāditi
bhāṣyam. nahi vṛddhiviṣayādanyatrā''tvasya pravṛttirastīti tadāśayaḥ. naca
dyośabdādami ātvaṃ sāvakāśaṃ `gotoṇi'diti ṇittvasya tatrā'bhāve
vṛddheraprasakteriti vācyam. asmādeva bhāṣyādotoṇiditi ṇittvasya
vakṣyamāṇatvena tasyāpi vṛddhiviṣayatvāditi bhāvaḥ. gā iti. asarvanāmasthānatvānna
ṇidvattvam. nāpi vṛddhiḥ. `auto'mśasoḥ' ityātvamiti bhāvaḥ. ṭādāvacyāvādeśaṃ
matvāha–gavā gave iti. goriti. `ṅasiṅasośce'ti pūrvarūpamiti bhāvaḥ. ityādīti. gavoḥ
gavām. gavi ityādiśabdārthaḥ. dyośabdaokārāntaḥ strīliṅgaḥ. `suraloko dyodivau
dve striyā'mityamaraḥ. su=śobhanā dyauryasyeti bahuvrīhau puṃliṅgaḥ. sudyos
ityādisarvanāmasthāne `goto ṇi'dityaprāpte.\r\noto ṇiditi vācyaṃ. gota iti
gakāramapanīya `oto ṇit' iti vācyamityarthaḥ. tatra pramāṇamanupadamevoktam. natvidaṃ
vārtikam. tatra ota iti taparakaraṇam. okārāt sarvanāmasthānaṃ ṇiditi
labhyate.
ityetadvihitāviśeṣaṇamāśrayaṇīyamityarthaḥ. teneti. gota iti gakāramapanīya ota iti
vacanenetyarthaḥ. sudyāmityādīti. gośabdavadrūpāṇīti bhāvaḥ. he bhāno iti.
`okārātparaṃ sarvanāmasthānaṃ ṇi'diti vyākhyāne tu bhānuśabdātsambuddhau `hyasvasya
guṇaḥ' iti guṇe okāre sati sorokārāt paratvāṇṇidvattve vṛddhau aukāre eṅaḥ
paratvā'bhāvātsulopā'bhāve rutvavisargayoḥ he `bhānau'riti syāt. ato
vihitaviśeṣaṇamityarthaḥ. nanu `ehhyasvātsambuddheḥ' ityatra-eṅgrahaṇasāmathryādeva
he bhāno ityatra ṇittvaṃ tatprayuktavṛddhiśca na bhavati. anyathā `eṅhyasvāt'
ityeva brāūyāt. ato vihitaviśeṣaṇamanarthakamityasvārasyādāha–he bhānava iti. tatra
`jasi ce'ti guṇe bhāno as iti sthite otaḥ paratvāṇidvattve vṛddhau āvādeśe
`bhānāvaḥ' iti syāt. ato vihitaviśeṣaṇamiti bhāvaḥ. vastutastu
lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣayā he bhāno he bhānava ityatra
ṇidvattvā'bhāvopapattervihitaviśeṣaṇatvāśrayaṇaṃ vyarthameva. uḥ śambhuriti.
urityasya vivaraṇaṃ śambhuriti. uḥ smṛto yeneti vigrahe bahuvrīhiḥ. `niṣṭha'ti
smṛtaśabdasya pūrvanipātaḥ. `ādguṇaḥ'. smṛto iti rūpam. tataḥ subutpattau
gośabdavadrūpāṇi. vastutastu `goto ṇi'diti sūtraśeṣatayā `dyośca
vṛddhivaktavye'tyeva vārtikaṃ bhāṣye dṛśyate. `auto'mśasoḥ' ityatra oto ṇiditi
tu na dṛśyate. ato'nyadokārāntaṃ prātipadikaṃ nāstītyāhuḥ. ityodantāḥ.
athaidantāḥ. raiśabdo dhanavācī. `artharaivibhavā api' ityamaraḥ.
Bālamanoramā2: auto'mśasoḥ 283, 6.1.90 auto'mśasoḥ. cheda iti. ā-ota iti cchedaḥ, vyākhyānāditi See More
auto'mśasoḥ 283, 6.1.90 auto'mśasoḥ. cheda iti. ā-ota iti cchedaḥ, vyākhyānāditi bhāvaḥ. "ota" iti taparakaraṇam. okārādityarthaḥ. amca śaśca amśasau, tayoriti vigrahaḥ. avayavaṣaṣṭha()ntametat. "iko yaṇacī"tyato'cītyanuvartate. "ekaḥ pūrvaparayoḥ" ityadhikṛtam. tadāha--okārādityādinā. śasa iha subeva gṛhrate nanu bahvalpārthāditi taddhitaḥ śaṃs, acītyanuvṛtteḥ, taddhitasya ca śaso'jāditvā'saṃbhavāt, "laśakvataddhite" ityatra taddhitaparyudāsāt. nanu "ciñ cayane" laṅ, aḍāgamaḥ, uttamapuruṣo mip. "tasthasthamipā"miti tasya amādeśaḥ. śnurvikaraṇaḥ. "sārvadhātukārghadhātukayoḥ" iti guṇa okāraḥ. acino iti sthite'vādeśe acinavamiti rūpam. tatra acino am iti sthite avādeśaṃ bādhitvā "auto'mśasoḥ" ityātve "acitām" iti syādityata āha--śaseti. gāmiti. parāpi "añcoṇitī"ti vṛddhiriha na bhavati, ātvasya niravakāśatayā tadapavādatvāditi bhāṣyam. nahi vṛddhiviṣayādanyatrā''tvasya pravṛttirastīti tadāśayaḥ. naca dyośabdādami ātvaṃ sāvakāśaṃ "gotoṇi"diti ṇittvasya tatrā'bhāve vṛddheraprasakteriti vācyam. asmādeva bhāṣyādotoṇiditi ṇittvasya vakṣyamāṇatvena tasyāpi vṛddhiviṣayatvāditi bhāvaḥ. gā iti. asarvanāmasthānatvānna ṇidvattvam. nāpi vṛddhiḥ. "auto'mśasoḥ" ityātvamiti bhāvaḥ. ṭādāvacyāvādeśaṃ matvāha--gavā gave iti. goriti. "ṅasiṅasośce"ti pūrvarūpamiti bhāvaḥ. ityādīti. gavoḥ gavām. gavi ityādiśabdārthaḥ. dyośabdaokārāntaḥ strīliṅgaḥ. "suraloko dyodivau dve striyā"mityamaraḥ. su=śobhanā dyauryasyeti bahuvrīhau puṃliṅgaḥ. sudyos ityādisarvanāmasthāne "goto ṇi"dityaprāpte.oto ṇiditi vācyaṃ. gota iti gakāramapanīya "oto ṇit" iti vācyamityarthaḥ. tatra pramāṇamanupadamevoktam. natvidaṃ vārtikam. tatra ota iti taparakaraṇam. okārāt sarvanāmasthānaṃ ṇiditi labhyate.vihiteti. okāradvihitaṃ sarvanāmasthānamityevamota ityetadvihitāviśeṣaṇamāśrayaṇīyamityarthaḥ. teneti. gota iti gakāramapanīya ota iti vacanenetyarthaḥ. sudyāmityādīti. gośabdavadrūpāṇīti bhāvaḥ. he bhāno iti. "okārātparaṃ sarvanāmasthānaṃ ṇi"diti vyākhyāne tu bhānuśabdātsambuddhau "hyasvasya guṇaḥ" iti guṇe okāre sati sorokārāt paratvāṇṇidvattve vṛddhau aukāre eṅaḥ paratvā'bhāvātsulopā'bhāve rutvavisargayoḥ he "bhānau"riti syāt. ato vihitaviśeṣaṇamityarthaḥ. nanu "ehhyasvātsambuddheḥ" ityatra-eṅgrahaṇasāmathryādeva he bhāno ityatra ṇittvaṃ tatprayuktavṛddhiśca na bhavati. anyathā "eṅhyasvāt" ityeva brāūyāt. ato vihitaviśeṣaṇamanarthakamityasvārasyādāha--he bhānava iti. tatra "jasi ce"ti guṇe bhāno as iti sthite otaḥ paratvāṇidvattve vṛddhau āvādeśe "bhānāvaḥ" iti syāt. ato vihitaviśeṣaṇamiti bhāvaḥ. vastutastu lakṣaṇapratipadoktaparibhāṣayā he bhāno he bhānava ityatra ṇidvattvā'bhāvopapattervihitaviśeṣaṇatvāśrayaṇaṃ vyarthameva. uḥ śambhuriti. urityasya vivaraṇaṃ śambhuriti. uḥ smṛto yeneti vigrahe bahuvrīhiḥ. "niṣṭha"ti smṛtaśabdasya pūrvanipātaḥ. "ādguṇaḥ". smṛto iti rūpam. tataḥ subutpattau gośabdavadrūpāṇi. vastutastu "goto ṇi"diti sūtraśeṣatayā "dyośca vṛddhivaktavye"tyeva vārtikaṃ bhāṣye dṛśyate. "auto'mśasoḥ" ityatra oto ṇiditi tu na dṛśyate. ato'nyadokārāntaṃ prātipadikaṃ nāstītyāhuḥ. ityodantāḥ. athaidantāḥ. raiśabdo dhanavācī. "artharaivibhavā api" ityamaraḥ.
Tattvabodhinī1: gaurityādi. `citragu'rityatra tu na bhavati `ota'iti vakṣyamāṇatvāt. Sū #245 See More
gaurityādi. `citragu'rityatra tu na bhavati `ota'iti vakṣyamāṇatvāt. `taddhito
yaḥ śas sa okārāntānna saṃbhavatī'tyāśayenāha–śasā sāhacaryāditi. `supī'–
tyanuvartanāccetyapi kāśikayāmuktam. kaiyaṭastu `taddhito'pi śasastīti kathamiha
sāhacaryādamraḥ suptva'mityāśaṅkya, `acītyadhikāradajādi śasa subeva saṃbhavati, na tu
taddhita'ityāha. acinavamiti. cinoterlahśabdeśasya mipaḥ `tasthasthāmipām—-
'ityam.\r\noto ṇiditi vācyam. oto ṇiditi vācyamiti. `gota'ityapahāya `ota'iti
vācyamityarthaḥ. evaṃca `gā'mityatra paratvāddhṛddhiḥ syāditi śaṅkayā anavakāśaḥ,
naravakāśatayā ātvena vṛddhereva bādhanāt.ityodantāḥ.
Tattvabodhinī2: auto'mśasoḥ 245, 6.1.90 gaurityādi. "citragu"rityatra tu na bhavati &q See More
auto'mśasoḥ 245, 6.1.90 gaurityādi. "citragu"rityatra tu na bhavati "ota"iti vakṣyamāṇatvāt. "taddhito yaḥ śas sa okārāntānna saṃbhavatī"tyāśayenāha--śasā sāhacaryāditi. "supī"--tyanuvartanāccetyapi kāśikayāmuktam. kaiyaṭastu "taddhito'pi śasastīti kathamiha sāhacaryādamraḥ suptva"mityāśaṅkya, "acītyadhikāradajādi śasa subeva saṃbhavati, na tu taddhita"ityāha. acinavamiti. cinoterlahśabdeśasya mipaḥ "tasthasthāmipām----"ityam.oto ṇiditi vācyam. oto ṇiditi vācyamiti. "gota"ityapahāya "ota"iti vācyamityarthaḥ. evaṃca "gā"mityatra paratvāddhṛddhiḥ syāditi śaṅkayā anavakāśaḥ, naravakāśatayā ātvena vṛddhereva bādhanāt.ityodantāḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents