Kāśikāvṛttī1: ecaḥ iti vartate, vānto yi pratyaye iti ca. dhātor ya ec tannimitto
yakārādiprat See More
ecaḥ iti vartate, vānto yi pratyaye iti ca. dhātor ya ec tannimitto
yakārādipratyayanimittaḥ, tasya yakārādau pratyaye parato vāntādeśo bhavati. lavyam.
pavyam. avaśyalāvyam. avaśyapāvyam. dhātoḥ iti kim? prātipadikasya niyamo ma bhūt.
tatra ko doṣaḥ? bābhravyaḥ ityatrā eva syāt, iha na syāt gavyam, nāvyam iti.
tannimittasya iti kim? atannimittasya mā bhūt. upoyate. auyata. lauyamāniḥ.
pauyamāniḥ. ata iñ 4-1-95. evakārakaraṇam kim? dhātvavadhāraṇam yathā syāt,
tannimittāvadhāraṇam mā bhūtiti tānimittasya hi dhātośca adhātośca bhavati. bābhravyaḥ.
avaśyalāvyam. lavam.
Kāśikāvṛttī2: dhātos tannimittasya eva 6.1.80 ecaḥ iti vartate, vānto yi pratyaye iti ca. dhā See More
dhātos tannimittasya eva 6.1.80 ecaḥ iti vartate, vānto yi pratyaye iti ca. dhātor ya ec tannimitto yakārādipratyayanimittaḥ, tasya yakārādau pratyaye parato vāntādeśo bhavati. lavyam. pavyam. avaśyalāvyam. avaśyapāvyam. dhātoḥ iti kim? prātipadikasya niyamo ma bhūt. tatra ko doṣaḥ? bābhravyaḥ ityatrā eva syāt, iha na syāt gavyam, nāvyam iti. tannimittasya iti kim? atannimittasya mā bhūt. upoyate. auyata. lauyamāniḥ. pauyamāniḥ. ata iñ 4.1.95. evakārakaraṇam kim? dhātvavadhāraṇam yathā syāt, tannimittāvadhāraṇam mā bhūtiti tānimittasya hi dhātośca adhātośca bhavati. bābhravyaḥ. avaśyalāvyam. lavam.
Nyāsa2: dhātostannimittasyaiva. , 6.1.77 pūrveṇaiva siddhe niyamārthaṃ vacanam(). " See More
dhātostannimittasyaiva. , 6.1.77 pūrveṇaiva siddhe niyamārthaṃ vacanam(). "tannimittasya" iti. tacchabdena yakārādipratyayaḥ pratyavamṛśyate, sa nimittaṃ yasya sa tathoktaḥ. "lavyam()" iti. "aco yat()" (3.1.97) iti yat? tameva vakāramāśritya "sārvadhātukārthadhātakayoḥ" 7.3.84 ityokāro vidhīyamānastannimitto bhavati. "avaśyalāvyam()" iti. "orāvaśyake" 3.1.125 iti ṇyat(), "mayūravyaṃsakādayaśca" 2.1.71 iti samāsaḥ, "lumpedavaśyamaḥ kṛtye" (kāśikā.6.1.144) iti makāralopaḥ. atrāpi ṇyatamāśritya "aco ñṇiti" 7.2.115 iti vidhīyamāna aukārastannimitto bhavatati.
"prātipadikasaya niyamo mā bhūt()" iti. asati hi dhātugrahaṇe prātipadikasyāpi niyamaḥ syāt(). nanu ca prātipadikasyāpi niyama etannimittsyaiva bhavati, nātanimittasyetyarthaḥ syāta, tathā ca--pūrvasūtrasyārambho'narthakaḥ syāt(), nirviṣayatvāt()? naiṣa doṣaḥ; yo hi dhātoriti kimiti pṛcchati sa pūrvayogasyārambhaṃ pṛthaṅ? necchatyeva. sa hrevaṃ manyate--"vānto yi pratyaye" 6.1.76 tannimittasyaivetyeko yogaḥ katrtavya iti. tatra ko doṣa iti prātipadikaniyame sati yadi kaściddoṣa āpadyeta tatastannivṛttaye kriyamāṇaṃ dhātugrahaṇaṃ śobhata ityabhiprāyaḥ. "bābhravya ityatraiva syāt()" iti. etastannimittatvāt(). "iha tu na syāt()--gavyam(), nāvyam()" iti. atannimittatvādecaḥ.
"upoyate" iti. veña eca ātve kṛta upapūrvāllaṭ(), "bhāvakarmaṇoḥ" 1.3.13 ityātmanepadam(), "sārvadhātuke yak()" 3.1.67 iti yak(), yajāditvāt? sasprasāraṇam(), "akṛtsārvadhātukayordīrghaḥ" 7.4.25 iti dīrghaḥ, upākāreṇa saha "ādguṇaḥ" 6.1.84 "auyata" iti. tasyaiva dhātorlaṅ(), pūrvavadātmanepadādi, āḍajādīnām()" 6.4.72 ityaṭ(), "āṭaśca" 6.1.87 iti vṛddhiḥ. ayamaukāraḥ pūrvaka okāraśca etadubhayamapyatannimittam(), etasya mā bhūdityevamarthaṃ tannimittagarhaṇam(). nanu cāntaraṅgo yaṇādeśo varṇamātrāśrayatvāt(), bahiraṅgastvekādeśa ubhayapadāśrayatvāt(), tataśca "asiddhaṃ bahiraṅgamantaraṅge" (vyā.pa.42) ityasiddhatvādevātra na bhaviṣyati? evaṃ tahrrotajjñāpayati--neyamiha paribhāṣopatiṣṭhata iti. tenākṣadyūrityatra bahiṅgo'pyūḍādeśo'ntaraṅge yaṇādeśe katrtavye nāsiddho bhavati. anyathā yadyayamartho na jñāpyeta tadākṣairdīvyatati kvipi kṛte "cchvoḥ śuḍa--nunāsike ca" (6.4.19) ityūḍādeśe kṛte tasyāsiddhatvāt? yaṇādeśo na syāt(). "lauyamāniḥ" iti. lūyamānasyāyatyamityarthe "ata iñ()" (4.1.95) itīñ? "taddhiteṣvacāmādeḥ" 7.2.117 iti vṛddhiḥ, sā ca taddhitanimittā, na tu yakārādipratyayanimittā.
siddhe hi vidhirārabhyamāṇaḥ vināpyevakārakāraṇaṃ niyamārtho bhaviṣyatītyabhiprāyeṇāha--"evakāraḥ kim()" iti. iṣṭato'vadhāraṇārthamevakārakāraṇaṃ kriyata iti darśayannāha--"dhātvavadhāraṇam()" ityādi. evakāre tannimittaśabdānantaramuccāryamāṇe yata evakārakāraṇaṃ tato'nyatrāvadhāraṇārthamiti dhātvadhāraṇaṃ bhavati. asati hrevakārakāraṇe dhātereva tannimittasyeti tannimittāvadhāraṇamapyaniṣṭaṃ vijñāyeta. tasmāddhātvavadhāraṇaṃ yathā syāt(), tannimittāvadhāraṇaṃ mā bhūdityevamarthamevakārakāraṇam(). kiṃ punardhātvavadhāraṇe satīṣṭaṃ rūpaṃ sidhyati yatastadiṣyate? ityata āha--"tannimittsya hi" ityādi. dhātvavadhāraṇe hi sati tannimittsyāniyatatvādadhātośca bhavati bābhravya iti dhātośca bhavati--lavyam(), avaśyalāvyamiti. yadi tannimittāvadhāraṇaṃ kṛtaṃ syāt? tadā dhātoreva tannimittasyeti. tato bābhravya ityatra na syāt(), na hi babhrūśabdo dhātuḥ. tasmādvātvavadhāraṇamitīṣyate॥
Bālamanoramā1: nanu oyate auyatetyatrāpi okārasya aukārasya ca vānto yīti vāntādeśaḥ
syādityāś Sū #65 See More
nanu oyate auyatetyatrāpi okārasya aukārasya ca vānto yīti vāntādeśaḥ
syādityāśaṅkya vānto yīti sūtra niyamayati–dhātostannimittasyaiva. eca iti,
vānto yi pratyaya iti cānuvartate. sa yādipratyayo nimittaṃ yasya sa tannimittaḥ.
yādipratyaye pare dhātoreco bhavan vāntādeśo yādipratyayanimittakasyaiva eco bhavati,
nānyasyetyarthaḥ. tadāha–yādau pratyaya ityādinā. lavyamiti. lūñ? chedane. aco yat.
`sārvadhātukārdhadhātukayo'rityūkārasya guṇa okāraḥ. tasya
dhātvavayavatvādyādipratyayānimittakatvācca vāntādeśaḥ. avaśyalāvyamiti.
`orāvaśyake' iti lūño ṇyat. `aco ñṇitī'tyūkārasya vṛddhiraukāraḥ.
`avaśya'mityavyayam. mayūravyaṃsakāditvātsamāsaḥ. `lumpedavaśyamaḥ kṛtye'iti malopaḥ.
atra aukārasya dhātvavayavatvādyādipratyayanimittakatvācca vāntādeśaḥ. nanu
lavyamavaśyalāvyamityatra vānto yītyeva vāntādeśaḥ siddhaḥ, atastannimittasyaiveti
niyamārthamidaṃ sūtramiti sthitiḥ. tanniyamavidheḥ kiṃ prayojanamiti pṛcchati–
tannimittasyaiveti kimiti. niyamasya kiṃ prayojanamityarthaḥ. oyate iti. veñ
tantusantāne. karmaṇi laṭ bāvakarmaṇorityātmanepadam. yak. vacisvapiyajādīnā'miti
vakāparasya saṃprasāraṇamukāraḥ pūrvarūpam. `akṛtsārvadhātukayo'rityukārasya dīrghaḥ.
āṅā saha ukārasya ādguṇa iti guṇa okāraḥ. tasya parādivadbhāvena dhātvavayavatve'pi
yādipratyayanimittakatvā'bhāvānna vāntādeśaḥ. nanvatra na
dhātulopasūtrasthabhāṣyarītyā ādguṇa iti guṇasya okārasya padadvayāpekṣatvena
bahiraṅgatayā vāntādeśe kartavye asiddhatvādokārā'bhāvānna
vāntādeśaprasaktiratyasvarasādāha–auyateti. vaiñaḥ kevalātkarmaṇi taṅ. ātmanepadādi
pūrvavat. āḍajādīnāmityāṭ. āṭaśceti vṛddhiraukāraḥ. tasya parādivadbhāvena
dhātvavayavatve'pi yādipratyayanimittakatvā'bhāvānna vāntādeśaḥ. nātra
vṛddherbahiraṅgatvaṃ, padadvayāpekṣatvā'bhāvāt. `siddhe satyārambho niyamārthaḥ' iti
nyāyena niyamavidhisiddheḥ, tannimittasyaivetyevakārastu
viparītaniyamavyāvṛttyarthaḥ. #evakārā'bhāve hi `yādipratyayanimittakasya cedeco
vāntādeśastarhi dhātorevaica' ityapi niyamaḥ pratīyeta. tathā ca `bābhravya' ityatra
vāntādeśo na syāt. babhrorapatyaṃ bābhravyaḥ. `madhubabhrvobrrāāhṛṇakauśikayo'riti
yañ. `orguṇa' ityukārasya guṇa okāraḥ. tasya yādipratyayanimittakasya
dhātvavayavatvā'bhāvādvāntādeśo na syāt. ata iṣṭanimāvadhāraṇārthaṃ
tannimittasyaivetyevakāraḥ.
Bālamanoramā2: dhātostannimittasyaiva 65, 6.1.77 nanu oyate auyatetyatrāpi okārasya aukārasya c See More
dhātostannimittasyaiva 65, 6.1.77 nanu oyate auyatetyatrāpi okārasya aukārasya ca vānto yīti vāntādeśaḥ syādityāśaṅkya vānto yīti sūtra niyamayati--dhātostannimittasyaiva. eca iti, vānto yi pratyaya iti cānuvartate. sa yādipratyayo nimittaṃ yasya sa tannimittaḥ. yādipratyaye pare dhātoreco bhavan vāntādeśo yādipratyayanimittakasyaiva eco bhavati, nānyasyetyarthaḥ. tadāha--yādau pratyaya ityādinā. lavyamiti. lūñ? chedane. aco yat. "sārvadhātukārdhadhātukayo"rityūkārasya guṇa okāraḥ. tasya dhātvavayavatvādyādipratyayānimittakatvācca vāntādeśaḥ. avaśyalāvyamiti. "orāvaśyake" iti lūño ṇyat. "aco ñṇitī"tyūkārasya vṛddhiraukāraḥ. "avaśya"mityavyayam. mayūravyaṃsakāditvātsamāsaḥ. "lumpedavaśyamaḥ kṛtye"iti malopaḥ. atra aukārasya dhātvavayavatvādyādipratyayanimittakatvācca vāntādeśaḥ. nanu lavyamavaśyalāvyamityatra vānto yītyeva vāntādeśaḥ siddhaḥ, atastannimittasyaiveti niyamārthamidaṃ sūtramiti sthitiḥ. tanniyamavidheḥ kiṃ prayojanamiti pṛcchati--tannimittasyaiveti kimiti. niyamasya kiṃ prayojanamityarthaḥ. oyate iti. veñ tantusantāne. karmaṇi laṭ bāvakarmaṇorityātmanepadam. yak. vacisvapiyajādīnā"miti vakāparasya saṃprasāraṇamukāraḥ pūrvarūpam. "akṛtsārvadhātukayo"rityukārasya dīrghaḥ. āṅā saha ukārasya ādguṇa iti guṇa okāraḥ. tasya parādivadbhāvena dhātvavayavatve'pi yādipratyayanimittakatvā'bhāvānna vāntādeśaḥ. nanvatra na dhātulopasūtrasthabhāṣyarītyā ādguṇa iti guṇasya okārasya padadvayāpekṣatvena bahiraṅgatayā vāntādeśe kartavye asiddhatvādokārā'bhāvānna vāntādeśaprasaktiratyasvarasādāha--auyateti. vaiñaḥ kevalātkarmaṇi taṅ. ātmanepadādi pūrvavat. āḍajādīnāmityāṭ. āṭaśceti vṛddhiraukāraḥ. tasya parādivadbhāvena dhātvavayavatve'pi yādipratyayanimittakatvā'bhāvānna vāntādeśaḥ. nātra vṛddherbahiraṅgatvaṃ, padadvayāpekṣatvā'bhāvāt. "siddhe satyārambho niyamārthaḥ" iti nyāyena niyamavidhisiddheḥ, tannimittasyaivetyevakārastu viparītaniyamavyāvṛttyarthaḥ. #evakārā'bhāve hi "yādipratyayanimittakasya cedeco vāntādeśastarhi dhātorevaica" ityapi niyamaḥ pratīyeta. tathā ca "bābhravya" ityatra vāntādeśo na syāt. babhrorapatyaṃ bābhravyaḥ. "madhubabhrvobrrāāhṛṇakauśikayo"riti yañ. "orguṇa" ityukārasya guṇa okāraḥ. tasya yādipratyayanimittakasya dhātvavayavatvā'bhāvādvāntādeśo na syāt. ata iṣṭanimāvadhāraṇārthaṃ tannimittasyaivetyevakāraḥ.
Tattvabodhinī1: dhātostannimittasyaiva. pūrveṇa siddhe niyamārthamidam. atra
pūrvasūtramanuvart Sū #54 See More
dhātostannimittasyaiva. pūrveṇa siddhe niyamārthamidam. atra
pūrvasūtramanuvartate, `eca' iti ca. tacchabdena yādipratyayaḥ parāmṛśyate
yogyatvānnatu saṃnihito'pi dhātuḥ. nahi svāvayavasyaicaḥ svayaṃ nimittaṃ bhavati.
evakārastviṣṭato'vadhāraṇārthaḥ. anyathā hi `tannimittasyaico yadi bhavati tarhi
dhātoreve'ti viparītaniyamaḥ saṃbhāvyeta. tataśca `bābhravya' ityatra na syāt.
dhātostvatannimittasyāpi syāt-oyate ityādau. tadetatsakalamabhipretyāha-yādo
pratyaye pare dhātorecaścedvāntādeśā ityādi. lavyamiti. lunāteraco yaditi yat.
sārvadhātukārdhadhātukayoḥ' iti guṇaḥ. avaśyalāvyamiti. `orāvaśyake' iti ṇyat.
mayūravyaṃsakāditvāt samāsaḥ. `lumpedavaśyamaḥ kṛtye' iti makāralopaḥ. `lavya'mityādeḥ
pūrvasūtreṇaiva siddhe niyamasūtramidaṃ vyarthamityākṣipati-tannimittasyaiveti
kimiti. ekadeśākṣepe'pi sūtrasyaivāyamākṣepaḥ paryavasannaḥ. oyata iti.
āṅpūrvādveñaḥ karmaṇi laṭ ; yagātmanepade yajāditvātsaṃprasāraṇam. pūrvarūpam.
`akṛ'diti dīrghaḥ. ādguṇasya parādivadbhāvena dātorecyatve'pi
yādipratyayanimittakatvaṃ nāstīti bhāvaḥ. oyata iti. veñaḥ karmaṇi laṅ. yagādi
prāgvat. `āḍajādīnām'. `āṭaśce'ti vṛddhiḥ.
Tattvabodhinī2: dhātostannimittasyaiva 54, 6.1.77 dhātostannimittasyaiva. pūrveṇa siddhe niyamār See More
dhātostannimittasyaiva 54, 6.1.77 dhātostannimittasyaiva. pūrveṇa siddhe niyamārthamidam. atra pūrvasūtramanuvartate, "eca" iti ca. tacchabdena yādipratyayaḥ parāmṛśyate yogyatvānnatu saṃnihito'pi dhātuḥ. nahi svāvayavasyaicaḥ svayaṃ nimittaṃ bhavati. evakārastviṣṭato'vadhāraṇārthaḥ. anyathā hi "tannimittasyaico yadi bhavati tarhi dhātoreve"ti viparītaniyamaḥ saṃbhāvyeta. tataśca "bābhravya" ityatra na syāt. dhātostvatannimittasyāpi syāt-oyate ityādau. tadetatsakalamabhipretyāha-yādo pratyaye pare dhātorecaścedvāntādeśā ityādi. lavyamiti. lunāteraco yaditi yat. sārvadhātukārdhadhātukayoḥ" iti guṇaḥ. avaśyalāvyamiti. "orāvaśyake" iti ṇyat. mayūravyaṃsakāditvāt samāsaḥ. "lumpedavaśyamaḥ kṛtye" iti makāralopaḥ. "lavya"mityādeḥ pūrvasūtreṇaiva siddhe niyamasūtramidaṃ vyarthamityākṣipati-tannimittasyaiveti kimiti. ekadeśākṣepe'pi sūtrasyaivāyamākṣepaḥ paryavasannaḥ. oyata iti. āṅpūrvādveñaḥ karmaṇi laṭ ; yagātmanepade yajāditvātsaṃprasāraṇam. pūrvarūpam. "akṛ"diti dīrghaḥ. ādguṇasya parādivadbhāvena dātorecyatve'pi yādipratyayanimittakatvaṃ nāstīti bhāvaḥ. oyata iti. veñaḥ karmaṇi laṅ. yagādi prāgvat. "āḍajādīnām". "āṭaśce"ti vṛddhiḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents