Grammatical Sūtra: सम्प्रसारणाच्च samprasāraṇācca 
Individual Word Components: samprasāraṇāt ca Sūtra with anuvṛtti words: samprasāraṇāt ca saṁhitāyām (6.1.72), aci (6.1.77), ekaḥ (6.1.84), pūrvaparayoḥ (6.1.84), pūrvaḥ (6.1.107) Type of Rule: vidhi Preceding adhikāra rule:6.1.84 (1ekaḥ pūrvaparayoḥ)
Description: Source:Laghusiddhānta kaumudī (Ballantyne) 6.1.108.jpg) |
There is the single substitution of the first vowel for the vocalised semivowel and the subsequent vowel. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0 [A single substitute 84 vowel homologous to the first of two contiguous vowels 107] also (ca) replaces [both 84] the sam-pra-sār-aṇa vowel (=iK) [and the vowel following it 84 in continuous utterance 72]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press. Mahābhāṣya: With kind permission: Dr. George Cardona
1/3:vā chandasi iti eva | 2/3:mitrāvaruṇau yajyamānaḥ | 3/3:mitrāvaruṇau ijyamānaḥ | 1/29:samprasāraṇāt pūrvatve samānāṅgagrahaṇam asamānāṅgapratiṣedhārtham |* 2/29:samprasāraṇāt pūrvatve samānāṅgagrahaṇam kartavyam |
See More 1/3:vā chandasi iti eva | 2/3:mitrāvaruṇau yajyamānaḥ | 3/3:mitrāvaruṇau ijyamānaḥ |
1/29:samprasāraṇāt pūrvatve samānāṅgagrahaṇam asamānāṅgapratiṣedhārtham |* 2/29:samprasāraṇāt pūrvatve samānāṅgagrahaṇam kartavyam | 3/29:kim prayojanam | 4/29:asamānāṅgapratiṣedhārtham | 5/29:asamānāṅgasya mā bhūt iti | 6/29:śakahvartham , parivyartham | 7/29:siddham asamprasāraṇāt |* 8/29:siddham etat | 9/29:katham | 10/29:asamprasāraṇāt | 11/29:vākyasya samprasāraṇasañjñā na varṇasya | 12/29:atha varṇasya samprasāraṇasañjñāyām doṣaḥ eva | 13/29:varṇasya ca samprasāraṇasañjñāyām na doṣaḥ | 14/29:katham | 15/29:anyaḥ ayam samprasāraṇāsamprasāraṇayoḥ sthāne ekaḥ ādiśyate | 16/29:kāryakṛtatvāt vā |* 17/29:atha vā sakṛt kṛtam pūrvatvam iti kṛtvā punaḥ na bhaviṣyati | 18/29:tat yathā vasante brāhmaṇaḥ agnīn ādadhīta iti sakṛt ādhāya kṛtaḥ śāstrārthaḥ iti kṛtvā punaḥ pravṛttiḥ na bhavati | 19/29:viṣamaḥ upanyāsaḥ | 20/29:yuktam yat tasya punaḥ pravṛttiḥ na bhavati | 21/29:yaḥ tu tadāśrayam prāpnoti na tat śakyam bādhitum | 22/29:tat yathā vasante brāhmaṇaḥ agniṣṭomādibhiḥ kratubhiḥ yajeta iti agnyādhānanimittam vasante vasante ijyate | 23/29:tasmāt pūrvoktaḥ eva parihāraḥ siddham asamprasāraṇāt iti | 24/29:yadi tarhi na idam samprasāraṇam hūtaḥ iti dīrghatvam na prāpnoti | 25/29:dīrghatvam vacanaprāmāṇyāt |* 26/29:anavakāśam dīrghatvam | 27/29:tat vacanaprāmāṇyāt bhaviṣyati | 28/29:antavattvāt vā |* 29/29:atha vā pūrvasya kāryam prati antavat bhavati iti dīrghatvam bhaviṣyati | 1/103:āṭaḥ vṛddheḥ iyaṅ |* 2/103:āṭaḥ vṛddhiḥ bhavati iti etasmāt iyaṅ bhavati vipratiṣedhena | 3/103:āṭaḥ vṛddhiḥ bhavati iti asya avakāśaḥ aikṣiṣṭa , aihiṣṭa | 4/103:iyaṅaḥ avakāśaḥ : adhīyāte , adhīyate | 5/103:iha ubhayam prāpnoti : adhyaiyātām adhyaiyata | 6/103:iyaṅādeśaḥ bhavati vipratiṣedhena | 7/103:na eṣaḥ yuktaḥ vipratiṣedhaḥ | 8/103:antaraṅgā āṭaḥ vṛddhiḥ | 9/103:kā antaraṅgatā | 10/103:varṇau āśritya āṭaḥ vṛddhiḥ | 11/103:aṅgasya iyaṅ ādeśaḥ | 12/103:evam tarhi idam iha sampradhāryam | 13/103:āṭ kriyatām iyaṅādeśaḥ iti kim atra kartavyam | 14/103:paratvāt iyaṅ | 15/103:nityaḥ āṭ āgamaḥ | 16/103:kṛte api iyaṅi prāpnoti akṛte api | 17/103:iyaṅ api nityaḥ | 18/103:kṛte api āṭi prāpnoti akṛte api | 19/103:anityaḥ iyaṅ | 20/103:na hi kṛte āti prāpnoti | 21/103:kim kāraṇam | 22/103:antaraṅgā āṭaḥ vṛddhiḥ | 23/103:yasya ca lakṣaṇāntareṇa nimittam vihanyate na tat anityam | 24/103:na ca atra āt eva iyaṅaḥ nimittam vihanti | 25/103:avaśyam lakṣaṇāntaram āṭaḥ vṛddhiḥ pratīkṣyā | 26/103:ubhayoḥ nityayoḥ paratvāt iyaṅ ādeśaḥ | 27/103:āt guṇāt savarṇadīrghatvam āṅabhyāsayoḥ |* 28/103:āt guṇāt savarṇadīrghatvam bhavati vipratiṣedhena | 29/103:kva | 30/103:āṅabhyāsayoḥ | 31/103:āt guṇasya avakāśaḥ : khaṭvendraḥ , khaṭvodakam | 32/103:savarṇadīrghatvasya avakāśaḥ : daṇḍāgram , kṣupāgram | 33/103:iha ubhayam prāpnoti : adya , ā , ūḍhā : adyoḍhā , kadā , ā , ūḍhā : kadoḍhā , upa , i , ijatuḥ : upejatuḥ , upa , u , upatuḥ : upopatuḥ | 34/103:savarṇadīrghatvam bhavati vipratiṣedhena | 35/103:abhyāsārthena tāvat na arthaḥ | 36/103:astu atra āt guṇaḥ ayavau ca halādiśeṣaḥ | 37/103:punaḥ āt guṇaḥ bhaviṣyati | 38/103:bhavet siddham upejatuḥ , upejatuḥ iti | 39/103:idam tu na sidhyati : upopatuḥ , upopuḥ iti | 40/103:atra hi āt guṇe kṛte odantaḥ nipātaḥ iti pragṛhyasañjñā , pragṛhyaḥ prakṛtyā iti pragṛhyāśrayaḥ prakṛtibhāvaḥ prāpnoti | 41/103:padāntaprakaraṇe prkṛtibhāvaḥ na ca eṣaḥ padāntaḥ | 42/103:padāntabhaktaḥ padāntagrahaṇena grāhīṣyate | 43/103:evam tarhi etat eva atra na asti odantaḥ nipātaḥ iti | 44/103:kim kāraṇam | 45/103:lakṣaṇapratipadoktayoḥ pratipadoktasya eva iti | 46/103:iha api tarhi adyoḍhā , kadoḍhā iti bhavet rūpam siddham syāt | svare doṣaḥ tu |* 47/103:svare tu doṣaḥ bhavati | 48/103:adyoḍhā* evam svaraḥ prasajyeta| adyoḍhā* iti ca iṣyate | 49/103:āṅi pararūpavacanam ca idānīm anarthakam syāt | 50/103:na anarthakam | 51/103:jñāpakārtham | 52/103:kim jñāpyam | 53/103:āṅi pararūpavacanam tu jñāpakam antaraṅgabalīyastvāt |* 54/103:etat jñāpayati ācāryaḥ | 55/103:antaraṅgam balīyaḥ bhavati iti | 56/103:kim punaḥ iha antaraṅgam kim bahiraṅgam yāvatā dve pade āśritya savarṇadīrghatvam bhavati āt guṇaḥ api | 57/103:dhātūpasargayoḥ yat kāryam tat antaraṅgam | 58/103:kutaḥ etat | 59/103:pūrvam upasargasya dhātuna yogaḥ bhavati na adya śabdena | 60/103:kimartham tarhi adyaśabdaḥ prayujyate | 61/103:adyaśabdaysa api samudāyena yogaḥ bhavati | 62/103:kim etasya jñāpane prayojanam | 63/103:prayojanam pūrvasavarṇapūrvatvatahilopaṭenaṅeyyaṅisminṅiṇalautvam antaraṅgam bahiraṅgalakṣaṇāt varṇavikārāt |* 64/103:pūrvasavarṇaḥ prayojanam | 65/103:agnī atra , vāyū atra | 66/103:pūrvasavarṇaḥ ca prāpnoti bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ āvādeśaḥ | 67/103:pūrvasavarṇadīrghatvam bhavati antaraṅgataḥ | 68/103:pūrvatva | 69/103:śakahvartham , parivyartham | 70/103:pūrvatvam ca prāpnoti bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ savarṇadīrghatvam | 71/103:pūrvatvam bhavati antaraṅgataḥ | 72/103:tahilopa | 73/103:akāri atra | 74/103:ahāri atra | 75/103:paca idam | 76/103:tahilopau ca prāpnutaḥ bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ savarṇadīrghatvam | 77/103:tahilopau bhavataḥ antaraṅgataḥ | 78/103:ṭena | 79/103:vṛkṣeṇa atra , plakṣeṇa atra | 80/103:inādeśaḥ ca prāpnoti bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ savarṇadīrghatvam | 81/103:inādeśaḥ bhavati antaraṅgataḥ | 82/103:ṅerya | 83/103:vṛkṣāya atra , plakṣāya atra | 84/103:ṅeḥ yādeśaḥ ca prāpnoti bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ eṅaḥ padāntāt ati iti pararūpatvam | 85/103:ṅeḥ yādeśaḥ bhavati antaraṅgataḥ | 86/103:ṅismin | 87/103:yasmin idam , tasmin idam | 88/103:sminbhāvaḥ ca prāpnoti bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ savarṇadīrghatvam | 89/103:sminbhāvaḥ bhavati antaraṅgataḥ | 90/103:ṅiṇalautvam | 91/103:agnau idam , yayau atra | 92/103:ṅiṇalautvam prāpnoti bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ savarṇadīrghatvam | 93/103:autvam bhavati antaraṅgataḥ | 94/103:na etāni santi prayojanāni | 95/103:vipratiṣedhena api etāni siddhāni | 96/103:idam tarhi prayojanam | 97/103:vṛkṣāḥ atra | 98/103:plakṣāḥ atra | 99/103:pūrvasavarṇaḥ ca prāpnoti bahiraṅgalakṣaṇaḥ ca varṇavikāraḥ roḥ aplutāt aplute iti uttvam | 100/103:pūrvasavarṇaḥ bhavati antaraṅgataḥ | 101/103:na ca avaśyam idam eva prayojanam | 102/103:ādye yoge bahūni prayojanāni santi yadartham eṣā paribhāṣā kartavyā | 103/103:pratividheyam doṣeṣu |
Kielhorn/Abhyankar (III,82.2) Rohatak (IV,448)*Kātyāyana's Vārttikas |
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1: pūrvaḥ ityeva. samprasāraṇātaci parataḥ pūrvaparayoḥ sthāne pūrvarūpam ekādeśo b See More pūrvaḥ ityeva. samprasāraṇātaci parataḥ pūrvaparayoḥ sthāne pūrvarūpam ekādeśo bhavati.
yaji iṣṭam. vapi uptam. grahi gṛhītam. samprasaraṇavidhānasāmarthyāt vigṛhītasya
śravaṇe prāpte pūrvatvaṃ vidhīyate. vā chandasi 6-1-106 ityeva, mitro no atra
varuṇo yajyamānaḥ. parapūrvatvavidhāne satyarthavat samprasāraṇavidhānam iti iṣṭa ityevam
ādiṣu pūrvatvabhāve yaṇādeśo bhavatyeva. antaraṅge ca aci iṛtārthaṃ vacanam iti bāhye
paścāt sannipatite pūrvatvaṃ na bhavati. śakahvau. śakahvartham. Kāśikāvṛttī2: samprasāraṇāc ca 6.1.108 pūrvaḥ ityeva. samprasāraṇātaci parataḥ pūrvaparayoḥ s See More samprasāraṇāc ca 6.1.108 pūrvaḥ ityeva. samprasāraṇātaci parataḥ pūrvaparayoḥ sthāne pūrvarūpam ekādeśo bhavati. yaji iṣṭam. vapi uptam. grahi gṛhītam. samprasaraṇavidhānasāmarthyāt vigṛhītasya śravaṇe prāpte pūrvatvaṃ vidhīyate. vā chandasi 6.1.102 ityeva, mitro no atra varuṇo yajyamānaḥ. parapūrvatvavidhāne satyarthavat samprasāraṇavidhānam iti iṣṭa ityevam ādiṣu pūrvatvabhāve yaṇādeśo bhavatyeva. antaraṅge ca aci iṛtārthaṃ vacanam iti bāhye paścāt sannipatite pūrvatvaṃ na bhavati. śakahvau. śakahvartham. Nyāsa2: samprasāraṇācca. , 6.1.104 samprasāraṇasya yaṇādeśo mā bhūdityevamarthamidaṃ par See More samprasāraṇācca. , 6.1.104 samprasāraṇasya yaṇādeśo mā bhūdityevamarthamidaṃ parapūrvatvaṃ vidhīyate. yadi cātra yaṇādeśaḥ syāt(), tadā saṃprasāraṇavidhānāmanarthakaṃ syāt? tasmāt(). samprasāraṇavidhānasāmathryādeva yaṇādeśo na bhaviṣyati, tat? kimarthamidaṃ vidhīyate? ityāha--"sabhprasāraṇavidhānasāmathryāt()" ityādi. samprasāraṇavidhānasāmathryādyaṇādeśo na bhavatīti vigṛhītasyākṛtasaṃhitākāryasya śravaṇaṃ prāpnoti, tasmānmā bhūdeṣa doṣa iti parapūrvatvaṃ vidhīyate.
"vā cchandasītyeva" ityādi. atrāpi pūrvavadvākyabhedo draṣṭavyaḥ; anyathā bhāṣāyāṃ na syāt(). "yajyamānaḥ" [yajyamānau--kāśikā] iti. parapūrvatvābhāvapakṣe yaṇādeśaḥ. kathaṃ punaratra yaṇādeśaḥ, yāvatā vigṛhītasyaiva grahaṇena bhavitavyam(), idānīmeva hruktam()--samprasāraṇavidhānasāmathryādvigṛhītasyaiva śravaṇe prāpte parapūrvatvaṃ vidhīyate? ityata āha--parapūrvatvavidhāne" ityādi. anārabdhe hi parapūrvatve vigṛhītasyaiva śravaṇaṃ prāpnoti, mā bhūt? samprasāraṇasya vaiyyathryamiti kṛtvā. sati tu parapūrvatve yatra parapūrvatvam()--iṣṭamityādau, tatrārthavat? samprasāraṇam(). ataḥ parapūrvatvābhāvapakṣe yaṇādeśo bhavatyeva. atheha kasmānna bhavati--śakahvau śakahvarthamiti; atra hi śakaṃ hvayatīti kvip(), yajāditvāt? samprasāraṇam(), parapūrvatvam(), tasya "agtādivacca" (6.1.85) iti samprasāraṇagrahaṇena grahaṇāt? samprasāraṇāsamprasāraṇayorekādeśasya samprasāraṇasya vyapadeśabhāvatvāt(), aukāre'rthaśabde ca parato vyavasthite "samprasāraṇācca" (6.1.108) iti parapūrvatvaṃ prāpnoti? ityata āha--"antaraṅge cāci" ityādi. yo'yaṃ hvayaterecaḥ sthāne vihita ākāraḥ sa samprasāraṇasyāntaraṅgaḥ pratyāsannaḥ; ubhayorapyekadhātvantargatatvāt(). aukāro'rthaśabdākāraśca viprakṛṣṭaḥ. viprakṛṣṭastu deśataḥ kālataśca, yadāha--"brāāhre" iti. yasya dhātoḥ samprasāraṇamavayavaḥ, tatrānantarbhāvādbāhraḥ. kālataśca, yadāha--"paścāt? sannipatite" iti. pūrvarūpavidhānakālādutarakālaṃ sannihita ityarthaḥ. tatra sannikṛṣṭaviprakṛṣṭayoracoḥ pratyāsatterantaraṅgo yo'c? tatredaṃ vacanaṃ pravatrtate, tatara caritārthamiti viprakṛṣṭa aukārādau paścāt? sannihate na bhavati॥
Laghusiddhāntakaumudī1: saṃprasāraṇādaci pūrvarūpamekādeśaḥ. etyedhatyūṭhsviti vṛddhiḥ. viśvauhaḥ,
ityā Sū #259 Laghusiddhāntakaumudī2: saṃprasāraṇācca 259, 6.1.104 saṃprasāraṇādaci pūrvarūpamekādeśaḥ. etyedhatyūṭhsv See More saṃprasāraṇācca 259, 6.1.104 saṃprasāraṇādaci pūrvarūpamekādeśaḥ. etyedhatyūṭhsviti vṛddhiḥ. viśvauhaḥ, ityādi॥ Bālamanoramā1: saṃprasāraṇamiti. tena vāho yo yaṇ vakārastasya ūḍiti labhyate. saṃprasāraṇamity See More saṃprasāraṇamiti. tena vāho yo yaṇ vakārastasya ūḍiti labhyate. saṃprasāraṇamityananuvṛttau
`alo'ntyasya' iti hakārasya syāt. tadanuvṛttau tu ūṭho
yaṇsthānikatvūlābhānnālo'ntyasyeti bhavati. vi\ufffdā ū āh asiti sthite-.
saṃprasāraṇācca. `iko yaṇacī'tyato'cīti `ami pūrvaḥ' ityataḥ pūrva iti cānuvartate.
`ekaḥ pūrvaparayoḥ' ityadhikṛtam. tadāha–saṃprasāraṇādityādinā. vi\ufffdā ūha asiti
sthite ādguṇamāśaṅkyāha–etyedhatyūṭhsviti. `anena guṇāpavādo vṛddhi'riti śeṣaḥ.
vi\ufffdāauhaḥ. vi\ufffdāauhā. ityādīti. vi\ufffdāvāḍbhyām vi\ufffdāvāḍbhiḥ.
vi\ufffdāvāḍbhyaḥ. vi\ufffdāauhe. vi\ufffdāauhaḥ. vi\ufffdāauhaḥ. vi\ufffdāauhoḥ
vi\ufffdāauhām. vi\ufffdāvāṭtsu vi\ufffdāvāṭsu. nanu vahaśceti ṇvividhau
`chandasi sahaḥ' ityataśchandasīti kecidanuvartayanti. tanmate vi\ufffdāāhśabdasya loke
kathaṃ prayoga ityata āha–chandasyeva ṇviritipakṣe ṇijantādvijiti. vi\ufffdāṃ
vāhayatītyarthe vāh i iti ṇyantāt `anyebhyo'pi dṛśyate' iti vici `neḍvaśi
kṛtī'ti iḍabhāve ṇilope'pṛktalope upapadasamāse vi\ufffdāāhśabdo sote prayogārhaḥ.
kintu tasya ūṭh na bhavati, `acaḥ parasmi'nniti ṇilopasya sthānivattvā'bhāvena tasya
bhatvā'bhāvāt. vāhayateḥ kvipi vi\ufffdāvāhśabdasya tūṭh nirhādha eva, `kvau
lupta'miti ṇilopasya sthānivattvā'bhāvena tasya bhatvā'napāyāt. ata eva `vibhāṣā
pūrvāhṇāparahṇābhyā'miti sūtre praṣṭhauha āgataṃ praṣṭhavāṅrūparyamiti
laukikavigrahavākye `praṣṭhauha' iti prayogaḥ saṅgacchate. kvacitpustake `chandasyeva
ṇviriti prāmāṇikāḥ' iti paṭha\ufffdte. `kavyapurīṣa' ityādyuttarasūtre
tadanuvṛtterāvaśyakatvāditi tadāśayaḥ. anaḥ=śakaṭaṃ vahatītyarthe anasi vaheḥ kvip, anaso
ḍaśceti sasya ḍaśca. `vacisvapiyajādīnāṃ kitī'ti yajāditvādvakārasya
samprasāparaṇamukāraḥ. `saṃprasāraṇācce'ti pūrvarūpam. anaḍuhiti rūpaṃ. tataḥ
subutpattiḥ. Bālamanoramā2: saṃprasāraṇācca , 6.1.104 saṃprasāraṇamiti. tena vāho yo yaṇ vakārastasya ūḍiti See More saṃprasāraṇācca , 6.1.104 saṃprasāraṇamiti. tena vāho yo yaṇ vakārastasya ūḍiti labhyate. saṃprasāraṇamityananuvṛttau "alo'ntyasya" iti hakārasya syāt. tadanuvṛttau tu ūṭho yaṇsthānikatvūlābhānnālo'ntyasyeti bhavati. vi()ā ū āh asiti sthite-. saṃprasāraṇācca. "iko yaṇacī"tyato'cīti "ami pūrvaḥ" ityataḥ pūrva iti cānuvartate. "ekaḥ pūrvaparayoḥ" ityadhikṛtam. tadāha--saṃprasāraṇādityādinā. vi()ā ūha asiti sthite ādguṇamāśaṅkyāha--etyedhatyūṭhsviti. "anena guṇāpavādo vṛddhi"riti śeṣaḥ. vi()āauhaḥ. vi()āauhā. ityādīti. vi()āvāḍbhyām vi()āvāḍbhiḥ. vi()āvāḍbhyaḥ. vi()āauhe. vi()āauhaḥ. vi()āauhaḥ. vi()āauhoḥ vi()āauhām. vi()āvāṭtsu vi()āvāṭsu. nanu vahaśceti ṇvividhau "chandasi sahaḥ" ityataśchandasīti kecidanuvartayanti. tanmate vi()āāhśabdasya loke kathaṃ prayoga ityata āha--chandasyeva ṇviritipakṣe ṇijantādvijiti. vi()āṃ vāhayatītyarthe vāh i iti ṇyantāt "anyebhyo'pi dṛśyate" iti vici "neḍvaśi kṛtī"ti iḍabhāve ṇilope'pṛktalope upapadasamāse vi()āāhśabdo sote prayogārhaḥ. kintu tasya ūṭh na bhavati, "acaḥ parasmi"nniti ṇilopasya sthānivattvā'bhāvena tasya bhatvā'bhāvāt. vāhayateḥ kvipi vi()āvāhśabdasya tūṭh nirhādha eva, "kvau lupta"miti ṇilopasya sthānivattvā'bhāvena tasya bhatvā'napāyāt. ata eva "vibhāṣā pūrvāhṇāparahṇābhyā"miti sūtre praṣṭhauha āgataṃ praṣṭhavāṅrūparyamiti laukikavigrahavākye "praṣṭhauha" iti prayogaḥ saṅgacchate. kvacitpustake "chandasyeva ṇviriti prāmāṇikāḥ" iti paṭha()te. "kavyapurīṣa" ityādyuttarasūtre tadanuvṛtterāvaśyakatvāditi tadāśayaḥ. anaḥ=śakaṭaṃ vahatītyarthe anasi vaheḥ kvip, anaso ḍaśceti sasya ḍaśca. "vacisvapiyajādīnāṃ kitī"ti yajāditvādvakārasya samprasāparaṇamukāraḥ. "saṃprasāraṇācce"ti pūrvarūpam. anaḍuhiti rūpaṃ. tataḥ subutpattiḥ. Tattvabodhinī1: saṃprasāraṇācca. `ami pūrvaḥ'ityataḥ `pūrva'iti vartate9; `ikoyaṇ Sū #290 See More saṃprasāraṇācca. `ami pūrvaḥ'ityataḥ `pūrva'iti vartate' `ikoyaṇacī'tyato'cīti ca,
`ekaḥ pūrvaparayo'riti tādhikriyate. tadāha—-saṃprasāraṇādacītyādinā.chandasyeva
ṇviriti. `vahaśce'ti sūtre `bhajo ṇviḥ'`chandasi sahaḥ'ityato ṇvipratyasya
`cchandasī'tyasya cā'nuvṛtteriti bhāvaḥ. syādetat–`vāhaḥ'ityeva sūtramastu,
saṃprasāraṇamevā'nna vidhīyatāṃ, tasya laghūpadhaguṇo kṛte `vṛddhirecī'ti vṛddhau siddhaṃ
`vi\ufffdāauha'ityādi, kimūṭhgrahaṇena?. satyam. evaṃ sthite kriyamāṇamūṭhgrahaṇaṃ
bahiraṅgaparibhāṣāṃ jñāpayati. tasyāṃ hi satyāṃ jātasya bahiraṅgasya
saṃprasāraṇasyā'siddhatvādantaraṅgo guṇo na syāditi bhāṣye sthitam.
nanvanakārāntopapade'kārāntopasargopapade ca rūpe viśeṣaḥ syāditi kathamaṛṭhagrahaṇaṃ
jñāpakamiti cet, atrāhuḥ kaiyaṭādayaḥ—bhāṣyakāroktajñāpakabalenaiva tādṛśasthale
ṇvipratyayā'bhāvo'numīyata iti. etena bhuvaṃ vahatīti bhūvāṭ. bhūhaḥ. bhūhā. prauhaḥ.
prauhetyādiprayogāḥ parāstāḥ. Tattvabodhinī2: saṃprasāraṇācca 290, 6.1.104 saṃprasāraṇācca. "ami pūrvaḥ"ityataḥ &quo See More saṃprasāraṇācca 290, 6.1.104 saṃprasāraṇācca. "ami pūrvaḥ"ityataḥ "pūrva"iti vartate" "ikoyaṇacī"tyato'cīti ca, "ekaḥ pūrvaparayo"riti tādhikriyate. tadāha----saṃprasāraṇādacītyādinā.chandasyeva ṇviriti. "vahaśce"ti sūtre "bhajo ṇviḥ""chandasi sahaḥ"ityato ṇvipratyasya "cchandasī"tyasya cā'nuvṛtteriti bhāvaḥ. syādetat--"vāhaḥ"ityeva sūtramastu, saṃprasāraṇamevā'nna vidhīyatāṃ, tasya laghūpadhaguṇo kṛte "vṛddhirecī"ti vṛddhau siddhaṃ "vi()āauha"ityādi, kimūṭhgrahaṇena(). satyam. evaṃ sthite kriyamāṇamūṭhgrahaṇaṃ bahiraṅgaparibhāṣāṃ jñāpayati. tasyāṃ hi satyāṃ jātasya bahiraṅgasya saṃprasāraṇasyā'siddhatvādantaraṅgo guṇo na syāditi bhāṣye sthitam. nanvanakārāntopapade'kārāntopasargopapade ca rūpe viśeṣaḥ syāditi kathamaṛṭhagrahaṇaṃ jñāpakamiti cet, atrāhuḥ kaiyaṭādayaḥ---bhāṣyakāroktajñāpakabalenaiva tādṛśasthale ṇvipratyayā'bhāvo'numīyata iti. etena bhuvaṃ vahatīti bhūvāṭ. bhūhaḥ. bhūhā. prauhaḥ. prauhetyādiprayogāḥ parāstāḥ. 1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents |
Research Papers and Publications
|
| | |