Grammatical Sūtra: एकाचो द्वे प्रथमस्य ekāco dve prathamasya Individual Word Components: ekācaḥ dve prathamasya Sūtra with anuvṛtti words: ekācaḥ dve prathamasya Type of Rule: adhikāra Preceding adhikāra rule:5.4.68 (1samāsāntāḥ)
Description:
In the room of the first portion, containing a single vowel, there are two. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0
Kāśikāvṛttī1:adhikāro 'yam. ekācaḥ iti ca, dve iti ca, prathamasya iti ca tritayam adhikṛtaṃ
See More
adhikāro 'yam. ekācaḥ iti ca, dve iti ca, prathamasya iti ca tritayam adhikṛtaṃ
veditavyam. ita uttaraṃ yad vakṣyāmaḥ prāk saṃprasāraṇavidhānāt tatra ekācaḥ
prathamasya dve bhavataḥ ityevaṃ tad veditavyam. vakṣyati liṭi dhātoranabhyāsasya
6-1-8 iti. tatra dhātoravayavayasya anabhyāsasya prathamasya ekāco dve bhavataḥ. jajāgāra.
papāca. iyāya. āra. ekāca iti bahuvrīhinirdeśaḥ. eko 'c yasya so 'yam ekācityavayavena
vigrahaḥ. tatra samudāyaḥ samāsārthaḥ. abhyantaraśca samudāye 'vayavo bhavati iti sāckasya eva
dvirvacanaṃ bhavati. evaṃ ca pacityatra yena eva acā samudāyaḥ ekāc, tenā eva tadavayavo
'cchabdaḥ paśabdaśca. tatra pṛthagavayavaikāc na dvirucyate, kiṃ tarhi, samudāyaikājeva.
tathā hi sakṛcchāstrapravṛttyā sāvayavaḥ samudāyo 'nugṛhyate. papāca ityatra
prathamatvaṃ vyapadeśivadbhāvāt. iyāya, āra ityatra ekāctvam api vyapadeśibhāvādeva.
dviḥprayogaśca dvirvacanam idam. āvṛttisaṅkhyā hi dve iti vidhīyate. tena sa eva
śabdo dvirucāryate, na ca śabdāntaraṃ tasya sthāne vidhīyate.
Kāśikāvṛttī2:ekāco dve prathamasya 6.1.1 adhikāro 'yam. ekācaḥ iti ca, dve iti ca, prathamas See More
ekāco dve prathamasya 6.1.1 adhikāro 'yam. ekācaḥ iti ca, dve iti ca, prathamasya iti ca tritayam adhikṛtaṃ veditavyam. ita uttaraṃ yad vakṣyāmaḥ prāk saṃprasāraṇavidhānāt tatra ekācaḥ prathamasya dve bhavataḥ ityevaṃ tad veditavyam. vakṣyati liṭi dhātoranabhyāsasya 6.1.8 iti. tatra dhātoravayavayasya anabhyāsasya prathamasya ekāco dve bhavataḥ. jajāgāra. papāca. iyāya. āra. ekāca iti bahuvrīhinirdeśaḥ. eko 'c yasya so 'yam ekācityavayavena vigrahaḥ. tatra samudāyaḥ samāsārthaḥ. abhyantaraśca samudāye 'vayavo bhavati iti sāckasya eva dvirvacanaṃ bhavati. evaṃ ca pacityatra yena eva acā samudāyaḥ ekāc, tenā eva tadavayavo 'cchabdaḥ paśabdaśca. tatra pṛthagavayavaikāc na dvirucyate, kiṃ tarhi, samudāyaikājeva. tathā hi sakṛcchāstrapravṛttyā sāvayavaḥ samudāyo 'nugṛhyate. papāca ityatra prathamatvaṃ vyapadeśivadbhāvāt. iyāya, āra ityatra ekāctvam api vyapadeśibhāvādeva. dviḥprayogaśca dvirvacanam idam. āvṛttisaṅkhyā hi dve iti vidhīyate. tena sa eva śabdo dvirucāryate, na ca śabdāntaraṃ tasya sthāne vidhīyate.
Nyāsa2:ekāco dve prathamasya. , 6.1.1 iha kecit? svārthā eva vidhayo bhavanti, na padār See More
ekāco dve prathamasya. , 6.1.1 iha kecit? svārthā eva vidhayo bhavanti, na padārthāḥ, tadyathā--"aṇkuṭilikāyāḥ" (4.4.18) iti kuṭilikāśabdādaṇ? vidhīyamānaḥ svārtho bhavati. kecit? punaḥ svārthāḥ, parārthaśca tadyathā--"padarujaviśaspṛśo ghañ()" (3.3.16) iti padādibhyo ghañ? vidhīyamānaḥ svārtho bhavati, svaritaliṅgāsaṅgāduttareṣu yogeṣvanuvatrtamānaḥ parārthaśca. kecit? punaḥ parārthā evādhikārā bhavanti, na svārthāḥ, yathā--"samarthānāṃ prathamādvā" 4.1.82 iti; tat? kimayaṃ svārtha eva? athobhayārtha evādhikāraḥ? uta parārtha eveti sandehāpanayanāya parārthatāmevāsya darśayitumāha--"ekāca iti ca" ityādi. etadgrahaṇakaṃ vākyam(), asya ca "ita uttaram()" ityādi. vivaraṇam(). siṃhāvalokitanyāyena pūrvatrāpyadhikārāṇāmanuvṛttirbhavati, atastannivṛttirasvaritatvādvijñeyā. kasya punaḥ "ekāco dve bhavataḥ" ityevaṃ tadveditavyam()? ityata yadyeṣā dhātorev? samānādhikaraṇā ṣaṣṭhī syāt(), tadā pacādīnāmeva dvirvacanaṃ syāt(), na jāgarttyādīnām(), na hi tatraikāca iti manyamāno naiṣaikāca iti sāmānādhikaraṇā ṣaṣṭhī--dhātorekāca iti, api tvavayavayogā--dhātoryo'vayava ekāca iti darśayitumāha--"dhātoravayavasya" iti. "jajāgāra" ityatra jāgityetad()dvirucyatade, "papāca" ityatra pacchabdaḥ; pūrvatra "aco ñṇiti" 7.2.115 iti vṛddhiḥ, uttaratra "ata upadhāyāḥ" 7.2.116 iti. "iyāya" iti. "iṇ? gartau (dhā.pā.1045) "aco ñṇiti"7.2.115 iti vṛddhau kṛtāyāṃ "dvirvacane'ci" 1.1.58 iti sthānivadbhāvādikāro dvirucyate, āyādeśaḥ, "abhyāsasyāsavarṇo" 6.4.78 itīyaṅ(). "āra iti. "ṛ gatau" (dhā. pā. 1098) ṛ ityetasya dvirvacanam(), "urat()" (7.4.66) ityattvam? raparatvam(), "ata ādeḥ" 7.4.70 iti dīrghaḥ, sarvarṇadīrghatvañca.
ekāca iti tatpuruṣo'yaṃ vā syāt? ekaścāsāvacceti ekāc(), bahuvrīhirvā eko'ñ? yasyeti? tatra yadyayaṃ tatpuruṣaḥ syāt(), iṇādīnāmeva dviruktiḥ syāt()--iyāya āretyevamādau; pacādīnāṃ tu papācetyādau na syāt(), teṣāmajjhalsamudāyātmakatvādityetanmanasi kṛtvā''ha--"ekāca iti bahuvrīhanirdeśo'yam()" iti. bahuvrīhiṇā vivakṣitasyārthasya nirdeśaḥ=kathanam(). bahuvrīhernirdeśaḥ=kathanam(), uccāraṇaṃ vā bahuvrīhinirdeśaḥ. kutaḥ punaretadavasitam()--bahuvrīhenirdeśo'yamiti? "halādiḥ śeṣaḥ", 7.4.60 "śarpūrvāḥ khayaḥ" 7.4.61 ityevamādiliṅgāt(). nanu ca tatpuruṣasyāpi liṅgamasti--"dīrgha iṇaḥ kiti" (7.4.69) itīṇo'bhyāsasya dīrghavidhānam()? naitadas()ti; bahuvrīhāvapi hrasmin? vyapadeśivadbhāvādiṇo dvirvacane'bhyāsasya dīrghavidhānamupapadyata eva, na tu tatpuruṣe'smin? halādiśeṣādikāryamupapadyateḥ pacādīnāmajjhalsamudāyānāṃ dvirvacanānupapatteḥ. tasmādbahuvrīhereva liṅgamasti, na tatpuruṣasyeti bahuvrīhinirdeśa evāyam(). yadyevam(); bahuvrīherevānyapadārthapradhānatvādupalakṣaṇavinirmuktasya śuddhasyaivānyārthasya bahuvrīhiṇābhidhānādacāvayavena ya upalakṣito'nyapadārthastasyaivānackasya dvirvacanaṃ prāpnoti, na tūpalakṣaṇabhūtasyāpi. na hrupalakṣaṇaṃ kāryopayogi bhavati. tathā hi yathā citragurānīyatāmityukte yasya citrāgāvaḥ santi sa eva ānīyate, na tūpalakṣamabhūtā gāvo'pi. ata eva tasya nirāsāya tadguṇasaṃvijñāno'yaṃ bahuvrīhirita darśayannāha--"tatra" ityādi. "samudāyaḥ samāsārthaḥ" iti. saha tenopalakṣaṇabhūtenācāvayavena samudāya evānyapadārtha ityarthaḥ. "ubhyantaraśca" iti. tadantarbhūta ityarthaḥ. caśabdo'vadhāraṇe. abhyantara evetyarthaḥ. itikaraṇo hetau. yasmāt? samudāye samāsārthe'vayavo'bhyantaro bhavati, tasmāt? sāckasyaiva dvirvacanaṃ bhavati. loke'pi kvacidupalakṣaṇasya samāse'ntarbhāvāt? kāryopayogitvaṃ dṛṣṭameva, yathā śukalavāsasamānayetyukte sahaiva śuklena vāsasānīyate. pacityatra yanaivācā samudāya ekāc? tenaiva tadavayavo'pyacchabdaḥ paśabdaśceti, tata()āāvayavānimapi pratyekaṃ dvirvacanaṃ prāpnoti. yathā yanaiva hastenāvayavena bāhurhastavān? bhavati, tenaiva devadatto'pi hastavān? bhavati; tathā pacatau ghātau yenaivākārema pacchabdaḥ samudāya ekāc? tenaiva tadavayavo'pyacchabdaḥ paśabdaśteti. tataścāvayavānamapi pratyekaṃ dvirvacanaṃ prāpnotyeva. dvirvacanañca kāyiṇa ekācaḥ, sāmānyena nirdeśāt(). evañca samudāyasya tadavayavanāñcaikācāṃ pṛthagdvirvacane kṛte'nṣyaṭaṃ rūpaṃ syāt(), ata etaddveṣyamapākartumāha--"tatra" ityādi. teṣu samudāyeṣvekākṣu madhye pṛthagavayavaikāco na dvirucyante. kiṃ tarhi? samudāyaikājeva. avayavaikājiti karmadhārayaḥ. "samudāyaikāc()" iti. ayamapi karmadhāraya eva.
kutaḥ punarayaṃ sāmānyābhidhāne viśeṣo labhyate? ityata āha--"tathā hi" ityādi. yadyapi samudāyī'vayavaścaikāc(), tathāpi yasya dvirvacane kṛte sarveṣāmanugraho bhavati tasyaiva dvirvacanaṃ yuktam(). evaṃ śāstrahāninaṃ bhavati; sarveṣāmeva śāstravihitakāryasya niṣpatteḥ. ayamevānugraho yā śāstravihitakāryasya niṣpattiḥ. samudāyasyaiva dvirvacane kṛte sarveṣāmanugraho bhavati. yathā vṛkṣaḥ pracalan? sahāvayavaiḥ pracalati, tathaikayaiva śāstrapravṛttyā samudāyo dvirucyamānaḥ sahāvayavaidvirucyate, na hi vināvayavaiḥ samudāyo dvirvaktuṃ śakyate; tasya tadātmakatvāt. avayavānāṃ tu dvirvacanaṃ naikayā pravṛttyā sarveṣāṃ karttu śakyate. na tad()dviruktau sarveṣāmanugraho bhavati. katham()? sarveṣāṃ hi teṣāmekājvyapadeśa eko'jiti hetuḥ; tatra yadā yenācaiko'vayava ekājiti vyapadiṣyate, tadā tenaiva tasyākṣiptatvānna śakyate'para ekājiti vyapadeṣṭum(). tataścaikasya dvirvacane vidhitsite tadedānīṃ tenācā ya ekagāc? kaścidavayavastasyaiva dvirvacanaṃ syāt(), netarasya; anackatvāt(). atraitat? syāt? "ekācaḥ" (6.1.1) iti sarveṣāṃ paṣṭha()ā nirdiṣṭatvāt? sarveṣāmeva teṣāṃ dvirvacanaṃ kartavyam(), na ca tadyugapat? sambhavati, ata ekasya tāvat? kriyate. ekasmin? kṛte punaḥ pravṛttyantareṇāparasyāpi kariṣyata" iti? etacca na; yasya hravayavasya pūrvaṃ dvirvacanaṃ kṛtaṃ tenaiva sahāco dviruktatvānna yujyate punastasyāvayavāntarema dvirvacanaṃ karttum(). akṛtadviruktasya hi dvirvacanaṃ kriyate, na dviruktasya; anyathā hranavasthā syāt(). "anabhyāsasya" 6.1.8 iti vacanāccāyuktamevaikasminnavayave dvirukte'parasya dvirvacanaṃ kartum(). ato nāvayavadvirvacane sarveṣāmanugrahaḥ sambhavati. tatra yasaya dvirvacanaṃ na sambhavati tasya śāstrahāniḥ syāt(). tadayuktamavayavānāṃ pratyekaṃ dvirvacanam().
athaiṣāṃ yugapadavayavānāṃ dvirvacanaṃ na sambhavatīti prayogāntare paryāyeṇa kariṣyate pūrvoktadoṣaparihārārtham()? evamapi yadā paceracchabdasya dvirvacanaṃ syāt(), tadā papācetyevamādi na sidhyet(). kiñca "ṇijir? śaucapoṣaṇayoḥ" (dhā.pā.1093) ityastrāllaṭ(), jhi, śap(), tasya juhotyāditvāt? śluḥ, "ślau" 6.1.10 iti dvarvacanam(). tatra yadi niśabdamātrasya dvirvacanaṃ kriyate tadā "ṇijāṃ trayāṇām()" 7.4.75 iti guṇaḥ. atredānīm? "adabhyastāt()" 7.1.4 ityadādeśa iṣyate--tenijatīti rūpaṃ yathā syādityevamartham(), sa ca na prāpnoti; jakāreṇa vyavahitatvāt(). na hi jakārasyābhyastasaṃjñā, kiṃ tarhi? niśabdasya; dviruktatvāt(), jakārasya cādviruktatvāt(). anenijuriti--atra laṅādeśasya jheḥ "sijabhyastavidibhyaśca" (3.4.109) iti jus? na prāpnoti; pūrvasmādeva hetoḥ. nenijadityatra "nābhyastācchatuḥ" 7.1.78 iti numpratiṣadho na syāt(), ata eva hetoḥ. na ca śakyate vaktum()--vacanasāmathryādvyavadhāne'pi bhaviṣyatīti; yadā samudāyasya dvirvacanaṃ tadā vacanasya sāvakāśatvāt(). yadā tvikārasahitasya jakārasaya dvirvacanaṃ tadā nenijatītyādikaṃ rūpameva na syāt(). tasmādayuktamavayavānāṃ dvirvacanam(). ataḥ samudāya eva dvirvaktavyaḥ.
atha papācetyatra kathaṃ dvirvacanam(), yāvatā "ekāco dve prathamasya 6.1.1 ityucyate, na cātraikācaḥ prathamavyapadeśo'sti, prathamaśabdo hraprathamāpekṣo bhavati, sambandhiśabdatvāt(); satsvanekeṣu yasmāt? pūrvo nāsti sa prathamaḥ, yaḥ punareka eva nāsau prathamavyapadeśaṃ labhate, ekaścātraikāc(). tenātra dvirvacanaṃ na syāt(), jajāgāretyādāveva syāt()? iyāya, āretyatrāpi kathaṃ dvirvacanam(), yāvataikācastaducyate, na caikāctvamasti, ajvyatiriktasyānaca ekājvyapadeśahetorabhāvāt()? ityata āha--"papācetyatra" ityādi. ekasaṃkhyāvyavacchinnasvarasambanadhahetuko vyapadeśaḥ, sa yasyāsti sa vyapadeśī. jāgarttyādiṣu dhātuṣu jāgityevamādiḥ. "tena tulyaṃ vatrtate"5.1.114 iti vyapadeśivat(), tasya bhāvo vyapadeśivadbhāvaḥ. ekāctvamapītyapiśabdādadvitīyatvamapīti. tato'nena jajāgāretyatra yathā vāstave prathamatve jāg? ityetasya prathamasyaikāco dvirvacanaṃ bhavati, tathā paramārthato satyapi prathamatve prathamasyaikāco dvirvacanaṃ bhavati vyapadeśivadbhāvena papācetyatra pacchabdasya. iyāya, āretyatrāpyasati vāstava ekāctve dvitīyatve ca vyapadeśivadbhāvena dvirvacanaṃ bhavati; yathā--aṭiṭiṣatītyatra vastuta evaikāco dvitīyasya ṭiśabdasyeti.
na cai tadvaktavyam()--"yasmādaprathamasyāpi pac? ityevamprakārasya vyapadeśivadbhāvena dvirvacanaṃ bhavati" iti. atra "liṭa()bhyāsasyobhayeṣām()" 6.1.17 iti vacanaṃ jñāpakam(), asatyapi vāstava ekāctve dvitīyatve ca punavryapadeśivadbhāvena ceṇprabhṛtanāṃ dvirvacanaṃ bhavatati. atrābhyāsasya dīrghavidhānārtham? "dīrgha iṇaḥ kiti" 7.4.69 iti vacanaṃ jñāpakam. iha "ādaśabhyaḥ saṃkhyāḥ saṃkhyeye vatrtante na tu saṃkhyānamātre" iti dviśabdo'tra saṃkhyeye vatrtate. tacca saṃkhyeyaṃ śabdarūpaṃ vā syāt()? uccāraṇaṃ vā? tatra yadi śabdarūpaṃ saṃkhyeyaṃ syāt? tadā "dve" ityanena dviśabdarūpe bhāvyamānatayā nirdiśyete iti. ata ekāca ityasya ca scāne yogalakṣaṇaḥ sambandho bhavati, ataḥ "sthāne dvirvacanam()" ityeṣa pakṣo bhavati. tadaikāca iti sthānaṣaṣṭhī jāyate.
atha punaruccāraṇaṃ sakhyeyaṃ tadā sthānyādeśasambandho na bhavati. uccāraṇaṃ nāma śabdānugato dharmaḥ. yadyasāvadeśo vidīyate tadā nivṛttidharmā sthānī bhavatīti śapabdasya sthānino nivṛttyā bhavitavyam(), tataścoccāraṇamapi na syāt(); tasya taddharmatvāt(). tasmāduccāraṇe saṃkhyeye sthāne dvirvacanaṃ na sambhavatīti "dviṣprayogo dvirvacanam" ityeṣa pakṣo bhavatīti. tadaikāca iti "karttṛkarmaṇoḥ kṛti" 2.3.65 iti karmaṇi ṣaṣṭhī, sā hraikājuccāraṇakriyayā vyāptumiṣṭatamatvāt? karma bhavati. tatra yadi "sthāne dvirvacanam()" ityeṣa pakṣa āśrīyeta, tadā jighāṃsatīta hantaḥ kutvaṃ na syāt(). samudāyasya hi sannantasya samudāyaḥ sannanta ādeśaḥ, tatra kṛta āśrīyeta, tadā jīghāṃsatīti hanteḥ kutvaṃ na syāt(). samudāyasya hi sannantasya samudāyaḥ sannanta ādeśaḥ, tatra kṛta etannāsti. ayaṃ pratyayaḥ iyaṃ prakṛtiriti sandigdhatvāt? prakṛtipratyayasya hantirnaṣṭo bhavatīti "abhyāsācca" 7.3.55 iti kutvaṃ hantihakārasya na syāditīmaṃ sthānedvirvacanapakṣe doṣaṃ dṛṣṭvā dviṣprayogo dvirvacanamiti pakṣamāśrityāha--"dviṣprayogaśca" ityādi. cakāro'vadhāraṇe. dviṣprayoga evetyarthaḥ. na sthāne dviṣprayoga ityarthaḥ. atha dviṣprayogadvirvacane kathamayaṃ doṣo na bhavati? ityāha--"āvṛttisaṃkhyā hi" ityādi. punaḥ punaruccāraṇam()āvṛttiḥ. tat? punaḥ saṃkhyāvyavasthitasyaiva dhātorvidhīyate. "tena" ityādi. yasmādāvṛttiḥ sakhyāvyavasthitasyaiva dhātorvidhīyate, tena sa eva śabdo vyavasthita eva dviruccāryate, na tu tasya stāne śabdāntaraṃ vidhīyata iti kutaḥ punaḥ pūrvoktadoṣāva saraprasaṅgaḥ!
yadi tarhī dviṣprayogo dvirvacanamityeṣa pakṣa ākṣīyate, evaṃ ca sati "vasvekājādghasām()" 7.2.67 ityatrādivān(), āśivān(), pecivān(), śekivān(), ityudāhmatya yadvakṣyati--"dhātvabhyāsayorekādeśe kṛta evābhyāsalopayoḥ kṛtayoḥ kṛtadvirvacanā eta ekāco na bhavanti" iti, tanna yujyate; akṛte'pi dhātvabhyāsayorekādeśe'kṛtayorapi caitvābhyāsalopayoḥ kṛtadvirvacanānāmaṣyeṣāmekāctvāt(). sthāne dvirvacane hi śabdāntaramevā nekājādiśyata iti syādeṣāṃ kṛtadvirvacanānāmanekāctvam(), na tu dviṣprayogapakṣe. tatra hi sa eva śabdo dviruccāryate. na cāsau śatakṛtvo'pyuccāryamāma ekāctvaṃ jahāti, kiṃ punardvirucyamānaḥ.
yadapi niyamasya vyavacchedyacaṃ darśayituṃ bibhidvānityādi tatropanyasiṣyati, tadapyayuktameva; bhiviprabhṛtīnāmeva yathoktādeva hetoḥ kṛtadvirvacanānāmapyekāctvāt(). yadapyādgrahaṇamanekājarthamityabhidhāsyati, tadapyayuktameva; tata eva hetorākārāntānāṃ kṛtadvirvacanānāmapyanekāctvānupapatteḥ. tasmāt? sthāne kṛtadvirvacanapakṣo'pyaṅgīkatrtavyaḥ. evaṃ tahrranyathā vyākhyāyate. iha pakṣadvayaṃ pūrvoktaṃ, sambhavati. tatra kiṃ dviṣprayogo dvirvacanamityeṣa pakṣa āśrīyate? uta sthāne dvirvacanapakṣaḥ()--iti praśnāvasara idamāha--"dviṣprayogaśca dvirvacanam()" iti. cakāraḥ sthāne dvirvacanamityamumarthaṃ dyotayati. nanu ca "ṣaṣṭhī sthāneyogā" (1.1.49) iti vacanāt? sthāne dvirvacanapakṣemātra [dvirvacanapakṣe nātra--mudritaḥ pāṭhaḥ] bhavituṃ yuktam(), tat? kathaṃ dviṣprayogapakṣo'pyupapadyata ityata āha--"āvṛttisaṃkhyā hi" ityādi. yadi śabdāntaraṃ tasya sthāne vidhīyate tadā sthānyādeśasambandhe pratisthāne dvirvacanamityeṣa pakṣo jāyata ityaktam(). yadā tvāvṛttisaṃkhyā vidhīyate tadetaraḥ pakṣo bhavatīti. edapi pratipāditaṃ prāk(). tasmāt? dviṣprayogapakṣo yadāṅga#īkartumiṣyate, tadāvṛttisaṃkhyā dve iti vidhīyate, tena sa eva śabdo dviruccāryate, na tu śabdāntaraṃ tasya sthāne vidīyate. tasmād()dviṣprayogadvirvacanapakṣo'pyaṅgīkatrtavyaḥ.
atha kathaṃ sthāne dvirvacanamityeṣo'pi pakṣa āśrīyate, yāvatā jighāṃsatītyatra hanterhakārasya kutvaṃ na prāpnotītyuktam()? naiṣa doṣaḥ; ucyate cedam()--abyāsācca 7.3.55 hanteḥ kutvaṃ bhavatīti. na ca tasya sthāne śabdāntara evādeśe kṛte hantirasti. tatra vacanasāmathryādādeśaikadeśe hantipratirūpake hantiśabdo vijñāsyate.
anye tvanayoḥ pakṣayordoṣā ya āśaṅkyante te bhāṣya evotkṣipya pratikṣiptāḥ. iha tvativistaragranthabhayānna likhyante॥
Bālamanoramā1: bhūv-a iti sthite. ekācaḥ. ajādeḥ ityadhikṛtyeti. ṣaṣṭhādhyāyārambhe dve ime
sū Sū #25 See More
bhūv-a iti sthite. ekācaḥ. ajādeḥ ityadhikṛtyeti. ṣaṣṭhādhyāyārambhe dve ime
sūtrote ca na vidhāyake, atiprasaṅgāt, kintu `ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇa'mityataḥ
prāganuvartete eveti bhāvaḥ.
Bālamanoramā2:ekāco dve prathamasya 25, 6.1.1 bhūv-a iti sthite. ekācaḥ. ajādeḥ ityadhikṛtyeti See More
ekāco dve prathamasya 25, 6.1.1 bhūv-a iti sthite. ekācaḥ. ajādeḥ ityadhikṛtyeti. ṣaṣṭhādhyāyārambhe dve ime sūtrote ca na vidhāyake, atiprasaṅgāt, kintu "ṣyaṅaḥ saṃprasāraṇa"mityataḥ prāganuvartete eveti bhāvaḥ.
See More