Kāśikāvṛttī1: ekaśca asāvacca ekāc, nipāto ya ekācāṅvarjitaḥ sa pragṛhyasaṃjño bhavati. a apeh See More
ekaśca asāvacca ekāc, nipāto ya ekācāṅvarjitaḥ sa pragṛhyasaṃjño bhavati. a apehi. i
indraṃ paśya. u uttiśṭha. ā evaṃ nu manyase. ā evaṃ kila tat. nipātaḥ iti kim?
cakāratra. jahārātra. ekāciti kim? prāgnaye vācamīraya. anāṅiti kim? ā udakāntāt,
odakāntāt. īṣadarthe triyāyoge maryā'dābhividhau ca yaḥ. etamātaṃ ṅitaṃ vidyād
vākyasmaraṇayoraṅit.
Kāśikāvṛttī2: nipāta ekājanāṅ 1.1.14 ekaśca asāvacca ekāc, nipāto ya ekācāṅvarjitaḥ sa pragṛh See More
nipāta ekājanāṅ 1.1.14 ekaśca asāvacca ekāc, nipāto ya ekācāṅvarjitaḥ sa pragṛhyasaṃjño bhavati. a apehi. i indraṃ paśya. u uttiśṭha. ā evaṃ nu manyase. ā evaṃ kila tat. nipātaḥ iti kim? cakāratra. jahārātra. ekāciti kim? prāgnaye vācamīraya. anāṅiti kim? ā udakāntāt, odakāntāt. īṣadarthe triyāyoge maryā'dābhividhau ca yaḥ. etamātaṃ ṅitaṃ vidyād vākyasmaraṇayoraṅit.
Nyāsa2: nipāta ekājanāṅ. , 1.1.14 ekājiti bahuvrīhirvā'yaṃ syāt,karmadhārayo vā? yadi ba See More
nipāta ekājanāṅ. , 1.1.14 ekājiti bahuvrīhirvā'yaṃ syāt,karmadhārayo vā? yadi bahuvrīhiḥ, praśabda-
syāpi pragṛhrasañjñā syāt. tataśca "propābhyām" 1.3.42 iti nirdeśo nopapa-
dyeta, prāgnaya iti ca pratyudāharaṇam. tasmāt karmadhārayo'yamiti manasi kṛtvāha- "ekaścāsāvacchetyekāc" iti. "a apehi" ityādīni trīṇi cchāndasānyudāharaṇāni;
itarat tu laukikam. tatra "ā evaṃ nu manyase" ityatrākāro vākyāparipūraṇārthaḥ. "ā
evaṃ kila tat" ityatra tu smaraṇārthaḥ. "cakārātra" iti. karoterliṭ. "parasmaipadānām" 3.4.82 ityādinā tipo ṇal, vṛddhiḥ, raparatvam. "dvarvacane'ci" 1.1.58 iti
sthānivadbhāvena dvirvacanam. urattvam 7.4.66. "kuhoścuḥ" 7.4.62
iti cutvam. bhavatyayaṃ ṇalakāra ekāc, na tu nipātaḥ.
"prāgnaye" iti. praśabdo bhavati nipātaḥ, na tvekāc. tena "plutapragṛhrā aci" 6.1.121 iti prakṛtibhāvo na bhavati. "akaḥ savarṇe" 6.1.97 iti dīrghatvaṃ
tu bhavatyeva.
ākāro'tra hi ṅidviśiṣṭa upāttaḥ, tasya na jñāyate- kva ca ṅittvam, kva ca neti. ato ṅittvāṅittvayorviṣayavibhāgapradarśanārthamāha- "īṣadarthe" ityādi.
tatreṣadarthe-ā-uṣṇam- oṣṇamiti.īṣaduṣṇamityarthaḥ. kriyāyoge upasargasañjñāyāṃ
ṅidviśiṣṭa eva paṭha()te.
praparāpasamanvavanirduvryāṅanyadhayo'pyatisūdabhayaśca.
pratinā saha lakṣayitavyāḥ paryupayorapi lakṣaṇamatra॥ iti.
ā ihi- ehi. ā atti= ātti. maryādābhividhyorapi ṅidviśiṣṭa eva paṭha()te, "āha
maryādābhividhyoḥ" (2.113) iti. maryādā= ,sīmā; avadhiḥ. ā udakāntāt= odakāntāt
priyaṃ prodhamanuvrajet. abhividhiḥ = abhivyāptiḥ. ā ahicchatrāt, āhicchatraṃ
vṛṣṭo devaḥ. ahicchatraṃ gṛhītvā vṛṣṭo deva ityarthaḥ. ṅidviśiṣṭasya "anāṅa" iti pragṛhrasañjñāpratiṣedhāt svarasandhirbhavati. atha "etamātam" ityatraitadaḥ "dvitoyāṭaustvenaḥ" (2.4.35) ityenādeśaḥ kasmānna bhavati? "anvādeśe" iti tatrānuvatrtate. asti cehānvādeśa ityasti prāptiḥ? yathā na bhavati tathā tatraiva prakaraṇe vṛttikāraḥ svayameva vakṣyatīti(kā.162) punariha nocyate. "ātam" iti. ākāre takāro mukhasukhārthaḥ. ye tu puretamāṅamiti ṅakārasahitamākāraṃ paṭhanti teṣāṃ ṅitaṃ vidyāditi vacanamanarthakaṃ syāt; ṅakārasahitasya pāṭhādeva ṅittvavijñānāt. tasmāt takārapara evāyamākāraḥ paṭhitavyaḥ. "
vākyasmaraṇayoḥ" iti. vākyaśabdena vākyārtha uktaḥ; abidheye'bhidhānopacārāt. prakrāntaṃ hi vākyārthaṃ kiñcidapekṣyedaṃ prayujyate- "ā evaṃ nu manyase" iti. evamayaṃ vākyārtho vijñāyata ityrathaḥ. pūrvaprakrāntavākyārthapradarśanaparo'yamākāraḥ
prayuktaḥ. atha vā- pūrvaprakrāntavākyārthasyānyathākaraṇamidaṃ prayujyate, "ā evaṃ nu manyase" iti, naivaṃ pūrvamamaṃsthāḥ, samprati tvevaṃ manyasa iti. atha vā- vākyāśabdena vākyamevocyate, vākyāvayavo nirarthaka evākāraḥ prayujyata iti. smaraṇaṃ smṛtiḥ, tatra ya ākāro vatrtate smṛtisūcakaḥ,sa ṅinna bhavati. "ā evaṃ kila tat", evamidaṃ vijñātamityarthaḥ. jñātaṃ smṛtameva. atha vā- smatrtavyārthaviṣayaḥ pūrvamākāraḥ prayujyate. "ā"
iti smateruttarakālamartha ākhyāyate. "ā" ityetasyaivaṃ kila taditi bhavatyayamartha ityarthaḥ. vākyasmaraṇayorākārasya pragṛhrasañjñāstyeveti "plutapragṛhrā aci" 6.1.121 iti prakṛtibhāvaḥ. tena "vṛddhireci" 6.1.85 iti vṛddhirna bhavati.
Laghusiddhāntakaumudī1: eko'j nipāta āṅvarjaḥ pragṛhyaḥ syāt. i indraḥ. u
umeśaḥ.'vākyasmaraṇayoraṅit; Sū #55 See More
eko'j nipāta āṅvarjaḥ pragṛhyaḥ syāt. i indraḥ. u
umeśaḥ.'vākyasmaraṇayoraṅit; ā evaṃ nu manyase. ā evaṃ kila tat. anyatra ṅit ; ā
īṣaduṣṇam oṣṇam..
Laghusiddhāntakaumudī2: nipāta ekājanāṅ 55, 1.1.14 eko'j nipāta āṅvarjaḥ pragṛhyaḥ syāt. i indraḥ. u ume See More
nipāta ekājanāṅ 55, 1.1.14 eko'j nipāta āṅvarjaḥ pragṛhyaḥ syāt. i indraḥ. u umeśaḥ॥avākyasmaraṇayoraṅit; ā evaṃ nu manyase. ā evaṃ kila tat. anyatra ṅit ; ā īṣaduṣṇam oṣṇam॥
Bālamanoramā1: nipāta ekāc. `pragṛhra'mityanuvartate, pum̐lliṅgatayā ca vipariṇamyate.
ek Sū #104 See More
nipāta ekāc. `pragṛhra'mityanuvartate, pum̐lliṅgatayā ca vipariṇamyate.
ekāścāsāvacceti karmadhārayaḥ. tadāha–eko'jityādinā. i vismaye iti. i iti
cāditvānnipātaḥ. sa ca āścarye vartata ityarthaḥ. i indraḥ. u umeśaḥ. i iti u iti
nipātaḥ. sambodhane ubhayorapi ekāctvānnipātatvācca pragṛhratvānna sandhiḥ.
`anā'ṅityatra ṅakārānubandhasya prayojanamāha - anāṅityukteriti. ā evamiti. pūrva
prakrāntavākyārthasyā'nyathātvadyotako'yamākāraḥ. pūrvamitthaṃ nāmaṃsthā idānīṃ
tvevaṃ manyase ityarthaḥ. ā evamiti. smaraṇadyotako'yamākāraḥ. ihobhayatrāpi ākārasya
ṅittvā'bhāvānna paryudāsaḥ. ṅittviti. ṅittu ākāraḥ pragṛhro na bhavati, anāṅiti
paryudāsādityarthaḥ. oṣṇamiti. ā-uṣṇamityatra ākārasya
ṅittvātpragṛhratvā'bhāve sati ādguṇaḥ. nanu prayogadaśāyāṃ
ṅakārasyā'śravaṇāviśeṣānṅidaṅidvivekaḥ kathamityata āha-vākyeti.
prakrāntavākyārthasyānyathātve smaraṇe ca aṅit. anyatra=īṣadādyarthe gamye,
ṅiditi vivekaḥ–bhedo'vagantavya ityarthaḥ.
maryādābhividhau ca yaḥ. etamātāṃṅitaṃ vidyādvākyasmaraṇayoraṅit॥' iti॥ `eko'c
yasye'ti bahuvrīhistu nāśritaḥ, tathā sati `preda'mityādābatiprasaṅgāt.
Bālamanoramā2: nipāta ekājanāṅ 104, 1.1.14 nipāta ekāc. "pragṛhra"mityanuvartate, pum See More
nipāta ekājanāṅ 104, 1.1.14 nipāta ekāc. "pragṛhra"mityanuvartate, pum̐lliṅgatayā ca vipariṇamyate. ekāścāsāvacceti karmadhārayaḥ. tadāha--eko'jityādinā. i vismaye iti. i iti cāditvānnipātaḥ. sa ca āścarye vartata ityarthaḥ. i indraḥ. u umeśaḥ. i iti u iti nipātaḥ. sambodhane ubhayorapi ekāctvānnipātatvācca pragṛhratvānna sandhiḥ. "anā"ṅityatra ṅakārānubandhasya prayojanamāha - anāṅityukteriti. ā evamiti. pūrva prakrāntavākyārthasyā'nyathātvadyotako'yamākāraḥ. pūrvamitthaṃ nāmaṃsthā idānīṃ tvevaṃ manyase ityarthaḥ. ā evamiti. smaraṇadyotako'yamākāraḥ. ihobhayatrāpi ākārasya ṅittvā'bhāvānna paryudāsaḥ. ṅittviti. ṅittu ākāraḥ pragṛhro na bhavati, anāṅiti paryudāsādityarthaḥ. oṣṇamiti. ā-uṣṇamityatra ākārasya ṅittvātpragṛhratvā'bhāve sati ādguṇaḥ. nanu prayogadaśāyāṃ ṅakārasyā'śravaṇāviśeṣānṅidaṅidvivekaḥ kathamityata āha-vākyeti. prakrāntavākyārthasyānyathātve smaraṇe ca aṅit. anyatra=īṣadādyarthe gamye, ṅiditi vivekaḥ--bhedo'vagantavya ityarthaḥ. tathāca bhāṣyam-"īṣadarthe kriyāyoge maryādābhividhau ca yaḥ. etamātāṃṅitaṃ vidyādvākyasmaraṇayoraṅit॥" iti॥ "eko'c yasye"ti bahuvrīhistu nāśritaḥ, tathā sati "preda"mityādābatiprasaṅgāt.
Tattvabodhinī1: nipāta ekāc. nipātaḥ kim ?. ataterḍaḥ. aḥ. `he a āgaccha'. atra pragṛhrasa Sū #84 See More
nipāta ekāc. nipātaḥ kim ?. ataterḍaḥ. aḥ. `he a āgaccha'. atra pragṛhrasaṃjñā
mā bhūt. ekagrahaṇā'bhāve `yena vidhi'riti sūtrāttadantalābhe `preda'mityatra syādata
uktam–eka iti. `ekā'jiti tu na bahuvrīhiḥ, uktātiprasaṅgatādavasthyāt. ataḥ
`pūrvakālaike'ti karmadhāraya eva. nanu `nipāto'nā'tityukte halantasya satyapi
pragṛhratve prayojanā'bhāvādajante prāpte ajgrahaṇasāmathryādajrūpasyaiva nipātasya
pragṛhratve siddhe kimekagrahaṇena ?. na ca `puro'stī'tyādau halantasya saṃjñāyāṃ
satyāṃ prakṛtibhāvādato roritirorutvaṃ na
syādato'jgrahaṇasāmathryamupakṣīṇamityekagrahaṇamāvaśyakamiti vācyam; pragṛhrasaṃjñāṃ
prati rutvasyā'siddhatayā rephānta[syaita]sya pragṛhrasaṃjñā'bhāvena doṣā'prasakteḥ.
na ca sāntasya kṛtā pragṛhrasaṃjñā ekadeśavikṛtanyāyena rephāntasyāpi syādeveti
prakṛtibhāvādutvā'bhāvaprasaṅgastadavastha iti vācyam; pragṛhrasaṃjñāṃ pratīva
prakṛtibhāvaṃ pratyapi rutvasyā'siddhatvātprakṛtibhāvā'pravṛtteḥ. sakārāntasya
tu na kiṃcidapi siddhakāṇḍasthaṃ prayojanaṃ prāpnoti yatprakṛtibhāvena
vyāvarttyeta. na cājgrahaṇasāmathryādajantasyaiva pra parā apetyādinipātasya
pragṛhrasaṃjñā syānna tvajrūpanipātasyaiti vaiparītyaśaṅkānivāraṇārthamekagrahaṇamiti
vācyam; anāṅgrahaṇavaiyathryāpatteḥ , `vyāharati mṛga'
ityādinirdeśavirodhāccoktaśaṅkāyā apravṛtteḥ. kiṃca
`nipāto'janā'ṅityukte'pyanāṅiti pratiṣedhasāmathryānnipātasya viśeṣaṇatvābhyupagame
tadantavidhyapravṛttyā nipātarūpo yo'csa pragṛhra ityarthalābhādajrūpasyaiva nipātasya
pragṛhratvaṃ siddhamiti nāstyeva prayojanamekagrahaṇasya. nanvevamapi
samudāyanivṛttyarthamekagrahaṇamāvaśyakameva. anyathā `aiu
apehī'tyatraikājdvirvacananyāyena samudāyasyaiva saṃjñā syānnā'vayavānāmiti
caramasyaiva prakṛtibhāvaḥ syānna tu pūrvayoriti cenna; `a'jityekatvasya vivakṣayaiva
samudāyanirāsasaṃbhavātsamudāyasaṃjñayā'vayavānāmananugraheṇaikājdvirvacananyāyasyā'pyapravṛtteḥ.
ekasminnipāte saṃjñāvidhānasaṃbhavena nipātasamudāyasya nipātagrahaṇenā'grahaṇācca.
atrāhurbhāṣyakārāḥ-`acsamudāyagrahaṇaśaṅkanirāsārthamekagrahaṇaṃ kurvan jñāpayati
varṇagrahaṇeṣu vyaktisaṅkhyā na vivakṣyate kiṃtu jātireva nirdiśyate' iti. tena
`halantācce'ti sanaḥ kittvāt `dambha icce'tīttve `dhipsatī'tyādi siddham.
halgrahaṇasya vyaktiparatve tu yo'trekaḥ samīpo hal nakāro, na tataḥ paraḥ san, yasmācca
paraḥ san bhakārānnāsāvikaḥ samīpa iti kittvaṃ na syāt, tataśca nalopo na syāt.
vastutastu apṛktasaṃjñāyāmekagrahaṇamuktārthajñāpakamityāśritya prakṛtasūtre
ekājgrahaṇaṃ tyaktuṃ śakyam. ?ta #eva manoramāyāmanāṅiti paryudāsādevā'jrūṣanipāte
labdhe nipātagrahaṇamuttarārthaṃ satspaṣṭapratipattyarthamihaiva kṛtamiti
nipātagrahaṇasyaiva prayojanamuktaṃ na tvekājgrahaṇasya. atra navyāḥ–yaduktaṃ
manoramāyām-`anāṅiti paryudāsā'dityādi, taccintyam, `ot'sūtre bhāṣyakāraiḥ
psajyapratiṣedhasyaivāṅgīkṛtatvāt. naca labhyabhedā'bhāvātprauḍhivādamātraṃ bhāṣyamiti
vācyam;-asmādeva bhāṣyavacanāllakṣyabhedo'psatīti suvacatvāt. tathāhi-ataterḍaḥ-aḥ.
`akāro vāsudevaḥ syā'diti vacanādrūḍhiśabdo vā. anena `a' śabdena saha
`aṅbharyādābhividhyoḥ' iti āṅo'vyayībhāve savarṇadīrghe `avyayībhāvaśce'ti
napuṃsakatvāddhrasvatve soramyami pūrve ca kṛte `a'miti rūpaṃ bhāṣyakṛtsaṃmatam. tathā
iṇo niṣṭhāyāmitaḥ, veñastu niṣṭhāyāṃ saṃprasāraṇe utaḥ. am itaḥ-etaḥ, am utaḥ-otaḥ'
ityāsamudrakṣiti-vatsamāse rūpaṃ ca tatsaṃmatam. tatra paryudāsapakṣe ami pūrvo
guṇaśca na sidhyati. aśabdasyāṅ?bhinnatvātsthānivadbhāvena nipātatvācca
pragṛhratvāt. prasajyapratiṣedhāśraye tu sidhyati, tasyāṅ?tvena
pragṛhratvaniṣedhāt. na caitādṛśaprayogo'prāmāṇika iti vaktuṃ yuktam,
prakṛtabhāṣyasyaiva pramāṇatvāt. anyathā hi bhāṣyakāreṅgitamātrāvalambanena tatra
prācāṃ granthānāmadhikṣepāya bhavatāṃ pravṛttayo vyāhanyorannityādyāhuḥ. āṅvarja
iti. pratiṣedhapakṣe tu pragṛhraḥ syādityetaduttaramidaṃ draṣṭam. vajryata iti
varjaḥ. vṛjeṇryantātkarmaṇi ghañ. varjanīya ityarthaḥ. āṅo na bhavatīti yāvat. ā
evamiti. pūrvaprakrāntavākyārthasya anyathātvadyotako'yamākāraḥ. pūrvamitthaṃ
nāmaṃsthā idānīṃ tvevaṃ manyase ityarthaḥ. ā evaṃ kileti. smaraṇadyotako'yamākāraḥ.
vākyasmaraṇayorityādi. atrāyamāśayaḥ-`īṣadarthe kriyāyogemaryādābhividhau ca yaḥ. etamātaṃ
ṅitaṃ vidyādvākyasmaraṇayoraṅit.' iti bhāṣyasyā'ṅillakṣaṇa eva tātparyaṃ, lāghavāt.
anyasya ṅittvaṃ tvarthasiddham. `īṣadartha#e-'ityādistvekadeśānuvādaḥ. evaṃca `abhra
ām̐ apa'ityatra saptamyarthavṛtterapyākārasya ṅittvāt `āṅo'nunāsikaśchandasī'ti
pravartata iti.
Tattvabodhinī2: nipāta ekājanāṅ 84, 1.1.14 nipāta ekāc. nipātaḥ kim?. ataterḍaḥ. aḥ. "he a See More
nipāta ekājanāṅ 84, 1.1.14 nipāta ekāc. nipātaḥ kim?. ataterḍaḥ. aḥ. "he a āgaccha". atra pragṛhrasaṃjñā mā bhūt. ekagrahaṇā'bhāve "yena vidhi"riti sūtrāttadantalābhe "preda"mityatra syādata uktam--eka iti. "ekā"jiti tu na bahuvrīhiḥ, uktātiprasaṅgatādavasthyāt. ataḥ "pūrvakālaike"ti karmadhāraya eva. nanu "nipāto'nā"tityukte halantasya satyapi pragṛhratve prayojanā'bhāvādajante prāpte ajgrahaṇasāmathryādajrūpasyaiva nipātasya pragṛhratve siddhe kimekagrahaṇena?. na ca "puro'stī"tyādau halantasya saṃjñāyāṃ satyāṃ prakṛtibhāvādato roritirorutvaṃ na syādato'jgrahaṇasāmathryamupakṣīṇamityekagrahaṇamāvaśyakamiti vācyam; pragṛhrasaṃjñāṃ prati rutvasyā'siddhatayā rephānta[syaita]sya pragṛhrasaṃjñā'bhāvena doṣā'prasakteḥ. na ca sāntasya kṛtā pragṛhrasaṃjñā ekadeśavikṛtanyāyena rephāntasyāpi syādeveti prakṛtibhāvādutvā'bhāvaprasaṅgastadavastha iti vācyam; pragṛhrasaṃjñāṃ pratīva prakṛtibhāvaṃ pratyapi rutvasyā'siddhatvātprakṛtibhāvā'pravṛtteḥ. sakārāntasya tu na kiṃcidapi siddhakāṇḍasthaṃ prayojanaṃ prāpnoti yatprakṛtibhāvena vyāvarttyeta. na cājgrahaṇasāmathryādajantasyaiva pra parā apetyādinipātasya pragṛhrasaṃjñā syānna tvajrūpanipātasyaiti vaiparītyaśaṅkānivāraṇārthamekagrahaṇamiti vācyam; anāṅgrahaṇavaiyathryāpatteḥ , "vyāharati mṛga" ityādinirdeśavirodhāccoktaśaṅkāyā apravṛtteḥ. kiṃca "nipāto'janā"ṅityukte'pyanāṅiti pratiṣedhasāmathryānnipātasya viśeṣaṇatvābhyupagame tadantavidhyapravṛttyā nipātarūpo yo'csa pragṛhra ityarthalābhādajrūpasyaiva nipātasya pragṛhratvaṃ siddhamiti nāstyeva prayojanamekagrahaṇasya. nanvevamapi samudāyanivṛttyarthamekagrahaṇamāvaśyakameva. anyathā "aiu apehī"tyatraikājdvirvacananyāyena samudāyasyaiva saṃjñā syānnā'vayavānāmiti caramasyaiva prakṛtibhāvaḥ syānna tu pūrvayoriti cenna; "a"jityekatvasya vivakṣayaiva samudāyanirāsasaṃbhavātsamudāyasaṃjñayā'vayavānāmananugraheṇaikājdvirvacananyāyasyā'pyapravṛtteḥ. ekasminnipāte saṃjñāvidhānasaṃbhavena nipātasamudāyasya nipātagrahaṇenā'grahaṇācca. atrāhurbhāṣyakārāḥ-"acsamudāyagrahaṇaśaṅkanirāsārthamekagrahaṇaṃ kurvan jñāpayati varṇagrahaṇeṣu vyaktisaṅkhyā na vivakṣyate kiṃtu jātireva nirdiśyate" iti. tena "halantācce"ti sanaḥ kittvāt "dambha icce"tīttve "dhipsatī"tyādi siddham. halgrahaṇasya vyaktiparatve tu yo'trekaḥ samīpo hal nakāro, na tataḥ paraḥ san, yasmācca paraḥ san bhakārānnāsāvikaḥ samīpa iti kittvaṃ na syāt, tataśca nalopo na syāt. vastutastu apṛktasaṃjñāyāmekagrahaṇamuktārthajñāpakamityāśritya prakṛtasūtre ekājgrahaṇaṃ tyaktuṃ śakyam.?ta #eva manoramāyāmanāṅiti paryudāsādevā'jrūṣanipāte labdhe nipātagrahaṇamuttarārthaṃ satspaṣṭapratipattyarthamihaiva kṛtamiti nipātagrahaṇasyaiva prayojanamuktaṃ na tvekājgrahaṇasya. atra navyāḥ--yaduktaṃ manoramāyām-"anāṅiti paryudāsā"dityādi, taccintyam, "ot"sūtre bhāṣyakāraiḥ psajyapratiṣedhasyaivāṅgīkṛtatvāt. naca labhyabhedā'bhāvātprauḍhivādamātraṃ bhāṣyamiti vācyam;-asmādeva bhāṣyavacanāllakṣyabhedo'psatīti suvacatvāt. tathāhi-ataterḍaḥ-aḥ. "akāro vāsudevaḥ syā"diti vacanādrūḍhiśabdo vā. anena "a" śabdena saha "aṅbharyādābhividhyoḥ" iti āṅo'vyayībhāve savarṇadīrghe "avyayībhāvaśce"ti napuṃsakatvāddhrasvatve soramyami pūrve ca kṛte "a"miti rūpaṃ bhāṣyakṛtsaṃmatam. tathā iṇo niṣṭhāyāmitaḥ, veñastu niṣṭhāyāṃ saṃprasāraṇe utaḥ. am itaḥ-etaḥ, am utaḥ-otaḥ" ityāsamudrakṣiti-vatsamāse rūpaṃ ca tatsaṃmatam. tatra paryudāsapakṣe ami pūrvo guṇaśca na sidhyati. aśabdasyāṅ()bhinnatvātsthānivadbhāvena nipātatvācca pragṛhratvāt. prasajyapratiṣedhāśraye tu sidhyati, tasyāṅ()tvena pragṛhratvaniṣedhāt. na caitādṛśaprayogo'prāmāṇika iti vaktuṃ yuktam, prakṛtabhāṣyasyaiva pramāṇatvāt. anyathā hi bhāṣyakāreṅgitamātrāvalambanena tatra prācāṃ granthānāmadhikṣepāya bhavatāṃ pravṛttayo vyāhanyorannityādyāhuḥ. āṅvarja iti. pratiṣedhapakṣe tu pragṛhraḥ syādityetaduttaramidaṃ draṣṭam. vajryata iti varjaḥ. vṛjeṇryantātkarmaṇi ghañ. varjanīya ityarthaḥ. āṅo na bhavatīti yāvat. ā evamiti. pūrvaprakrāntavākyārthasya anyathātvadyotako'yamākāraḥ. pūrvamitthaṃ nāmaṃsthā idānīṃ tvevaṃ manyase ityarthaḥ. ā evaṃ kileti. smaraṇadyotako'yamākāraḥ. vākyasmaraṇayorityādi. atrāyamāśayaḥ-"īṣadarthe kriyāyogemaryādābhividhau ca yaḥ. etamātaṃ ṅitaṃ vidyādvākyasmaraṇayoraṅit." iti bhāṣyasyā'ṅillakṣaṇa eva tātparyaṃ, lāghavāt. anyasya ṅittvaṃ tvarthasiddham. "īṣadartha#e-"ityādistvekadeśānuvādaḥ. evaṃca "abhra ām̐ apa"ityatra saptamyarthavṛtterapyākārasya ṅittvāt "āṅo'nunāsikaśchandasī"ti pravartata iti.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents