saṅkhyāvācibhyaḥ prātipadikebhyaḥ ekavacanāc ca vīpsāyāṃ dyotyāyāṃ śaspratyayo bhavati anyatarasyām. dvau dvau modakau dadāti dviśaḥ. triśaḥ. ekavacanāt khalvapi kārṣāpaṇaṃ kārṣāpaṇaṃ dadāti karṣāpaṇaśaḥ. māṣaśaḥ. pādaśo dadāti. eko 'rtha ucyate yena tadekavacanam. kārṣāpaṇādayaśca parimāṇaśabdāḥ vṛttāvekārthā eva bhavanti. saṅkhyaikavacanātiti kim? ghaṭaṃ ghaṭaṃ dadāti. vīpsāyām iti kim? dvau dadāti. kārṣāpaṇam dadāti. kārakātityeva, dvayor dvayoḥ svāmī. kārṣāpaṇasya kārṣāpaṇasya svāmī.

saṅkhyāekavacanāc ca vīpsāyām 5.4.43 saṅkhyāvācibhyaḥ prātipadikebhyaḥ ekavacanāc ca vīpsāyāṃ dyotyāyāṃ śaspratyayo bhavati anyatarasyām. dvau dvau modakau dadāti dviśaḥ. triśaḥ. ekavacanāt khalvapi kārṣāpaṇaṃ kārṣāpaṇaṃ dadāti karṣāpaṇaśaḥ. māṣaśaḥ. pādaśo dadāti. eko 'rtha ucyate yena tadekavacanam. kārṣāpaṇādayaśca parimāṇaśabdāḥ vṛttāvekārthā eva bhavanti. saṅkhyaikavacanātiti kim? ghaṭaṃ ghaṭaṃ dadāti. vīpsāyām iti kim? dvau dadāti. kārṣāpaṇam dadāti. kārakātityeva, dvayor dvayoḥ svāmī. kārṣāpaṇasya kārṣāpaṇasya svāmī.

saṃkhyaikavacanācca vīpsāyām?. , 5.4.43 "nityavīpsayoḥ" 8.1.4 iti dvirvacanena tadapavādaḥ śasvidhīyate. "eko'rtha ucyate yena tadekavacanam()" iti. etena sahārthekavacanāntādityabhiprāyaḥ. nanu cānvarthagrahaṇena ca prāpnotyeva, bhavati hrekavacanam(), ekārthavṛttitvāt()? naiṣaḥ, na hi vākyasyaikārthatā pratyayavidāvāśrīyate. kiṃ tarhi? vṛttisthā. na vṛttau ca nivṛttāyāṃ vibhaktau ghaṭādaya eva śabdā ekavacanāntā bhavanti; jātiśabdatvāt(). jātiśabdā hi naikasyāmekajātyādhārabhūtāyāṃ vyaktau vatrtante, kiṃ tarhi? anekasyāmapi. tadeṣāmekārthavṛttitvaṃ vākya eva vibhaktisaṃkhyāśrayaṇe pratīyate, na vṛttau; vibhakternivṛttatvāt(). "kārṣāpaṇādayaśca" ityādi. "kārṣāpaṇādayaḥ śabdāḥ parimāṇāḥ" ityuktam(). parimāṇasya viseṣasya vācakā ityarthasyādhikye teṣāṃ vṛttirna sambhavati. vākye tu teṣāṃ prayoge'nekārthapratītiḥ--kārṣāpaṇau, kārṣāpaṇā iti, sā vibhaktirna tebhyaḥ. vṛttau tu sā vibhaktirnāstīti tenaikārthā bhavanti. vṛttisthaikārthatā pratyayavidhāvāśrīyate, na vākyasthetyuktametat(). "ghaṭaṃ ghaṭaṃ dadāti" iti. ghaṭādayaḥ sabdā vṛttāvekārthā na bhavanti. etacca pratipāditam(). yadānvarthāḥ prakaraṇādisahitā ghaṭādayo'pi jātiśabdā ekārthā bhavanti, tadā bhavitavyameva śasā; anyathā "jaśśasoḥ śiḥ" 7.1.20 ityatra yadvakṣyati--jasā sahacaritasya śaso grahaṇamityatra na bhavati--"kuḍavaśo dadāti, śataśaḥ praviśati" iti, tadvyāhanyate; kuḍavādiśabdasyāpi jātiśabdatvāt()॥

pratiyoge. vihiteti. `pratiḥ pratinidhipratidānayo'riti prate karmapravacanīyatve tadyoge `pratinidhipratidāne ca yasmā'diti pañcamī vihitetyarthaḥ. pradyacumnaḥ kṛṣṇataḥ pratīti. kṛṣṇasya pratinidhirityarthaḥ. ādyādibhya iti. ayaṃ sārvavibhaktikastasiḥ. apādāne cā'hoyaruhoḥ. `ahīyarūho'riti chedaḥ. `hīyate' ityādau karmaṇi lakāre yagantasya ekadeśasya `hīye'tyanukaraṇam. hīyaruhoḥ saṃbandhi yanna bhavati tanminnapādāne ityarthaḥ. atigrahā vyathane atikramya graha iti. lokavṛttamatikramya tadvilakṣaṇatayā pratīyamānatvamityarthaḥ. cāritreṇeti. caritrameva cāritram, tena hetunā itaravilakṣaṇatvena dṛśyate ityarthaḥ. phalitamāha–anyānatikramya vartata iti. `vyatha bhayasaṃcalanayo'riti calanārthāllyuṭi vyathanaśabdaḥ. tadāha–avyathanamacalanamiti. kṣepe iti. `udāhyiyate' iti śeṣaḥ. kṣepo nindā. hīyamānapāpayogācca. hīyamāneti. hīyamānayuktāt pāpayuktāccetyarthaḥ. nanu pūrvasūtre kṣepagrahaṇādeva siddhe kimarthamidamityata āha–kṣepasyā'vivakṣāyāmiti. tattvakathane ityarthaḥ. ṣaṣṭa\ufffdā vyāśraye ṣa. nānāpakṣasamāśrayaṇe iti. sarvasādhāraṇyaṃ vihāya ekapakṣāśraya iti yāvat. pakṣaḥ–svīyatvena parigrahaḥ. devā arjunato'bhavanniti. arjunasya pakṣe āsannityarthaḥ. rogāccā. rogasya pratīkāraḥ–cikitsā. pravāhikāta iti. viṣūcikāpratīkāramityarthaḥ.

saṅkhyaikacanācca vīpsāyām , 5.4.43 saṅkhyaikavacanācca. saṅkhyā ca ekavacanaṃ ceti samāhāradvandvātpañcamī. ekatvaviśiṣṭo'rtha ucyate'nenetyekavacanaḥ. ekatvaviśiṣṭasyārthasya vacana iti vigrahaḥ. saṅkhyāvācakāttadanyasmāccaikatvaviśiṣṭavācakātkārakābhidhāyinaḥ prātipadikādvīpsāyāṃ śas vetyarthaḥ. saṅkhyāvācina udāharati--dvau dvau dadātīti. "nityavīpsayo"riti dvirvacanam. "dviśa" ityatra tu na, śasaiva vīpsāyā uktatvāt. "taddhitaścāsarvavibhakti"rityatra "śas()prabhṛtayaḥ prāk samāsāntebhyaḥ" iti parigaṇanācchasādīnāṃ ḍācparyantānāmavyayatvam. ekatvaviśiṣṭavācina udāharati--māṣaṃ māṣaṃ māṣaśa iti. māṣaṃ māṣamityantaraṃ "dadātī"ti śeṣaḥ. māṣaśabdaḥ parimāṇaviśeṣavācī. prasthaśa iti. prasthaṃ prasthaṃ dadātīti vigrahaḥ. nanu "ghaṭaṃ ghaṭaṃ dadātī"tyatrāpi "ghaṭaśa" iti syāt, ghaṭaśabdasyā'pyekatvaviśiṣṭārthavācakatvāt. na ca ekatvaviśiṣṭasyaivārthasya vācaka ekavacanaśabdena vivakṣitaḥ, ghaṭaśabdastu naivaṃ, ghaṭo ghaṭā ityādau dvitvabahutvaviśiṣṭavācakatvāditi vācyam. evaṃ sati "māṣaśaḥ" "prasthaśaḥ" ityatrāpi śasabhāvaprasaṅgādityata āha--parimāṇaśabdāvṛttāvekārthā eveti. ayamāśayaḥ--samāsādivṛttatau ekatvava#iśiṣṭasyaivā'rthasya vācakā ekavacanaśabdena vivakṣitāḥ. tathāvidhāśca parimāṇaśabdā eva, natu ghaṭādijātiśabdā api. "māṣadāte"tyukte hi māṣaparimitasya hiraṇyāderdāteti pratīyate, natu māṣāṇāmiti. ato māṣaśabdo'yaṃ bhavati vṛttāvekatvaviśiṣṭārthaniyataḥ. evaṃ prasthādiśabdo'pi. ghaṭaśabdastu naivam. "gaṭhadāte"tyukte ghaṭānāṃ dātetyapi pratīteḥ. etadevābhipretya pratyudāharati--ghaṭaṃ ghaṭamiti. etatsarvaṃ jayādityamatam. vāmanastu uktaniyame pramāṇā'bhāvājjātiśabdobhyo'pi śas bhavatyeva, ekavacanagrahaṇaṃ tu ghaṭau ghaṭau dadātītyādau śasabhāvārthamityāha. "ekaikaśaḥ pitṛsaṃyuktā"nityatra tu śasaiva vīpsāyā uktatvāddvirvacanamārṣamiti haradattaḥ. pratyāhārāhnikabhāṣye "ekaikaśaḥ" "saharuākṛtvaḥ" iti bhāṣyaprayogātsvārthikaśasā samādheyamityanye.

parimāṇaśabdā iti. tathā caikavacanagrahaṇena eko'rtha ucyate yenetyarthakena vṛttāvekārthatāniyatāḥ parimāṇaśabdā eva gṛhranta iti bhāvaḥ. māṣaṃ māṣamiti. māṣadātetyukte māṣamātrasya hiraṇyāderdāteti pratīyate, na tu māṣāṇāmiti pratītiriti bhavatyayaṃ vṛttāvekārthatāniyamaḥ. evaṃ prasthādirapi. ghaṭādayastu naivam. ghaṭadātetyukte tu ghaṭānāṃ dātetyarthasyāpi pratīyamānatvāt. ataeva ca pratyudāharati—ghaṭaṃ ghaṭamiti. ghaṭādayo hi jātiśabdā naikārthā bhavantisa jātiyogasyaikānekasādhāraṇatvāt, kiṃ tvabhedaikatvasaṅkhyāmupādadate. etacca sarvaṃ jayādityamatānusāreṇoktam. vāmanamate jātiśabdebhyo'pi bavatyeva. tathā ca `jaśśaso 'riti sūtre tenoktam,—jasā sahacaritasya śaso grahaṇādiha na bhavati—`kuṇḍaśo dadāti vanaśaḥ praviśatī'ti, tasyāyamāśayaḥ—jātiśabdo'pi yadyarthaprakaraṇādinā vṛttāvekārtho bhavati, tadā bhavatyeva tato'pi śasiti. atha katham `ekaikaśaḥ pitṛsaṃyuktā'niti dvirvacanaśasoḥ saha prayoda iti cet. `chandovadṛṣayaḥ kurvantī'ti haradattaḥ. ataeva `supaḥ'iti sūtre `ekaikaśa'iti prāco granthaḥ prāmādika'ityavocāmeti manoramāyāṃ sthitam. vastutastu ekaikameva ekaikaśaḥ. svārthe śas, na tu vīpsāyām, `ekāṃ kapilāmekaikaśaḥ saharuākṛtvo dattve'ti bhāṣyāditi `tānyekavacane'tyādisūtre vakṣyāmaḥ. dvau dadātīti. kathaṃ tarhi—`avratānāmamantrāṇāṃ jātimātropajīvinām. saharuāśaḥ sametānāṃ pariṣattavaṃ na vidyate'iti. na hratra vīpsāsti, nāpi kārakatvamiti cet. atrāhuḥ saharuāṃ saharuāṃ ye sametāsteṣāmapi pariṣattvaṃ netyarthaḥ. tathā ca samavāyakriyāṃ prati kartṛtvaṃ, vīpsā castyeveti. etena `ekaśa ekavacanādisaṃjñāni syu'riti vyākhyātam. ekaśabdārthasyā'stikriyāṃ prati kartṛtvāt. kṛṣṇataḥ pratīti. `pratiḥ pratinidhipratidānayo'riti karmapravacanīyasaṃjñāyāṃ `pratinidhipratidāne ca yasmā'diti pañcamī.\r\nādyādibhya upasaṅkhyānam. ādyādibhya iti. `syādita udāttamadrdhahyasva'mityetadatra liṅgam.

saṅkhyaikacanācca vīpsāyām 1571, 5.4.43 parimāṇaśabdā iti. tathā caikavacanagrahaṇena eko'rtha ucyate yenetyarthakena vṛttāvekārthatāniyatāḥ parimāṇaśabdā eva gṛhranta iti bhāvaḥ. māṣaṃ māṣamiti. māṣadātetyukte māṣamātrasya hiraṇyāderdāteti pratīyate, na tu māṣāṇāmiti pratītiriti bhavatyayaṃ vṛttāvekārthatāniyamaḥ. evaṃ prasthādirapi. ghaṭādayastu naivam. ghaṭadātetyukte tu ghaṭānāṃ dātetyarthasyāpi pratīyamānatvāt. ataeva ca pratyudāharati---ghaṭaṃ ghaṭamiti. ghaṭādayo hi jātiśabdā naikārthā bhavantisa jātiyogasyaikānekasādhāraṇatvāt, kiṃ tvabhedaikatvasaṅkhyāmupādadate. etacca sarvaṃ jayādityamatānusāreṇoktam. vāmanamate jātiśabdebhyo'pi bavatyeva. tathā ca "jaśśaso "riti sūtre tenoktam,---jasā sahacaritasya śaso grahaṇādiha na bhavati---"kuṇḍaśo dadāti vanaśaḥ praviśatī"ti, tasyāyamāśayaḥ---jātiśabdo'pi yadyarthaprakaraṇādinā vṛttāvekārtho bhavati, tadā bhavatyeva tato'pi śasiti. atha katham "ekaikaśaḥ pitṛsaṃyuktā"niti dvirvacanaśasoḥ saha prayoda iti cet. "chandovadṛṣayaḥ kurvantī"ti haradattaḥ. ataeva "supaḥ"iti sūtre "ekaikaśa"iti prāco granthaḥ prāmādika"ityavocāmeti manoramāyāṃ sthitam. vastutastu ekaikameva ekaikaśaḥ. svārthe śas, na tu vīpsāyām, "ekāṃ kapilāmekaikaśaḥ saharuākṛtvo dattve"ti bhāṣyāditi "tānyekavacane"tyādisūtre vakṣyāmaḥ. dvau dadātīti. kathaṃ tarhi---"avratānāmamantrāṇāṃ jātimātropajīvinām. saharuāśaḥ sametānāṃ pariṣattavaṃ na vidyate"iti. na hratra vīpsāsti, nāpi kārakatvamiti cet. atrāhuḥ saharuāṃ saharuāṃ ye sametāsteṣāmapi pariṣattvaṃ netyarthaḥ. tathā ca samavāyakriyāṃ prati kartṛtvaṃ, vīpsā castyeveti. etena "ekaśa ekavacanādisaṃjñāni syu"riti vyākhyātam. ekaśabdārthasyā'stikriyāṃ prati kartṛtvāt. kṛṣṇataḥ pratīti. "pratiḥ pratinidhipratidānayo"riti karmapravacanīyasaṃjñāyāṃ "pratinidhipratidāne ca yasmā"diti pañcamī.ādyādibhya upasaṅkhyānam. ādyādibhya iti. "syādita udāttamadrdhahyasva"mityetadatra liṅgam.