Kāśikāvṛttī1:
ītūtetityevamantaṃ dvivacanaṃ śabdarūpaṃ pragrhyasaṃjñaṃ bhavati. agnī iti. vāyu
See More
ītūtetityevamantaṃ dvivacanaṃ śabdarūpaṃ pragrhyasaṃjñaṃ bhavati. agnī iti. vāyu iti.
māle iti. pacete iti. īdūdetiti kim? vṛkṣāvatra. plakṣāvatra. dvivacanam iti
kim? kumāryatra. kiśoryatra. taparakaraṇam asaṃdehārtham. pragṛhyapradeśāḥ
plutapragṛhyā aci nityam 6-1-125 ityevam ādayaḥ. īdādīnāṃ pragṛhyatve
maṇīvādīnāṃ pratiṣedho vaktavyaḥ. maṇīvoṣṭrasya lambete priyau vatsatarau mama.
dampatīva. jampatīva. rodasīva.
Kāśikāvṛttī2:
īdūdeddvivacanaṃ pragṛhyam 1.1.11 ītūtetityevamantaṃ dvivacanaṃ śabdarūpaṃ prag
See More
īdūdeddvivacanaṃ pragṛhyam 1.1.11 ītūtetityevamantaṃ dvivacanaṃ śabdarūpaṃ pragrhyasaṃjñaṃ bhavati. agnī iti. vāyu iti. māle iti. pacete iti. īdūdetiti kim? vṛkṣāvatra. plakṣāvatra. dvivacanam iti kim? kumāryatra. kiśoryatra. taparakaraṇam asaṃdehārtham. pragṛhyapradeśāḥ plutapragṛhyā aci nityam 6.1.121 ityevam ādayaḥ. īdādīnāṃ pragṛhyatve maṇīvādīnāṃ pratiṣedho vaktavyaḥ. maṇīvoṣṭrasya lambete priyau vatsatarau mama. dampatīva. jampatīva. rodasīva.
Nyāsa2:
īdūded?dvivacanaṃ pragṛhram. , 1.1.11 atredādi yad()dvivacanam,tat pragṛhramitye
See More
īdūded?dvivacanaṃ pragṛhram. , 1.1.11 atredādi yad()dvivacanam,tat pragṛhramityevaṃ vā vijñāyate? īdādyantaṃ
yad dvivacanam, tat pragṛhramiti vā? tatrādye pakṣe "pacete" ityādau pragṛhrasañjñā na prāpnoti, na hrekāramātramatra dvivacanam; api tu āteśabda iti. imamādye
pakṣe doṣaṃ dṛṣṭvā dvitīyaṃ pakṣamāśrityāha- "īdūdedityevamantamityādi. nanvetasminnapi pakṣe agnī ityevamādi na sidhyati, īdādyeva hratra dvivacanaṃ na tadantam? "ādyantavadekasmin" 1.1.20 ityanenāntavadbhāvo bhavatītyadoṣaḥ. "agnī" iti. " prathamayoḥ pūrvasavarṇaḥ" 6.1.98 iti dīrghatvam. atra pragṛhrasañjñāyāṃ satyām
"plutapragṛhrā aci" 6.1.121 iti prakṛtibhāvāditiśabde parataḥ "akaḥ savarṇe"
dīrghatvaṃ 6.1.97 na bhavati. "vāyu" ityatrāpi "iko yaṇaci" 6.1.74 iti yaṇādeśaḥ.
śeṣeṣvapyudāharaṇeṣvayādeśaḥ. "khaṭve" iti. "auṅa āpaḥ" 7.1.18 iti śībhāvaḥ. " ād()guṇaḥ" 6.1.84. "pacete" iti,"yajete" iti. svaritetvādātmanepadam, ātām, ṭerettvam, "āto ṅitaḥ" 7.2.81 itīyādeśaḥ "lopo vyorvali" 6.1.64 iti yalopaḥ.
"vṛkṣāvatra, plakṣāvatra" iti. bhavatyetad dvivacanam; na tvīdūdedantam. tena
prakṛtibhāvābhāvādādeśo bhavatyeva. "kumāryatra" iti. "vayasi prathame" 4.1.20 iti ṅīpikṛte "kumārī" ityetadīkārāntam(), na tu dvivanacāntam; tenāsati prakṛtibhāve bhavatyeva yaṇādeśaḥ.
atha taparakaraṇaṃ kimartham?plutanivṛttyarthamiti cet, na; iṣṭatvāt plutasya. yathā ca taparatve kriyamāṇe'pi plutasya pragṛhrasañjñā sidhyati, tathā bhāṣye
"asiddhaḥ plutaḥ, tasyāsiddhatvāt tatkāla eva"(ma.bhā.1.66) ityādinā pratipāditam. guṇāntarabhinnānāṃ tatkālānāṃ grahaṇārthamiti cet,na; "abhedakatvācchāstre guṇānām" (so.pa.80) ityata āha- "taparakaraṇamasandehārtham" iti. asati hi taparakaraṇa
īkārasyokārasya ca yaṇādeśaḥ syāt. tataśca sandeha eva syāt()-kimidaṃ yakāravakāroyagrrahaṇam, āhosvidikārokārayoriti "vaktavyaḥ" iti. vyākhyeya ityarthaḥ. tatredaṃ vyākhyātam- vakṣyamāṇaṃ śākalyagrahaṇamihopatiṣṭhate siṃhāvalokitanyāyena , sā ca vyavasthita-
vibhāṣā; tena maṇīvādīnāṃ pratiṣedho bhaviṣyati, maṇīva, dampatīv, rodasīveti. maṇīvetyā-
dayaḥ śabdā dvivacanāntāḥ. tatrāsati pragṛhratve "akaḥ savarṇe dīrghaḥ" (6.1.97
ekādeśo bhavatyeva.
Laghusiddhāntakaumudī1:
īdūdedantaṃ dvivacanaṃ pragṛhyaṃ syāt. harī etau. viṣṇū imau. gaṅge amū.. Sū #51
Laghusiddhāntakaumudī2:
īdūded dvivacanaṃ pragṛhyam 51, 1.1.11 īdūdedantaṃ dvivacanaṃ pragṛhyaṃ syāt. ha
See More
īdūded dvivacanaṃ pragṛhyam 51, 1.1.11 īdūdedantaṃ dvivacanaṃ pragṛhyaṃ syāt. harī etau. viṣṇū imau. gaṅge amū॥
Bālamanoramā1:
īdūdeddvicanam. īcca ūcca ecceti samāhāradvandvaḥ. īdūdediti
dvivacanaviśeṣaṇat Sū #101
See More
īdūdeddvicanam. īcca ūcca ecceti samāhāradvandvaḥ. īdūdediti
dvivacanaviśeṣaṇatvāttadantavidhiḥ. `dvivacana'mityanena tu pratyayatve.ñapi na tadantaṃ
gṛhrate, `saṃjñāvidhau pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇaṃ nāstī'ti tanniṣedhāt. tadāha–
īdūdedantamityādinā. harī etāviti. atra īkārasya
parādivattvāśrayaṇāddvivacanatvam. pragṛhratve sati `plutapragṛhrā' iti
prakṛtibhāvānna yaṇ. viṣṇū imāvityatrāpyevam. gaṅge amū ityatra tvayādeśo na
bhavati. `īdūdedanta'miti tadantavidheḥ prayojanaṃ darśayitumāha-pacete imāviti.
tadantavidhyabāve īdūdedātmakaṃ dvivacanaṃ pragṛhramiti labhyeta. evaṃ sati `pacete'
ityatra `ite iti dvivacanasya edrūpatvā'bhāvātpragṛhratvaṃ na syāditi bhāvaḥ.
`īdūdedantaṃ yaddvicanānta'miti vyākhyāne tu kumāryoragāraṃ
kumāryagāramityatrātiprasaṅgaḥ syāt. `īdūdedantaṃ dvivacana'miti vyākhyāne tu
nātiprasaṅgaḥ, oso dvivacanasya īdūdedantatvā'bhāvāt. nanu `maṇīvoṣṭrasya sambete
priyau vatsatarau mame'ti bhārataśloke `maṇī ive'ti īkārasya pragṛhratve sati
prakṛtibhāve savarṇadīrgho na syādityata āha-maṇīvoṣṭrasyeti. `vaṃ pracetasi
jānīyādivārthe ca tadavyaya'miti medinī. `va vā yathā tathaivaivaṃ sāmye'ityamaraḥ.
Bālamanoramā2:
īdūdeddvicanaṃ pragṛhram 101, 1.1.11 īdūdeddvicanam. īcca ūcca ecceti samāhāradv
See More
īdūdeddvicanaṃ pragṛhram 101, 1.1.11 īdūdeddvicanam. īcca ūcca ecceti samāhāradvandvaḥ. īdūdediti dvivacanaviśeṣaṇatvāttadantavidhiḥ. "dvivacana"mityanena tu pratyayatve.ñapi na tadantaṃ gṛhrate, "saṃjñāvidhau pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇaṃ nāstī"ti tanniṣedhāt. tadāha--īdūdedantamityādinā. harī etāviti. atra īkārasya parādivattvāśrayaṇāddvivacanatvam. pragṛhratve sati "plutapragṛhrā" iti prakṛtibhāvānna yaṇ. viṣṇū imāvityatrāpyevam. gaṅge amū ityatra tvayādeśo na bhavati. "īdūdedanta"miti tadantavidheḥ prayojanaṃ darśayitumāha-pacete imāviti. tadantavidhyabāve īdūdedātmakaṃ dvivacanaṃ pragṛhramiti labhyeta. evaṃ sati "pacete" ityatra "ite iti dvivacanasya edrūpatvā'bhāvātpragṛhratvaṃ na syāditi bhāvaḥ. "īdūdedantaṃ yaddvicanānta"miti vyākhyāne tu kumāryoragāraṃ kumāryagāramityatrātiprasaṅgaḥ syāt. "īdūdedantaṃ dvivacana"miti vyākhyāne tu nātiprasaṅgaḥ, oso dvivacanasya īdūdedantatvā'bhāvāt. nanu "maṇīvoṣṭrasya sambete priyau vatsatarau mame"ti bhārataśloke "maṇī ive"ti īkārasya pragṛhratve sati prakṛtibhāve savarṇadīrgho na syādityata āha-maṇīvoṣṭrasyeti. "vaṃ pracetasi jānīyādivārthe ca tadavyaya"miti medinī. "va vā yathā tathaivaivaṃ sāmye"ityamaraḥ.
Tattvabodhinī1:
īdūdedantamiti. atra viśeṇena tadantavidhyāśrayaṇaṃ kim ?. `pacete imā'-vi Sū #81
See More
īdūdedantamiti. atra viśeṇena tadantavidhyāśrayaṇaṃ kim ?. `pacete imā'-viti yathā
syāt. `harī' `viṣṇū' ityādiṣvekādeśasya parādivadbhāvāśrayeṇa īkārādīnāṃ
dvivacanatvādīdūdedrūpaṃ dvivacanamityukte'pi pragṛhratvaṃ sidhyatīti bodhyam.
dvivacanamiti. `saṃjñāvidhau pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇaṃ nāsti', `suptiṅanta'-
mityantagrahaṇājjñāpakāt. tena kumāryorvadhvoścāgāraṃ kumāryagāraṃ vadhvagāramiti
siddham. `dvivacanāntaṃ pragṛhraṃ syā'diti vyākurvataḥ prācastu nedaṃ sidhyet.
harī etāviti. iha hyasvasamuccitaprakṛtibhāvo na, `plutapragṛhrāḥ' ityatra
nityagrahaṇādityuktam. atra vṛttikāreṇa–`maṇīvādīnāṃ pratiṣedho vaktavyaḥ' iti
paṭhitvā `maṇīva' `rodasīva' `jaṃpatīve'tyudāhmatam. tacca
munitrayānuktatvādapramāṇamiti kaiyaṭādayaḥ. evaṃ sthite `maṇīvoṣṭrasya lambete
priyau vatsatarau mame'ti bhārataprayogaṃ samarthayate–ivārthe iti. vaśabda ityādi. `vaṃ
pracetasi jānīyādivārthe ca tadavyaya'miti medinī. `va vā yathā tathaivaivaṃ sāmye'
ityamaraḥ. kādambakhaṇḍitadalāni va paṅkajānī'tyādiprayogadarśanācceti bhāvaḥ.
Tattvabodhinī2:
īdūdeddvivacanaṃ pragṛhram 81, 1.1.11 īdūdedantamiti. atra viśeṇena tadantavidhy
See More
īdūdeddvivacanaṃ pragṛhram 81, 1.1.11 īdūdedantamiti. atra viśeṇena tadantavidhyāśrayaṇaṃ kim?. "pacete imā"-viti yathā syāt. "harī" "viṣṇū" ityādiṣvekādeśasya parādivadbhāvāśrayeṇa īkārādīnāṃ dvivacanatvādīdūdedrūpaṃ dvivacanamityukte'pi pragṛhratvaṃ sidhyatīti bodhyam. dvivacanamiti. "saṃjñāvidhau pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇaṃ nāsti", "suptiṅanta"-mityantagrahaṇājjñāpakāt. tena kumāryorvadhvoścāgāraṃ kumāryagāraṃ vadhvagāramiti siddham. "dvivacanāntaṃ pragṛhraṃ syā"diti vyākurvataḥ prācastu nedaṃ sidhyet. harī etāviti. iha hyasvasamuccitaprakṛtibhāvo na, "plutapragṛhrāḥ" ityatra nityagrahaṇādityuktam. atra vṛttikāreṇa--"maṇīvādīnāṃ pratiṣedho vaktavyaḥ" iti paṭhitvā "maṇīva" "rodasīva" "jaṃpatīve"tyudāhmatam. tacca munitrayānuktatvādapramāṇamiti kaiyaṭādayaḥ. evaṃ sthite "maṇīvoṣṭrasya lambete priyau vatsatarau mame"ti bhārataprayogaṃ samarthayate--ivārthe iti. vaśabda ityādi. "vaṃ pracetasi jānīyādivārthe ca tadavyaya"miti medinī. "va vā yathā tathaivaivaṃ sāmye" ityamaraḥ. kādambakhaṇḍitadalāni va paṅkajānī"tyādiprayogadarśanācceti bhāvaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents