kaumāra ityetadaṇpratyayantaṃ nipātyate 'pūrvavacane. pāṇigrahaṇasya apūrvavacanam. ubhyataḥ striyāḥ apūrvatve nipātanam etat. apūrvapatiṃ kumārīṃ patirupapannaḥ kaumāraḥ patiḥ. kumārīśabdād dvitīyāsamarthādupayantari pratyayaḥ. apūrvapatiḥ kumārī patim upapannā kaumārī bhāryā. prathamāntādeva svārthe pratyayo 'pūrvatve dyotye. kaumārāpūrvavacane kumāryā aṇ vidhīyate. apūrvatvaṃ yadā tasyāḥ kumāryāṃ bhavati iti vā. kumāryāṃ bhavaḥ kaumāraḥ patiḥ, tasya strī kaumārī bhāryā iti siddham.

kaumārāpūrvavacane 4.2.13 kaumāra ityetadaṇpratyayantaṃ nipātyate 'pūrvavacane. pāṇigrahaṇasya apūrvavacanam. ubhyataḥ striyāḥ apūrvatve nipātanam etat. apūrvapatiṃ kumārīṃ patirupapannaḥ kaumāraḥ patiḥ. kumārīśabdād dvitīyāsamarthādupayantari pratyayaḥ. apūrvapatiḥ kumārī patim upapannā kaumārī bhāryā. prathamāntādeva svārthe pratyayo 'pūrvatve dyotye. kaumārāpūrvavacane kumāryā aṇ vidhīyate. apūrvatvaṃ yadā tasyāḥ kumāryāṃ bhavati iti vā. kumāryāṃ bhavaḥ kaumāraḥ patiḥ, tasya strī kaumārī bhāryā iti siddham.

kaumārāpūrvavacane. , 4.2.12 "apūrvavacane"iti. apūrvasya vacana iti, apūrvābhidhāna ityarthaḥ. kasyāpūrvavacanamityāha--"pāṇigrahaṇasya" ityādi. etacca sāmānyoktāvapi nipātanasāmathryāllabhyate. yathaiva hi nipātanasāmathryādanyadapi kiñcidalākṣaṇikaṃ kāryaṃ labhyate,tathedamapi. "ubhayataḥ striyām" ityādi. yadi kaumāra iti pumānabhidhīyate, evamapyasyāpūrvatvaṃ yadā striyā eva viśeṣaṇaṃ bhavati, na puṃsaḥ evamatannipātyate nānyathetyarthaḥ. "apūrvapatim" iti. nāsyāḥ pūrvaḥ patiriti bahuvrīhiḥ. patyā saha yasyāḥ pāṇigrahaṇaṃ nivṛttaṃ sā'pūrvapatiḥ. tāṃ patirupapannaḥ prāptavānityarthaḥ. "apūrvapatiḥ" iti. ayamapi bahuvrīhiḥ. "kaumārāpūrvavacane" ityādi. kaumāra ityetannipātyate, apūrvavacane. kiṃ punariha nipātyata ityāha-- "kumāryā aṇvidhīyate" iti. kumārīśabdādaṇ nipātyata ityarthaḥ. kadetyāha-- "apūrvatvaṃ yadā tasyāḥ" iti. iha hi nipātanena pumānabhidhīyate, strī vā,tatra dvayorapi pakṣayorapūrvatvam. yadā tasyāḥ striyā viśeṣaṇaṃ bhavati, na puṃsaḥ, tadetannipātanam, nānyathetyarthaḥ. "kumāryā bhavatīti vā" iti. anena yogaḥ pratyākhyāyate. yo hi kumārīṃ prāptavānasau tatra bhavati. tatasca "tatra bhavaḥ" 4.3.53 iti śaiṣike bhavārthe'ṇantaṃ kaumāraśabdaṃ vyutpadyeta,tataḥ puṃyagolakṣaṇe ṅīṣi sati hi kumārītyetat siddham. svarakṛto viśeṣo nāstyeva. tathā hi aṇantānṅīṣyapi kṛte "yasyeti ca" 6.4.148 iti lope ca "anudāttasya ca yatrodāttalopaḥ" 6.1.155 ityudāttena ṅīpā bhavitavyam. ṅīṣ pratyayasvareṇādyudātta eva. nanu caivaṃ sati kaumārasya yā'nyāpi strīkaumāravyapadeśasya kāraṇaṃ sāpi kaumārīti prasajyate? naiṣa doṣaḥ; pratyāsatterhi yā tas pratyāsannā saiva tasya kaumārīti bhaviṣyati. kā punastasya pratyāsannā? yā kaumāre vyapadeśasya hetuḥ. yasyāmasau bhavan kaumāra ityucyate saiva, nānyā. yadyapi vyāsādayo'pi kumāryā bhavanti tathāpi teṣvaṇ, na bhaviṣyati; anabhidhānāt. etaccāvaśyamanabhidhānamāśrayaṇīyamiti; itarathā hi kriyamāṇe'pi nipātane "tatra bhavaḥ" 4.3.53 ityanenāṇ syādeva॥

kaumārāpūrva. teneti parivṛto ratha iti ca nivṛttam. avibhaktika iti. luptaprathamāka iti bhāvaḥ. apūrvaśabdo bhāvapradhāna ityāha–apūrvatve nipātanamidamiti. na pūrva patiryasyāḥ sā apūrvapatiḥ, tāṃ kumārīmupayatavān patirityarthe dvitīyāntātkumārīśabdādaṇ syādityeko'rthaḥ. kumārī apūrvapatimupapannetyarthe prathamāntātkumārīśabdādaṇ syādityanyo'rthaḥ. ādyo udāharati–apūrvapatimiti. dvitīye udāharati–yadvetyādi. ādye upayantari pratyayaḥ. dvitīye upayatāyāṃ svārthe pratyaya iti vivekaḥ.

kaumāsa'pūrvavacane 1196, 4.2.12 kaumārāpūrva. teneti parivṛto ratha iti ca nivṛttam. avibhaktika iti. luptaprathamāka iti bhāvaḥ. apūrvaśabdo bhāvapradhāna ityāha--apūrvatve nipātanamidamiti. na pūrva patiryasyāḥ sā apūrvapatiḥ, tāṃ kumārīmupayatavān patirityarthe dvitīyāntātkumārīśabdādaṇ syādityeko'rthaḥ. kumārī apūrvapatimupapannetyarthe prathamāntātkumārīśabdādaṇ syādityanyo'rthaḥ. ādyo udāharati--apūrvapatimiti. dvitīye udāharati--yadvetyādi. ādye upayantari pratyayaḥ. dvitīye upayatāyāṃ svārthe pratyaya iti vivekaḥ.

kaumārā. teneti nivṛttam. `apūrva'iti bhāvapradhāno nirdeśa ityāha— apūrvatve iti. apūrvatvaṃ tu striyā eveṣyate, puruṣastu apūrvabhāryo'stu vā mā vetyanāgrahaḥ. apūrvapatimiti. na pūrvaṃ patiryasyā iti bahuvrīhiḥ. kaumāraḥ pariti. dvitīyāntātkumārīśabdādupayantari pratyayaḥ. kaumārīti. iha kumārīśabdātprathamāntātsvārthe pratyayaḥ, `ṭiḍhḍhā'ṇiti ṅīp. tatroddhṛta. `sāsminpaurṇamāsī'ti sūtrātprāk `tatre'tyadhikāraḥ. pātravācibhyaḥ saptamyantebhya uddhṛtamityarthe yathāvihitaṃ pratyayāḥ syuḥ.

kaumārā'pūrvavacane 988, 4.2.12 kaumārā. teneti nivṛttam. "apūrva"iti bhāvapradhāno nirdeśa ityāha---apūrvatve iti. apūrvatvaṃ tu striyā eveṣyate, puruṣastu apūrvabhāryo'stu vā mā vetyanāgrahaḥ. apūrvapatimiti. na pūrvaṃ patiryasyā iti bahuvrīhiḥ. kaumāraḥ pariti. dvitīyāntātkumārīśabdādupayantari pratyayaḥ. kaumārīti. iha kumārīśabdātprathamāntātsvārthe pratyayaḥ, "ṭiḍhḍhā"ṇiti ṅīp. tatroddhṛta. "sāsminpaurṇamāsī"ti sūtrātprāk "tatre"tyadhikāraḥ. pātravācibhyaḥ saptamyantebhya uddhṛtamityarthe yathāvihitaṃ pratyayāḥ syuḥ.