Kāśikāvṛttī1:
bāhu ityevam ādibhyaḥ śabdebhyo 'patye iñ pratyayo bhavati. bāhaviḥ. aupabāhaviḥ
See More
bāhu ityevam ādibhyaḥ śabdebhyo 'patye iñ pratyayo bhavati. bāhaviḥ. aupabāhaviḥ.
anakārārtha ārambhaḥ. kvacid bādhakavādhanārthaḥ. bāhu. upabāhu. vivāku. śivāku. baṭāku.
upabindu. vṛka. cūḍālā. mūṣikā. balākā. bhagalā. chagalā. ghruvakā. dhuvakā. sumitrā.
durmitrā. puṣkarasat. anuharat. devaśarman. agniśarman. kunāman. sunāman.
pañcan. saptan. aṣṭan. amitaujasaḥ salopaśca. udañcu. śiras. śarāvin.
kṣemavṛddhin. śṛṅkhalātodin. kharanādin. nagaramardin. prākāramardin. loman.
ajīgarta. kṛṣṇa. salaka. yudhiṣṭhira. arjuna. sāmba. gada. pradyumna. rāma. udaṅkaḥ
saṃjñāyām. ambhūyo 'mbhasoḥ salopaśca. bāhvādiprabhṛtiṣu yeṣāṃ darśanaṃ gotrabhāve
laukike tato 'nyatra teṣāṃ pratiṣedhaḥ. bāhurnāma kaścit, tasya apatyaṃ bāhavaḥ.
sambandhiśabdānāṃ ca tatsadṛśāt pratiṣedhaḥ. saṃjñā śvaśurasya apatyaṃ śvāśuriḥ.
cakāro 'nuktasamuccayārthaḥ ākṛtigaṇatāmasya bodhayati. jāmbiḥ. aindraśarmiḥ. ājadhenaviḥ.
ājabandhaviḥ. auḍulomiḥ.
Kāśikāvṛttī2:
bāhvādibhyaś ca 4.1.96 bāhu ityevam ādibhyaḥ śabdebhyo 'patye iñ pratyayo bhava
See More
bāhvādibhyaś ca 4.1.96 bāhu ityevam ādibhyaḥ śabdebhyo 'patye iñ pratyayo bhavati. bāhaviḥ. aupabāhaviḥ. anakārārtha ārambhaḥ. kvacid bādhakavādhanārthaḥ. bāhu. upabāhu. vivāku. śivāku. baṭāku. upabindu. vṛka. cūḍālā. mūṣikā. balākā. bhagalā. chagalā. ghruvakā. dhuvakā. sumitrā. durmitrā. puṣkarasat. anuharat. devaśarman. agniśarman. kunāman. sunāman. pañcan. saptan. aṣṭan. amitaujasaḥ salopaśca. udañcu. śiras. śarāvin. kṣemavṛddhin. śṛṅkhalātodin. kharanādin. nagaramardin. prākāramardin. loman. ajīgarta. kṛṣṇa. salaka. yudhiṣṭhira. arjuna. sāmba. gada. pradyumna. rāma. udaṅkaḥ saṃjñāyām. ambhūyo 'mbhasoḥ salopaśca. bāhvādiprabhṛtiṣu yeṣāṃ darśanaṃ gotrabhāve laukike tato 'nyatra teṣāṃ pratiṣedhaḥ. bāhurnāma kaścit, tasya apatyaṃ bāhavaḥ. sambandhiśabdānāṃ ca tatsadṛśāt pratiṣedhaḥ. saṃjñā śvaśurasya apatyaṃ śvāśuriḥ. cakāro 'nuktasamuccayārthaḥ ākṛtigaṇatāmasya bodhayati. jāmbiḥ. aindraśarmiḥ. ājadhenaviḥ. ājabandhaviḥ. auḍulomiḥ.
Nyāsa2:
bāhvādibhyaśca. , 4.1.96 "bāhaviḥ" iti. "orguṇaḥ" 6.4.146.
See More
bāhvādibhyaśca. , 4.1.96 "bāhaviḥ" iti. "orguṇaḥ" 6.4.146.
"kvacit" iti. ajīgatrtāviṣkārānteṣu. bāhuprabhṛtīnāṃ vaṭākuparyantānāmanakārāntatvāt prāptyarthaḥ pāṭhaḥ. cūḍāśabdasya ca "dvaya caḥ" 4.1.121 iti ḍhaki prāpte. vṛkalādīnāṃ prāk puṣkarasacchabdāt "avṛddhābhyo nadīmānuṣībhyaḥ" 4.1.113 ityaṇi prāpte. puṣkarasadityevamādīnāṃ lomaśabdaparyantānāṃ prāptyarthaḥ, anakārāntatvāt.
"amitaujasaḥ salopaśca" iti. amitaujasśabdādiñ bhavati, salopaśca. āmitaujiḥ. udañcviti paṭha()te, tatrāñcaterdhātoścakāro veditavyaḥ. nāyaṃ punarakārāntaḥ, kiṃ tarhi? kvinnantaḥ, pratyayavelāyāṃ nipātanādanunāsakilopo na bhavati. udīco'patyamaudañciḥ. śiraḥ śabdastadantavidhiṃ prayojayati, kevalasya napuṃsakasyāpatyena sambandhābhāvāt. hastiśiraso'patyaṃ hāstiśīrṣiḥ, "ye ca taddhite" 6.1.60 ityatra cakārasyānuktasamuccalomno'patyam-- audhrvalomiḥ. ajīgatrtādīnāṃ prāgudaṅkaśabdāt "ṛṣyandhakavṛṣṇi" 4.1.114 ityādināṇibādhake prāpte. "udaṅkaḥ saṃjñāyām" iti. udaṅko nāma kaścit, tasyāpatyamaudaṅkiḥ. "sambhūyo'mbhasoḥ salopaśca" (iti). sambhūyas, ambhasityetayoriñ bhavati, sakāralopaśca-- sāmbhūyiḥ,āmbhiḥ. "bāhvādiprabhṛtiṣu" iti. prabhṛtiśabdeneta ūdhrvaṃ ye vakṣyante te parigṛhrante. "yeṣāṃ darśanaṃ gotrabhāve laukike" iti. darśanaṃ = prasiddhiḥ. laukike gotre bhāvaḥ = saṃjñākāritvam. yeṣāṃ laukikagotrabhāve prasiddhisteṣāṃ bāhvādiṣu parigraho draṣṭavyaḥ. "tato'nyatra teṣāṃ pratiṣedhaḥ" iti. yeṣāṃ laukike gotrabhāve na darśanamapi tu tato'nyatra darśanam, teṣāṃ pratiṣedho veditavyaḥ. tena bāhurnāma kaścidādipuruṣo yaḥ saṃjñākāritvena prasiddho yadapatyasantānāntaḥ pātinaḥ pumāṃso bāhuvyapadeśamāsādayanti, tata eveñ bhavati. yastvidālīntano bāhurnāma kaścit tato'ṇeva bhavati-- bāhava iti. etacca vetyanuvṛttevryavasthitavibhāṣāvijñānāccalabhyate. sambandhiśabdānāñca ()āśurādīnāñca yatkāryamucyate tasya tatsādṛśyāt pratiṣedho bhavati. atrāpi pūrvokta eva heturveditavyaḥ. rāja()āśurādyat" 4.1.137 iti ()āśuraśabdādyatpratyayaḥ sambandhiśabdādeva bhavati, na saṃjñāśabdāt. tena ()āśuro nāma kaścit, tasyāpatyaṃ ()āāśuritīñeva bhavati. "saṃjñā()āśurasya" iti. saṃjñayā yaḥ ()āśuraḥ, na sambandhena sa saṃjñā()āśuraḥ॥
Laghusiddhāntakaumudī1:
bāhaviḥ. auḍulomiḥ. (lomno'patyeṣu bahuṣvakāro vaktavyaḥ). uḍulomāḥ.
ākṛtigaṇo' Sū #1018
Laghusiddhāntakaumudī2:
bāhvādibhyaśca 1018, 4.1.96 bāhaviḥ. auḍulomiḥ. (lomno'patyeṣu bahuṣvakāro vakta
See More
bāhvādibhyaśca 1018, 4.1.96 bāhaviḥ. auḍulomiḥ. (lomno'patyeṣu bahuṣvakāro vaktavyaḥ). uḍulomāḥ. ākṛtigaṇo'yam॥
Bālamanoramā1:
bāhvādibhyaśca. `apatye i'ñiti śeṣaḥ. bāhaviriti. bāhurnāma kaścidṛṣiḥ, at Sū #1080
See More
bāhvādibhyaśca. `apatye i'ñiti śeṣaḥ. bāhaviriti. bāhurnāma kaścidṛṣiḥ, atha
`ṛṣayaḥ' ityadhikṛtya`bāhavirgāgryagautamau' ityā\ufffdālāyanasūtre darśanāt.
bāhorapatyamiti vigrahaḥ. iñi orguṇaḥ. auḍulomiriti. uḍulomno'patyamiti vigrahaḥ.
iñi `nastaddhite' iti ṭilopaḥ. ādivṛddhiḥ, adantātvā'bhāvādaprāptiḥ.
Bālamanoramā2:
bāhvādibhyaśca 1080, 4.1.96 bāhvādibhyaśca. "apatye i"ñiti śeṣaḥ. bāha
See More
bāhvādibhyaśca 1080, 4.1.96 bāhvādibhyaśca. "apatye i"ñiti śeṣaḥ. bāhaviriti. bāhurnāma kaścidṛṣiḥ, atha "ṛṣayaḥ" ityadhikṛtya"bāhavirgāgryagautamau" ityā()ālāyanasūtre darśanāt. bāhorapatyamiti vigrahaḥ. iñi orguṇaḥ. auḍulomiriti. uḍulomno'patyamiti vigrahaḥ. iñi "nastaddhite" iti ṭilopaḥ. ādivṛddhiḥ, adantātvā'bhāvādaprāptiḥ.
Tattvabodhinī1:
bāhvadibhyaśca. `bādhṛ loḍane'iti dhātau `kevalasya
bāhorapatyayogā'saṃbha Sū #904
See More
bāhvadibhyaśca. `bādhṛ loḍane'iti dhātau `kevalasya
bāhorapatyayogā'saṃbhavātsāmathryāttadantavidhau saubāhaviḥ' iti mādhavoktaṃ cintyamiti
dhvanayannāha—bāhaviriti. `jānantibāhavigāgryagautamā'
ityā\ufffdālāyanasūtraprayogādbhāṣyavṛttyādyudāharaṇācca bāhuśabdaḥ
saṃjñārūpo'stīti bhāvaḥ. auḍulomiriti. yadyapi gaṇe bāhu kṛṣṇa yudhiṣṭhira arjuna
pradyumnetyādiṣu kevalo lomanśabdaḥ paṭhitastathāpi sāmathryāttadantagrahaṇam.
`tārakāpyuḍu vā striyām' ityamaroktyā nakṣatravācyuḍuśabdaḥ. uḍūnīva lomāni
yasya tasyāpatyamauḍulomiḥ. śarā iva lomāni yasya tasyāpatyaṃ śāromiḥ. bahutve tu
iñapavādo'kāraḥ prāgevā'janteṣūktaḥ. uḍulomāḥ. śaralomāḥ. iha pratipadavidhāneṣu
purāṇasiddhāḥ saṃjñāśabdā eva gṛhrante, śīghropasthitikatvāt. tena idānītano yo
bāhustasyāpatye bāhava ityaṇeva, na tviñ. uktaṃ ca hariṇā—`abhivyaktapadārthā ye
svatantrā lokaviśrutāḥ. śāstrārthasteṣu kartavyaḥ śabdeṣu na taduktiṣu'.
anarthakaṃ saṃdigdhārthakamaprayuktaṃ ca krameṇa viśeṣaṇatrayavyāvarttyam. taduktiṣu.
tatsadṛśeṣvityarthaḥ. ata eva saṃjñā\ufffdāśurasyāpatyaṃ \ufffdāāśurirityatra
`rājā\ufffdāśurā'diti yanna. mimīte mātā. tasya svasā mātṛsvasā. iha
`mātṛpitṛbhyāṃ svase'ti ṣatvaṃ na. nanvevaṃ bāhavaḥ \ufffdāāśuraririti pūrvoktau na
siddyati iti cet. maivam. aṇiñorvighau śabdaviśeṣānupādānādaprasiddheṣvapi
tatpravṛtteḥ.
vedānvyasyatīti vedavyāsaḥ. `karmaṇyaṇ'. bhīmo mīmasena itivadekadeśagrahaṇam.
Tattvabodhinī2:
bāhvādibhyaśca 904, 4.1.96 bāhvadibhyaśca. "bādhṛ loḍane"iti dhātau &q
See More
bāhvādibhyaśca 904, 4.1.96 bāhvadibhyaśca. "bādhṛ loḍane"iti dhātau "kevalasya bāhorapatyayogā'saṃbhavātsāmathryāttadantavidhau saubāhaviḥ" iti mādhavoktaṃ cintyamiti dhvanayannāha---bāhaviriti. "jānantibāhavigāgryagautamā" ityā()ālāyanasūtraprayogādbhāṣyavṛttyādyudāharaṇācca bāhuśabdaḥ saṃjñārūpo'stīti bhāvaḥ. auḍulomiriti. yadyapi gaṇe bāhu kṛṣṇa yudhiṣṭhira arjuna pradyumnetyādiṣu kevalo lomanśabdaḥ paṭhitastathāpi sāmathryāttadantagrahaṇam. "tārakāpyuḍu vā striyām" ityamaroktyā nakṣatravācyuḍuśabdaḥ. uḍūnīva lomāni yasya tasyāpatyamauḍulomiḥ. śarā iva lomāni yasya tasyāpatyaṃ śāromiḥ. bahutve tu iñapavādo'kāraḥ prāgevā'janteṣūktaḥ. uḍulomāḥ. śaralomāḥ. iha pratipadavidhāneṣu purāṇasiddhāḥ saṃjñāśabdā eva gṛhrante, śīghropasthitikatvāt. tena idānītano yo bāhustasyāpatye bāhava ityaṇeva, na tviñ. uktaṃ ca hariṇā---"abhivyaktapadārthā ye svatantrā lokaviśrutāḥ. śāstrārthasteṣu kartavyaḥ śabdeṣu na taduktiṣu". anarthakaṃ saṃdigdhārthakamaprayuktaṃ ca krameṇa viśeṣaṇatrayavyāvarttyam. taduktiṣu. tatsadṛśeṣvityarthaḥ. ata eva saṃjñā()āśurasyāpatyaṃ ()āāśurirityatra "rājā()āśurā"diti yanna. mimīte mātā. tasya svasā mātṛsvasā. iha "mātṛpitṛbhyāṃ svase"ti ṣatvaṃ na. nanvevaṃ bāhavaḥ ()āāśuraririti pūrvoktau na siddyati iti cet. maivam. aṇiñorvighau śabdaviśeṣānupādānādaprasiddheṣvapi tatpravṛtteḥ.vyāsavaruḍaniṣādacaṇḍālabimbānāṃ ceti vaktavyam. vyāseti. vedānvyasyatīti vedavyāsaḥ. "karmaṇyaṇ". bhīmo mīmasena itivadekadeśagrahaṇam.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents