Pāṇini 4.1.55

Grammatical Sūtra: नासिकोदरौष्ठजङ्घादन्तकर्णशृङ्गाच्च nāsikodarauṣṭhajaṅghādantakarṇaśṛṅgācca Chantings of the aṣṭādhyāyī kindly with permision Sai Susarla.
Individual Word Components: nāsikodarauṣṭhajaṅ‍ghādantakarṇaśṛṅgāt ca
Sūtra with anuvṛtti words: nāsikodarauṣṭhajaṅ‍ghādantakarṇaśṛṅgāt ca pratyayaḥ (3.1.1), paraḥ (3.1.2), ca (3.1.2), ādyudāttaḥ (3.1.3), ca (3.1.3), ṅyāpprātipadikāt (4.1.1), striyām (4.1.3), anupasarjanāt (4.1.14), ṅīṣ (4.1.40), vā (4.1.53), svāṅgāt (4.1.54), ca (4.1.54), upasarjanāt (4.1.54), asaṁyogopadhāt (4.1.54)
Type of Rule: vidhi
Preceding adhikāra rule:4.1.14 (1anupasarjanāt)

Description:

And the feminine ((ṅīṣ)) comes optionally after compounds ending with ((nāsikā)) 'a nose,' ((udara)) 'belly' ((oṣṭha)) 'lip' ((jaṅghā)) 'leg', ((danta)) tooth', ((karṇaḥ)) 'ear', and ((śriṅga)) 'horn'. Source: Aṣṭādhyāyī 2.0

[The affix 3.1.1 ṄīṢ 40] is also introduced [optionally 53 after 3.1.2 nominal stems 1 denoting the following members of one's body] nāsikā `nose', udára- `stomach or abdomen', óṣṭha- `lip', jáṅghā `shank', dánta- `tooth', kárṇa- `ear' and śŕṅga- `horn', [serving as upasárjana-s occurring at the end of a compound 54 to derive feminine 3 nominal stems 1]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press.

Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini

Anuvṛtti: 4.1.3, 4.1.14, 4.1.40, 4.1.53, 4.1.54

Commentaries:

Kāśikāvṛttī¹: svāṅgāc ca upasarjanātityeva. bahvajlakṣaṇe saṃyogopadhalakṣaṇe ca pratiṣedhe pr See More

Kāśikāvṛttī²: nāsikāudaraoṣṭhajaṅghādantakarṇaśṛṅgāc ca 4.1.55 svāṅgāc ca upasarjanātityeva. See More

Nyāsa²: nāsikodarauṣṭhajaṅghādantakarṇaśṛṅgācca. , 4.1.55 "bahvajlakṣaṇe" ityā See More

nāsikodarauṣṭhajaṅghādantakarṇaśṛṅgācca. , 4.1.55 "bahvajlakṣaṇe" ityādi. nāsikodarayoḥ. "na kroḍādibahvacaḥ" 4.1.56 iti bahvajlakṣaṇe pratiṣedhe prāpte vacanam. śeṣāṇām "asaṃyogopadhāt" 4.1.54 iti saṃyogopalakṣaṇe. "sahanañvidyamānapūrvalakṣaṇanastu pratiṣedho bhavatyeva" iti. nāsikodarayostāvadayaṃ yogaḥ "purastādapavādā anantarān vidhīn bādhante, nottarān" (vyā.pa.9) ityanantarameva bahvajlakṣaṇaṃ pratiṣedhaṃ bādhate, na sahādilakṣaṇam. oṣṭhādiṣvapi "madhye'pavādāḥ pūrvān vidhīn bādhante" (vyā.pa.10) iti pūrvameva saṃyogopadhalakṣaṇam, tenāsau bhavatyevama-- sahanāsikā, anāsikā, vidyamānanāsiketi. "bimboṣṭhī" iti. bimbamivoṣṭhau yasyāḥ sā bimboṣṭhī-- "otvaṣṭhayoḥ samāse vā pararūpaṃ vaktavyam" (vā.687) ityaupasaṃkhyānikaṃ pararūpatvam. ye tu bimbauṣṭītyaukāraṃ paṭhanti te "vṛddhireci" 6.1.85 iti vṛdiṃ()dha kurvanti. "pucchācceti vaktavyam" iti. pucchāntācca prātipadikānṅīṣ bhavatītyedartharūpaṃ vyākhyemityarthaḥ. kimartham? saṃyogopadhādapi pucchāntādyathā syāt. vyākhyānaṃ tu cakārasyānuktasamuccayārthatvamāśritya katrtavyam. "kalyāṇapucchī" iti. kalyāṇaṃ pucchamasyāḥ. "kabara" ityādi. kabarādibhyo yaḥ pucchaśabdastadantānṅīṣ bhavatīti. eṣo'pi tata eva cakārādvāgrahaṇasya vā vyavasthitavibhāṣātvallabhyate. kabaraṃ pucche yasyāḥ sā kabarapucchī. evaṃ "maṇipucchī, viṣapucchī, śarapucchī" iti. "saptamīviśeṣaṇe bahuvrīhau" 2.2.35 iti pucchasya pūrvanipāto na bhavati; "saptamyāḥ pūrvanipāte gaḍvādibhyaḥ paravacanam" (vā. 115) iti vacanāt. "upamānāt pakṣāt pucchācca" iti. nityamiti sambadhyate. etadapi pūrvoktāt kāraṇadvayāllabhyate. "pucchācceti vaktavyam" (vā.364) ityanenaiva siddhe punariha pucchagrahaṇaṃ prapañcārtham,nityārthaṃ vā. ulūkasyeva pucchaṃ yasyāḥ sā "ulūkapucchī"॥

Bālamanoramā¹: nāsikodaroṣṭha. asvāṅgapūrvapadādvā' ityato veti, `anyato ṅīṣ�39; ityato Sū #504 See More

nāsikodaroṣṭha. asvāṅgapūrvapadādvā' ityato veti, `anyato ṅīṣ' ityato ṅīṣiti cānuvartate. tadāha–ebhya iti. upasarjanabhūtanāsikādiśabdāntebhya ityarthaḥ , pūrvasūtrādupasarjānādityanuvṛtteḥ. nanu `svāṅgācce'ti pūrvasūtreṇaiva siddhe kimarthamidamityata āha–ādyayoriti. nāsikodaraśabdayorviṣaye `na kroḍādibahvacaḥ' iti niṣedhaḥ prāptaḥ so'nena ṅīṣvikalpavidhinā vādhyata ityarthaḥ. bahvajlakṣaṇaniṣedhastu sujaghanetyādau sāvakāśa iti bhāvaḥ. nanu sahanāsikā, anāsikā, sahodarā, anudarā #ityatra `sahanañvidyamānapūrvācce'ti niṣedho'pyanena vādhyatāṃ, `sahanañ' ityasya sakeśā akeśā ityādau sāvakāśatvāditya āha–purastāditi. `purastādapavādā anantarānvidhīnbādhante nottarān' iti nyāyādityarthaḥ. tataśca `sahanañi'ti niṣedho `na kroḍādi'sūtre vyavahitatvāt `nāsikodara; ityanena bādhaṃ nārhatītyarthaḥ. oṣṭhādipañcakasya prayojanamāha–oṣṭhādīnāmiti. sugulphotyādāvasaṃyogāpadhādityasya sāvakāśatvāditi bhāvaḥ. nanu sahoṣṭhā, anoṣṭhā ityādau `sahanañi'ti niṣedho'pyanena bādhyatāmityata āha– madhye'pavādeti. `madhye'pavādāḥ pūrvān vidhīn bādhante nottarān' ita#i nyāyādityarthaḥ. nanu `nāsikodara' iti ṅīṣvikalpastuṅganāsikītyādau sāvakāśaḥ, `sahana'ñiti niṣedhastu sahakeśetyādau sāvakāśaḥ, sahanāsiketyādau tūbhayaprāptau katarasyā bādha ityata āha–sahanañlakṣaṇastviti. asyeti. `nāsikodara' iti hīṣvikalpavidherityarthaḥ. tuṅganāsikī tuṅganāsiketi. `na kroḍādibahvacaḥ' iti bahvajlakṣaṇaṅīṣniṣedhaṃ bādhitvā `nāsikodara' iti vikalpaḥ. ityādīti. kumbhodarī- kumbhodarā. atra bahvajlakṣaṇaṅīṣniṣedhaṃ bādhitvā ṅīṣvikalpaḥ. bimboṣṭhī- vimboṣṭhā. sujaṅghī-sujaṅghā. śubhradantī-śubrādantā.sukarṇī-sukarṇā. suśrahgī- suśrṛṅdā. oṣṭhādiṣu saṃyogopadhatve'pi ṅīṣvikalpaḥ. sahanāsiketi. sahaśabdovidyamānavacanaḥ, saha nāsikā yasyā iti vigrahaḥ. avidyamānā nāsikā yasyā iti ca vigrahaḥ. iha ubhayatrāpi `sahanañvidyamāne'ti ṅīṣniṣedho natu `nāsikodara' iti ṅīṣvikalpa ityarthaḥ. vaktavyamiti. `vā ṅī'ṣiti iti śeṣaḥ saṃyogāpadhatvādvavacanam. svaṅgītaci. su=śobhanāni aṅgāni yasyā iti vigrahaḥ. sugātrī-sugātrā. sukaṇṭhī- sukaṇṭhā. vṛttigranthasya mūlaṃ darśayati–etacceti. prāmāṇikā iti. evaṃ ca tanvaṅgī, sugātrī, kalakaṇṭhī tyapabhraṃśā eveti bhāvaḥ. saṃyogāpadhatve'pi pucchaśabdāntānṅīṣveti vaktavyamityarthaḥ. kabarādibhyaḥ paro yaḥ pṛcchaśabdastadantānnityaṃ ṅīṣiti vaktavyamityarthaḥ. `pucchācce'tyuktāvikalpāpavādaḥ. kabaramityasya vyākhyānaṃ tritramiti. ityādīti. maṇipucchī vṛścakī. viṣapucchī. śarapucchī pakṣijātiviśeṣaḥ.\r\nupamānāditi. upamānātparau yau pakṣapucchaśabdau tadantādapi ṅīṣityarthaḥ. nityamityeveti. nityamityanuvartata evetyarthaḥ. vikalpāpavādaḥ. ulūkapakṣī śāleti. ulūkaḥ pakṣiviśeṣaḥ, ulūkapakṣāviva pakṣau pār\ufffdo yasyā iti vigrahaḥ. `saptamyupamānapūrvapadasya bahuvrīhirvācya uttarapadalopaśca' iti samāsaḥ. saṃyogopadhatvādaprāpte vidhiḥ. ulūkapucchī seneti. ulūkapucchamiva puccha=paścimānto yasyā iti vigrahaḥ. pūrvapade bahuvrīhiḥ. `pucchācce'ti vikalpasyāpavādaḥ.

Bālamanoramā²: nāsikodarauṣṭhajaṅghādantakarṇaśrṛṅgācca 504, 4.1.55 nāsikodaroṣṭha. asvāṅgapūrv See More

nāsikodarauṣṭhajaṅghādantakarṇaśrṛṅgācca 504, 4.1.55 nāsikodaroṣṭha. asvāṅgapūrvapadādvā" ityato veti, "anyato ṅīṣ" ityato ṅīṣiti cānuvartate. tadāha--ebhya iti. upasarjanabhūtanāsikādiśabdāntebhya ityarthaḥ , pūrvasūtrādupasarjānādityanuvṛtteḥ. nanu "svāṅgācce"ti pūrvasūtreṇaiva siddhe kimarthamidamityata āha--ādyayoriti. nāsikodaraśabdayorviṣaye "na kroḍādibahvacaḥ" iti niṣedhaḥ prāptaḥ so'nena ṅīṣvikalpavidhinā vādhyata ityarthaḥ. bahvajlakṣaṇaniṣedhastu sujaghanetyādau sāvakāśa iti bhāvaḥ. nanu sahanāsikā, anāsikā, sahodarā, anudarā #ityatra "sahanañvidyamānapūrvācce"ti niṣedho'pyanena vādhyatāṃ, "sahanañ" ityasya sakeśā akeśā ityādau sāvakāśatvāditya āha--purastāditi. "purastādapavādā anantarānvidhīnbādhante nottarān" iti nyāyādityarthaḥ. tataśca "sahanañi"ti niṣedho "na kroḍādi"sūtre vyavahitatvāt "nāsikodara; ityanena bādhaṃ nārhatītyarthaḥ. oṣṭhādipañcakasya prayojanamāha--oṣṭhādīnāmiti. sugulphotyādāvasaṃyogāpadhādityasya sāvakāśatvāditi bhāvaḥ. nanu sahoṣṭhā, anoṣṭhā ityādau "sahanañi"ti niṣedho'pyanena bādhyatāmityata āha--madhye'pavādeti. "madhye'pavādāḥ pūrvān vidhīn bādhante nottarān" ita#i nyāyādityarthaḥ. nanu "nāsikodara" iti ṅīṣvikalpastuṅganāsikītyādau sāvakāśaḥ, "sahana"ñiti niṣedhastu sahakeśetyādau sāvakāśaḥ, sahanāsiketyādau tūbhayaprāptau katarasyā bādha ityata āha--sahanañlakṣaṇastviti. asyeti. "nāsikodara" iti hīṣvikalpavidherityarthaḥ. tuṅganāsikī tuṅganāsiketi. "na kroḍādibahvacaḥ" iti bahvajlakṣaṇaṅīṣniṣedhaṃ bādhitvā "nāsikodara" iti vikalpaḥ. ityādīti. kumbhodarī-kumbhodarā. atra bahvajlakṣaṇaṅīṣniṣedhaṃ bādhitvā ṅīṣvikalpaḥ. bimboṣṭhī-vimboṣṭhā. sujaṅghī-sujaṅghā. śubhradantī-śubrādantā.sukarṇī-sukarṇā. suśrahgī-suśrṛṅdā. oṣṭhādiṣu saṃyogopadhatve'pi ṅīṣvikalpaḥ. sahanāsiketi. sahaśabdovidyamānavacanaḥ, saha nāsikā yasyā iti vigrahaḥ. avidyamānā nāsikā yasyā iti ca vigrahaḥ. iha ubhayatrāpi "sahanañvidyamāne"ti ṅīṣniṣedho natu "nāsikodara" iti ṅīṣvikalpa ityarthaḥ. vaktavyamiti. "vā ṅī"ṣiti iti śeṣaḥ saṃyogāpadhatvādvavacanam. svaṅgītaci. su=śobhanāni aṅgāni yasyā iti vigrahaḥ. sugātrī-sugātrā. sukaṇṭhī-sukaṇṭhā. vṛttigranthasya mūlaṃ darśayati--etacceti. prāmāṇikā iti. evaṃ ca tanvaṅgī, sugātrī, kalakaṇṭhī tyapabhraṃśā eveti bhāvaḥ.pucchācceti. saṃyogāpadhatve'pi pucchaśabdāntānṅīṣveti vaktavyamityarthaḥ.kabaramaṇīti. kabarādibhyaḥ paro yaḥ pṛcchaśabdastadantānnityaṃ ṅīṣiti vaktavyamityarthaḥ. "pucchācce"tyuktāvikalpāpavādaḥ. kabaramityasya vyākhyānaṃ tritramiti. ityādīti. maṇipucchī vṛścakī. viṣapucchī. śarapucchī pakṣijātiviśeṣaḥ.upamānāditi. upamānātparau yau pakṣapucchaśabdau tadantādapi ṅīṣityarthaḥ. nityamityeveti. nityamityanuvartata evetyarthaḥ. vikalpāpavādaḥ. ulūkapakṣī śāleti. ulūkaḥ pakṣiviśeṣaḥ, ulūkapakṣāviva pakṣau pār(o yasyā iti vigrahaḥ. "saptamyupamānapūrvapadasya bahuvrīhirvācya uttarapadalopaśca" iti samāsaḥ. saṃyogopadhatvādaprāpte vidhiḥ. ulūkapucchī seneti. ulūkapucchamiva puccha=paścimānto yasyā iti vigrahaḥ. pūrvapade bahuvrīhiḥ. "pucchācce"ti vikalpasyāpavādaḥ.