bahuvrīheḥ ktāntādantodāttātiti sarvaṃ nivṛttam. vāgrahaṇam anuvartate. svāṅgaṃ yadupasarjanam asaṃyogopadhaṃ tadantāt prātipadikāt striyāṃ vā ṅīṣ pratyayo bhavati. candramukhī, candramukhā. atikrāntā keśānatikeśī, atikeśā mālā. svāṅgātiti kim? bahuyavā. upasarjanātiti kim? aśikhā. asaṃyogopadhātiti kim? sugulphā. supārśvā. aṅgagātrakaṇṭhebhya iti vaktavyam. mṛdvaṅgī, mṛdvaṅgā. sugātrī, sugātrā. snigdhakaṇṭhī, snigdhakaṇṭhā. adravaṃ mūrtimat svāṅgaṃ prāṇisthamavikārajam. atatsthaṃ tatra dṛṣṭaṃ cet tena cettattathāyutam.

svāṅgāc ca upasarjanādasaṃyogaupadhāt 4.1.54 bahuvrīheḥ ktāntādantodāttātiti sarvaṃ nivṛttam. vāgrahaṇam anuvartate. svāṅgaṃ yadupasarjanam asaṃyogopadhaṃ tadantāt prātipadikāt striyāṃ vā ṅīṣ pratyayo bhavati. candramukhī, candramukhā. atikrāntā keśānatikeśī, atikeśā mālā. svāṅgātiti kim? bahuyavā. upasarjanātiti kim? aśikhā. asaṃyogopadhātiti kim? sugulphā. supārśvā. aṅgagātrakaṇṭhebhya iti vaktavyam. mṛdvaṅgī, mṛdvaṅgā. sugātrī, sugātrā. snigdhakaṇṭhī, snigdhakaṇṭhā. adravaṃ mūrtimat svāṅgaṃ prāṇisthamavikārajam. atatsthaṃ tatra dṛṣṭaṃ cet tena cettattathāyutam.

svāṅgāccopasarjanādasaṃyogopadhāt. , 4.1.54 "candramukhī" iti. candra iva mukhamasyā iti bahuvrīhiḥ. atra ca "prathamānirdiṣṭam" 1.2.43 ityādinā mukhaśabdasyopasarjanasaṃjñā. "atikeśī" iti. "kugatiprādayaḥ" 2.2.18 iti samāsaḥ. "eka vibhakti ca" 1.2.44 iti keśabdasyopasarjanatvam. "aṅga" iti. aṅgādibhya upasarjanebhyo ṅīṣ bhavatītyedartharūpaṃ vyākhyeyamityarthaḥ. kimartham? saṃyogopadhatvānṅīṣ na prāpnoti, tadarthametadartharūpaṃ vyākhyeyam. tadidaṃ vyākhyānam-- uttarasūtre cakāro'nuktasamuccayārthaḥ, tenāṅgādibhyaḥ saṃyogopadhebhyo ṅībbhavatīti. "adravam" iti. mukhanāsikābhyāṃ yo'bhiniṣkrāmati vāyuḥ sa prāṇaḥ, prāṇo'syāstīti, prāṇī, tatra yattiṣṭhati tatprāṇistham; mukhādi svāṅgamucyate. yadyevam, kapho'pi svāṅgaṃ syāt, tataśca bahukaphetyatra ṅīṣ prasajyeta? ityata āha-- "adravam" iti. viśeṣaṇopādānānna bhavatyayaṃ prasaṅgaḥ, kaphasya dravātmakatvāt. evamapi jñānaṃ svāṅgaṃ bhavet, prāṇisthatvādadravatvācca, tataśca bahujñānetyatrāpi ṅīṣ syāt? ityata āha-- "mūrtimat" iti. asarvagatāni yāni dravyāṇi teṣāṃ parimāṇaṃ hyasvādimadyat tanmūrttiḥ, sā yasyāsti tanmūrtimat. na ca tad()jñāne'stīti;nirguṇatvāt. guṇānāṃ ca jñānasyātmaguṇatvānnāsya svāṅgatvaprasaṅgaḥ. yeṣāmapi kāṭhinyādisparśaviśeṣo mūrttiḥ, tanmatenāpi naiva jñāṃ mūrtimadbhavati, na hi jñānasya sparśo'sti. evamapi śophasya ()āyathusaṃjñakasya svāṅgatvaṃ prāpnotyeva; yathoktaviśeṣaṇaviśiṣṭatvāt. tataśca bahuśophetyatra ṅīṣ prasajyetetyata āha-- "avikārajam" iti. vikāraḥ = dhātuvaiṣamyam, bhūtaprakṣoma ityarthaḥ, tato jātaṃ vikārajam. na vikārajam = avikārajam. tadevaṃ viśeṣamopādānasāmathryāt. śophasyāpi svāṅgatvaṃ na prāpnoti. yadi prāṇisthaṃ svāṅgaṃ bhavati, evaṃ tarhi rathyādipatitānāṃ keśānāṃ svāṅgatvaṃ na syāt, tataśca dīrghakeśī rathyeti na sidhyatītyata āha-- "atatstham" ityādi. tasmin prāṇini tiṣṭhatīti tatstham, na tatstham atatstham = aṇistham. evamapi keśādi svāṅgaṃ bhavati yadi tatprāṇini pūrvaṃ dṛṣṭaṃ bhavati. pratimāvayavānāṃ tarhi mukhādīnāṃ svāṅgatā na syāt, aprāṇisthatvāt, tataśca dīrghamukhī pratimeti ṅīṣ na syāt? ityata āha-- "tasya cettatathā" iti. tasya prāṇinastat svāṅgaṃ yathā yutaṃ yena prakāreṇa saṃsthānaviśeṣeṇa sambaddhaṃ tathā tena prakāreṇāprāṇino'pi yadi sambaddhaṃ bhavatyevamapi tasya svāṅgatvaṃ bhavati. atha vā-- tasya cedaṃ prāṇinastat svāṅgaṃ tathā yadi yutaṃ sambhavati yathā prāṇinaḥ, evamapi svāṅgaṃ bhavati. anyeṣāṃ pāṭhaḥ- "tena cetattathā yutam" iti. tena prāṇinā yena prakāreṇa saṃsthānaviśeṣādinā sambaddhaṃ tathā yadyaprāṇināpi sambaddhaṃ bhavati, evamapi svāṅgaṃ bhavati. atha vā--tenāprāṇinā tanmukhādi yadi tathā yutam = sambaddhaṃ bhavati yathā prāṇinā, evamapi svāṅgaṃ bhavati. atha vā tena cenmuravādīnāṃ svāṅgena tadaprāṇisthaṃ dravyaṃ tathā yadi yutaṃ bhavati yathā prāṇidravyam, evamapi svāṅgaṃ bhavatīti. sarvathāyayamarthaḥ-- yādṛśaṃ prāṇino mukhādi svāṅgaṃ tādṛśameva yadyaprāṇino'pi bhavati svāṅgamevameva bhavatīti॥

asaṃyogopadhamupasarjanaṃ yat svāṅgaṃ tadantādadantān ṅīṣvā syāt. keśānatikrāntā - atikeśī, atikeśā. candramukhī candramukhā. asaṃyogopadhātkim? sugulphā. upasarjanātkim? śikhā..

svāṅgāccopasarjanādasaṃyogopadhāt 1268, 4.1.54 asaṃyogopadhamupasarjanaṃ yat svāṅgaṃ tadantādadantān ṅīṣvā syāt. keśānatikrāntā - atikeśī, atikeśā. candramukhī candramukhā. asaṃyogopadhātkim? sugulphā. upasarjanātkim? śikhā॥

svāṅgacca. upasarjanāditi asaṃyogapadhāditi ca svāṅgādityatrānveti. svāṅgādityetadata ityanuvṛttaṃ ca prātipadikādityanuvṛttasya viśeṣaṇaṃ, tadantavidhiḥ. tadāha–asaṃyogopadhamityādinā. vā ṅīṣiti. `asvāṅgapūrvapadādvā' ityato veti `anyato ṅīṣ' ityato hīṣityasya cānuvṛtteriti bhāvaḥ. bahuvrīherityanuvartamāne upasarjanagrahaṇaṃ kimarthamityāśaṅkya pariharati– keśānatikrānteti. `atyādayaḥ krāntādyarthe' iti samāsastatpuruṣaḥ. atra bahuvrīhitvā'bhāve'pi prāptyarthamupasarjanagrahaṇamiti bhāvaḥ. `ekavibhakti cāpūrvanipāte' iti keśaśabdasyopasarjanatvam. candramukhī candramukheti. candra iva mukhaṃ yasyā iti vigrahaḥ. sugulpheti. su=śobhanau gulphau yasyā iti vigrahaḥ. `padaṅghriścaraṇo'striyām'. tadgranthī ghuṭike gulphau' ityamaraḥ. upasarjanātkimiti. kevalakeśādiśabdānāmanupasarjanānāṃ strītvavirahādevā'prāpteḥ praśnaḥ. śikheti. atra svāṅgāntatvātkevalaśikhāśabdānṅīṣnivṛttyarthamupasarjanagrahaṇamityuktam. anyathā ṭāpaṃ bādhitvā pakṣe ṅīṣ syāditi bhāvaḥ. `śobhanā śikhā suśikhe'ti kvacit pustakeṣu dṛṣṭaṃ, tat prakṣiptaṃ veditavyam. ṭābantena samāse'nadantatvādeva prāptivirahāt. nanu svasya avayavībhūtasya aṅgaṃ-svāṅgam . tathā ca sumukhā śāletyādāvativyāptiḥ, tatra mukhaśabdārthasya prathamabhāgasya avayavībhūtaśālāṅgatvāt. kiṃca sukeśī rathyetyatrā'byāptiḥ, tatra keśānāṃ rathyāṅgatvā'bhāvādityata āha– svāṅgaṃ tridheti. `adravaṃ mūrtimat svāṅgaṃ prāṇisthamavikārajam. atatsthaṃ tatra dṛṣṭaṃ ca, tena cetattathāyutam.' iti bhāṣye tridhā niruktaṃ pāribhāṣikaṃ svāṅgamiha vivakṣitamityarthaḥ. tatra prathamārdhaṃ prathamaṃ svāṅgalakṣaṇamityabhipretya vicchidya paṭhati–adravamiti. na vidyate dravo yasya tat- adravam. dravyamiti yāvat. prāṇini=prāṇavati jantau vidyamānaṃ prāṇistham, avikārajaṃ=rogādivikārājanyaṃ ca yat tat prathamaṃ svāṅgamityarthaḥ. `adrava'mityasya prayojanamāha–susvedeti. su=śobhanaḥ, svedaḥ=gharmaja udakapraruāvo yasyā iti vigrahaḥ. svedasya śobhanatvaṃ tu durgandhā'bhāvaḥ. dravatvāditi. `na svāṅgatva'miti śeṣaḥ. ato na ṅīṣityarthaḥ. `mūrtima'dityasya prayojanamāha–sujñāneti. su=śobhanaṃ jñānaṃ yasyā iti vigrahaḥ. amūrtatvāditi. `na svāṅgatva'miti śeṣaḥ. `prāṇistha'mityasya prayojanamāha–sumukhā śāleti. su=śobhanaṃ mukhaṃ prathamabhāgo yasyā iti vigrahaḥ. aprāṇisthatvāditi. `na svāṅgatva'miti śeṣaḥ. `avikāraja'mityasya prayojanamāha– suśopheti. su=adhikaḥ śophaḥ=\ufffdāyathuryasyā iti vigrahaḥ. `śophastu \ufffdāyathuḥ' ityamaraḥ. vikārajatvāditi. rogajatvādityarthaḥ. `na svāhgatva'miti śeṣaḥ. \r\natatsthaṃ tatra dṛṣṭaṃ ceti. dvitīyaṃ svāṅgalakṣaṇam. tacchabdena prāṇī parāmṛśyate. atatstham= aprāṇisthaṃ, tatra=prāṇini, dṛṣṭaṃ yat tadapi svāṅgamityarthaḥ. rathyeti. rathyāsthānāṃ keśānāṃ prāṇisthatvā'bhāvātpūrvalakṣaṇena svāṅgatvā'siddherlakṣaṇāntaramiti bhāvaḥ. uktalakṣaṇamudāharaṇe yojayati–aprāṇisthasyāpīti. idānīṃ prāṇisthatvā'bhāve'pi kadācit prāmisthatvādapi svāṅgatvamityarthaḥ. svāṅgalakṣaṇam. atra bhāṣye `svāṅgamaprāṇino'pi' iti śeṣaḥ pūritaḥ. cediti yadyarthe. tena prāṇisthena stanādyaṅgākṛtikāvayavaviśeṣeṇa tat=aprāṇidravyaṃ pratimādi, tathā=prāṇidravyavat, yutaṃ=saṃbaddhaṃ yadi, tadā tat=stanādyākṛtikaṃ aprāṇino'pi svāmityarthaḥ. sustanī sustanā vā pratimeti. su=śobhanau stanau=stanākṛtī avayavau yasyā iti vigrahaḥ. pratimāgatayoḥ stanākṛtikāvayavayoḥ kadācidapi prāṇisthatvā'bhāvāt prāmyantare'dṛṣṭatvācca pūrvalakṣaṇadvayasyāpyapravṛtterlakṣaṇāntaramidam. athodāharaṇe lakṣaṇaṃ yojayati– prāṇivaditi. suptamyantādvatiḥ. prāṇivat-prāṇisadṛśe=pratimādidravye sthitatvāt svāṅgamityarthaḥ. naca `kalyāṇapāṇipāde'ti bahuvrīhāvapi ṅīṣ syāditi vācyam, `asvāṅgapūrvapadādvā' ityanuvṛtteḥ. atra hi pāṇipādeti samudāyo na svāṅgaṃ, kintu svāṅgasamudāya eva yattu svāṅgaṃ pādeti na tu tadasvāṅgātpūrvapadāt param, pāṇipadena vyavadhānāt. tathā ca svāṅgasya pādasya asvāṅgātpūrvapadāt kalyāṇaśabdāt paratvā'bhāvānna ṅīṣiti bhāṣye spaṣṭam.

svāṅgāccopasarjanādasaṃyogāpadhāt 503, 4.1.54 svāṅgacca. upasarjanāditi asaṃyogapadhāditi ca svāṅgādityatrānveti. svāṅgādityetadata ityanuvṛttaṃ ca prātipadikādityanuvṛttasya viśeṣaṇaṃ, tadantavidhiḥ. tadāha--asaṃyogopadhamityādinā. vā ṅīṣiti. "asvāṅgapūrvapadādvā" ityato veti "anyato ṅīṣ" ityato hīṣityasya cānuvṛtteriti bhāvaḥ. bahuvrīherityanuvartamāne upasarjanagrahaṇaṃ kimarthamityāśaṅkya pariharati--keśānatikrānteti. "atyādayaḥ krāntādyarthe" iti samāsastatpuruṣaḥ. atra bahuvrīhitvā'bhāve'pi prāptyarthamupasarjanagrahaṇamiti bhāvaḥ. "ekavibhakti cāpūrvanipāte" iti keśaśabdasyopasarjanatvam. candramukhī candramukheti. candra iva mukhaṃ yasyā iti vigrahaḥ. sugulpheti. su=śobhanau gulphau yasyā iti vigrahaḥ. "padaṅghriścaraṇo'striyām". tadgranthī ghuṭike gulphau" ityamaraḥ. upasarjanātkimiti. kevalakeśādiśabdānāmanupasarjanānāṃ strītvavirahādevā'prāpteḥ praśnaḥ. śikheti. atra svāṅgāntatvātkevalaśikhāśabdānṅīṣnivṛttyarthamupasarjanagrahaṇamityuktam. anyathā ṭāpaṃ bādhitvā pakṣe ṅīṣ syāditi bhāvaḥ. "śobhanā śikhā suśikhe"ti kvacit pustakeṣu dṛṣṭaṃ, tat prakṣiptaṃ veditavyam. ṭābantena samāse'nadantatvādeva prāptivirahāt. nanu svasya avayavībhūtasya aṅgaṃ-svāṅgam. tathā ca sumukhā śāletyādāvativyāptiḥ, tatra mukhaśabdārthasya prathamabhāgasya avayavībhūtaśālāṅgatvāt. kiṃca sukeśī rathyetyatrā'byāptiḥ, tatra keśānāṃ rathyāṅgatvā'bhāvādityata āha--svāṅgaṃ tridheti. "adravaṃ mūrtimat svāṅgaṃ prāṇisthamavikārajam. atatsthaṃ tatra dṛṣṭaṃ ca, tena cetattathāyutam." iti bhāṣye tridhā niruktaṃ pāribhāṣikaṃ svāṅgamiha vivakṣitamityarthaḥ. tatra prathamārdhaṃ prathamaṃ svāṅgalakṣaṇamityabhipretya vicchidya paṭhati--adravamiti. na vidyate dravo yasya tat-adravam.mūrtiḥ=avayavasaṃyogo'syāstīti mūrtitam. avayavasaṃyogasamavāyikāraṇaṃ dravyamiti yāvat. prāṇini=prāṇavati jantau vidyamānaṃ prāṇistham, avikārajaṃ=rogādivikārājanyaṃ ca yat tat prathamaṃ svāṅgamityarthaḥ. "adrava"mityasya prayojanamāha--susvedeti. su=śobhanaḥ, svedaḥ=gharmaja udakapraruāvo yasyā iti vigrahaḥ. svedasya śobhanatvaṃ tu durgandhā'bhāvaḥ. dravatvāditi. "na svāṅgatva"miti śeṣaḥ. ato na ṅīṣityarthaḥ. "mūrtima"dityasya prayojanamāha--sujñāneti. su=śobhanaṃ jñānaṃ yasyā iti vigrahaḥ. amūrtatvāditi. "na svāṅgatva"miti śeṣaḥ. "prāṇistha"mityasya prayojanamāha--sumukhā śāleti. su=śobhanaṃ mukhaṃ prathamabhāgo yasyā iti vigrahaḥ. aprāṇisthatvāditi. "na svāṅgatva"miti śeṣaḥ. "avikāraja"mityasya prayojanamāha--suśopheti. su=adhikaḥ śophaḥ=()āyathuryasyā iti vigrahaḥ. "śophastu ()āyathuḥ" ityamaraḥ. vikārajatvāditi. rogajatvādityarthaḥ. "na svāhgatva"miti śeṣaḥ. atatsthaṃ tatra dṛṣṭaṃ ceti. dvitīyaṃ svāṅgalakṣaṇam. tacchabdena prāṇī parāmṛśyate. atatstham= aprāṇisthaṃ, tatra=prāṇini, dṛṣṭaṃ yat tadapi svāṅgamityarthaḥ. rathyeti. rathyāsthānāṃ keśānāṃ prāṇisthatvā'bhāvātpūrvalakṣaṇena svāṅgatvā'siddherlakṣaṇāntaramiti bhāvaḥ. uktalakṣaṇamudāharaṇe yojayati--aprāṇisthasyāpīti. idānīṃ prāṇisthatvā'bhāve'pi kadācit prāmisthatvādapi svāṅgatvamityarthaḥ.tena cettattatheti. tṛtīyaṃ svāṅgalakṣaṇam. atra bhāṣye "svāṅgamaprāṇino'pi" iti śeṣaḥ pūritaḥ. cediti yadyarthe. tena prāṇisthena stanādyaṅgākṛtikāvayavaviśeṣeṇa tatprāṇidravyaṃ pratimādi, tathā=prāṇidravyavat, yutaṃ=saṃbaddhaṃ yadi, tadā tat=stanādyākṛtikaṃ aprāṇino'pi svāmityarthaḥ. sustanī sustanā vā pratimeti. su=śobhanau stanau=stanākṛtī avayavau yasyā iti vigrahaḥ. pratimāgatayoḥ stanākṛtikāvayavayoḥ kadācidapi prāṇisthatvā'bhāvāt prāmyantare'dṛṣṭatvācca pūrvalakṣaṇadvayasyāpyapravṛtterlakṣaṇāntaramidam. athodāharaṇe lakṣaṇaṃ yojayati--prāṇivaditi. suptamyantādvatiḥ. prāṇivat-prāṇisadṛśe=pratimādidravye sthitatvāt svāṅgamityarthaḥ. naca "kalyāṇapāṇipāde"ti bahuvrīhāvapi ṅīṣ syāditi vācyam, "asvāṅgapūrvapadādvā" ityanuvṛtteḥ. atra hi pāṇipādeti samudāyo na svāṅgaṃ, kintu svāṅgasamudāya eva yattu svāṅgaṃ pādeti na tu tadasvāṅgātpūrvapadāt param, pāṇipadena vyavadhānāt. tathā ca svāṅgasya pādasya asvāṅgātpūrvapadāt kalyāṇaśabdāt paratvā'bhāvānna ṅīṣiti bhāṣye spaṣṭam.

svāṅgāccopa. iha bahuvrīheriti nānuvartate iti dhvanayannudāharati—atikeśīti. śikhet. `śīṅaḥ kho hyasvaśce'ti khaḥ. tadantāṭṭāp. anyathā ṭāpaṃ bādhitvā ṅīṣ syāditi bhāvaḥ. [kecittu suśikhetyapi pratyudāharanti. taccintyam. ṭābantena samāse'nadantetvena ṅīṣaḥ prāptyabhāvāt. na ca ṭāpaḥ prāgeva kṛdantenaiva samāsādadantatvamastīti vācyam, tathā hi sati śobhanā śikhā suśikhetyarthasyā'lābhāditi navyāḥ]. yadyatra svamaṅgaṃ gṛhrate tarhi sumukhā śāletyatrāpi syāt, mukhasya śālāṅgatvāt. sukeśī rathyetyatra ca na syāt, keśānāṃ rathyāṅgatvā'bhāvāt. ato'vyāptyativyāptiparihārthamāha—.\r\nadravaṃ mūrtimatkhāṅgaṃ prāṇisthamavikārajam. svāṅgaṃ tridheti. mūrtimaditi. sparśavaddravyaparimāṇaṃ mūrtiḥ. prāṇīti. mukhanāsikāsañcāra vāyuḥ prāṇaḥ. sumukhā śāleti. evaṃ ca `phalamukhī kāraṇamukhī vā'navasthe'tyādiprayogāḥ prāmādikā iti bhāvaḥ. pratimādigatastanasya prāṇinyadṛṣṭatvātsvāṅgatvaṃ na prāpnotīti tṛtīyalakṣaṇamāha–tena cediti.yenā'hgena prāṇirūpaṃ vastu yathā yutaṃ tena=tatsadṛśenā'ṅgena tadaprāṇirūpaṃ vastu tathā=prāṇivadyutaṃ=yuktaṃ cettadapyaprāṇini dṛṣṭaṃ svāṅgamityarthaḥ.

svāṅgāccopasarjanādasaṃyogopadhāt 454, 4.1.54 svāṅgāccopa. iha bahuvrīheriti nānuvartate iti dhvanayannudāharati---atikeśīti. śikhet. "śīṅaḥ kho hyasvaśce"ti khaḥ. tadantāṭṭāp. anyathā ṭāpaṃ bādhitvā ṅīṣ syāditi bhāvaḥ. [kecittu suśikhetyapi pratyudāharanti. taccintyam. ṭābantena samāse'nadantetvena ṅīṣaḥ prāptyabhāvāt. na ca ṭāpaḥ prāgeva kṛdantenaiva samāsādadantatvamastīti vācyam, tathā hi sati śobhanā śikhā suśikhetyarthasyā'lābhāditi navyāḥ]. yadyatra svamaṅgaṃ gṛhrate tarhi sumukhā śāletyatrāpi syāt, mukhasya śālāṅgatvāt. sukeśī rathyetyatra ca na syāt, keśānāṃ rathyāṅgatvā'bhāvāt. ato'vyāptyativyāptiparihārthamāha---.adravaṃ mūrtimatkhāṅgaṃ prāṇisthamavikārajam. svāṅgaṃ tridheti. mūrtimaditi. sparśavaddravyaparimāṇaṃ mūrtiḥ. prāṇīti. mukhanāsikāsañcāra vāyuḥ prāṇaḥ. sumukhā śāleti. evaṃ ca "phalamukhī kāraṇamukhī vā'navasthe"tyādiprayogāḥ prāmādikā iti bhāvaḥ. pratimādigatastanasya prāṇinyadṛṣṭatvātsvāṅgatvaṃ na prāpnotīti tṛtīyalakṣaṇamāha--tena cediti.yenā'hgena prāṇirūpaṃ vastu yathā yutaṃ tena=tatsadṛśenā'ṅgena tadaprāṇirūpaṃ vastu tathā=prāṇivadyutaṃ=yuktaṃ cettadapyaprāṇini dṛṣṭaṃ svāṅgamityarthaḥ.