ṣaṭsaṃjñākebhyaḥ svasrādibhyaśca prātipadikebhyaḥ strīpratyayo na bhavati. yo yataḥ prāpnoti sa sarvaḥ pratiṣidhyate. pañca brāhmaṇyaḥ. sapta. nava. daśa. svasrādibhyaḥ svasā. duhitā. nanāndā. yātā. mātā. tisraḥ. catasraḥ. ṣaṭsaṃjñānāmante lupte ṭābutpattiḥ kasmān na syat. pratyāhārāc cāpā siddhaṃ doṣastvittve tasmān na ubhau.

na ṣaṭsvasrādibhyaḥ 4.1.10 ṣaṭsaṃjñākebhyaḥ svasrādibhyaśca prātipadikebhyaḥ strīpratyayo na bhavati. yo yataḥ prāpnoti sa sarvaḥ pratiṣidhyate. pañca brāhmaṇyaḥ. sapta. nava. daśa. svasrādibhyaḥ svasā. duhitā. nanāndā. yātā. mātā. tisraḥ. catasraḥ. ṣaṭsaṃjñānāmante lupte ṭābutpattiḥ kasmān na syat. pratyāhārāc cāpā siddhaṃ doṣastvittve tasmān na ubhau.

na ṣaṭsvaruāādibhyaḥ. , 4.1.10 yo yataḥ prāpnoti sa sarvaḥ pratiṣidhyate" iti. ṅīpo'nantaratvāt tasyaivāyaṃ pratiṣedha ityāśaṅkāyā nirāsārthamidamuktam. nanu cātra "ṭābṛci" 4.1.9 iti ṭābevānantaraḥ, tat kuto ṅīpo'nantaratvam? asvaritatvāt. asya ṭāpo ṅīpa evānantaryaṃ yuktam. nanu ca ṣaṭsaṃjñāḥ saṃkhyāśabdāḥ, saṃkhyāśca bhedamātraṃ dravyasya pratyayāyanti, na strītvam, yā tu tasya strītvapratītiḥ sā śabdāntareṇa sāmānādhikaraṇyādbhavati, na ca strīsamānādhikaraṇapakṣaḥ "striyām" 4.1.3 iti sūtre sthitaḥ, tathā ca tebhyaḥ strīpratyayasya prāptireva nāstītyapārthakaḥ pratiṣedhaḥ? naitadasti; saṃkhyā hi guṇaḥ, "saṃkhyā parimāṇāni pṛthaktvaṃ saṃyogavibhāgau" iti vaiśeṣikāṇāṃ 1.1.6 guṇasūtre pāṭhāt. guṇavacanānāṃ cāśrayato liṅgavacanāni bhavanti, yathā--śuklā śāṭī, śuklaḥ kambalaḥ, śuklaṃ vastram; śuklaḥ śuklau śuklāḥ iti. tathā sati pratiṣedhe yathā śuklādiśabdebhyaḥ strīpratyayo bhavati tathā ṣaṭ()saṃjñakebhyo'pīti syāt, yathā-- pañca brāāhṛṇya iti. "ṣaḍbhyo luk" 7.1.22 iti jaso luk. "svasā" iti. "anaṅa sau" 7.1.93 pūrvavat "nopadhāyāḥ" 6.4.7 iti dīrghaḥ. tisṛcatasṛśabdāvapi svaruāādiṣu paṭha()ete, tayoḥ kimarthaḥ pāṭhaḥ? yāvatā vibhaktau parataḥ "tricaturoḥ striyāṃ tisṛcatasṛ" 7.2.99 iti tisṛcatasṛbhyāṃ bhavitavyam, tatra yadi tāvṛkārāntalakṣamaṃ ṅīpaṃ prati nimittabhāvaṃ pratipadyeyātāṃ vibhakterānantaryaṃ tābhyāṃ vihanyeta, etacca "sannipātalakṣaṇo vidhiranimittaṃ tadvighātasya" (vyā.pa.12) ityuktam. tasmāt sannipātalakṣaṇaparibhāṣayaiva ṅībna bhaviṣyatīti kiṃ pratiṣedhena? evaṃ tahrretajjñāpayati-- anityaiṣā paribhāṣeti. tena yā, seti siddhaṃ bhavati. atrāpi hi vibhaktau tyadādyatvamityakāraṣṭāpo nimittaṃ na syāt, ṭāpi hi sati vibhakterānantaryaṃ vihanyate. paribhāṣāyastvanityatvenaiva ṭābbhavati. "ṣaṭsaṃjñānām" ityādi. pañca brāāhṛṇya ityādau "avantarasya vidhirbhavati pratiṣedho vā" (vyā.pa.19) iti ṅīpo'nantarasya pratiṣedhe kṛte "nalopaḥ prātipadikāntasya" 8.2.7 iti nakāre lupte satyākārāntatāyāmupajātāyāṃ ṭābutpattiḥ kasmānna syāt?syādeva, nimittasya savidhānāt. nalopasyāsiddhatvānna syāditi cet? naitadasti; "nalopaḥ supsvarasaṃjñātugvidhiṣu kṛti" 8.2.2 iti parigaṇiteṣveva vidhiṣu nalopasyāsiddhatvamucyate. na ca ṭābvidhistatra parigaṇyate, tat kutastatra nalopasyāsiddhatvam? ṭābvidhirapi tatra parigaṇyata eveti darśayannāha-- "pratyāhārāt" ityādi. cābiti cāpsambandhinaṃ pakāramupalakṣayati. tadetaduktaṃ bhavati-- subiti. tatra na saptamībahuvacanasambandhinā supaḥ pakāreṇa pratyāhāro gṛhrate,kiṃ tarhi? "yaṅaścāp" 4.1.74 iti cāpsambandhinā. tasmāṭṭāpo vidhirapi subvidhireva; ṭāpo'pi pratyāhārāntarbhāvāt. tataśca ṭābvidhāvapi nalopasyāsiddhatvena bhavitavyamiti siddhaṃ sarvamiṣṭam. sidhyatyeva. "doṣastvittvave" iti. bahūni carmāṇyasyāṃ nagaryāmiti bahuvrīhiḥ. "śeṣādvibhāṣā" 5.4.154 iti kap, ṭāp, nalopaḥ. atredānīṃ "pratyayasthātkāt" 7.3.44 ityanenettvamiṣyate bahucarmiketi yathā syāt, tacca na prāpnoti, na hratra kāt pūrvo'kāraḥ; siddhatvārthaṃ sarvavibhaktyantaḥ samāsa āśritaḥ. supo vidhiḥ subvidhiḥ, supivā vidhiḥ subvidhiriti. yadi ca ṭābapi sup syāt, tatastratrāpi paratrāvasthita ittvamucyata iti tadapi subvidhiḥ syāt-- supi vidhiriti kṛtvā. tatastasminnapi karttvye nalopasyāsiddhatvaṃ syāt, tavayuktaścāpā pratyāhāraḥ. "tasmānnobhau" iti. yasmādevaṃ cāpā saha pratyāhāre doṣastamādubhāvapi ṭābṅīpau na bhavata iti pratiṣiddhau. kathamiha hi striyāmityartho'pekṣate? asminnarthe yaduktaṃ bhavatīti stryarthe cobhau ṅīpṭāpāvuktāvityubhāvapi bhavataḥ॥

na ṣaṭsvasrādibhyaḥ 234, 4.1.10 ṅīpṭāpau na staḥ॥svasā tisraścatasraśca nanāndā duhitā tathā.yātā māteti saptaite svasrādaya udāhṛtāḥ॥svasā. svasārau॥ mātā pitṛvat. śasi mātṝḥ॥ dyaurgovat॥ rāḥ puṃvat॥ naurglauvat॥

`ṛnnebhyaḥ' iti ṅīpi prāpte–na ṣaṭ. ṣaṭ ityanena ṣaṭsaṃjñakā gṛhranta ityāha–ṣaṭsaṃjñakebhya iti. ṅīpṭāpāviti. `ṛnnebhyaḥ' ityato `ṅī'viti, `ṭāvṛci' ityataṣṭāvityasya cānuvṛtteriti bhāvaḥ. svaruāādīn paṭhatisvasā tiruā ityādinā. atha `tisṛcatasṛ' ityanayoḥ pāṭho na kartavyaḥ, `na tisṛcatasṛ' iti nāmi dīrghaniṣedhādeva liṅgānṅībabhāvasiddheriti `kṛnmejantaḥ' iti sūtre kaiyaṭaḥ. na nandatīni nanāndā. `nañi ca nandeḥ' iti ṛn, vṛddhiśca. `nanāndā tu svasā patyuḥ' ityamaraḥ. dogdhīti duhitā. `naptṛneṣṭṛtvahotṛpotṛbhrātṛjāmātṛpitṛduhitṛ' iti duhestṛc. iṭ guṇā'bhāvaśca nipātitaḥ. mānyate pūjyate iti mātā. māna pūjāyām. tṛci nalopaśca. yatate iti yātā. `yatervṛddhiśca' iti ṛn, upadhāvṛddhiśca. `bhāryāstu bhrātṛvargasya yātaraḥ syuḥ parasparam' ityamaraḥ. atṛnnitīti. svasṛśabdāt suḥ, `ṛduśanas' ityanaṅ, tṛpratyayāntatvā'bhāve'pi `aptṛn' iti sūtre svasṛgrahaṇāddīrgha iti bhāvaḥ. mātā pitṛvaditi. `aptṛn' iti sūtre auṇādikatṛntṛjanteṣu naptrādīnāmeva dīrghaniyamanāditi bhāvā. ityṛdantāḥ. atha odantāḥ. dyaurgovaditi. oto ṇit' iti ṇidvattvā'tideśāt. `aco ñṇiti' iti vṛddhiḥ. `dyodivau dve striyāmabhra'mityamaraḥ. ityodantāḥ. atha aidantāḥ. rāḥ puṃvaditi. `rāyo halī'tyātvam. `rāḥ strītyeke' iti kṣīrasvāmyukteḥ strīliṅgo'pyayamiti bhāvaḥ. ityaidantāḥ. atha odantāḥ naurglauvaditi. striyāṃ naustaraṇistariḥ' ityamaraḥ. ityaudantāḥ. strīliṅgā*

na ṣaṭsvaruāādibhyaḥ 306, 4.1.10 "ṛnnebhyaḥ" iti ṅīpi prāpte--na ṣaṭ. ṣaṭ ityanena ṣaṭsaṃjñakā gṛhranta ityāha--ṣaṭsaṃjñakebhya iti. ṅīpṭāpāviti. "ṛnnebhyaḥ" ityato "ṅī"viti, "ṭāvṛci" ityataṣṭāvityasya cānuvṛtteriti bhāvaḥ. svaruāādīn paṭhatisvasā tiruā ityādinā. atha "tisṛcatasṛ" ityanayoḥ pāṭho na kartavyaḥ, "na tisṛcatasṛ" iti nāmi dīrghaniṣedhādeva liṅgānṅībabhāvasiddheriti "kṛnmejantaḥ" iti sūtre kaiyaṭaḥ. na nandatīni nanāndā. "nañi ca nandeḥ" iti ṛn, vṛddhiśca. "nanāndā tu svasā patyuḥ" ityamaraḥ. dogdhīti duhitā. "naptṛneṣṭṛtvahotṛpotṛbhrātṛjāmātṛpitṛduhitṛ" iti duhestṛc. iṭ guṇā'bhāvaśca nipātitaḥ. mānyate pūjyate iti mātā. māna pūjāyām. tṛci nalopaśca. yatate iti yātā. "yatervṛddhiśca" iti ṛn, upadhāvṛddhiśca. "bhāryāstu bhrātṛvargasya yātaraḥ syuḥ parasparam" ityamaraḥ. atṛnnitīti. svasṛśabdāt suḥ, "ṛduśanas" ityanaṅ, tṛpratyayāntatvā'bhāve'pi "aptṛn" iti sūtre svasṛgrahaṇāddīrgha iti bhāvaḥ. mātā pitṛvaditi. "aptṛn" iti sūtre auṇādikatṛntṛjanteṣu naptrādīnāmeva dīrghaniyamanāditi bhāvā. ityṛdantāḥ. atha odantāḥ. dyaurgovaditi. oto ṇit" iti ṇidvattvā'tideśāt. "aco ñṇiti" iti vṛddhiḥ. "dyodivau dve striyāmabhra"mityamaraḥ. ityodantāḥ. atha aidantāḥ. rāḥ puṃvaditi. "rāyo halī"tyātvam. "rāḥ strītyeke" iti kṣīrasvāmyukteḥ strīliṅgo'pyayamiti bhāvaḥ. ityaidantāḥ. atha odantāḥ naurglauvaditi. striyāṃ naustaraṇistariḥ" ityamaraḥ. ityaudantāḥ.*****iti bālamanoramāyāmajantāḥ strīliṅgā**********athājantanapuṃsakaliṅgaprakaraṇam.*****

na ṣaṭsvastrādibhyaḥ. `striyāṃ yaduktaṃ tanna bhavatī'ti vyākhyānādanantaro ṅībiva vyavahitaṣṭabapi niṣidhyata ityāśayenāha—-ṅīṣṭāpau neti. svastrādīnāṃ ṅīpprāptaḥ. ṣaṭsaṃjñakānāṃ tūbhau. svasā tiruā iti. `na tisṛcatasṛ'iti nāmi dīrghatvapratiṣedhājjñāpakādeva ṅībabhāve siddhe svastrādiṣu tisṛcatasṛśabdapāṭho na kartavya iti `kṛnmejantaḥ'iti sūtre kaiyaṭaḥ. svaseti. `sāvaserṛn'. `ṛduśana'ityanaṅ. `nanāndā tu svasā patacyuḥ'. `bhāryāstu bhrātṛvargasya yātaraḥ syuḥ parasparam'. dyaurgovaditi. `gamerḍoḥ'bāhulakāddayuterapi. ḍittvāṭṭilopaḥ. `oto ṇi'diti ṇidva dbhāvādvṛddhiḥ. rāḥ puṃvaditi. yadyapi puṃliṅgaḥ evāyam, artharaivibhavā api`ityamarokteḥ. bhinnaliṅgānāṃ na dva'ndva iti tena paribhāṣitatvāt, tathāpi `rātyenaṃ rāḥ. strītyeke'iti kṣīrasvāmināstrīliṅgatāyā apyabhyupagamādevamuktam. naurglauvaditi. `glānudibhyāṃ ṅauḥ'. ḍitvāṭṭilopaḥ. `striyāṃ naustaraṇistari'rityamaraḥ.

na ṣaṭsvastrādibhyaḥ 268, 4.1.10 na ṣaṭsvastrādibhyaḥ. "striyāṃ yaduktaṃ tanna bhavatī"ti vyākhyānādanantaro ṅībiva vyavahitaṣṭabapi niṣidhyata ityāśayenāha----ṅīṣṭāpau neti. svastrādīnāṃ ṅīpprāptaḥ. ṣaṭsaṃjñakānāṃ tūbhau. svasā tiruā iti. "na tisṛcatasṛ"iti nāmi dīrghatvapratiṣedhājjñāpakādeva ṅībabhāve siddhe svastrādiṣu tisṛcatasṛśabdapāṭho na kartavya iti "kṛnmejantaḥ"iti sūtre kaiyaṭaḥ. svaseti. "sāvaserṛn". "ṛduśana"ityanaṅ. "nanāndā tu svasā patacyuḥ". "bhāryāstu bhrātṛvargasya yātaraḥ syuḥ parasparam". dyaurgovaditi. "gamerḍoḥ"bāhulakāddayuterapi. ḍittvāṭṭilopaḥ. "oto ṇi"diti ṇidva dbhāvādvṛddhiḥ. rāḥ puṃvaditi. yadyapi puṃliṅgaḥ evāyam, artharaivibhavā api"ityamarokteḥ. bhinnaliṅgānāṃ na dva"ndva iti tena paribhāṣitatvāt, tathāpi "rātyenaṃ rāḥ. strītyeke"iti kṣīrasvāmināstrīliṅgatāyā apyabhyupagamādevamuktam. naurglauvaditi. "glānudibhyāṃ ṅauḥ". ḍitvāṭṭilopaḥ. "striyāṃ naustaraṇistari"rityamaraḥ.