Kāśikāvṛttī1:
avyayībhāvaśca samāso napuṃsakaliṅgo bhavati. adhistri. upakumāri. unmattagaṅgam
See More
avyayībhāvaśca samāso napuṃsakaliṅgo bhavati. adhistri. upakumāri. unmattagaṅgam.
lohitagaṅgam. pūrvapadārthapradhānasya aliṅgatā eva prāptā, anyapadārthapradhānasya
abhidheyavalliṅgatā, ata idam ucyate. anuktasamuccayārthaścakāraḥ.
puṇyasudinābhyāmahnaḥ klībateṣyate. puṇyāham. sudināham. pathaḥ saṅkhyāvyayā'deḥ
klībateṣyate. tripatham. catuṣpatham. vipatham. supatham. kriyāviśeṣaṇānāṃ ca
klībateṣyate. mṛdu pacati. śobhanaṃ pacati.
Kāśikāvṛttī2:
avyayībhāvaś ca 2.4.18 avyayībhāvaśca samāso napuṃsakaliṅgo bhavati. adhistri.
See More
avyayībhāvaś ca 2.4.18 avyayībhāvaśca samāso napuṃsakaliṅgo bhavati. adhistri. upakumāri. unmattagaṅgam. lohitagaṅgam. pūrvapadārthapradhānasya aliṅgatā eva prāptā, anyapadārthapradhānasya abhidheyavalliṅgatā, ata idam ucyate. anuktasamuccayārthaścakāraḥ. puṇyasudinābhyāmahnaḥ klībateṣyate. puṇyāham. sudināham. pathaḥ saṅkhyāvyayā'deḥ klībateṣyate. tripatham. catuṣpatham. vipatham. supatham. kriyāviśeṣaṇānāṃ ca klībateṣyate. mṛdu pacati. śobhanaṃ pacati.
Nyāsa2:
avyayībhāvaśca. , 2.4.18 "adhistri" iti. "avyayaṃ vibhakti"
See More
avyayībhāvaśca. , 2.4.18 "adhistri" iti. "avyayaṃ vibhakti" 2.1.6 ityādinā'vyayībhāvaḥ. "hyasvo napuṃsake prātipadikasya" 1.2.47 iti hyasvatvam. "unmattagaṅgam, lohitagaṅgam" iti. "anyapadārthe ca sañjñāyām" 2.1.20 iti samāsaḥ. pūrvavaddhrasvatvam. "pūrvapadārthapradhānasyāliṅgataiva prāptā" iti. adhistrītyādau pūrvapadasyāliṅgatvāt. "anyapadārthapradhānasyābhidheyaliṅtā" iti. unmattagaṅmityādau deśo'bhidheyaḥ, sa ca puṃlliṅga iti puṃlliṅgatvaṃ prāptam.
"puṇyāham" iti. karmadhārayaḥ. "rājāhaḥsakhibhyaṣṭac" 5.4.91 iti ṭac samāsāntaḥ. "rātrāhnāhāḥ puṃsi" 2.4.29 iti pulliṅgatāyāṃ vacanam.
"vipatham" iti. "pathaḥ saṃkhyāvyayādeḥ" (vā. 161) iti paravalliṅgatāyāṃ prāptāyāṃ vacanam. "kugatiprādayaḥ" 2.2.18 itaki samāsaḥ. "catuṣpatham" iti. ṣaṣṭhīsamāsaḥ. samāhāradvigau tu pūrveṇaiva siddham. "ṛkpūrabdhūḥpathāmānakṣe" 5.4.74 ityakāraḥ samāsāntaḥ॥
nañmātrasya tatpuruṣasyābhāvannañātra nañsamāso lakṣyata ityāha-- "nañsamāsam" iti. "vakṣyati-vibhāṣā senāsurācchāyā" iti. anantarayogeyvasyādhikārasya prayojanaṃ nāstītyastānullaṅghya vyavahitasya "vibhāṣā senāsurā" 2.4.25 ityādiyogasyopanyāsaḥ. ita uttareṣvanantareṣu yogeṣvasya prayojananābhāvaḥ "na hi saṃjñāyāṃ kanthośīnareṣu tatpuruṣa nañsamāsaḥ, karmadhārayo vā'sti" ityādinā bhāṣye pratipāditaḥ. "dṛḍhasenaḥ" iti. bahuvrīhiḥ. athānañkarmadhāraya iti ko'yannirdeśaḥ? yadi hratra nañkarmadhārayayorvadandvaḥ, tadā samāhāre vā syāditaretarayoge vā? tatra pūrvasmin pakṣe napuṃsakatvaṃ prasajyeta; itaratra tu dvivacanam. nirdeśasya sautratvādubhayathāpyadoṣaḥ. tathā hi-- cchandovat sūtrāṇi bhavantīti. chandasi ca liṅgavacanavyatyayaṃ tṛtīye'dhyāye vakṣyati॥
Laghusiddhāntakaumudī1:
ayaṃ napuṃsakaṃ syāt.. Sū #914
Laghusiddhāntakaumudī2:
avyayībhāvaśca 914, 2.4.18 ayaṃ napuṃsakaṃ syāt॥
Bālamanoramā1:
avyayībhāvaśca. ayaṃ napuṃsakamiti. `sa napuṃsaka'mityatastadanuvṛtteriti Sū #651
See More
avyayībhāvaśca. ayaṃ napuṃsakamiti. `sa napuṃsaka'mityatastadanuvṛtteriti bhāvaḥ.
Bālamanoramā2:
avyayībhāvaśca 651, 2.4.18 avyayībhāvaśca. ayaṃ napuṃsakamiti. "sa napuṃsak
See More
avyayībhāvaśca 651, 2.4.18 avyayībhāvaśca. ayaṃ napuṃsakamiti. "sa napuṃsaka"mityatastadanuvṛtteriti bhāvaḥ. napuṃsakatvasya phalamāha-hyasvo napuṃsaka iti. gopāyatīti. rakṣatītyarthaḥ. "gupū rakṣaṇe"vic. "āyādaya ārdhadhātuke vā" ityāyapratyayaḥ. "lopo vyoḥ" iti yalopaḥ. "verapṛktasye"ti vakāralopaḥ. gopāśabda akārāntaḥ. gāḥ pātīti. pātervici upapadasamāse gopāśabda iti bhāvaḥ. adhigopamiti. vibhaktyarthe'vyayībhāvasamāse subluki napuṃsakatve hyasvatve sati "nāvyayībhāvāt" ityamipūrvarūpamiti bhāvaḥ. "gostriyoḥ" iti tu nātra prasajyate, strīpratyayāntatvā'bhāvāt. samīpe iti. samīpārthakāvyayasya samāse udāharaṇaṃ vakṣyata ityarthaḥ. kṛṣṇasya samīpamiti. laukikavigrahavākyametat. atra samasyamānasya upaśabdasya sthāne samīpamiti prayuktam. kṛṣṇasya-upa iti tu na vigrahaḥ nityasamāsatvenā'svapadavigrahaucityāt. nanu samayā grāmaṃ, nikaṣā laṅkāmārādvanādityatrāpi samayādyavyayānāṃ samīpārthakatvādavyayībhāvaḥ syāt, tataśca "grāmaṃ samayā, grāmaṃ nikaṣā, vanādārā"diti ca prayogo na syāt. avyayībhāvasamāse'vyayasya pūrvanipātaniyamādityata āha samayeti. vidhānasāmathryāditi. samayā grāmaṃ, nikaṣā laṅkāmārādvanādityatra śeṣaṣaṣṭha()āṃ satyāmapi avyayībhāvasamāse sati prātipadikāvayavatvādupapadavibhaktyoḥ dvitīyāpañcamyoḥ ṣaṣṭha()ā vā luki samāsātprātipadikārthādivivakṣāyāṃ sarvāsu vibhaktiṣu jātāsu yathāyathasambhāve tadvikalpe ca "samayāgrāmaṃ", "nikaṣālaṅkamārādvanaṃ," "samayāgrāmeṇa", nikaṣālaṅkena, "ārādvanena" "samayāgrāme", "nikaṣālaṅke", "ārādvane" iti syādeva. tataśca dvitīyāpañcamyorvidhivryarthaḥ syāt. ṣaṣṭha()aiva gatārthatvāt. naca samāsātpunarupapadavibhaktī dvitīyāpañcamyau śaṅkye, sakṛtpravṛttayoḥ punaḥ pravṛttya yogāt. vastutastu madhyārthakasamayāśabdayoge dvitīyāvidhānasya dūrārthakārācchabdayoge pañcamīvidhānasya caritārthatvādidamayuktam. nacaivaṃ sati "samayā grāma"mityādāvavyayībhāvaḥ śaṅkyaḥ, abbhakṣa ityādāviva vibhaktyarthasamīpādimātravṛttyavyayasyaiva grahaṇāt, samayānikaṣā''rācchabdānāṃ cādhikaraṇaśaktipradhānatayā samīpamātravṛttitvā'bhāvāt. grāmasya samīpe iti hi teṣāmarthaḥ. upaśabdastu tanmātravācī. "upakṛṣṇaṃ bhaktā" ityatra kṛṣṇasāmīpyavanta iti bodhāt. madrāṇāṃ samṛddhiriti. " sa"mityavyayaparyāyaḥ samṛddhiśabdo vigrahavākye jñeyaḥ. etatsūtravihitasamāsasya nityatayā'svapadavigrahaḥ. evamagre'pi jñeyam. saṃmadramiti. sarvatra sublugādi pūrvavajjñeyam. samṛddhā madrāḥ saṃmadrā ityādau tu nāvyayībhāvaḥ, vacanagrahaṇasāmarthyenāvyayārthaprādhānya eva tatpravṛtteriti bhāṣye spaṣṭam. yavanānāṃ vyṛddhiḥ duryavanamiti. durśabdārthako vyṛddhiśabdo vigrahe jñeyaḥ. vigateti. abhāvapratiyoginītyarthaḥ. ṛddherabhāvo vyṛddhiriti yāvat. nacārthābhāve'yamiti bhramitavyaṃ, samasyamānapadārthā'bhāvasyaiva tatra vivakṣitatvāt. iha ca yavanā'bhāvasyā'pratīteḥ. yavanīyavṛddhyabhāvasyaiva pratīteḥ. taddhvanayannarthā'bhāve udāharati--makṣikāṇāmabhāvo nirmakṣikamiti. vigrahe nirśabdasamānārthakamabhāvapadamiti bhāvaḥ. ghaṭaḥ paṭo netyatra tu nāvyayībhāvaḥ, arthagrahaṇasāmarthyenātyantā'bhāvasyaiva vivakṣitatvāt. himasyātyayo'tihimamiti. atītyavyayaparyāyo'tyayaśabdo vigrahe jñeyaḥ. arthābhāvetyanena paunarūktyaṃ nirasyati-atyayo dhvaṃsa iti. arthā'bhāvaśabdenā'tyantābhāva eva vivakṣitaḥ. tena paṭasya prāgabhāvo niṣpaṭamiti na bhavatīti bhāvaḥ. sūtre asaṃpratītyasya saṃprati na yujyate ityarthaḥ. "etarhi saṃpratīdānī"mityamaraḥ. yujikriyāntarbhāveṇa ekārthībhāvānnañsamāsaḥ. tadāha--nidrā saṃprati na yujyate ityatinidramiti. atītyavyayasyā'saṃpratyarthakasya sthāne "saṃprati na yujyate" iti vigrahavākyaṃ jñeyam. sūtre "śabdaprādurbhāva" ityanena śabdasya prakāśanaṃ vivakṣitaṃ, tadāha--hariśabdasya prakāśa itihari iti. "itī"tyavyayaṃ śabdaprakāśe vartate. tasya hariśabdena svarūpapareṇa ṣaṣṭha()ntena samāsa iti bhāvaḥ. viṣṇoḥ paścādanuviṣṇu iti. "anu" ityavyayaṃ paścādarte vartate ityarthaḥ. bhāṣyeti. "acaḥ parasmin" iti sūtrabhāṣye ityarthaḥ. "tataḥ paścāt" ityatrāvyayībhāve tu paścācchabdasya pūrvanipātaḥ syāditi bhāvaḥ. etadbhāṣyaprayogādeva etatsūtre tattadarthabodhakapadaghaṭakatayā gṛhītāvyayena tattadarthakenā'yaṃ samāso neti vijñāyate. ata eva "yathā'sādṛśye" iti sūtre "sādṛśyasaṃpattīti prāpnotī"tyevoktaṃ bhāṣye. yathāśabdena tu bhavatyeva samāsaḥ, uttarasūtrārambhāt. sūtre yathāśabdena tadartho lakṣyate. yathārthe vidyamānamavyayaṃ samasyate iti labhyata ityabhipretyāha--yogyateti. anurūpamiti. atrānu ityavyaya yogyatāyām, ato yathārthe vartata iti bhāvaḥ. arthamarthaṃ pratīti--laukikavigrahavākyam. atra vīpsāyāṃ dvirvacanam. "lakṣaṇetthaṃbhūtākhyāna" iti vīpsāyāṃ dyotyāyāṃ prateḥ karmapravacanīyatvāttadyoge dvitīyā. samāse tu dvirvacanaṃ na, samāsena vīpsāyā dyotitatvāt--iti "hayavaraṭ" iti sūtre kaiyaṭaḥ. pratinā tasyoktatvāditi tu tattvam. pratinā tasyoktatvāditi tu tattvam. nanvarthamarthaṃ pratīti laukikavigrahapradarśanaṃ na saṃbhavati. nityasamāsatvādityata āha--pratiśabdasyeti. sāmathryāditi. avyayībhāvasamāsasya nityatve tu śeṣaṣaṣṭha()āmapi avyayībhāve subluki samāsāt sarvavibhaktīnāmambhāve tadvikalpe ca pratyarthaṃ pratyarthenetyādisiddhe dvitīyāphalakaṃ prate karmapravacanīyatvavidhānamarthakaṃ syāditi bhāvaḥ. vastutastu pratisthānamityādau "upasargātsunoti" iti ṣatvā'bhāvasaṃpādana#ena karmapravacanīyatvaṃ caritārthameva. "arthamarthaṃ prati pratyartha"miti "sarūpāṇā"miti sūtre bhāṣye prayogadarśanādiha vaikalpikasamāsa iti tattvam. śaktimanatikramyeti. "parāvarayoge ce"ti ktvāpratyayaḥ. parāvaratvaṃ ca bauddham. at yathetyavyayaṃ padārthānatikrame vartata ityarthaḥ. hareḥ sādṛśyaṃ saharīti. atra sahetyavyayaṃ sādṛśye vartata iti bhāvaḥ. vakṣyamāṇaneti. "avyayībhāve cākāle" ityanenetyarthaḥ. jyeṣṭhasyānupūvryeṇeti. "kāryaṃ kṛ"miti śeṣaḥ. tattadvibhaktyā vigraha iti pakṣābhiprāyeṇedam. pūrvasya krameṇa ityanupūrvaṃ. tataḥ svārthe yañ. etatsūtragṛhītāvyayena samāso netyanupadamevoktam. tathāpi sūtragṛhītānunā'pyanujyeṣṭhamiti samāsaḥ, anupūrveti nirdeśāt. sūtre yugapacchabdātsvārthe ṣyañi yaugapadyaśabdaḥ. taddhvanayannāha--cakreṇa yugapaditi. yugapatparyāyasya sahaśabdasya cakreṇa ityanena samāse kṛte satītyarthaḥ. yugapacchabdena tu na samāsaḥ, sūtre gṛhītatvāditi bhāvaḥ.
Tattvabodhinī1:
napuṃsakaṃ syāditi. etacca`sa napuṃsaka'mityato labhyate. samīpa iti.`avya Sū #576
See More
napuṃsakaṃ syāditi. etacca`sa napuṃsaka'mityato labhyate. samīpa iti.`avyayībhāva'
ityanvarthasaṃjñāśrayaṇātsaptamīrūpāvyayārthaprādhānya evāyaṃ samāsaḥ.
samīpavartipradhānye tu `saṃkhyayāvyayāsanne'ti bahuvrīhirvakṣyati—`upadaśāḥ'iti
yathā. vidhānasāmathryāditi. nanu `samayā grāma'mityādau
dvitīyāvidhānasāmathryānmāstvavyayībhāvaḥ,ārādvanādityatra tu bhavedeva.
`anyārā'diti pañcamīvidhānasya dūrārthakārāccabdayoge sāvakāśatvāditi cet. atra
kecidutprekṣayanti–`dūrāntikārthaiḥ ṣaṣṭha\ufffjñatarasyā'miti ṣaṣṭhīpañcamyoḥ
prāptayostadapavādatayā pañcamyeva tena vidhīyate. tathā cā'ntikārthakā''rācchabdayoge
ṣaṣṭha\ufffdpavādatayā pañcamīvidhānaṃ niravakāśameveti tatsamāthryā dvayayībhāvo
netyuktiḥ samyageveti. tadapare na kṣamante. antikārthā''rācchabdayoge viśiṣya
pañcamīvidhānā'bhāvāt, `anyārā'diti sūtrasya tvanyatra kṛtārthatvācca, sāmīpye
ārādvanamityavyayībhāvo durvāra eva'iti. evaṃ hi vyākurvatāṃ padasyetyapakarṣā'bhāve
bhṛśārthe sāvakāśo'yaṃ yaṅ paunaḥpunye pareṇa dvirvacanena bādhyeteti
`nityavīpsayo'riti sūtrasthamanoramāgrantho'nukūla iti dik. sumadramiti.
uttarapadārthaprādhānye tu `kugatī'ti tatpuruṣaḥ—samṛddhā madrāḥ sumadrāḥ.
duryavanamiti. na cārthā'bhāveneha siddhiḥ, yena samasyate tadīyārthabhāve tatra
samāsasvīkārāt. na ceha yavanānāmabhāvo, yenārthā'bhāve samāsaḥ syāt, kiṃtu tadīyāyā
ṛddherabhāva iti. nirmakṣikamiti. saṃsargā'bhāve'yaṃ samāso, na tvanyonyā'bhāve'pi.
arthagrahaṇasāmarthyena samasyamānapadajanyapratītiviśeṣyavirodhina evā'bhāvasya grahaṇāt.
anyonyā'bhāvasya tu pratiyogitāvacchedakenaiva virodhāt, tasya ca
prakāratve'pyaviśeṣyatvāt. ye tu vadanti `ghaṭaḥ paṭo netyatrāpi
paṭatvātyantā'bhāva evārthaḥ, ākṛtyadhikaraṇanyāyena jāteḥ padārthatvā'diti, teṣāmapi
mate arthagrahaṇasāmathryādevākṣiptadhamryabhāve'yaṃ samāso na tu dharmābhāva iti na doṣaḥ.
atyaya ithi. spaṣṭārthametat. arthābhāvena gatārthatvāt. arthā'bhāvena saṃsargā'bhāvo
vivakṣito na tvanyonyābhāvaḥ. ghaṭaḥ paṭo netyatrātiprasaṅgāditi niṣkarṣāt.
saṃprati neti. `saṃpratītya'vyayamidānīmityarthe. `etarhi
saṃpratīdānī'mityamarokteḥ. taccādhikaraṇaśaktipradhānatvātkriyāpadenaivānvayārham.
niṣeṣo'pi kriyāyā evocitaḥ. tadetadāha–yujyata iti. asaṃpratīti sautraprayoge tu
yujikriyāntarbhāveṇa nañsamāsa iti bodhyam. yattu prasādakṛtoktam–`asaṃprati.
saṃpratyayabhāva ityarthaḥ. anena upayogyavastuno yo vartamānaḥ kālaḥ sa niṣidhyata'iti.
tanna. adhikaraṇaśaktipradhānasya kriyāyaivānvayārhasya niṣedhaṃ prati
pratiyogitvenānvayasyā'yuktatvāt. na hi `bhūtale ghaṭo nāstī'tyanena bhūtalaṃ
niṣidhyata iti kaścidabhyupaiti, yenātra vartamānakālaniṣedho yuktyarhaḥ syāt.
itiharīti. svarūpapareṇa ṣaṣṭha\ufffdntena hariśabdena saha prakāśārthasyetiśabdasya
samāsaḥ. tataḥ paścāditi. sati cātrāvyayībhāve paścācchabdasya pūrvamipātaḥ syāditi
bhāvaḥ. bhāṣyaprayogāditi. `anekamanyapadārthe'iti sūtre `sarvapaścā'diti
bhāṣyaprayogāccetyapi bodhyam. pratyarthamiti. vṛttau vīpsāntarbhāvānna
dvirvacanam. pratiśabdasyeti. yattvāhuḥ–`grāmasya vṛkṣaṃ vṛkṣaṃ pratītyatra
sāpekṣatvena samāsā'bhāve dvitīyāvidhānaṃ sāvakāśa'miti. tanna. nityasamāseṣu
`saviśeṣaṇānāṃ vṛttirne'tyasyā'pravṛtteḥ. ānupūvryeṇeti. anupūrvasya bhāva
ānupūrvyaṃ. brāāhṛṇāditvāt ṣyañ.
Tattvabodhinī2:
avyayībhāvaśca 576, 2.4.18 napuṃsakaṃ syāditi. etacca"sa napuṃsaka"mit
See More
avyayībhāvaśca 576, 2.4.18 napuṃsakaṃ syāditi. etacca"sa napuṃsaka"mityato labhyate. samīpa iti."avyayībhāva" ityanvarthasaṃjñāśrayaṇātsaptamīrūpāvyayārthaprādhānya evāyaṃ samāsaḥ. samīpavartipradhānye tu "saṃkhyayāvyayāsanne"ti bahuvrīhirvakṣyati---"upadaśāḥ"iti yathā. vidhānasāmathryāditi. nanu "samayā grāma"mityādau dvitīyāvidhānasāmathryānmāstvavyayībhāvaḥ,ārādvanādityatra tu bhavedeva. "anyārā"diti pañcamīvidhānasya dūrārthakārāccabdayoge sāvakāśatvāditi cet. atra kecidutprekṣayanti--"dūrāntikārthaiḥ ṣaṣṭha()nyatarasyā"miti ṣaṣṭhīpañcamyoḥ prāptayostadapavādatayā pañcamyeva tena vidhīyate. tathā cā'ntikārthakā''rācchabdayoge ṣaṣṭha()pavādatayā pañcamīvidhānaṃ niravakāśameveti tatsamāthryā dvayayībhāvo netyuktiḥ samyageveti. tadapare na kṣamante. antikārthā''rācchabdayoge viśiṣya pañcamīvidhānā'bhāvāt, "anyārā"diti sūtrasya tvanyatra kṛtārthatvācca, sāmīpye ārādvanamityavyayībhāvo durvāra eva"iti. evaṃ hi vyākurvatāṃ padasyetyapakarṣā'bhāve bhṛśārthe sāvakāśo'yaṃ yaṅ paunaḥpunye pareṇa dvirvacanena bādhyeteti "nityavīpsayo"riti sūtrasthamanoramāgrantho'nukūla iti dik. sumadramiti. uttarapadārthaprādhānye tu "kugatī"ti tatpuruṣaḥ---samṛddhā madrāḥ sumadrāḥ. duryavanamiti. na cārthā'bhāveneha siddhiḥ, yena samasyate tadīyārthabhāve tatra samāsasvīkārāt. na ceha yavanānāmabhāvo, yenārthā'bhāve samāsaḥ syāt, kiṃtu tadīyāyā ṛddherabhāva iti. nirmakṣikamiti. saṃsargā'bhāve'yaṃ samāso, na tvanyonyā'bhāve'pi. arthagrahaṇasāmarthyena samasyamānapadajanyapratītiviśeṣyavirodhina evā'bhāvasya grahaṇāt. anyonyā'bhāvasya tu pratiyogitāvacchedakenaiva virodhāt, tasya ca prakāratve'pyaviśeṣyatvāt. ye tu vadanti "ghaṭaḥ paṭo netyatrāpi paṭatvātyantā'bhāva evārthaḥ, ākṛtyadhikaraṇanyāyena jāteḥ padārthatvā"diti, teṣāmapi mate arthagrahaṇasāmathryādevākṣiptadhamryabhāve'yaṃ samāso na tu dharmābhāva iti na doṣaḥ. atyaya ithi. spaṣṭārthametat. arthābhāvena gatārthatvāt. arthā'bhāvena saṃsargā'bhāvo vivakṣito na tvanyonyābhāvaḥ. ghaṭaḥ paṭo netyatrātiprasaṅgāditi niṣkarṣāt. saṃprati neti. "saṃpratītya"vyayamidānīmityarthe. "etarhi saṃpratīdānī"mityamarokteḥ. taccādhikaraṇaśaktipradhānatvātkriyāpadenaivānvayārham. niṣeṣo'pi kriyāyā evocitaḥ. tadetadāha--yujyata iti. asaṃpratīti sautraprayoge tu yujikriyāntarbhāveṇa nañsamāsa iti bodhyam. yattu prasādakṛtoktam--"asaṃprati. saṃpratyayabhāva ityarthaḥ. anena upayogyavastuno yo vartamānaḥ kālaḥ sa niṣidhyata"iti. tanna. adhikaraṇaśaktipradhānasya kriyāyaivānvayārhasya niṣedhaṃ prati pratiyogitvenānvayasyā'yuktatvāt. na hi "bhūtale ghaṭo nāstī"tyanena bhūtalaṃ niṣidhyata iti kaścidabhyupaiti, yenātra vartamānakālaniṣedho yuktyarhaḥ syāt. itiharīti. svarūpapareṇa ṣaṣṭha()ntena hariśabdena saha prakāśārthasyetiśabdasya samāsaḥ. tataḥ paścāditi. sati cātrāvyayībhāve paścācchabdasya pūrvamipātaḥ syāditi bhāvaḥ. bhāṣyaprayogāditi. "anekamanyapadārthe"iti sūtre "sarvapaścā"diti bhāṣyaprayogāccetyapi bodhyam. pratyarthamiti. vṛttau vīpsāntarbhāvānna dvirvacanam. pratiśabdasyeti. yattvāhuḥ--"grāmasya vṛkṣaṃ vṛkṣaṃ pratītyatra sāpekṣatvena samāsā'bhāve dvitīyāvidhānaṃ sāvakāśa"miti. tanna. nityasamāseṣu "saviśeṣaṇānāṃ vṛttirne"tyasyā'pravṛtteḥ. ānupūvryeṇeti. anupūrvasya bhāva ānupūrvyaṃ. brāāhṛṇāditvāt ṣyañ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents