1/12:kimpradhānaḥ ayam samāsaḥ |
2/12:uttarapadārthapradhānaḥ |
3/12:yadi uttarapadārthapradhānaḥ sadharmaṇā anena anyaiḥ uttarapadārthapradhānaiḥ bhavitavyam |
4/12:anyeṣu ca uttarapadārthapradhāneṣu yā eva asau antarvartinī vibhaktiḥ tasyāḥ samāse api śravaṇam bhavati : rājñaḥ puruṣaḥ rājapuruṣaḥ iti |
5/12:iha punaḥ vākye ṣaṣṭhī samāse prathamā |
6/12:kena etat evam bhavati |
7/12:yaḥ asau māsajātayoḥ abhisambandhaḥ saḥ samāse nivartate |
8/12:abhihitaḥ saḥ arthaḥ antarbhūtaḥ prātipadikārthaḥ sampannaḥ |
9/12:tatra prātipadikārthe prathamā iti prathamā bhavati |
10/12:na tarhi idānīm idam bhavati : māsajātasya iti |
11/12:bhavati |
12/12:bāhyam artham apekṣya ṣaṣṭhī |

1/36:kālasya yena samāsaḥ tasya aparimāṇitvāt anirdeśaḥ |*
2/36:kālasya yena samāsaḥ saḥ aparimāṇī |
3/36:tasya aparimāṇitvāt anirdeśaḥ |
4/36:agamakaḥ nirdeśaḥ anirdeśaḥ |
5/36:na hi jātasya māsaḥ parimāṇam |
6/36:kasya tarhi |
7/36:triṃśadrātrasya |
8/36:tat yathā |
9/36:droṇaḥ badarāṇām devadattasya iti |
10/36:na devadattasya droṇaḥ parimāṇam |
11/36:kasya tarhi |
12/36:badarāṇām |
13/36:siddham tu kālaparimāṇam yasya sa kālaḥ tena |*
14/36:siddham etat |
15/36:katham |
16/36:kālaparimāṇam yasya sa kālaḥ tena samasyate iti vaktavyam |
17/36:sidhyati |
18/36:sūtram tarhi bhidyate |
19/36:yathānyāsam eva astu |
20/36:nanu ca uktam kālasya yena samāsaḥ tasya aparimāṇitvāt anirdeśaḥ iti |
21/36:kam punaḥ kālam matvā bhavān āha kālasya yena samāsaḥ tasya aparimāṇitvāt anirdeśaḥ iti |
22/36:yena mūrtīnām upacayāḥ ca apacayāḥ ca lakṣyante tam kālam āhuḥ |
23/36:tasya eva kayā cit kriyayā yuktasya ahaḥ iti ca bhavati rātriḥ iti ca |
24/36:kayā kriyayā |
25/36:ādityagatyā |
26/36:tayā eva asakṛt āvṛttayā māsaḥ iti bhavati saṃvatsaraḥ iti ca |
27/36:yadi evam jātasya māsaḥ parimāṇam |
28/36:ekavacanadvigoḥ ca upasaṅkhyānam | ekavacanāntānām iti vaktavyam |*
29/36:iha mā bhūt |
30/36:māsau jātasya māsāḥ jātasya iti |
31/36:dvigoḥ ca iti vaktavyam iha api yathā syāt : dvimāsajātaḥ , trimāsajātaḥ |
32/36:uktam vā |
33/36:kim uktam |
34/36:ekavacane tāvat uktam anabhidhānāt iti |
35/36:dvigoḥ kim uktam |
36/36:uttarapadena parimāṇina dvigoḥ samāsavacanam iti |

parimāṇamasya asti iti parimāṇī, tadbācinā subantena saha sāmarthyāt parimāṇavacanāḥ kālaśabdāḥ samasyante, tatpuruṣaśca samāso bhavati. ṣaṣṭhīsamāsaviṣaye yogārambhaḥ. māso jātasya māsajātaḥ. saṃvatsarajātaḥ. dvyahajātaḥ. tryahajātaḥ.

kālāḥ parimāṇinā 2.2.5 parimāṇamasya asti iti parimāṇī, tadbācinā subantena saha sāmarthyāt parimāṇavacanāḥ kālaśabdāḥ samasyante, tatpuruṣaśca samāso bhavati. ṣaṣṭhīsamāsaviṣaye yogārambhaḥ. māso jātasya māsajātaḥ. saṃvatsarajātaḥ. dvyahajātaḥ. tryahajātaḥ.

kālāḥ parimaṇinā. , 2.2.5 "sāmathryāt parimāṇavacanāḥ" ita. evaṃ hruttarapadasya parimaṇivācitvaṃ gamyate yadi kālaśabdāḥ parimāṇavacanā bhavanti, nānyathā. tasmāt kālā ityeviśeṣābhidhāne'pi sāmathryāt "parimāṇavacanaḥ kālaśabdāḥ samasyante" iti vijñāyate. nanu cakālaḥ parimāṇeva bhavati; anavadhitvāt, tat kathaṃ tadabhidhāyinaḥ śabdāḥ parimāṇavacanā bhavanti? naiṣa doṣaḥ; yadyapi mukhyasya parimāṇasya vācakā na bhavanti, gauṇasya tu bhavatyeva. iha hi mukhyaṃ parimāṇatvaṃ kālasya māsaderna bhavatīti sāmathryāt paricchedahetumātraparimāṇasādhamryamupādāyopacāreṇa kālāḥ parimāṇtavenābhimatāḥ. māsādayo'pi hi jātādeḥ sambandhinīrādityagatīrgamayanti, ato bhavanti paricchedahetavaḥ. "ṣaṣṭhīsamāsaviṣaye yogārambhaḥ" iti. parimāṇaparimāṇisambandhe hi parimāṇavācinaḥ ṣaṣṭha()ā bhavitavyam. yatra ca ṣaṣṭhī bhavati sa ṣaṣṭīsamāsasya viṣayaḥ,tenāyaṃ ṣaṣṭhīsamāsasya viṣayo yoga ārabhyate. "māsajātaḥ" ityatra jātaḥ parimāṇī. tasya parimām̐ māsaḥ. "dvayahajātaḥ" iti. dvayorahnoḥ samāhāra iti dvyahaḥ. "rājāhaḥsakhibhyaṣṭac" 5.4.91. "ahnaṣṭakhoreva" 6.4.145 iti ṭilopaḥ. "na saṃkhyādeḥ samāhāre" 5.4.89 ityahnādeśapratiṣedhaḥ. dvyaho jātasya dvyahajātaḥ. atha "kālāḥ" iti bahuvacananirdeśaḥ kimarthaḥ? svarūpavidhinirāsārtha iti cet; naitadasti; na hi svarūpagrahaṇe satyuttarapadasya parimāṇivācitvaṃ gamyate, kālaśabdasyāparimāṇavācitvāt. tasmāt parimāṇigrahaṇādeva kālaviśeṣavācināṃ māsādīnāṃ grahaṇaṃ bhaviṣyati. evaṃ tarhi bahuvacananirdeśo'yaṃ mātrādhikyena sūtraprabandhasyārthādhikyasūcanārthaḥ. tathā coktam-- "iṅgitenonmiṣitena mahatā sūtraprabandhenācāryāṇāmabiprāyā lakṣyante" iti. tena saṃkhyāpūrvapadastripado'pyayaṃ parimāṇinā tatpuruṣasamāso bhavatītyeṣo'rtho labhyate. tena dvyahnajāta ityevamādi siddhaṃ bhavati. dve ahanī jātamasyeti vigṛhra tripade tatpuruṣe kṛte jātaśabda uttarapade pūrvayoḥ padayoḥ "taddhitārthottarapadasamāhāre ca" 2.1.50 iti dvyavayavastatpuruṣo bhavati, pūrvaṣaṭṭac, "ahnohna etebhyaḥ" 5.4.88 ityahnādeśaḥ॥

kālāḥ parimāṇinā. parimāṇipadaṃ vyācaṣṭe–paricchedyavācineti. `kālā'iti bahuvacanātkālaviśeṣavācakā ityarthaḥ. māsajāta iti. atra vigrahe māsaḥ pradhānam. samāse tu jātaḥ pradhānam. `māsajāto dṛśyatā'mityādau jātasyaiva darśanakarmatvādipratīteḥ. viśeṣaṇaviśeṣyabhāvastu ekārthībhāvasambandhasādhyaḥ. etadevābhipretya mūle kvacit pustake `māso jātasya yasya sa' iti paṭhitam. tatra vigrahe jātasyeti paricchedyaparicchedakabhāve ṣaṣṭhī. jātaparicchedako māsa iti vigrahavākye bodhaḥ. māsaparicchedyo jāta iti samāsādbodhaḥ. tatra māsastāvajjananaṃ sākṣātparicchinatti. jananāśrayaṃ tu devadattaṃ jananadvārāṃ paricchinatti. tathāca `māsaparicchedyajananāśrayo devadatta' iti samāsādbodhaḥ phalati. ṣaṣṭhīsamāsāpavādo'yam. ṣaṣṭhīsamāse tu `jātamāsa' iti syāt. na ca māso jātasya yasya sa māsajāta iti bahuvrīhiṇaivaitatsiddhamiti vācyaṃ, samānādhikaraṇānāmeva bahuvrīhividhānāt. `niṣṭhe'ti jātaśabdasya pūrvanipātāpatteśca. `jātikālasukhādibhyaḥ parā niṣṭhā vācye'ti jātaśabdasya paranipātastu na, sukhādāvasya pāṭhakalpanāyāṃ pramāṇā'bhāvādityalam. dvyaho jātasyeti. `taddhitārtha' iti samāhāre dviguḥ' `rājāhaḥsakhibhyaḥ' iti ṭac. `rātrāhnāhāḥ puṃsī'ti puṃstvam. \r\nuttarapadeneti. `taddhitārtha' iti sūtrabhāṣye idaṃ vārtikaṃ paṭhitam. tena hi sūtreṇa uttarapade pare diksaṅkhyayossubantena dvigusamāso vihitaḥ. uttaraśabdaśca samāsasya caramāvayave rūḍhaḥ. tataśca dve ahanī jātasya yasyeti vigrahe trayāṇāṃ samāse sati jātaśabde uttarapade saṃpanne pūrvayoḥ subantayordvigusamāsapravṛttirvaktavyā. saca samāsastrayāṇāṃ `kālāḥ parimāṇine'ti pūrvasūtreṇa na sambhavati, `supsupe'tyekatvasya vivakṣitatvāt. ata uttarapadena parimāṇinā paricchedyavācinā paranimittabhūtena hetunā dvigoḥ siddhaye bahūnāṃ tatpuruṣasyopasaṅkhyānaṃ vaktavyamityarthaḥ. uttarapadabhūtaparanimittakadvigusiddhaye tripadatatpuruṣo vācya iti yāvat. `supsupe'tyekatvalaṃ vivakṣitamityatra idameva liṅgam. dve ahanī iti. dve ahanī jātasyeti vigrahe trayāṇāṃ samāse subluki `dvyahan-jāta' iti jātaśabde uttarapade pare dvi-ahan ityanayoḥ `taddhitārtha'iti dvigusamāse `rājāhaḥsakhibhyaḥ' iti ṭaci `ahno'hna etebhyaḥ' ityahnādeśe `dyahnajāta' iti rūpamityarthaḥ. atra pūrvayordvigutatpuruṣatvā'bhāve ṭac, ahnādeśaśca na syātāmiti bhāvaḥ. nanu dvayorahnoḥ samāhāro dvyaha iti kathaṃ pūrvamuktaṃ, tatrāpyahnādeśaprasaṅgādityata āha–pūrvatra tviti. niṣedha iti. ahnādeśaniṣedha ityarthaḥ.

kālāḥ parimāṇinā 707, 2.2.5 kālāḥ parimāṇinā. parimāṇipadaṃ vyācaṣṭe--paricchedyavācineti. "kālā"iti bahuvacanātkālaviśeṣavācakā ityarthaḥ. māsajāta iti. atra vigrahe māsaḥ pradhānam. samāse tu jātaḥ pradhānam. "māsajāto dṛśyatā"mityādau jātasyaiva darśanakarmatvādipratīteḥ. viśeṣaṇaviśeṣyabhāvastu ekārthībhāvasambandhasādhyaḥ. etadevābhipretya mūle kvacit pustake "māso jātasya yasya sa" iti paṭhitam. tatra vigrahe jātasyeti paricchedyaparicchedakabhāve ṣaṣṭhī. jātaparicchedako māsa iti vigrahavākye bodhaḥ. māsaparicchedyo jāta iti samāsādbodhaḥ. tatra māsastāvajjananaṃ sākṣātparicchinatti. jananāśrayaṃ tu devadattaṃ jananadvārāṃ paricchinatti. tathāca "māsaparicchedyajananāśrayo devadatta" iti samāsādbodhaḥ phalati. ṣaṣṭhīsamāsāpavādo'yam. ṣaṣṭhīsamāse tu "jātamāsa" iti syāt. na ca māso jātasya yasya sa māsajāta iti bahuvrīhiṇaivaitatsiddhamiti vācyaṃ, samānādhikaraṇānāmeva bahuvrīhividhānāt. "niṣṭhe"ti jātaśabdasya pūrvanipātāpatteśca. "jātikālasukhādibhyaḥ parā niṣṭhā vācye"ti jātaśabdasya paranipātastu na, sukhādāvasya pāṭhakalpanāyāṃ pramāṇā'bhāvādityalam. dvyaho jātasyeti. "taddhitārtha" iti samāhāre dviguḥ" "rājāhaḥsakhibhyaḥ" iti ṭac. "rātrāhnāhāḥ puṃsī"ti puṃstvam. uttarapadeneti. "taddhitārtha" iti sūtrabhāṣye idaṃ vārtikaṃ paṭhitam. tena hi sūtreṇa uttarapade pare diksaṅkhyayossubantena dvigusamāso vihitaḥ. uttaraśabdaśca samāsasya caramāvayave rūḍhaḥ. tataśca dve ahanī jātasya yasyeti vigrahe trayāṇāṃ samāse sati jātaśabde uttarapade saṃpanne pūrvayoḥ subantayordvigusamāsapravṛttirvaktavyā. saca samāsastrayāṇāṃ "kālāḥ parimāṇine"ti pūrvasūtreṇa na sambhavati, "supsupe"tyekatvasya vivakṣitatvāt. ata uttarapadena parimāṇinā paricchedyavācinā paranimittabhūtena hetunā dvigoḥ siddhaye bahūnāṃ tatpuruṣasyopasaṅkhyānaṃ vaktavyamityarthaḥ. uttarapadabhūtaparanimittakadvigusiddhaye tripadatatpuruṣo vācya iti yāvat. "supsupe"tyekatvalaṃ vivakṣitamityatra idameva liṅgam. dve ahanī iti. dve ahanī jātasyeti vigrahe trayāṇāṃ samāse subluki "dvyahan-jāta" iti jātaśabde uttarapade pare dvi-ahan ityanayoḥ "taddhitārtha"iti dvigusamāse "rājāhaḥsakhibhyaḥ" iti ṭaci "ahno'hna etebhyaḥ" ityahnādeśe "dyahnajāta" iti rūpamityarthaḥ. atra pūrvayordvigutatpuruṣatvā'bhāve ṭac, ahnādeśaśca na syātāmiti bhāvaḥ. nanu dvayorahnoḥ samāhāro dvyaha iti kathaṃ pūrvamuktaṃ, tatrāpyahnādeśaprasaṅgādityata āha--pūrvatra tviti. niṣedha iti. ahnādeśaniṣedha ityarthaḥ.

kālāḥ parimāṇinā. parimīyate paricchidyate yena tatparimāṇaṃ=paricchedakaṃ, tadvānparimāṇī, tadāha–paricchedyavācineti. kālā iti. kālaviśeṣavācakā ityarthaḥ. sūtre bahuvacananirdeśātkālasāmānyasyā'paricchedakatvācca. māso jātasyeti. ṣaṣṭhīsamāse prāpte vacanam. nanu jātaḥ puruṣastasya tu hastavatastyādikaṃ paricchedakaṃ, na tu kālaḥ, tasya kriyāmātraparicchadakatvāditi cet. atrāhuḥ–sākṣātkriyāṃ paricchindannapi kālastaddvārā devadattaṃ paricchinati. yasya hi jananādūdhrvaṃ māso gataḥ sa `māsajāta' iti vyavahyayate. tatra vyavahārakālajananakṣaṇayorantalabhāvī māso jananadvārā jātamapi paricchinattyeveti. iha vigrahe ṣaṣṭhīnirdiṣṭasyāpi vṛttau prādhānyaṃ dyotayituṃ `yasya [saḥ']ityuktam. alaukike tu prakriyāvākye nāsya praveśaḥ. evaṃ bahuvrīhāvapīti bodhyam. nanu `jātasya māsaḥ' iti vigrahe vṛttau māsaśabdasya pūrvapātārthametatsūtrārambhasyāvaśyakatve'pi māsaviśeṣyakabodha evatrocita iti kimanena `jātasya yasya saḥ'iti kathaneneti cet. atrāhuḥ–`māsajāto mṛtaḥ'ityādiprayogānurodhena vigrahe `yasya saḥ' iti svīkriyata iti. māsajāta iti. yadyapi māso jāto yasyeti baha#uvrīhiṇāpīdaṃ sidhyati, `jātikālasukhādibhyaḥ parā niṣṭhā vācye'ti vacanāt. na ca svare viśeṣaḥ. ` vā jāte'ityantodāttatvasyāpi siddheḥ, tathāpi ṣaṣṭhīsamāsāpavādārthamidamārambhaṇīyameva. kiṃ ca māso jātavato yasya sāmāsajātavānityetadarthamapīdamavaśyārambhaṇīyamiti.\r\nuttarapadena parimāṇinā dvigoḥ siddhaye bahūnāṃ tatpuruṣasyopasaṅkhyānam. uttarapadeneti. parimāṇyuttarapadahetukadvigusiddhaye tripadatatpuruṣo vaktavya ityarthaḥ. `supsupe'tyekatvasya vivakṣitatvādaprāpte vacanam. asmādeva vārtikārambhāt `supsupe' tyekatvaṃ vivakṣitamiti jñāyate. ahnādeśa iti. trapadatatpuruṣe satyuttarapade parataḥ `taddhitārtha'ityavāntaradvigau satīti bhāvaḥ. pūrvatreti. vdyahajāta ityatretyarthaḥ.

kālāḥ parimāṇinā 629, 2.2.5 kālāḥ parimāṇinā. parimīyate paricchidyate yena tatparimāṇaṃ=paricchedakaṃ, tadvānparimāṇī, tadāha--paricchedyavācineti. kālā iti. kālaviśeṣavācakā ityarthaḥ. sūtre bahuvacananirdeśātkālasāmānyasyā'paricchedakatvācca. māso jātasyeti. ṣaṣṭhīsamāse prāpte vacanam. nanu jātaḥ puruṣastasya tu hastavatastyādikaṃ paricchedakaṃ, na tu kālaḥ, tasya kriyāmātraparicchadakatvāditi cet. atrāhuḥ--sākṣātkriyāṃ paricchindannapi kālastaddvārā devadattaṃ paricchinati. yasya hi jananādūdhrvaṃ māso gataḥ sa "māsajāta" iti vyavahyayate. tatra vyavahārakālajananakṣaṇayorantalabhāvī māso jananadvārā jātamapi paricchinattyeveti. iha vigrahe ṣaṣṭhīnirdiṣṭasyāpi vṛttau prādhānyaṃ dyotayituṃ "yasya [saḥ"]ityuktam. alaukike tu prakriyāvākye nāsya praveśaḥ. evaṃ bahuvrīhāvapīti bodhyam. nanu "jātasya māsaḥ" iti vigrahe vṛttau māsaśabdasya pūrvapātārthametatsūtrārambhasyāvaśyakatve'pi māsaviśeṣyakabodha evatrocita iti kimanena "jātasya yasya saḥ"iti kathaneneti cet. atrāhuḥ--"māsajāto mṛtaḥ"ityādiprayogānurodhena vigrahe "yasya saḥ" iti svīkriyata iti. māsajāta iti. yadyapi māso jāto yasyeti baha#uvrīhiṇāpīdaṃ sidhyati, "jātikālasukhādibhyaḥ parā niṣṭhā vācye"ti vacanāt. na ca svare viśeṣaḥ. " vā jāte"ityantodāttatvasyāpi siddheḥ, tathāpi ṣaṣṭhīsamāsāpavādārthamidamārambhaṇīyameva. kiṃ ca māso jātavato yasya sāmāsajātavānityetadarthamapīdamavaśyārambhaṇīyamiti.uttarapadena parimāṇinā dvigoḥ siddhaye bahūnāṃ tatpuruṣasyopasaṅkhyānam. uttarapadeneti. parimāṇyuttarapadahetukadvigusiddhaye tripadatatpuruṣo vaktavya ityarthaḥ. "supsupe"tyekatvasya vivakṣitatvādaprāpte vacanam. asmādeva vārtikārambhāt "supsupe" tyekatvaṃ vivakṣitamiti jñāyate. ahnādeśa iti. trapadatatpuruṣe satyuttarapade parataḥ "taddhitārtha"ityavāntaradvigau satīti bhāvaḥ. pūrvatreti. vdyahajāta ityatretyarthaḥ.