Kāśikāvṛttī1: catuṣpādvācinaḥ subantā garbhiṇīśabdena samasyante, tatpuruṣaśca samāso bhavati. See More
catuṣpādvācinaḥ subantā garbhiṇīśabdena samasyante, tatpuruṣaśca samāso bhavati.
gogarbhiṇī. ajāgarbhiṇī. catuṣpājjātiriti vaktavyam. iha mā bhūt kālākṣī garbhaṇī,
svastimatī garbhiṇī. catuṣpādaḥ iti kim? brāhmaṇī garbhiṇī.
Kāśikāvṛttī2: mayūravyaṃsakā'dayaś ca 2.1.72 samudāyā eva nipātyante. mayūravyaṃsakā'dayaḥ śa See More
mayūravyaṃsakā'dayaś ca 2.1.72 samudāyā eva nipātyante. mayūravyaṃsakā'dayaḥ śabdāḥ tatpuruṣasaṃjñā bhavati. cakāro 'vadhāraṇārthaḥ , paramamayūravyaṃsakaḥ iti samāsāntaraṃ na bhavati. mayūravyaṃsakaḥ. chātravyaṃsakaḥ. kāmbojamuṇḍaḥ. yavanamuṇḍaḥ. chandasi hastegṛhya. pādegṛhya. lāṅgalegṛhya. punardāya. ehīḍādayo 'nyapadārthe ehīḍam. ehiyavaṃ vartate. ehivāṇijākriyā. apehivāṇijā. prehivāṇijā. ehisvāgatā. apohisvāgatā. prehisvāgatā. ehidvitīyā. apehidvitīyā. ihavitarkā. prohakaṭā. apohakaṭā. prohakardamā. apohakardamā. uddharacūḍā. āharacelā. āharavasanā. āharavanitā. kṛntavicakṣaṇā. uddharotsṛjā. uddhamavidhamā. utpacivipacā. utpatanipatā. uccāvacam. uccanīcam. acitopacitam. avacitaparācitam. niścapracam. akiñcanam. snātvākālakaḥ. pītvāsthirakaḥ. bhuktvāsuhitaḥ. proṣyapāpīyān. utpatyapākalā. nipatyarohiṇī. niṣaṇṇāśyāmā. apehiprasavā. ihapañcamī. ihadvitīyā. jahikarmaṇā bahulamābhīkṣṇye kartāraṃ cābhidadhāti jahijoḍaḥ. ujjahijoḍaḥ. jahistambaḥ. ujjahistambaḥ. ākhyātamākhyātena kriyāsātatye aśnītapibatā. pacatabhṛjjatā. khādatamodatā. khādatavamatā. khādatācamatā. āharanivapā. āvapaniṣkirā. utpacacvipacā. bhindhilavanā. chindhivicakṣanā. pacalavanā. pacaprakūṭā. avihitalakṣanas tatpuruṣo mayūravyaṃsakā'diṣu draṣṭavyaḥ. iti śrījayādityaviracitāyām kāśikāyāṃ vṛttau dvitīyādhyāyasya prathamaḥ pādaḥ. dvittiyo 'dhyayaḥ dvitīyaḥ pādaḥ
Nyāsa2: mayūravyaṃsakādayaśca. , 2.1.71 "mayūravyaṃsakaḥ" iti. mayūraścāsau vy See More
mayūravyaṃsakādayaśca. , 2.1.71 "mayūravyaṃsakaḥ" iti. mayūraścāsau vyaṃsakaśceti mayūravyaṃsakaḥ. vyaṃsakaśabdasya pūrvanipāte prāpte paranipātārthaḥ pāṭhaḥ. evaṃ cātra mayūravyaṃsakādīnāṃ yavanamuṇḍaparyantānām. "chandasi hstegṛhra" ityādi. samāse'nañpūrve ktvo lyap" 7.1.37. bhāṣāyāntu -- hastegṛhītvā, punardattvetyevaṃ bhavati. "ehīḍādayo'nyapadārthe" iti. ehi īḍa yatra karmaṇi vatrtate taducyate-- "ehīḍam" iti. evam-- "ehiyavam" iti. ehivāṇijeti yasyāṃ kriyāyāṃ sā "ehivāṇijā". evam-- "apehivāṇijā, prehivāṇijā". ehi savāgatamiti yasyāṃ kriyāyāṃ sā "ehisvāgatā". evam-- "apehisvāgatā". prauha kaṭamiti yasyāṃ sā "prohakaṭā". eṃ prohakardamādaya āharavasanāntāḥ. kṛndhi vicakṣaṇeti yasyāṃ kriyāyāṃ sā "kṛndhivicakṣaṇā". "uddharotsṛja" iti. tiṅantayoḥ samāsaḥ. "ākhyātamākhyātena kriyāsātye" (ga.sū.20) ityevaṃ siddhe'sātatyārthaṃ vacanam. uddharotsṛjati yasyāṃ kriyāyāṃ sā uddharotsṛjā. kriyāpradhānaścāyaṃ samāsaḥ. "utpatanipatā". "uttamavidhamā". evamuddharotsṛjetyādikamasātatyaviṣayameva. "uccāvacanam" iti nipātyate. udak cāvāk citi vigṛhra. uccaiśca nīcaiśceti vigṛhroccanīcamiti nipātyate. ācitañcopacitañceti vigṛhra "ācopacam". ācitañca parācitañceti "ācaparācam". niścitañca pracitañceti "niścapracam". na kiñcana "akiñcanam". "snatvākālakaḥ". "pītvāsthirakaḥ". "bhuktvāsuhitaḥ" ityeṣāmantodāttārthaḥ pāṭhaḥ. lyabbhāvaśca nipātyate. "proṣyapāpīyān" iti. aikapadyamaikasvaryañca samāsādbhavati. evam-- utpatyapākalādīnām. "nityarohiṇī. niṣaṇṇaśyāmā. apehiprasavā. ihapañcamī. ihadvitīyā" iti. aikapadyamaikasvaryañca samāse bhavati.
"jahi karmaṇā bahulamābhīkṣṇye katrtārañcādhidadhāti" iti. jahīti loṇmadhyamapuruṣaikavacanam. tadantaṃ karmaṇā ca bahulaṃ samasyata ābhīkṣṇye gamyamāne samāsena cetkatrtā cābhidhīyate. jahijoḍamityābhīkṣṇyaṃ ya āha sa ucyate "jahijoḍaḥ" iti. jahistamba iti, loṭ; sip, "hanterjaḥ" 6.4.36 iti jādeśaḥ. joḍāderatra karmabhāvaḥ.
"ākhyātam" ityādi. tiṅantaṃ tiṅantena saha samasyate kriyāsātatye gamyamāne. aśnīta pibatetyasakṛdyatrocyate tatra "aśnītapibata" iti prayujyate. kriyāpradhānaścāyaṃ samāsaḥ. evaṃ pacatabhṛjjatetyevamādayo veditavyāḥ. bhindhi lavaṇamiti yatrībhidhīyate sā "bhindhilakṣaṇā". evaṃ "pacalavaṇā" iti॥
iti śrībodhasattvadeśīyācāryajinendrabuddhipādaviracitāyāṃ
kāśikāvivaraṇapañjikāyāṃ
dvitīyādhyāyasya
prathamaḥ pādaḥ
---------------
atha dvitīyādhyāyasya
dvitīyaḥ pādaḥ
Bālamanoramā1: catuṣpādo garbhiṇyā. `jātigrahaṇaṃ kartavya'miti vārtikamabhipretyāha–
cut Sū #743 See More
catuṣpādo garbhiṇyā. `jātigrahaṇaṃ kartavya'miti vārtikamabhipretyāha–
cutṣpājjātīti. gogarbhiṇīti. garbhiṇī cāsau gauśceti vigrahaḥ. viśeṣyasya
pūrvanipātārthamidaṃ sūtram. jātiriti kim ?. kālākṣī garbhiṇī.
Bālamanoramā2: mayūyavyaṃsakādayaśca 744, 2.1.71 mayūravyaṃsakā. ete nipātyanta iti. kṛtasamāsa See More
mayūyavyaṃsakādayaśca 744, 2.1.71 mayūravyaṃsakā. ete nipātyanta iti. kṛtasamāsakāryā nirdiśyanta ityarthaḥ. mayūravyaṃsaka iti. vyaṃsakaścāsau mayūraśceti vigrahaḥ. vyaṃsako dhūrta iti.?tra kośo mṛgyaḥ. guṇavacanatbādbyaṃsakaśabdasya pūrvanipāte prāpte idaṃ vacanam. uccāvacamiti. udakśabdasya uccetyādeśaḥ. avākśabdasya avacādeśaśca. uccāvacayaṃ naikabeda"mityamaraḥ. niścapracamiti. niścitaśabdasya niścādeśaḥ. pracitaśabdasya pracādeśaḥ. nāsti "kiṃcaneti. canetyavyayamapyarthe. nāsti kimapi yasyetyarthe bahuvrīhrapavādastripadastatpuruṣaḥ. naño nakārasya lopaśca nipātyate. "nalopo nañaḥ" iti tu nātra pravartate, kiṃśabdasya uttarapadatvā'bhāvāt, samāsacaramakhaṇḍa eva uttarapadaśabdasya rūḍhatvāt. nāsti kuta iti. kuto'pi bhayamasya nāstīti vigrahasyārthaḥ. akutobhaya iti. bahuvrīhrapavādastatpuruṣaḥ. rājāntaramiti. atrā'ntaraśabdo'nyaparyāyaḥ. tasya sthāne anyaśabdo vigrahavākye jñeyaḥ, nityasamāsatvenā'svapadavigrahaucityāt. nityasamāsatvaṃ ca rājāntaramityasya vyākhyānādeva jñeyam. atra antaraśabdasya paranipātaḥ. cinmātramiti. "mātraṃ kārtsnye'vadhāraṇe" ityamaraḥ. nityasamāsatvasūcanāya asvapadavigrahaḥ. nipātanādanunāsikanityatetyāhuḥ. ākhyātamiti. gaṇasūtram. kriyāsātatye gamye tiṅantaṃ tiṅantena samasyate, sa tatpuruṣa ityarthaḥ. aśnītapivateti. ihā'subantatve'pi samāsaḥ. kriyārūpasyānyapadārthasya prādhānyātstrītvāṭṭāp. evaṃ pacatabhṛjjatetyādāvapi. ehījādaya iti. idamapi gaṇasūtram. anyapadārthadhe ehīḍādayo nipātyanta ityarthaḥ. ehi īḍe iti vigrahaḥ. "īḍe" iti laḍuttamapuruṣaikavacanam. ḍakārādekārasya akārādeśaḥ. ehiyavamiti. "yaumī"tyasya yavādeśaḥ. "utsṛje"tyasya vivaraṇaṃ-dehīti. iha pāṭha iti. ehīḍādiṣvatyarthaḥ. "jahi karmaṇā bahula"mityapi gaṇasūtram. kartā'bhidhīyate. iti. ukteḥ kartetyarthaḥ. jahijoḍa iti. "joḍa" iti kasyacitsaṃjñā. jahi joḍaṃ jahi joḍamityābhīkṣṇyena ya āha sa jahijoḍaḥ. jahi stambaṃ, jahi stambamiti ya āheti vigrahaḥ. [iti samānādhikaraṇādhikāraḥ].
Tattvabodhinī1: catuṣpādo. maṇḍūkaplutyā'tra `jāti'rityanuvartata ityāha—jātivācīti. jātiḥ Sū #658 See More
catuṣpādo. maṇḍūkaplutyā'tra `jāti'rityanuvartata ityāha—jātivācīti. jātiḥ
kim?. `kālākṣī gabhiṇī'. catuṣpātkim?. brāāhṛṇī garbhiṇī. pratyudāharaṇe
`viśeṣaṇ'miti samāsaḥ syādeva. garbhiṇīkālākṣītyādipūrvanipāte viśeṣaḥ.
Tattvabodhinī2: mayūravyaṃsakādayaśca 659, 2.1.71 mayūra. cakāro'trāvadhāraṇārthaḥ. tena "p See More
mayūravyaṃsakādayaśca 659, 2.1.71 mayūra. cakāro'trāvadhāraṇārthaḥ. tena "paramayūravyaṃsakaḥ"ityādi samāsāntaraṃ na bhavati. dhūrta iti. evaṃ ca guṇavacanatvātpūrva nipāte prāpte idaṃ vacanamārabdhamiti bhāvaḥ. anye tu "mayūra iva vyaṃsako mayūravyasaka"ityādau "upamanāni sāmānyavacanai"riti samāsasyāpavādo'yam. tena "samāsasye tyantodāttatvamiha sidhyiti, "tatpuruṣe tulyārthe"tyupamānapūrvapadaprakṛtisvarasyopamānasaṃśabdanena vihite pratipadoktasamāse caritārthatvādityāhuḥ. aśrītapivateti. iha kriyā rūpasyānyapadārthasya prādhānyātstrītvāṭṭāp. evamagre'pi. rājantarāmiti. antaraśabdo'tra bhinnavācī. cinmātramiti. "mātraṃ kārtsnye'vadhāraṇe"ityamaraḥ. antara--mātraśabdābhyāṃ saha nityasamāsa ityubhayatrā'svapadavigrahodarśitaḥ. nityasamāsatvaṃ tvavadhāraṇārtakacakāreṇa labdhamityāhuḥ. uddhara koṣṭhādityādi. uddhara utsṛjetyetāvāneva vigrahaḥ. utsṛjetyasya vivaraṇaṃ--dehīti. koṣṭhāditi tūddharetyasyākāṅkṣāpūraṇārthamuktam. samāsena cetkarteti. "jahi joḍa"mityābhīkṣṇyena ya āha sa jahijoḍaḥ. evaṃ jahi stambamiti ya āha sa jahistambaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents