1/3:dvigoḥ tatpuruṣatve kāni prayojanāni |
2/3:dvigoḥ tatpuruṣatve samāsāntāḥ prayojanam |
3/3:pañcagavam daśagavam pañcarājam daśarājam |

dviguśca samāsaḥ tatpuruśasajjño bhavati. dvigos tatpuruśatve samāsāntāḥ prayojanam. pañcarājam. daśarājam. dvyahaḥ. tryahaḥ. paṅcagavam. daśagavam.

dvidīyā śritātītapatitagatātyastaprāptā'panaiḥ 2.1.24 sup spā iti vartate. tasya viśeṣaṇam etad dvitīyā. dvitīyāntaṃ subantam śritādibhiḥ saha samasyate, tatpuruṣaśca samāso bhavati. kaṣṭaṃ śritaḥ kaṣṭaśritaḥ. narakaśritaḥ. atīta kāntāram atītaḥ kāntārātitaḥ. patita narakam patitaḥ narakapatitaḥ. gata grāmam gataḥ grāmagataḥ. atyasta taraṅganatyastaḥ taraṅgātyastaḥ. tuhinātyastaḥ. prāpta sukhaṃ prāptaḥ sukhaprāptaḥ. āpanna sukham āpannaḥ sukhāpannaḥ. duḥkhāpannaḥ. śrittādiṣu gamigāmyādinām upasaṅkhyanam. grāmaṃ gamī grāmagamī. grāmam gāmī grāmāgāmī. odnaṃ bubhukṣuḥ odanabubhukṣuḥ.

dvitīyā śritātītapatitagatyāstaprāptāpannaiḥ. , 2.1.23 "śritādiṣu" ityādi. śritādiṣu samāsakāraṇatvenopātteṣu satsu gamigāmyādīnāṃ samāsasyopasaṃkhyānaṃ pratipādanaṃ katrtavyamityarthaḥ. etairapi samāsaḥ pratipādayitavyaḥ. tatredaṃ pratipādanam-"dvitīyā" iti yogavibhāgaḥ kriyate, tena gamigāmiprabhṛtibhirapi samāso bhavati. na caivaṃ śritādigrahaṇanarthakam; pūrvaviṣayasyāsarvaviṣayatvajñāpanārthatvāt. ādiśabdaḥ prakāravācī. gamigāmiśabdayorekataropādānenaiva siddhe dvayorupādānamuṇādīnāmanyeṣāñca yathā syāt; anyathā yadi gamigrahaṇameva kriyeta tadā'‌'diśabdasya prakāravācitvāt gamiprakārāṇāmuṇādīnāmeva grahaṇaṃ syāt. atha gāmigrahaṇameva kriyeta, tadā gāmiprakārāṇāmuṇādīnāṃ syāt. tasmāddvayorapi grahaṇaṃ katrtavyam. "grāmaṃ gamī"iti. "gamerini" (da.u.6.57) itīnipratyayaḥ. sa ca bhaviṣyatkāle; "bhaviṣyati gamyādayaḥ" 3.3.3 iti vacanāt. "grāmaṃ gamī" iti. "āvaśyakādhamaṇryayoḥ" 3.3.170 ityāvaśyame ṇiniḥ. "akenorbhaviṣāyadādharmaṇryayoḥ" 2.3.70 iti ṣaṣṭhīpratiṣedhaḥ. "odanaṃ bubhukṣuḥ" iti. bhujeḥ sannantāt "sanāśaṃsabhikṣa uḥ" 3.2.168 ityupratyayaḥ. ka"na loka " 2.3.69ityādinā ṣaṣṭhīpratiṣedhaḥ. kaṣṭaṃ śrita ityādāvapyanenaiva ṣaṣṭhīpratiṣedhaḥ.

dvitīyāśritātītapatitagatātyastaprāptāpannaiḥ 927, 2.1.23 dvitīyāntaṃ śritādiprakṛtikaiḥ subantaiḥ saha vā samasyate sa ca tatpuruṣaḥ. kṛṣṇaṃ śritaḥ kṛṣṇaśrita ityādi॥

dviguśca. dvigurapīti. `taddhitārthottarapadasamāhāre ca' iti vakṣyamāṇasamāsasya `saṃkhyāpūrvo dvigu'riti dvigusaṃjñā vidhāsyate. sa dvigusamāso'pi tatpuruṣasaṃjñaka iti yāvat. etatsūtrā'bhāve ekasaṃjñādhikārāddvigusaṃjñayā tatpuruṣasaṃjñā bādhyeteti bhāvaḥ. idamiti. `dviguśce'tyetadityarthaḥ. tarhi dvigusaṃjñayā tatpuruṣasaṃjñā bādhyetetyata āha–saṃkhyeti. `saṃkhyāpūrvodvigu'riti dvigusaṃjñāvidhāyakaṃ sūtram. tatra cakāraḥ paṭhanīyaḥ. tataśca saṃkhyāpūrvasamāso dvigusaṃjñakastatpuruṣasaṃjñakaśca syāditi labhyate. evañca cakāreṇa

dvitīyā śritātītapatitagatātyastaprāptāpannaiḥ 678, 2.1.23 dvitīyā śritā. dvitīyāntamiti. pratyayagrahaṇaparibhāṣālabhyastadantavidhiḥ. nanu supetyanuvṛttaṃ bahuvacanāntatayā vipariṇataṃ pratyayagrahaṇaparibhāṣayā subantaparam. pratyayagrahaṇaparibhāṣālabhyastadantavidhiḥ. nanu supetyanuvṛttaṃ bahuvacanāntatayā vipariṇataṃ pratyayagrahaṇaparibhāṣayā subantaparam. pratyayagrahaṇaparibhāṣayā ca pratyayagrahaṇe prakṛtipratyayasamudāyagrahaṇaṃ labhyate. tathā ca "subantai"rityasya sup-tatprakṛtisamudāyairityarthaḥ paryavasyati. śritādiśabdāstu ktapratyayāntā eva na tu subantāḥ, teṣāṃ subghaṭitasamudāyātmakatvā'bhāvādityata āha-śritādiprakṛtikaiḥ subantairiti. śritādiśabdāḥ śritādiprakṛtikeṣu lākṣaṇikā iti bhāvaḥ. "gatikārakopapadānāṃ kṛdbhiḥ saha samāsavacanaṃ prāksubutpatte"rityasya tu nāyaṃ viṣayaḥ, "kartṛkaraṇe kṛtā" "sādhanaṃ kṛte"tivatkārakaviśeṣānupādānāditi prauḍhamanoramāyāṃ sthitam. na ca śritādīnāṃ samarthaviśeṣaṇatvāttadantavidhau śritāntādiśabdaprakṛtikairityarthalābhā"tkṛṣṇaṃ paramaśrita" ityatrāpi samāsaḥ syāditi vācyaṃ, samāsapratyayavidhau tadantavidhipratiṣedhāt. kṛṣṇaṃ śrita iti. śrayatergativiśeṣārthakatvādgatyarthākarmaketi kartari ktaḥ. "na loke"ti kṛdyogaṣaṣṭhīniṣedhātkarmaṇi dvitīyā. samāsavidhau dvitīyeti prathamānirdiṣṭatvātkṛṣṇaśabdasya pūrvanipātaḥ duḥkhātīta iti. "duḥkhamatīta iti vigrahaḥ. "iṇ gatau". atipūrvāt kartari ktaḥ. ityādīti. gartaṃ patito gartapatitaḥ. "pallṛ gatau". kartari ktaḥ. tanipatidaridrātibhyaḥ sano veṭkatvena "yasya vibhāṣe"tīṇniṣedhaprāptāvapyata eva nipātanādiṭ. grāmaṃ gato grāmagataḥ. grāmamatyastaḥ-atikrānto-grāmātyastaḥ. grāmaṃ prāptaḥ grāmaprāptāḥ. saṃśayamāpannaḥ saṃśayāpannaḥ. gamyādīnāmiti. gamyādiprakṛtikaiḥ subantairapi dvitīyāntaṃ samasyate sa tatpuruṣa iti yāvat. grāmaṃ gamīti. "gameriniḥ" rityauṇādika inipratyayaḥ, sa ca "bhaviṣyati gamyādayaḥ" iti vacanādbhaviṣyati kāle bhavati. "akeno"riti kṛdyogaṣaṣṭhīniṣedhātkarmaṇi dvitīyā. grāmaṃ gamiṣyannityarthaḥ. annaṃ bubhukṣuriti. bhujeḥ san. "sanāśaṃsabhikṣa uḥ". "na loke"ti kṛdyogaṣaṣṭhīniṣedhātkarmaṇi dvitīyā. bubhukṣuśabdo gamyādapaṭhita iti bhāvaḥ. svayaṃ ktena. ktapratyayāntaprakṛtikasubantena svayamityavyayaṃ samasyate sa tatpuruṣa ityarthaḥ. ayogyatvāditi. "svaya"mityavyayasya ātmanetyarthakasya kartṛśaktipradhānatayā tṛtīyāyā evocitatvāditi bhāvaḥ. "svaya"mityavyayasya samāse'samāse'pi ko bhedaḥ?. asamāse'pi "avyayādāpsupaḥ" iti lukaḥ pravṛtterityata āha--svayaṃkṛtasyāpatyamiti. svayaṃkṛtasyāpatyamityarthe "ata i" ñiti svayaṃkṛtaśabdātṣaṣṭha()ntatvāttata iñi ṛkārasyādivṛddhau raparatve svayaṃkārtirityeva syāditi bhāvaḥ. vastutastu asāmathryādiha na taddhitaḥ. svayaṃkṛtaśabdasya samāsasvaraḥ prayojanam.

cakārabalena saṃjñādvayasamāveśasyeti. na caivaṃ dvigutatpuruṣayoḥ paryāyatā syāditi śaṅkyam. yogaṃ vibhajya saṃkhyāpūrsya tatpuruṣasaṃjñāṃ vidhāya paścaddvigusaṃjñāvidhāne cakārapaṭhanamantareṇāpi paryāyatvasiddheḥ. nāpi dvau anyau yasya `dyvanya' ityatrātiprasaṅgaḥ śaṅkyaḥ, `taddhitārthottarapade'ti sūtramanuvarttya `taddhitārthetyatroktastrividhaḥ saṅkhyāpūrva' iti vyākhyānāt. dvigostatpuruṣatve phalamāha—samāsānta iti. ṭajacāvityarthaḥ. aci tūdāharaṇaṃ–`tatpuruṣata]syāṅgule'rityaci vdyaṅgulamiti bodhyam. pañcarājamiti. samāhāradvigau `rājahaḥsakhibhyaḥ'iti ṭac. samāsa syaivāyamantāvayava iti uttarapadasyā'nakārāntatvāt strītvā'bhāvaḥ. `samāsārthottrapadāntāḥ samāsāntā' iti pakṣe tu akārāntottarapadatve'pi pātrāditvānneti bodhyam. kāśikāyāṃ tu pañcarājītyudāhmatam. sa kvācitko'papāṭha iti haradttaḥ. atra kecit– pātrāditvakalpane mānā'bhāvātpañcarājīti kāśikoktodāharaṇamapi samyagevetyāhuḥ.

dvitīyā śritātītapatitagatātyastaprāptāpannaiḥ 599, 2.1.23 dvitīyā śritātīta. śritādīnāṃ gativaśeṣavācitvāt "gatyarthakarmake"ti kartari ktaḥ. "pratyayagrahaṇe tadantagrahaṇa"mityāśayenāha--dvitīyāntamiti. śritādiprakṛtikairiti. yadyapi saṃbodhane subantatvaṃ saṃbhavati tathāpyanyatrāpi samāsasyeṣṭatvāt śritādayastaddhaṭitasamudāye lākṣaṇika iha gṛ-hranta iti bhāvaḥ. evaṃ "khaṭvā kṣepe" "gargādibhyoya" ñityādāvapyūhram. na hi khaṭvetyasya dvitīyāntatvaṃ, gargādīnāṃ ṣaṣṭha()ntatvaṃ vā saṃbhavati. syādetat---dvitīyāntasya śritaprakṛtikasubantena samāse kāṣṭaśriteyo na sidhyet. śritaśabdāṭṭapi tataḥ supi kaṣṭaṃ śritā kaṣaṣṭaśriteti samāse śritāśabdasyaiva ṭābantatvāt, tataḥ "strībhyo ḍha"giti ḍhaki kāṣṭaśraiteya iti syāt. "gatikārakopapadānā"miti subatpatteḥ prākkṛdantena samāse tu śritāntasya ṭābantatvādiṣṭaṃ sidhyatīti cet. maivam. pradhānastrīpratyaye tadādiniyamā'bhāvena kāṣṭaśriteyasya nirbādhatvāt. na ca kadācit śritāśabdādapi ḍhakasyāditi vācyam. jahatsvārthāyāṃ vṛttau śritāśabdasyānarthakatvenā'patyayogā'saṃbhavāt. ajahatsvārthāyāmapi na doṣaḥ, samudāyāvayavasaṃnidhau samudāyasyaiva kāryaprayojakatva#āt. anyathā sundaraduhiturapatyaṃ saundaradauhitra ityāpatteriti dik. kṛṣṇaṃ śrita iti. "na loke"ti ṣaṣṭhīniṣedhaḥ. kṛṣṇaśrita iti. "prathamanirdiṣṭa"miti dvitīyāntas.ya pūrvanipātaḥ. yadyapīha śritaśabdo'pi prathamānirdiṣṭastathāpi "samāsavidhāyake prathamānirdiṣṭamupasarjana"mityuktamiti nāstyatiprasaṅgaḥ. nanvevamavyayādīnāmupasarjanasaṃjñārthamavyayaṃ vibhaktītyādinā samāsavidhānasyāvaśyakatvāt "supsupe"ti samāsyā'nityatve prāgukjñāpakaṃ na saṃbhavatyeva, tathā cā'vyayībhāvatatpuruṣādisamāsā'bhāvapakṣe "supsupe"ti samāsapravṛttyā "apa viṣṇoḥ""pari viṣṇoḥ" "kṛṣṇaṃ śritaḥ" "rājñaḥ puruṣa"ityādivigrahavākyāni na sidhdyerannici cet. atrāhuḥ--punaḥ samāsavidhānaṃ na kevalamupasarjanasaṃjñārthaṃ, tasyāḥ prakārāntareṇāpi siddheḥ. tathā hi--"prākkaḍārātsamāsaḥ"ityanantaraṃ "prathamānirdiṣṭamupasarjanam", "ekavibhakti cāpūrvanipāte"iti paṭhitvā samāsādhikāre prathamānirdiṣṭamiti vyākhyāyāmupasarjanasaṃjñā sidhdyatyeva, "vibhaktyarthādiṣuta] vidyamānamavyayaṃ subantena cetsamasyate sa samāso'vyayībhāvaḥ syāt, dvitīyāntaṃ cetsa samāsastatpuruṣa"ityevaṃ vyākhyānādavyayībhāvatatpuruṣādisaṃjñāpi sidhyatīti punaḥ samāsavidhānaṃ vyarthaṃ sajjñāpayatīti. nanu "avyayaṃ vibhakti--" ityādīnāṃ samāsavidhayakatve siddhe bhavaduktametatsyāt, tatraiva mānaṃ na paśyāma iti cet-atra kecit-uktarītyaivopasarjanasaṃjñāyāṃ siddhāyāṃ "prathamānirdiṣṭa"miti sūtre samāsagrahaṇaṃ vyarthaṃ satsamāsavidhāyake prathamānirdiṣṭamityarthalābhārthaṃ. tenāmīṣāṃ samāsavidhāyakatvaṃ sidhyatīti. athavā "supsupe"ti samāsasyā'nityatve ākaragrantha eva pramāṇam, anyathā "sinnityasamāsayoḥ"iti vārtike "nityagrahaṇema nārthaḥ, idamapi siddhaṃ bhavati vāpyama()āo vāpya()ā" ityādiprāguktabhāṣyakaiyaṭagranthasyā'sāmañjasyāpatteriti dik. nanu kṛṣṇaśrita ityasya kṛṣṇakarmakaśrayaṇakarteti hrarthaḥ, sa ca kṛṣṇaḥ śrito yeneti karmaṇi ktāntena bahuvrīhiṇāpi sulabha iti kimanena samāsārambheṇa(). maivam. bahuvrīhau śritakṛṣma iti niṣṭhāntasyapūrvanipātaprasaṅgāt. "śeṣādvibhāṣe"ti samāsāntaḥ kapprasajyeteti dik. duḥkhātīti iti. atipūrvakādiṇaḥ kartari ktaḥ. avaśiṣṭānyapyudāharaṇānyūhrāni. kūpapatitaḥ. yadyapi "tanipatidaridratibhyaḥ"iti vikalpiteṭkatvāt "yasya vibhāṣe"tīṇniṣedhena bhāvyaṃ, tathāpyataeva nipātanādiḍityāhuḥ. vastutastu curādāvadanteṣu paṭhitasya "pata gatau vā" ityasyāśrayaṇena patitaḥ sidhyati, "yasya vibhāṣe"tyatraikāca ityanuvṛtteḥ sarvasaṃmatatvāt. grāmagataḥ. tuhinātyastaḥ.atyaso--vyatikramaḥ. so'pi gativiśeṣa eveti kartari ktaḥ. ādikarmaṇi kto vā'trābhyupeyaḥ. sukhaprāptaḥ. duḥkhāpannaḥ.gamyādīnāmupasaṅkhyānam. gamyādīnāmiti. gamyādayaśca prayogato jñeyāḥ. grāmagamīti. "gameriniḥ"ityauṇādika iniḥ. sa ca "bhaviṣyati gamyādayaḥ"iti bhaviṣyatkāle. "akeno"riti ṣaṣṭhīniṣedhātkarmaṇi dvitīyā. ayogyatvāditi. "svaya" mityasyātmanetyarthakasya katrrarthatayā dvitīyāntatvānupapattiriti bhāvaḥ.