1/28:vāvacanam kimartham |
2/28:vibhāṣā samāsaḥ yatha syāt |
3/28:samāsena mukte vākyam api yathā syāt |
4/28:pāram gaṅgāyāḥ iti |
5/28:na etat asti prayojanam |
6/28:prakṛtā mahāvibhāṣā |
7/28:tayā vākyam api bhaviṣyati |
8/28:idam tarhi prayojanam avyayībhāvena mukte ṣaṣṭhīsamāsaḥ yathā syāt |
9/28:gaṅgāpāram iti |
10/28:etat api na asti prayojanam |
11/28:ayam api vibhāṣā ṣaṣṭhīsamāsaḥ api |
12/28:tau ubhau vacanāt bhaviṣyataḥ |
13/28:ataḥ uttaram paṭhati |
14/28:pāre madhye ṣaṣṭhyā vāvacanam |*
15/28:pāre madhye ṣaṣṭhyā vā iti vaktavyam |
16/28:avacane hi ṣaṣṭhīsamāsābhāvaḥ yathā ekadeśipradhāne |*
17/28:akriyamāṇe hi vāvacane ṣaṣṭhīsamāsasya abhāvaḥ syāt yathā ekadeśipradhāne |
18/28:tat yatha ekadeśisamāsena mukte ṣaṣṭhīsamāsaḥ na bhavati |
19/28:kim punaḥ kāraṇam ekadeśisamāsena mukte ṣaṣṭhīsamāsaḥ na bhavati |
20/28:samāsataddhitānām vṛttiḥ vibhāṣā |
21/28:vṛttiviṣaye nityaḥ apavādaḥ |
22/28:iha punaḥ vāvacane kriyamāṇe ekayā vṛttiḥ vibhāṣā aparayā vṛttiviṣaye vibhāṣāpavādaḥ |
23/28:ekārāntanipātanam ca |*
24/28:ekārāntanipātanam ca kartavyam |
25/28:pāregaṅgam iti |
26/28:na kartavyam |
27/28:saptamyāḥ alukā siddham |
28/28:bhavet siddham yadā saptamī yadā tu anyāḥ vibhaktayaḥ tadā na sidhyati |

ṣaṣthīsamāse prāpte tadapavādo 'vyayībhava ārabhyate. vāvacanāt ṣaṣṭhīsamāso 'pi pakṣe 'bhyanujñāyate. pāraṃdhyaśabdau ṣaṣṭhyantena saha vibhāṣā samasyete, avyayībhāvaśca samāso bhavati. tatsanniyogena ca anayorekārāntatvaṃ nipātyate. pāraṃ gaṅgāyāḥ pāregaṅham. madhyaṃ gaṅgāyāḥ madhyegaṅgam. ṣaṣṭhīsamāsapakṣe gaṅgāpāram. gaṅgāmadhyam. mahāvibhāṣayā vākyavikalpaḥ kriyate.

saṅkhyā vaṃśyena 2.1.19 vidyayā janmanā vā prāṇinām ekalakṣaṇasantāno vaṃśaḥ ityabhidhīyate. tatra bhavo vaṃśyaḥ. tadvācinā subantena saha saṅkhyā samasyate, avyayībhāvaśca samāso bhavati. dvau munī vyākaraṇasya vaṃśyau dvimuni vyākaranasya. trimuni vyākaraṇasya. yadā tu vidyaya tadvatām abhedavivakṣā tadā sāmānādhikaraṇyaṃ bhavati. dvimuni vyakaraṇam. trimuni vyākaraṇam iti. janmanā ekaviṃśatibhāradvājam.

saṃkhyā vaṃśyena. , 2.1.18 "ekalakṣaṇa" iti. ekasvabhāvaḥ. santānaḥ = prabandhaḥ. santānināmekalakṣaṇatvāt, santāno'pyekalakṣamo bhavati. tatar vidyayaikalakṣaṇaḥ-- vaiyākaraṇavaṃśaḥ, upādhyāyavaṃśa iti. janmanā-- brāāhṛṇavaṃśaḥ, kṣatriyavaṃśa iti. "tatra bhavo vaṃśyaḥ" iti. digāditvādyat. "dvau munī" iti. pāṇinikātyāyanau. "vyākaraṇasya" iti. sambandhalakṣamā ṣaṣṭhī. "trimunivyākaraṇasya" iti. pūrvau dvau, bhāṣyakārastṛtīyaḥ. "vidyayā" iti. vyākaraṇākhyayā. "tadvatām" iti. pāṇiniprabhṛtanīnām. "abhedavivakṣā" iti. yau tau dvau munī tāveva vyākaraṇamityatiśayena vidyayā yogaṃ tayorākhyātumabhedavivakṣā yadā kriyate tadā sāmānādhikaraṇyaṃ bhavati-- dvimuni vyākaraṇamiti॥

pāre madhye. pāre madhye #iti na saptamyantayogrrahaṇaṃ, kintu pāramadhyaśabdayorevetyāha–pāramadyaśabdāviti. samasyete iti. avyayībhāvasaṃjñau cetyapi bodhyam. nanu pāramadhyaśabdayorakārāntayogrrahaṇe kathamekāranirdeśa ityata āha–edantatvaṃ ceti. nanu vibhāṣetyadhikārādeva siddhe `vā'grahaṇaṃ kimarthamityata āha–pakṣe ṣaṣṭhītatpuruṣa iti vāgrahaṇābhāve'yamavyayībhāvasamāso viśeṣavihitatvāt ṣaṣṭhīsamāsaṃ bādheta, tadabādhārthaṃ vāgrahaṇamiti bhāvaḥ. vigrahe avyayībhāvasamāse sati subluki pāraśabdasya pūrvanipāte nipātanādetve napuṃsakahyasvatve pāregaṅgaśabdātsamāsātpunaḥ pañcamyutpattiḥ. `avyayādāp' iti na luk, adantatayā `nāvyayībhāvāt' iti niṣedhāt. `apañcamyā' iti paryudāsādambhāvaśca neti bhāvaḥ. gaṅgāpārāditi -ṣaṣṭhīsamāsapakṣe jñeyam. madyegaṅgāditi. pāregaṅgāditivadrūpam. gaṅgāmadhyāditi -ṣaṣṭhīsamāsejñeyam. `pāre madhye iti saptamyante ṣaṣṭha\ufffdā samasyete' iti vyākhyāne tu gaṅgāyāḥ pāre madhye iti vigrahe saṃmāse sati `tatpuruṣe kṛti bahulam' iti bahulagrahaṇāt saptamyoraluki napuṃsakahyasvatve samāsātpunarutvapannāyāḥ saptamyā ambhāve pāremadhyaṃ pāregaṅgamiti siddhe rekāranirdeśo vyarthaḥ syāt. ato yatra saptamyartho na saṃbhavati tadarthamekāranipātanamiti bhāṣye spaṣṭam. etatsūcanāyaiva pañcamyantodāharaṇamiti bodhyam. nanu yadi vāgrahaṇamiha pakṣe ṣaṣṭhīsamāsaprāptyarthameva syāt, tarhi gaṅgāyāḥ pārāt gaṅgāyā madhyāditi vākyaṃ na syādityata āha- mahāvibhāṣayeti. vibhāṣetyadhikṛtā mahāvibhāṣā. sarveṣu samāsavidhiṣu prāyeṇa tasyānuvṛttermahattvaṃ bodhyam. nanvavyayībhāvasamāsasya ṣaṣṭhīsamāsāpavādatve'pi tasya mahāvibhāṣayā vaikalpikatvāttadabhāvapakṣe utsargataḥ ṣaṣṭhītatpuruṣaḥ pravartata eva. tasyāpi ṣaṣṭhīsamāsasya vibhāṣādhikārasthatvena vaikalpikatvāttadabhāvapakṣe vākyamapi sidhyatyeva. tasmādiha sūtre vāgrahaṇaṃ vyarthameveti cet, ucyate, `yatra utsargāpavādau mahāvibhāṣayā vikalpitau tatrāpavādena mukte punarutsargo na pravartate ' iti jñāpanārthamiha vāgrahaṇam. tena pūrvaṃ kāyasyetyatra #ekadeśisamāsena mukte ṣaṣṭhīsamāso na bhavati. dakṣasyāpatyaṃ dākṣirityatra ata iñā mukte `tasyāpatya'mityaṇ na bhavati. kiṃ tu vākyameveti bhāṣye spaṣṭam.

saṃkhyā vaṃśyena 665, 2.1.18 saṃkhyā vaṃśyena. vaṃśo dvidheti. vaṃśaḥ-santatiḥ. "santatirgotrajananakulānyabhijanānvayau. vaṃśo'nvavāyaḥ santānaḥ" ityamaraḥ. vidyayā janmaneti. tatra janmanavāṃśaḥ putrādiparampareti prasiddhameva. vidyayā tu vaṃśo guruparamparā, "yasmāddharmānācinoti sa ācāryaḥ. tasmai na druhretkadācana. sa hi vidyātastaṃ jayati tacchreṣṭhaṃ janma. śarīrameṣa mātāpitarau janayataḥ" ityādyāpastambasmaraṇāt. tatra bhavo vaṃśya iti. digāditvādyat. vā samasyate iti. "so'vyayībhāva" ityapi bodhyam. dvau munī vaṃśyāviti. vigraho'yam. muniśabdo vidyāvaṃśyavācīti sūcanāya vaṃśyāvityuktam. dvimuni vyākaraṇasyeti. dvau ca tau munī ceti vigrahe "viśeṣaṇaṃ viśeṣyeṇa bahula"miti karmadhārayaṃ bādhitvā'vyayībhāvaḥ. avyayatvātsubluk. vyākaramavidyāyāḥ pravartakau dvau munī pāṇinikātyāyanāvityarthaḥ. trimunīti. trayo munayaḥ pāṇinikātyāyanapatañjalaya iti vigrahaḥ. nanvevaṃ "trimuni vyākaraṇa"miti sāmānādhikaraṇyānupapattirityata āha--vidyātadvatāmiti. yadyapi bahuvrīhiṇāpyetatsiddhaṃ tathāpi vibhaktyantareṣu rūpabheda ityāhuḥ. atha janmanā vaṃśyamudāharati--ekaviśatibha#āradvājamiti ekaviṃśatirbharadvājā iti karmadhārayaṃ bādhitvā'vyayībhāvaḥ. tatra vigrahavākye bharadvājaśabdādvidāditvādañ. "yañañośce"ti luk. samāse tu "upakādibhyo'nyatarasyāmadvandve" iti lugabhāvaḥ. "tṛtīyāsaptamyorbahula"miti sūtre "ekaviṃśatibhāradvāja"miti prayogadarśanena upakādiṣu bhāradvājaśabdasya pāṭhānumānāt.

pāre madhye. nipātyata iti. yatra saptamyartho na saṃbhavati tadarthamekārāntatvanipātanam. saptamyarthasaṃbhave tu `tatpuruṣe kṛti bahula'miti bahulagrahaṇādalukā'pi siddheḥ, ato'tra saptamyarthā'bhāvasūcanāya pañcamyantamudāharati– pāregaṅgādityādi. mahāvibhāṣayeti. nanvapavāde'vyayībhāve mahāvibhāṣayā vikalpite pakṣe tadutsargaḥ ṣaṣṭhītatpuruṣaḥ pravartate, tasyāpi vibhāṣādhikārasthatvena vaikalpikatvātpakṣe vākyamapi sidhyatīti sūtre vāgrahaṇaṃ vyarthameveti cet. atrāhuḥ–mahāvibhāṣayā ekārthībhāvasya pākṣikatve vivakṣite yadā ekārthībhāvastadā ṣaṣṭhīsamāsaṃ bādhitvā nityamavyayībhāve prāpte pakṣe ṣaṣṭhīsamāsasamāveśārthamiha vāgrahaṇam. `vyapekṣāsāmathryameke' iti pakṣe tu vṛttāvapi vyapekṣālakṣaṇameva sāmathryāmiti vākyasya nityaṃ bādhe prasakte tayā vṛttirvikalpyate. tathā cā'vyayībhāve vikalpite pūrvoktarītyā pakṣe tatpuruṣastasyāpi vaikalpikatvādvākyamapi siddhatyeva, tathāpi `yatrotsargāpavādau mahāvibhāṣayā vikalpyete tatrāpavādena mukte punarutsargo na pravartate' iti jñāpanāyedam. tena pūrvaṃ kāyasyetyekadeśisamāsena mukte ṣaṣṭhīsamāso na bhavati, dakṣasyāpatyaṃ dākṣirityatra ata iñā mukte aṇ na bhavati, kiṃtūbhayatra vākyameveti.\t

saṃkhyā vaṃśyena 589, 2.1.18 saṃkhyā vaṃśyena. vaṃśaḥ saṃtānanastatra bhavo vaṃśyaḥ. digāditvādyat. dvimunīti. pāṇinikātyāyanau. trimunīti. tau dvau, pātañjaliśceti trayo vaṃśyāḥ. vyākaraṇasyeti saṃbandhe ṣaṣṭhī. svapadārthaprādhānya evāyaṃ samāsaḥ. yadā tvanyapadārthaprādhānyavivakṣā-trayo munayo vaṃśyā yasyeti, tadā bahuvrīhirevetyāhuḥ. trimuni vyākaraṇamiti. yadyapyetadbahuvrīhiṇā'pyupapannaṃ, tathāpi vibhaktyantareṣu rupe'pi viśeṣo'styeveti bhāvaḥ. vastutastu "lakṣaṇenābhipratī--"iti sūtre ābhimukhyagrahaṇādbahuvrīhiviṣaye'pyaṭha()yībhāvo bhavatītidvimuni vyākaraṇamityādi siddhamityavocāma. janmanodāharati---ekaviṃśati bhāradvājamiti. ekaviṃśatirbharadvājā vaṃśyā iti vigrahaḥ. nanu bharadvājādvidādyaño "yañañośce"ti luk prāpnoti. na ca vartipadānāṃ svārthepasarjanaikatvaviśiṣṭārthāntaropasaṅkamāllugabhāva iti kaiyaṭoktamādartavyam. vṛttipraveśātprāgeva prāpnuvato'ntaraṅgasya luko durvāratvāt. anyathā gargāṇāṃ kulaṃ gargakulamityapi na syāt. atrāhuḥ--bhāṣyakāraprayogādeva lugabhāvo'tra bodhya iti. etacca "tṛtīyāsaptamyo"riti sūtre śabdakaustubhe spaṣṭam.