1/5:kimartham idam ucyate na subantam padam iti eva siddham |
2/5:niyamārthaḥ ayamārambhaḥ |
3/5:nāntameva kye padasañjñam bhavati na anyat |
4/5:kva mā bhūt |
5/5:vācyati srucyati

kye iti kyac kyaṅ kyaśāṃ sāmānyagrahanam. nāntaṃ śabdarūpaṃ kye parataḥ padasaṃjñaṃ bhavati. kyac rājīyati. kyaṅ rājāyate. kyaś carmāyati, carmāyate. siddhe satyārambho niyamārthaḥ. nāntam eva kye parataḥ padasamṃjñam bhavati, na anyat. vācyati. srucyati.

naḥ kye 1.4.15 kye iti kyac kyaṅ kyaśāṃ sāmānyagrahanam. nāntaṃ śabdarūpaṃ kye parataḥ padasaṃjñaṃ bhavati. kyac rājīyati. kyaṅ rājāyate. kyaś carmāyati, carmāyate. siddhe satyārambho niyamārthaḥ. nāntam eva kye parataḥ padasamṃjñam bhavati, na anyat. vācyati. srucyati.

naḥ kye. , 1.4.15 "rājīyati" iti. ātmano rājānamicchatīti "supa ātmanaḥ kyac" 3.1.8 "kyaci ca" 7.4.33 itīttvam. "rājāyate" iti. rājevācaratīti "karttṛḥ kyaṅa salopaśca" 3.1.11 iti kyaṅa. "akṛtsārvadhātukayoḥ" 7.4.25 iti dīrghaḥ. "varmāyate" iti. avarma bhavatīti "lohitādiḍājbhyaḥ kyaṣa" 3.1.13 iti kyaṣpratyayaḥ. "vā kyaṣaḥ" 1.3.90 ityātmanepadam. padasaṃjñāyāmiha nalopaḥ kāryaḥ. nanu caite kyajādayaḥ subantādeva vidhīyante pratyayalakṣaṇena, tataśca "suptiṅantaṃ padam" 1.4.14 ityanenaivātra padasaṃjñā siddhā, tat kimartho'yamārambha ityata āha-- "siddhe satyārambho niyamārthaḥ" iti. siddha iti siddhāvityarthaḥ. "napuṃsake bhāve ktaḥ" 3.3.114 siddhatvantu prakṛtatvāt padasaṃjñāyā eva vijñāyate. atha vā siddha ityakarmakatvāt kartari ktapratyayaḥ. siddhe niṣpanne padasaṃjñākārya ityarthaḥ. nāntameva iti. niyamasya pratiṣedhāt. viparītaniyame hi sati ṅisambuddhayoḥ padasaṃjñāyā abhāvānnalopo na bhaviṣyatīti kiṃ tatpratiṣedhena? "vācyati" iti. "supa ātmanaḥ kyac" 3.1.8. kyaci padatvābhāvāt "coḥ kuḥ" 8.2.30 iti kutvaṃ na bhavati॥

kyaci kyaṅi ca nāntameva padaṃ nānyat. nalopaḥ. rājīyati. nāntameveti kim? vācyati. hali ca. gīryati. pūryati. dhātorityeva. neha - divamicchati divyati..

naḥ kye 726, 1.4.15 kyaci kyaṅi ca nāntameva padaṃ nānyat. nalopaḥ. rājīyati. nāntameveti kim? vācyati. hali ca. gīryati. pūryati. dhātorityeva. neha - divamicchati divyati॥

naḥ kye. nakārādakāra uccāraṇārthaḥ. `suptiṅanta'mityataḥ subantaṃ padamityanuvartate. subantaṃ nakāreṇa viśeṣyate. tadantavidhiḥ. nakārāntaṃ subantaṃ padasaṃjñaṃ syāditi labhyate. subantatvādeva padatve siddhe niyamārthamidam. kyagrahaṇena kyackyaṅogrrahaṇaṃ na tu kyaṣaḥ, `lohitaḍājbhyaḥ kyaṣvacana'miti vakṣyamāṇatayā halantātkyaṣo'bhāvāt. tadāha kyaci kyaṅi cetyādinā. nanu gavyāṃcakāretyatra āma ādrdhadhātukāvādeśasaṃpannavakārasya yakāralopaṃ prati nimittatvā'saṃbhavāditi bhāvaḥ. gavyiteti. iṭi ato lopaḥ. rājīyatītyatra āha– nalopa iti. rājānamicchatītyarthe kyaci rājan ya ti itisthite `naḥ kye' iti padatvānnakārasya lopa ityarthaḥ. kṛte nalope `kyaci ce'tyakārasya īttvamiti matvāha– rājīyatīti. na ca īttve kartavye nalopasyā'siddhatvaṃ śaṅkyaṃ, `nalopaḥ supsvare'ti niyamādityalam. nanu tvāmātmana icchati, māmātmana icchatītyatra yuṣmadasmadbhyāṃ kyaci dhātvavayavatvātsupo luki pratyayalakṣaṇā'bhāvāt `tvamāvekavacane' iti kathaṃ tvamau syātāṃ, vibhaktau parata eva tadvidhānādityata āha– pratyayottarapadayośceti. supo lukā luptatve'pi kyacamādāya maparyantasya tvamāviti bhāvaḥ. nanu yuṣmānātmana icchati, asmānātmana icchati- yuṣmadyati asmadyatītyatrāpi kyacamādāya tvamau syātāmityata āha- - ekārthayorityeveti. pratyayottarapadayośce'tyatra `tvamāvekavacane' iti sūtramanuvṛttam. ekavacanaśabdaśca na rūḍhaḥ, kiṃtu ekatvaviśiṣṭārthavṛttitvamekavacanaśabdena vivakṣitamiti yuṣmadasmatprakriyāyāṃ prapañcitaṃ prāk. tathā ca yuṣmadasmadorekatvaviśiṣṭārthavṛttitvā'bhāvānna tvamāviti bhāvaḥ. giramātmana icchati, puramātmana icchatītyatra girśabdātpurśabdācca kyaci viśeṣamāha– hali ceti. `upadhādīrgha' iti śeṣaḥ. nanu divamicchati divyatītyatrāpi `hali ce'ti dīrghaḥ syādityata āha– dhātorityeveti. `hali ce'ti sūtre `sipi dhāto'rityastadanuvṛtteriti bhāvaḥ. divyatīti. divśabdo'vyutpannaṃ prātipadikamiti bhāvaḥ. iheti. `hali ce'ti sūtre dhātorityanuvṛtteḥ puryatītyatra na dīrgha iti mādhavagranthaścintya ityarthaḥ. kuta ityata āha– purgiroḥ sāmyāditi. `gṛ? śabde' `pṛ? pālanapūraṇayoḥ' ityābhyāṃ kvipi `ṛta iddhātoṭariti `udoṣṭha\ufffdpūrvasye'ti ca ittve uttve ca kṛte raparatve girśabdasya ca niṣpatteriti bhāvaḥ. prāmādika eveti. divśabdasyā'vyutpannaprātipadikatvānna dhātutvam. divdhātoḥ kvibantādūṭhi dyūśabdācca kyaci `dyūyatī'tyeva ucitam. vici tu laghupadhagūṇe `lopo vyo'riti lope deśabdāt kyaci deyatītyevocitamiti bhāvaḥ. adasyatīti. amumātmana icchatītyarthe adasśabdātkyaci supo lukā luptatvādvibhaktiparakatvā'bhāvānna tyadādyatvam. sāntatvānnottvamattve. `naḥ kye' iti niyamena padāntatvā'bhāvānna sasya rūtvamiti bhāvaḥ. kartṛśabdātkyaci viśeṣamāha– rīṅṛta iti. gāgryaśabdātkyaci viśeṣamāha– kyacvyośceti. āpatyasya yaño yakārasya lopa iti bhāvaḥ. kṛte yalope `kyaci ce'tyakārasya īttvaṃ matvāha– gārgīyatīti. vātsīyatīti. vātsyaśabdātkyaci pūrvavat. kaviśabdātkyaci viśeṣamāha– akṛtsārveti. vācyatīti. vācśabdātkyaci `naḥ kye' iti niyamena padatvā'bhāvānna kutvam. `vacisvapī'ti saṃprasāraṇaṃ tu na, `dhātoḥ kāryamucyamānaṃ dhātuvihitapratyaye eve'ti niyamāt. samidhyatīti. samidhśabdātkyaci `naḥ kye' iti niyamena padatvā'bhāvānna jaśtvam. luṭastāsi iṭisamidhya itā iti sthite `yasya halaḥ' iti nitye yalope prāpte–

naḥ kye 484, 1.4.15 naḥ kye. nakārādakāra uccāraṇārthaḥ. "suptiṅanta"mityataḥ subantaṃ padamityanuvartate. subantaṃ nakāreṇa viśeṣyate. tadantavidhiḥ. nakārāntaṃ subantaṃ padasaṃjñaṃ syāditi labhyate. subantatvādeva padatve siddhe niyamārthamidam. kyagrahaṇena kyackyaṅogrrahaṇaṃ na tu kyaṣaḥ, "lohitaḍājbhyaḥ kyaṣvacana"miti vakṣyamāṇatayā halantātkyaṣo'bhāvāt. tadāha kyaci kyaṅi cetyādinā. nanu gavyāṃcakāretyatra āma ādrdhadhātukāvādeśasaṃpannavakārasya yakāralopaṃ prati nimittatvā'saṃbhavāditi bhāvaḥ. gavyiteti. iṭi ato lopaḥ. rājīyatītyatra āha-- nalopa iti. rājānamicchatītyarthe kyaci rājan ya ti itisthite "naḥ kye" iti padatvānnakārasya lopa ityarthaḥ. kṛte nalope "kyaci ce"tyakārasya īttvamiti matvāha-- rājīyatīti. na ca īttve kartavye nalopasyā'siddhatvaṃ śaṅkyaṃ, "nalopaḥ supsvare"ti niyamādityalam. nanu tvāmātmana icchati, māmātmana icchatītyatra yuṣmadasmadbhyāṃ kyaci dhātvavayavatvātsupo luki pratyayalakṣaṇā'bhāvāt "tvamāvekavacane" iti kathaṃ tvamau syātāṃ, vibhaktau parata eva tadvidhānādityata āha-- pratyayottarapadayośceti. supo lukā luptatve'pi kyacamādāya maparyantasya tvamāviti bhāvaḥ. nanu yuṣmānātmana icchati, asmānātmana icchati- yuṣmadyati asmadyatītyatrāpi kyacamādāya tvamau syātāmityata āha-- ekārthayorityeveti. pratyayottarapadayośce"tyatra "tvamāvekavacane" iti sūtramanuvṛttam. ekavacanaśabdaśca na rūḍhaḥ, kiṃtu ekatvaviśiṣṭārthavṛttitvamekavacanaśabdena vivakṣitamiti yuṣmadasmatprakriyāyāṃ prapañcitaṃ prāk. tathā ca yuṣmadasmadorekatvaviśiṣṭārthavṛttitvā'bhāvānna tvamāviti bhāvaḥ. giramātmana icchati, puramātmana icchatītyatra girśabdātpurśabdācca kyaci viśeṣamāha-- hali ceti. "upadhādīrgha" iti śeṣaḥ. nanu divamicchati divyatītyatrāpi "hali ce"ti dīrghaḥ syādityata āha-- dhātorityeveti. "hali ce"ti sūtre "sipi dhāto"rityastadanuvṛtteriti bhāvaḥ. divyatīti. divśabdo'vyutpannaṃ prātipadikamiti bhāvaḥ. iheti. "hali ce"ti sūtre dhātorityanuvṛtteḥ puryatītyatra na dīrgha iti mādhavagranthaścintya ityarthaḥ. kuta ityata āha-- purgiroḥ sāmyāditi. "gṛ? śabde" "pṛ? pālanapūraṇayoḥ" ityābhyāṃ kvipi "ṛta iddhātoṭariti "udoṣṭha()pūrvasye"ti ca ittve uttve ca kṛte raparatve girśabdasya ca niṣpatteriti bhāvaḥ. prāmādika eveti. divśabdasyā'vyutpannaprātipadikatvānna dhātutvam. divdhātoḥ kvibantādūṭhi dyūśabdācca kyaci "dyūyatī"tyeva ucitam. vici tu laghupadhagūṇe "lopo vyo"riti lope deśabdāt kyaci deyatītyevocitamiti bhāvaḥ. adasyatīti. amumātmana icchatītyarthe adasśabdātkyaci supo lukā luptatvādvibhaktiparakatvā'bhāvānna tyadādyatvam. sāntatvānnottvamattve. "naḥ kye" iti niyamena padāntatvā'bhāvānna sasya rūtvamiti bhāvaḥ. kartṛśabdātkyaci viśeṣamāha-- rīṅṛta iti. gāgryaśabdātkyaci viśeṣamāha-- kyacvyośceti. āpatyasya yaño yakārasya lopa iti bhāvaḥ. kṛte yalope "kyaci ce"tyakārasya īttvaṃ matvāha-- gārgīyatīti. vātsīyatīti. vātsyaśabdātkyaci pūrvavat. kaviśabdātkyaci viśeṣamāha-- akṛtsārveti. vācyatīti. vācśabdātkyaci "naḥ kye" iti niyamena padatvā'bhāvānna kutvam. "vacisvapī"ti saṃprasāraṇaṃ tu na, "dhātoḥ kāryamucyamānaṃ dhātuvihitapratyaye eve"ti niyamāt. samidhyatīti. samidhśabdātkyaci "naḥ kye" iti niyamena padatvā'bhāvānna jaśtvam. luṭastāsi iṭisamidhya itā iti sthite "yasya halaḥ" iti nitye yalope prāpte--

naḥ kye. `lohitaḍājbhyaḥ kyaṣvacanaṃ bhṛśādiṣvitarāṇī'ti vakṣyamāṇatayā halantātkyaṣ durlabha ityabhipretyāha– kyaci kyaṅīti. evaṃ ceha `kyaṣī' tyapi kaiściduktaṃ tadupekṣyam. `yasya halaḥ' iti lopamāśaṅkyāha– sannipātaparibhāṣayeti. yakāre pare vāntādeśavidhānādvakāro yalopasya nimittaṃ na bhavatīti bhāvaḥ. [gavyīti. atrāntarvartivibhaktyā padatvāllopo duvāraḥ, syādityāśaṅkyāha- - apadāntatvāditi. idaṃ ca `samādhānasya samādhānāntarā'dūṣakatvā'diti nyāyena samādhisaukaryāduktam. vastutastu uktarītyā śaṅkaiva neti bodhyam. anye tu vārtika eva praśleṣa iti dvitīyapakṣamāśrityedaṃ,sūtre vakārapraśleṣe lopā'saṃbhavāt, `na hi kāryī'ti nyāyāt. na ca valīti nimittatvenā''śrayaṇāttatrāpi lopo bhavatyeva, anyathā valītyeva kuryāditi vācyam, vakāre paratoya kāralope tasya nimittatvenā''śrayaṇāvaśyakatvāditi dvitīyakalpa eva yukta ityāhuḥ. rājīyatīti. `kyaci ce'tyavarṇasya ītve kartavye `pūrvatrāsiddha'miti nalopo'siddho na bhavati, `nalopaḥ supsvare' ti niyamāt. yadyapi niyamasūtrāṇāṃ niṣedhamukhena pravṛttiriti `nalopaḥ supsvare'ti sūtraṃ rāja#īyatītyādiṣu paṭhanīyam, `rājabhyā'mityādau tu `pūrvatrāsiddha'miti nalasopasyā'siddhatvena dīrghādyabhāvasiddhestathāpi `vidhimukhena pravṛtti'riti pakṣābhyupagamena halanteṣu rājabhyāṃ rājabhirityatraiva paṭhitamiti jñeyam. naca vidhimukhapravṛttipakṣo nirālamba eveti vācyam, `anuparābhyāṃ kṛñaḥ' iti sūtrasthabhāṣyagranthaparyālopacanayā tatpakṣāvagamāt. yattu `nalopaḥ supsvare'ti sūtre manoramāyāmuktaṃ–`niyamasūtrāṇāṃ vidhimukhena pravṛttiḥ, sāmānyaśāstratātparyasaṅkocakatā ce'ti pakṣasya `dyudbhyo luṅī'ti sūtre bhāṣyakṛtā dhvanitatvā'diti. taccintyam. tatsūtrasya bhāṣyakārairaspṛṣṭatvāt. kecittu `dyuddbhyoluṅītisūtram'. parasmaipadaprakaraṇamityarthaḥ. tatra hi `anuparābhyā'miti sūtraṃ vartata iti tatsūtre yaddhvanitaṃ tattu parasmaipadaprakaraṇe dhvanitamiti bhavati. yadvā `anuparābhyāṃ kṛñaḥ' ityatra hi bhāṣyakṛtā `dyudbhyo luṅī'ti parāmṛṣṭam. tathā ca `dyudbhyo luṅī'ti sūtraṃ ya\ufffdsmastat dyudbhyoluṅītisūtram = `anuparābhyāṃ kṛñaḥ' iti sūtramityartha ityevaṃ kukavikṛtivatkathaṃcitsthitasya gatiḥ samarthanīyetyāhuḥ. pūrgiroḥ sāmyāditi. gṛ? śabde, pṛ? pālanapūraṇayorityetābhyāṃ kvipi `ṛta iddhātoḥ', `udoṣṭha\ufffdpūrvasye'ti pravṛtteriti bhāvaḥ. prāmādika eveti. divu dhātoḥ kvipi tu `dyū'riti syāt. tataḥ kyaci tu dyūyatīti bhavati. kvipaṃ vihāya vici kṛte tūpadhāguṇo valopaśca syāt. tataḥ kyaci tu deyatīti bhavati. tathā ca `hali ce' ti sūtre vṛttāvapi `dātorityeva, neha divamicchati divyatī'tyevoktamiti bhāvaḥ. āpatyayakārasya lopaṃ smārayati–kyacvyośceti. `naḥ kye' iti niyamena padatvā'bhāvātkutvaṃ netyāha– vācyatīti. evaṃ `samidhyatī' tyatra jaśtvaṃ neti bodhyam. `māntāvyayebhyaḥ pratiṣedhaḥ' iti vārtikasya yathā śrutavyākhyāne putramicchatītyatrāpi na syāt. putrau putrān vā icchatītyādāveva syāt, ato vyācaṣṭe– māntaprakṛtikāditi.

naḥ kye 416, 1.4.15 naḥ kye. "lohitaḍājbhyaḥ kyaṣvacanaṃ bhṛśādiṣvitarāṇī"ti vakṣyamāṇatayā halantātkyaṣ durlabha ityabhipretyāha-- kyaci kyaṅīti. evaṃ ceha "kyaṣī" tyapi kaiściduktaṃ tadupekṣyam. "yasya halaḥ" iti lopamāśaṅkyāha-- sannipātaparibhāṣayeti. yakāre pare vāntādeśavidhānādvakāro yalopasya nimittaṃ na bhavatīti bhāvaḥ. [gavyīti. atrāntarvartivibhaktyā padatvāllopo duvāraḥ, syādityāśaṅkyāha-- apadāntatvāditi. idaṃ ca "samādhānasya samādhānāntarā'dūṣakatvā"diti nyāyena samādhisaukaryāduktam. vastutastu uktarītyā śaṅkaiva neti bodhyam. anye tu vārtika eva praśleṣa iti dvitīyapakṣamāśrityedaṃ,sūtre vakārapraśleṣe lopā'saṃbhavāt, "na hi kāryī"ti nyāyāt. na ca valīti nimittatvenā'‌'śrayaṇāttatrāpi lopo bhavatyeva, anyathā valītyeva kuryāditi vācyam, vakāre paratoya kāralope tasya nimittatvenā'‌'śrayaṇāvaśyakatvāditi dvitīyakalpa eva yukta ityāhuḥ. rājīyatīti. "kyaci ce"tyavarṇasya ītve kartavye "pūrvatrāsiddha"miti nalopo'siddho na bhavati, "nalopaḥ supsvare" ti niyamāt. yadyapi niyamasūtrāṇāṃ niṣedhamukhena pravṛttiriti "nalopaḥ supsvare"ti sūtraṃ rāja#īyatītyādiṣu paṭhanīyam, "rājabhyā"mityādau tu "pūrvatrāsiddha"miti nalasopasyā'siddhatvena dīrghādyabhāvasiddhestathāpi "vidhimukhena pravṛtti"riti pakṣābhyupagamena halanteṣu rājabhyāṃ rājabhirityatraiva paṭhitamiti jñeyam. naca vidhimukhapravṛttipakṣo nirālamba eveti vācyam, "anuparābhyāṃ kṛñaḥ" iti sūtrasthabhāṣyagranthaparyālopacanayā tatpakṣāvagamāt. yattu "nalopaḥ supsvare"ti sūtre manoramāyāmuktaṃ--"niyamasūtrāṇāṃ vidhimukhena pravṛttiḥ, sāmānyaśāstratātparyasaṅkocakatā ce"ti pakṣasya "dyudbhyo luṅī"ti sūtre bhāṣyakṛtā dhvanitatvā"diti. taccintyam. tatsūtrasya bhāṣyakārairaspṛṣṭatvāt. kecittu "dyuddbhyoluṅītisūtram". parasmaipadaprakaraṇamityarthaḥ. tatra hi "anuparābhyā"miti sūtraṃ vartata iti tatsūtre yaddhvanitaṃ tattu parasmaipadaprakaraṇe dhvanitamiti bhavati. yadvā "anuparābhyāṃ kṛñaḥ" ityatra hi bhāṣyakṛtā "dyudbhyo luṅī"ti parāmṛṣṭam. tathā ca "dyudbhyo luṅī"ti sūtraṃ ya()smastat dyudbhyoluṅītisūtram = "anuparābhyāṃ kṛñaḥ" iti sūtramityartha ityevaṃ kukavikṛtivatkathaṃcitsthitasya gatiḥ samarthanīyetyāhuḥ. pūrgiroḥ sāmyāditi. gṛ? śabde, pṛ? pālanapūraṇayorityetābhyāṃ kvipi "ṛta iddhātoḥ", "udoṣṭha()pūrvasye"ti pravṛtteriti bhāvaḥ. prāmādika eveti. divu dhātoḥ kvipi tu "dyū"riti syāt. tataḥ kyaci tu dyūyatīti bhavati. kvipaṃ vihāya vici kṛte tūpadhāguṇo valopaśca syāt. tataḥ kyaci tu deyatīti bhavati. tathā ca "hali ce" ti sūtre vṛttāvapi "dātorityeva, neha divamicchati divyatī"tyevoktamiti bhāvaḥ. āpatyayakārasya lopaṃ smārayati--kyacvyośceti. "naḥ kye" iti niyamena padatvā'bhāvātkutvaṃ netyāha-- vācyatīti. evaṃ "samidhyatī" tyatra jaśtvaṃ neti bodhyam. "māntāvyayebhyaḥ pratiṣedhaḥ" iti vārtikasya yathā śrutavyākhyāne putramicchatītyatrāpi na syāt. putrau putrān vā icchatītyādāveva syāt, ato vyācaṣṭe-- māntaprakṛtikāditi.