Kāśikāvṛttī1: śadlṛ śātane parasmaipadī, tasmādātmanepadaṃ vidhīyate. śadiryaḥ śit, śidbhāvī, See More
śadlṛ śātane parasmaipadī, tasmādātmanepadaṃ vidhīyate. śadiryaḥ śit, śidbhāvī, śito vā
sambandhī tasmādātmanepadaṃ bhavati. śīyate, śīyete, śīyante. śitaḥ iti kim?
aśatsyat. śatsyati. śiśatsati.
Kāśikāvṛttī2: śadeḥ śitaḥ 1.3.60 śadlṛ śātane parasmaipadī, tasmādātmanepadaṃ vidhīyate. śadi See More
śadeḥ śitaḥ 1.3.60 śadlṛ śātane parasmaipadī, tasmādātmanepadaṃ vidhīyate. śadiryaḥ śit, śidbhāvī, śito vā sambandhī tasmādātmanepadaṃ bhavati. śīyate, śīyete, śīyante. śitaḥ iti kim? aśatsyat. śatsyati. śiśatsati.
Nyāsa2: śadeḥ śitaḥ. , 1.3.60 yadi "śadeḥ śitaḥ" iti vyadhikaraṇe ete pañcamyā See More
śadeḥ śitaḥ. , 1.3.60 yadi "śadeḥ śitaḥ" iti vyadhikaraṇe ete pañcamyāvityabhyupagamyaivaṃ vyākhyāyate-- śadeḥ paro yaḥ śit tasmādātmepadaṃ bhavatīti, tadā sārvadhātukāśrayatvācchitaḥ prāgeva tadutpatterdhātoḥ śeṣatvādasya lāvasthāyāṃ parasmaipadaṃ syāt, tatastannimittakaḥ vyācikhyāsurāha-- śadiryaḥ śiditi. etena "śadeḥ śitaḥ" iti samānādhikaraṇe ete pañcamyāviti darśayati. kathaṃ punaḥ śadiḥ śidbhavati, yāvatā vikaraṇasya śakāra itsaṃjñaka itsaṃjñāsambandhī, na tu śadeḥ? ityata āha-- "śadbhāvī" iti. bhāviśabdo'yam "bhaviṣyati gamyādayaḥ"3.3.3 iti bhaviṣyatkālaviṣayaḥ. śidbhāvīti yataḥ śidbhaviṣyati sa śidbhāvī.etaduktaṃ bhavati-- śinnimittatvādupacāreṇa śadiḥ śidityuktamiti. bhavati hi kāraṇe kāryopacārāt tathā vyapadeśaḥ, yathā-- naḍvalodakaṃ pakādaroga iti. śito vā sambandhī" iti. etena "śitaḥ" ityasya ṣaṣṭha()ntatāṃ darśayati. kaḥ śadeḥ śitsambnadhī? yastasya prakṛtiḥ. prāgapi śitaḥ śadestatprakṛtitvamastyeveti śitprakṛteḥ śaderātmanepadaṃ bhavati. "śīyate" iti. pāghrādisūtreṇa 7.3.78 śīyādeśaḥ॥
Laghusiddhāntakaumudī1: śidbhāvino'smāttaṅānau staḥ. śīyate. śīyatām. aśīyata. śīyeta. śaśāda. śattā.
ś Sū #662 See More
śidbhāvino'smāttaṅānau staḥ. śīyate. śīyatām. aśīyata. śīyeta. śaśāda. śattā.
śatsyati. aśadat. aśatsyat.. kṝ vikṣepe.. 39..
Laghusiddhāntakaumudī2: śadeḥ śitaḥ 662, 1.3.60 śidbhāvino'smāttaṅānau staḥ. śīyate. śīyatām. aśīyata. ś See More
śadeḥ śitaḥ 662, 1.3.60 śidbhāvino'smāttaṅānau staḥ. śīyate. śīyatām. aśīyata. śīyeta. śaśāda. śattā. śatsyati. aśadat. aśatsyat॥ kṝ vikṣepe॥ 39॥
Bālamanoramā1: śadeḥ śidaḥ. `anudāttaṅita' ityasmādātmanepadamityanuvartate. ś it yasya s Sū #199 See More
śadeḥ śidaḥ. `anudāttaṅita' ityasmādātmanepadamityanuvartate. ś it yasya sa
śit. śap vivakṣitaḥ.śiti vivakṣite satītyarthaḥ, tiṅutpatteḥ pūrvaṃ
sārvadhātukāśrayasya śapo'saṃbhavāt. tadāha–śidbhāvina iti. śit bhāvī = bhaviṣyan
yasmātsa śidbhāvī, tasmādityarthaḥ. śīyate iti. śapi śadeḥ śīyādeśaḥ.
viśīryatītyarthaḥ. śīyete śīyante ityādi. `śidviṣayā' dityukterliṭi
nātmanepadam. `itsaṃjñakaśakārādā'vityukterna' śīyādeśaḥ. viśīryatītyarthaḥ. tadāha-
-śaśādeti. aniṭko'yam. krādiniyamaprāptasya iṭaḥ `upadeśe'tvataḥ' iti niyamātthali
bhāradvājaniyamādveṭ. tadāha– śeditha śaśattheti ca. iṭpakṣe `thali ca seṭī'
ityettvābhyāsalopāviti bhāvaḥ. śediva śedima. krādiniyamādiṭ. aśadaditi.
lṛdittvādaṅiti bhāvaḥ. kruśadhāturaniṭkaḥ. cukrośitha. krādiniyamātthali nityamiṭ.
ajantā'kāravattvā'bhāvānna bhāradvājaniyamaḥ. cukruśiva cukruśima. kroṣṭeti.
vraścādinā śasya ṣaḥ. `ṣaḍho'riti ṣasya kaḥ, sasya ṣatvam. kittvānna guṇaḥ. kuca.
`kuca śabde' iti paṭhitasya punariha pāṭhaḥ saṃparcanādāveva jvalādikāryaṇapratyayārthaḥ.
arthanirdeśaḥ kvacitpāṇinīya iti bhūdhātau prapañcitam. budha iti. seṭko'yam,
aniṭsu śyanvikaraṇasyaiva budhegrrahaṇāt. tadāha– bodhineti. abodhīt.
ruhadhāturaniṭkaḥ. krādiniyamātthalyapi nityamiṭ. ajantā'kāravattvā'bhāvānna
bhāradvājaniyamaḥ. roḍheti. luṭitāsiguṇe ḍhatvadhatvaṣṭutvaḍhalopāḥ. rokṣyatīti. lṛṭi
sye ḍhakaṣāḥ. arukṣaditi. igupadhaśalantatvāt kse ḍhakaṣāḥ. kittvānna guṇaḥ. vṛditi.
`jvalitikasantebhyaḥ' iti uttarā'vadherapi kasegrrahaṇādeva siddhervṛtkaraṇaṃ
spaṣṭārthamityāhuḥ. iti jvalādayaḥ. gūhatyantā iti. `guhū saṃvaraṇe'
ityetatparyantā ityarthaḥ. cate cade yācane. acīditi. edittvānna vṛddhiḥ.
evamacadīt. budhir. `budha avagamane' iti kevalaparasmaipadī gataḥ. sa tu jvalādikāryārthaḥ.
ayaṃ tu irit svaritet. aniṭsu śyanvikaraṇasyaiva pāṭhādayaṃ seṭ. abudhaditi. ira
ittve'pi tadavayavasya ikārasya pratyekamittve'pi na num, `idito nu'mityatra
karmadhārayamāśritya itsaṃjñakekārāntasyaiva numvadheḥ. pūrvottareti. jana- pūri-
sāhacaryeṇetyarthaḥ. u bundirita. ādya ukāra it– `udito ve' ti
ktvāyāmiḍvikalpārthaḥ. abudaditi. irittvādaṅi `aniditā' nalopaḥ, ira ikārasya
pratyekamitsaṃjñāvirahāt, aniditāmityasya
itsaṃjñakekārāntabhinnānāmityarthāśrayaṇācceti śabdenduśekhare sthitam. veṇṛ
gatīti. vādyabhāṇḍasya vādanārthaṃ grahaṇaṃ vāditragrahaṇam. khanudāturudit–
ktvāyāmiḍvikalpaḥ.
Bālamanoramā2: śadeḥ śitaḥ 199, 1.3.60 śadeḥ śidaḥ. "anudāttaṅita" ityasmādātmanepada See More
śadeḥ śitaḥ 199, 1.3.60 śadeḥ śidaḥ. "anudāttaṅita" ityasmādātmanepadamityanuvartate. ś it yasya sa śit. śap vivakṣitaḥ.śiti vivakṣite satītyarthaḥ, tiṅutpatteḥ pūrvaṃ sārvadhātukāśrayasya śapo'saṃbhavāt. tadāha--śidbhāvina iti. śit bhāvī = bhaviṣyan yasmātsa śidbhāvī, tasmādityarthaḥ. śīyate iti. śapi śadeḥ śīyādeśaḥ. viśīryatītyarthaḥ. śīyete śīyante ityādi. "śidviṣayā" dityukterliṭi nātmanepadam. "itsaṃjñakaśakārādā"vityukterna" śīyādeśaḥ. viśīryatītyarthaḥ. tadāha--śaśādeti. aniṭko'yam. krādiniyamaprāptasya iṭaḥ "upadeśe'tvataḥ" iti niyamātthali bhāradvājaniyamādveṭ. tadāha-- śeditha śaśattheti ca. iṭpakṣe "thali ca seṭī" ityettvābhyāsalopāviti bhāvaḥ. śediva śedima. krādiniyamādiṭ. aśadaditi. lṛdittvādaṅiti bhāvaḥ. kruśadhāturaniṭkaḥ. cukrośitha. krādiniyamātthali nityamiṭ. ajantā'kāravattvā'bhāvānna bhāradvājaniyamaḥ. cukruśiva cukruśima. kroṣṭeti. vraścādinā śasya ṣaḥ. "ṣaḍho"riti ṣasya kaḥ, sasya ṣatvam. kittvānna guṇaḥ. kuca. "kuca śabde" iti paṭhitasya punariha pāṭhaḥ saṃparcanādāveva jvalādikāryaṇapratyayārthaḥ. arthanirdeśaḥ kvacitpāṇinīya iti bhūdhātau prapañcitam. budha iti. seṭko'yam, aniṭsu śyanvikaraṇasyaiva budhegrrahaṇāt. tadāha-- bodhineti. abodhīt. ruhadhāturaniṭkaḥ. krādiniyamātthalyapi nityamiṭ. ajantā'kāravattvā'bhāvānna bhāradvājaniyamaḥ. roḍheti. luṭitāsiguṇe ḍhatvadhatvaṣṭutvaḍhalopāḥ. rokṣyatīti. lṛṭi sye ḍhakaṣāḥ. arukṣaditi. igupadhaśalantatvāt kse ḍhakaṣāḥ. kittvānna guṇaḥ. vṛditi. "jvalitikasantebhyaḥ" iti uttarā'vadherapi kasegrrahaṇādeva siddhervṛtkaraṇaṃ spaṣṭārthamityāhuḥ. iti jvalādayaḥ. gūhatyantā iti. "guhū saṃvaraṇe" ityetatparyantā ityarthaḥ. cate cade yācane. acīditi. edittvānna vṛddhiḥ. evamacadīt. budhir. "budha avagamane" iti kevalaparasmaipadī gataḥ. sa tu jvalādikāryārthaḥ. ayaṃ tu irit svaritet. aniṭsu śyanvikaraṇasyaiva pāṭhādayaṃ seṭ. abudhaditi. ira ittve'pi tadavayavasya ikārasya pratyekamittve'pi na num, "idito nu"mityatra karmadhārayamāśritya itsaṃjñakekārāntasyaiva numvadheḥ. pūrvottareti. jana- pūri- sāhacaryeṇetyarthaḥ. u bundirita. ādya ukāra it-- "udito ve" ti ktvāyāmiḍvikalpārthaḥ. abudaditi. irittvādaṅi "aniditā" nalopaḥ, ira ikārasya pratyekamitsaṃjñāvirahāt, aniditāmityasya itsaṃjñakekārāntabhinnānāmityarthāśrayaṇācceti śabdenduśekhare sthitam. veṇṛ gatīti. vādyabhāṇḍasya vādanārthaṃ grahaṇaṃ vāditragrahaṇam. khanudāturudit--ktvāyāmiḍvikalpaḥ.
Tattvabodhinī1: kuca saṃparcanādau. `kuca śabde tāre' iti racavargīyānteṣu paṭhitasya puna Sū #172 See More
kuca saṃparcanādau. `kuca śabde tāre' iti racavargīyānteṣu paṭhitasya punariha pāṭhaḥ
saṃparcanādāveva jvalāditvaprayukto ṇapratyayo yathā syāditi manoramādau sthitam. atra
navyāḥ– anenaiva granthena pāṇinināpi kvacitkvacidarthanirdeśaḥ kṛta ityanumīyate,
anyathā'tratyagranthasvārasyabhaṅgāpatterityāhuḥ॥ bodhiteti.
budhyaterevā'niṭkārikāsu pāṭhitatvādayaṃ seḍiti bhāvaḥ. akāsīditi. halantalakṣaṇāyā
vṛddheḥ `neṭī'ti niṣedhe'pi `ato halāde'riti vaikalpikī vṛddhiḥ. vṛditi. atra
navyāḥ– `jvalitikasantebhyaḥ' iti nirdeśādvṛtkaraṇamihā'nārṣamityanumīyate.
anyathā `jvalādībhyo ṇaḥ' ityeva sūtrayedityāhuḥ. añcu gatau. `aniditā'miti
nalopaḥ. acyāt. `acī'tyekīyamate tu idittvāt – añcyāt. medhṛ saṅgame ca.
cātpūrvokte'rtha. `prajāyai gṛhamethinā' mityatra gṛhairdārairmedhante =
saṅgacchante iti vigrahaḥ. `supyajātau' iti ṇiniḥ. śṛdhu mṛdhu. kledanamiti.
ādrrībhāva ityarthaḥ. udittvāktvāyāṃ veṭ. śardhitvā śrṛddhvā. ubundir.
bunditvā. buttvā. niṣṭhāyāṃ– bunnam. niśāmanaṃ -cākṣuṣaṃ jñānam. veṇṛ.
gatyādayaḥ pañcārthāḥ. vādyabhāṇḍasya vādanārthaṃ grahaṇaṃ vāditragrahaṇam. veṇiḥ veṇī
veṇurityādirūpāṇyasyaiva dhātoḥ. nānto'pīti. `uta mātā mahiṣamanvavena' dityatra
nāntadarśanāditi bhāvaḥ. khanu. khanitvā. khātvā. niṣṭhāyāṃ– khātaḥ.
Tattvabodhinī2: śadeḥ śitaḥ 172, 1.3.60 kuca saṃparcanādau. "kuca śabde tāre" iti raca See More
śadeḥ śitaḥ 172, 1.3.60 kuca saṃparcanādau. "kuca śabde tāre" iti racavargīyānteṣu paṭhitasya punariha pāṭhaḥ saṃparcanādāveva jvalāditvaprayukto ṇapratyayo yathā syāditi manoramādau sthitam. atra navyāḥ-- anenaiva granthena pāṇinināpi kvacitkvacidarthanirdeśaḥ kṛta ityanumīyate, anyathā'tratyagranthasvārasyabhaṅgāpatterityāhuḥ॥ bodhiteti. budhyaterevā'niṭkārikāsu pāṭhitatvādayaṃ seḍiti bhāvaḥ. akāsīditi. halantalakṣaṇāyā vṛddheḥ "neṭī"ti niṣedhe'pi "ato halāde"riti vaikalpikī vṛddhiḥ. vṛditi. atra navyāḥ-- "jvalitikasantebhyaḥ" iti nirdeśādvṛtkaraṇamihā'nārṣamityanumīyate. anyathā "jvalādībhyo ṇaḥ" ityeva sūtrayedityāhuḥ. añcu gatau. "aniditā"miti nalopaḥ. acyāt. "acī"tyekīyamate tu idittvāt -- añcyāt. medhṛ saṅgame ca. cātpūrvokte'rtha. "prajāyai gṛhamethinā" mityatra gṛhairdārairmedhante = saṅgacchante iti vigrahaḥ. "supyajātau" iti ṇiniḥ. śṛdhu mṛdhu. kledanamiti. ādrrībhāva ityarthaḥ. udittvāktvāyāṃ veṭ. śardhitvā śrṛddhvā. ubundir. bunditvā. buttvā. niṣṭhāyāṃ-- bunnam. niśāmanaṃ -cākṣuṣaṃ jñānam. veṇṛ. gatyādayaḥ pañcārthāḥ. vādyabhāṇḍasya vādanārthaṃ grahaṇaṃ vāditragrahaṇam. veṇiḥ veṇī veṇurityādirūpāṇyasyaiva dhātoḥ. nānto'pīti. "uta mātā mahiṣamanvavena" dityatra nāntadarśanāditi bhāvaḥ. khanu. khanitvā. khātvā. niṣṭhāyāṃ-- khātaḥ.
1.Source: Arsha Vidya Gurukulam
2.Source: Sanskrit Documents