ititi vartate. ādiśabdaḥ pratekam abhisambadhyate. ñiṭuḍu ityeteṣāṃ samudayānām ādito vartamānānām ity saṃjñā bhavati. ñi, ñimidā minnaḥ. ñidhṛṣā dhṛṣṭaḥ. ñikṣvidā kṣviṇṇaḥ. ñīndhī iddhaḥ. ṭu, ṭuvepṛ vepathuḥ. ṭuośvi śvayathauḥ. ḍu, ḍupacaṣ paktrimam. ḍuvap uptrimam. ḍukṛñ kṛtrimam. ādiḥ iti kim? pṭūyati. kṇḍūyati. upadeṣe ityeva ñikārīyati.

ādir ñiṭuḍavaḥ 1.3.5 ititi vartate. ādiśabdaḥ pratekam abhisambadhyate. ñiṭuḍu ityeteṣāṃ samudayānām ādito vartamānānām ity saṃjñā bhavati. ñi, ñimidā minnaḥ. ñidhṛṣā dhṛṣṭaḥ. ñikṣvidā kṣviṇṇaḥ. ñīndhī iddhaḥ. ṭu, ṭuvepṛ vepathuḥ. ṭuośvi śvayathauḥ. ḍu, ḍupacaṣ paktrimam. ḍuvap uptrimam. ḍukṛñ kṛtrimam. ādiḥ iti kim? pṭūyati. kṇḍūyati. upadeṣe ityeva ñikārīyati.

ādirñiṭuḍavaḥ. , 1.3.5 atra ṭugrahaṇena "aṇuditsavarṇasya cāpratyayaḥ" (1.1.69) iti ṭavargasya grahaṇaṃ kasmānna bhavati? ukārsayānunāsikatvāpratijñānāt, "cuṭū" 1.3.7 ityatra ṭugrahaṇācca. yadyatra ṭavargasya grahaṇaṃ syāt, tadānenaiva pratyayāderapi siddhatvāt ṭugrahaṇamanarthakaṃ syāt. "minnaḥ" iti. "ñītaḥ ktaḥ" 3.2.187 , "āditaśca" 7.2.16 itīṭpratiṣedhaḥ. "vepathuḥ"iti. "ṭvito'thuca"3.3.89. "paktrimam" iti. "ḍ()vitaḥ ktriḥ" 3.3.88. pākena nivṛttam, "ktrermam nityam" 4.4.20 iti map. "uptrimam" iti. vacyādisūtreṇa 6.1.15 samprāsāraṇam. "paṭūyati" iti. "supa ātmanaḥ kyac" 3.1.8, "akṛtsārvadhātukayoḥ" 7.4.25 iti dīrghaḥ. "kaṇḍūyati" iti. "kaṇ()ḍvādibhyo yak" 3.1.27. kathaṃ punaratretsaṃjñāprāptiḥ, yāvatā sūtre ṭuḍuśabdau hyasvāntāvupāttau,dīrghāntāvimau? netat; yadyapi dīrghatve kṛte dīrghāntāvetau bhavatastathāpyudeśe hyasvāntāveva,"upadeśe" (1.3.2.) iti cehānuvartate. tatra paṭuśabdasya pṛthvādipāṭhāt ṭuśabdasyopadeśe hyasvāntatā siddhā. kaṇḍūśabdasya "kaṇḍavādibhyo yak" 3.1.27 ityatra pāṭhāt ḍuśabdasyāpi. dvividhā hi kaṇḍvādayaḥ-- dhātavaḥ, prātipadikāni ca. tatra dhātuḥ kaṇḍuśabdo hyasvāntaḥ. prātipadikaṃ tu kaṇḍuśabdo dīrghāntaḥ. atha vā-- yadyapyupadeśa iti nānuvartate, tathāpi dīrghatve kṛtepyekadeśavikṛtasyānanyatvādastyeva prāptiḥ. "ñikārīyati" iti. pūrvavat kyac. ñikāraśabdo na kvacit paṭha()ta iti tenātretsaṃjñā na bhavati. yadi syāt, lope kṛte rūpaṃ na siddhyet॥

ādiḥ. `bhūvādayo dhātavaḥ' ityasmāddhātva ityanuvṛttaṃ ṣaṣṭha\ufffdā vipariṇamyate. `upadeśe'janunāsikaḥ' ityasmādupadeśe iti, iditi cānuvartate. ādiriti iditi ca bahutve ekavacanaṃ. tadāha–upadeśa iti. ṭvikaraṇaṃ `dvitī'thu'jityetadartham. nandatīti. idittvānnum. idittvāditi. āśīrliṅi yāsuṭaḥ kittve'pi idittvādaniditāmiti nalopo netyarthaḥ. nandyāditi.antyāt, andyādityasyāpyupalakṣaṇaṃ. cadīti. idittvānnumityāha–candatīti. tradīti. adupadho'yam. idittvānnumityāha– trandatīti.kradi kladīti. adupadhau. klidi paridevane iti. anudāttetsupaṭhitasyeha pāṭhaḥ parasmaipadārthaḥ. śundha śuddhāviti. akarmako'yam. śundhatīti. śucirbhavatītyarthaḥ. nanu śudhītyevamididevā'yaṃ kuto na paṭhita ityata āha–nalopa iti. āśīrliṅi `aniditā'miti nalope śudhyāditi rūpamiṣṭam. idittve tu nalopo na syāditi bhāvaḥ. `atha kavargīyāntā' ityādi `lokṛ' ityantaṃ spaṣṭam. ślokṛ iti. saṅghātaśabdaṃ vyācaṣṭe– grantha iti. nanu vākyasamudāyātmakasya granthasya akriyātvāt kathaṃ dhātvarthatvamityāśaṅkyāha– sa ceheti. granthanaṃ granthaḥ– saṅghībhāvaḥṣa saṅghīkaraṇaṃ vā. tatra saṅghībhavanaṃ saṅghaniṣṭham. saṅghīkaraṇaṃ tu saṅghīkartṛniṣṭham. tatra saṅghībhavanārthakatve'karmakaḥ. saṅghīkaraṇārthatve sakarmakaḥ ityarthaḥ. ślokata iti. saṅghībhavatītyarthaḥ. saṅghīkarotatīti vā. drekṛ dhrekṛ iti. śabdanaṃ śabdaḥ. [eca igiti hyasva iti. liṭa eśi dvitve `halādiḥ śeṣe'dedrek e iti sthite abhyāse ekārasya hyasvo bhavan `eca igghrasvādeśe' iti ikāro bhavatītyarthaḥ]. didhreke iti. abhyāse dhakārasya jaśtvena dakāraḥ. ekārasya tu hyasva ikāraḥ. rekṛ iti. śaṅkā– saṃśayaḥ, ākṣepo vā. śīkṛ secane ityārabhya etatparyantā ṛditaḥ. sekṛ iti. ādyau ekāramadhyau ṛditau. itare trayo'dupadhā iditaḥ. traya iti. pañcasu ādyāstraya ityarthaḥ. aṣopadeśatvāditi. sekṛdhātoḥ paryudāsānna ṣatvamiti bhāvaḥ. `eca igghrasvādeśe' ityabhipretyāha– sāditvā'bhāvānna ṣopadeśatvaṃ. tataśca sakārasyādeśasakāratvā'bhāvānna ṣatvamiti bhāvaḥ. `eca igghrasvādeśe' ityabhipretyāha- –siseka ityādi. `saruāṅke' ityādāvadittvānnum. śakīti. idittvānnumityāha—śaṅkate. śaśaṅka iti. akīti. lakṣaṇaṃ–cihnīkaraṇam. aṅka iti. idittvānnum. ānaṅka iti. `tasmānnuḍ dvihalaḥ'iti nuṭ.vaki kauṭilye ityādi spaṣṭam. kuka vṛketi. dvitīya ṛdupadhaḥ. śapi lagūpadhaguṇaṃ matvā āha– kokata iti. cukuka iti. `asaṃyogā'diti kittvānna laghūpadhaguṇaḥ. abhyāse cutvaṃ. laghūpadhaguṇe raparatvaṃ matvāha– varkata iti. liṭi `asaṃyogā'diti kittvānna guṇa iti matvāha– vavṛke iti. uradatvaṃ, halādiḥ śeṣaḥ. nanu kittvātparatvādguṇaḥ tṛptāvakarmakaḥ. pratighāte sakarmakaḥ. etvābhyāsalopau matvāha–ceka iti. kakīti. ete pañcadaśa dhātavaḥ. ādyāścatvāra iditaḥ. dvitīyo vakārādiḥ. tṛtīyastālavyādiḥ. pañcamaṣaṣṭhau daśamādyāścatvāraśca ṛditaḥ. daśamadvādaśau idupadhau. raghilaghī iditau caturthāntau. `kaṅkate' ityādāviditvānnum. ḍuḍhauke tutrauka iti. abhyāse ḍhasya jaśtvena ḍakāraḥ, okārasya hyasva ukāraḥ. atha ṣvaṣkadhātoḥ ṣopadeśaparigaṇanāddhātvāderiti satve prāpte āha– subdhātviti. ṣaṣvaṣka iti. saṃyuktahalmadhyasthatvādettvābhyāsalopau na, saṃyogātparatvena liṭaḥ kittvā'bhāvācca. tṛtīya iti. tathā ca `svaṣkate' iti rūpaṃ. kevaladantyaparakasāditvā'bhāvena ṣopadeśatvā'bhāvaḥ. ṭekate iti. laghūpadhaguṇaḥ. ṭīkata iti. dīrghopadhatvānna guṇaḥ. evaṃ tekate tīkata iti. raṅghate laṅghate. idittvānnum. laghi bhojananivṛttāvapīti. nivṛttiḥ- vimukhībhavanam. laṅghate. na bhuṅkta ityarthaḥ. aghīti. trayo'pi caturthāntā iditaḥ. ānaṅgha iti. `tasmānnuḍ dvihalaḥ' iti nuṭ. vaṅghata iti. idittvānnum. liṭi tu vavaṅghe iti rūpam. vāditvātsaṃyuktahalmadyasthatvātsaṃyogātparatvena liṭaḥ kittvā'bhāvācca ettvābhyāsalopau na. maghi kaitave ceti. kaitavaṃ vañcanā. rāghṛ ici trayo'pi ṛditaḥ. sāmathryaṃ–kāryakṣamībhavanam. dhrāghṛ ityapīti. caturthādimapi kecit paṭhantītyarthaḥ. drāghṛ iti.āyāmaḥ– dīrghībhavanam. ślāghṛ katthana iti. katthanaṃ-stutiḥ. śīkṛ ityādayo dvicatvāriṃśadātmanepadino gatāḥ. phakka nīcairityādi spaṣṭaṃ. pranikakhatīti. `śeṣe vibhāṣe'tyatra akakhādāviti paryudāsānnerṇatvaṃ neti bhāvaḥ. okhṛ iti. alamarthaḥ- bhūṣaṇakriyā, paryāptiḥ, vāraṇaṃ vā. okhati. okhāṃcakāra.śākhṛ ślākhṛ iti. ślāghṛ iti caturthānta ātmanepadeṣu gataḥ. ukha ukhīti. pañcadaśeti. `īkhi ityantā' iti śeṣaḥ. trayodaśeti. `valgādaya' iti śeṣaḥ. tatra idittvānnum. āśīrliṅi nalopā'bhāvaśca. paṭhantīti. teṣāṃ mate khāntā ekonaviṃśatiriti bodhyam. okhatīti. śapi laghūpadhaguṇaḥ.

ādirñiṭuḍavaḥ 133, 1.3.5 ādiḥ. "bhūvādayo dhātavaḥ" ityasmāddhātva ityanuvṛttaṃ ṣaṣṭha()ā vipariṇamyate. "upadeśe'janunāsikaḥ" ityasmādupadeśe iti, iditi cānuvartate. ādiriti iditi ca bahutve ekavacanaṃ. tadāha--upadeśa iti. ṭvikaraṇaṃ "dvitī'thu"jityetadartham. nandatīti. idittvānnum. idittvāditi. āśīrliṅi yāsuṭaḥ kittve'pi idittvādaniditāmiti nalopo netyarthaḥ. nandyāditi.antyāt, andyādityasyāpyupalakṣaṇaṃ. cadīti. idittvānnumityāha--candatīti. tradīti. adupadho'yam. idittvānnumityāha-- trandatīti.kradi kladīti. adupadhau. klidi paridevane iti. anudāttetsupaṭhitasyeha pāṭhaḥ parasmaipadārthaḥ. śundha śuddhāviti. akarmako'yam. śundhatīti. śucirbhavatītyarthaḥ. nanu śudhītyevamididevā'yaṃ kuto na paṭhita ityata āha--nalopa iti. āśīrliṅi "aniditā"miti nalope śudhyāditi rūpamiṣṭam. idittve tu nalopo na syāditi bhāvaḥ. "atha kavargīyāntā" ityādi "lokṛ" ityantaṃ spaṣṭam. ślokṛ iti. saṅghātaśabdaṃ vyācaṣṭe-- grantha iti. nanu vākyasamudāyātmakasya granthasya akriyātvāt kathaṃ dhātvarthatvamityāśaṅkyāha-- sa ceheti. granthanaṃ granthaḥ-- saṅghībhāvaḥṣa saṅghīkaraṇaṃ vā. tatra saṅghībhavanaṃ saṅghaniṣṭham. saṅghīkaraṇaṃ tu saṅghīkartṛniṣṭham. tatra saṅghībhavanārthakatve'karmakaḥ. saṅghīkaraṇārthatve sakarmakaḥ ityarthaḥ. ślokata iti. saṅghībhavatītyarthaḥ. saṅghīkarotatīti vā. drekṛ dhrekṛ iti. śabdanaṃ śabdaḥ. [eca igiti hyasva iti. liṭa eśi dvitve "halādiḥ śeṣe"dedrek e iti sthite abhyāse ekārasya hyasvo bhavan "eca igghrasvādeśe" iti ikāro bhavatītyarthaḥ]. didhreke iti. abhyāse dhakārasya jaśtvena dakāraḥ. ekārasya tu hyasva ikāraḥ. rekṛ iti. śaṅkā-- saṃśayaḥ, ākṣepo vā. śīkṛ secane ityārabhya etatparyantā ṛditaḥ. sekṛ iti. ādyau ekāramadhyau ṛditau. itare trayo'dupadhā iditaḥ. traya iti. pañcasu ādyāstraya ityarthaḥ. aṣopadeśatvāditi. sekṛdhātoḥ paryudāsānna ṣatvamiti bhāvaḥ. "eca igghrasvādeśe" ityabhipretyāha-- sāditvā'bhāvānna ṣopadeśatvaṃ. tataśca sakārasyādeśasakāratvā'bhāvānna ṣatvamiti bhāvaḥ. "eca igghrasvādeśe" ityabhipretyāha---siseka ityādi. "saruāṅke" ityādāvadittvānnum. śakīti. idittvānnumityāha---śaṅkate. śaśaṅka iti. akīti. lakṣaṇaṃ--cihnīkaraṇam. aṅka iti. idittvānnum. ānaṅka iti. "tasmānnuḍ dvihalaḥ"iti nuṭ.vaki kauṭilye ityādi spaṣṭam. kuka vṛketi. dvitīya ṛdupadhaḥ. śapi lagūpadhaguṇaṃ matvā āha-- kokata iti. cukuka iti. "asaṃyogā"diti kittvānna laghūpadhaguṇaḥ. abhyāse cutvaṃ. laghūpadhaguṇe raparatvaṃ matvāha-- varkata iti. liṭi "asaṃyogā"diti kittvānna guṇa iti matvāha-- vavṛke iti. uradatvaṃ, halādiḥ śeṣaḥ. nanu kittvātparatvādguṇaḥ tṛptāvakarmakaḥ. pratighāte sakarmakaḥ. etvābhyāsalopau matvāha--ceka iti. kakīti. ete pañcadaśa dhātavaḥ. ādyāścatvāra iditaḥ. dvitīyo vakārādiḥ. tṛtīyastālavyādiḥ. pañcamaṣaṣṭhau daśamādyāścatvāraśca ṛditaḥ. daśamadvādaśau idupadhau. raghilaghī iditau caturthāntau. "kaṅkate" ityādāviditvānnum. ḍuḍhauke tutrauka iti. abhyāse ḍhasya jaśtvena ḍakāraḥ, okārasya hyasva ukāraḥ. atha ṣvaṣkadhātoḥ ṣopadeśaparigaṇanāddhātvāderiti satve prāpte āha--subdhātviti. ṣaṣvaṣka iti. saṃyuktahalmadhyasthatvādettvābhyāsalopau na, saṃyogātparatvena liṭaḥ kittvā'bhāvācca. tṛtīya iti. tathā ca "svaṣkate" iti rūpaṃ. kevaladantyaparakasāditvā'bhāvena ṣopadeśatvā'bhāvaḥ. ṭekate iti. laghūpadhaguṇaḥ. ṭīkata iti. dīrghopadhatvānna guṇaḥ. evaṃ tekate tīkata iti. raṅghate laṅghate. idittvānnum. laghi bhojananivṛttāvapīti. nivṛttiḥ- vimukhībhavanam. laṅghate. na bhuṅkta ityarthaḥ. aghīti. trayo'pi caturthāntā iditaḥ. ānaṅgha iti. "tasmānnuḍ dvihalaḥ" iti nuṭ. vaṅghata iti. idittvānnum. liṭi tu vavaṅghe iti rūpam. vāditvātsaṃyuktahalmadyasthatvātsaṃyogātparatvena liṭaḥ kittvā'bhāvācca ettvābhyāsalopau na. maghi kaitave ceti. kaitavaṃ vañcanā. rāghṛ ici trayo'pi ṛditaḥ. sāmathryaṃ--kāryakṣamībhavanam. dhrāghṛ ityapīti. caturthādimapi kecit paṭhantītyarthaḥ. drāghṛ iti.āyāmaḥ-- dīrghībhavanam. ślāghṛ katthana iti. katthanaṃ-stutiḥ. śīkṛ ityādayo dvicatvāriṃśadātmanepadino gatāḥ. phakka nīcairityādi spaṣṭaṃ. pranikakhatīti. "śeṣe vibhāṣe"tyatra akakhādāviti paryudāsānnerṇatvaṃ neti bhāvaḥ. okhṛ iti. alamarthaḥ- bhūṣaṇakriyā, paryāptiḥ, vāraṇaṃ vā. okhati. okhāṃcakāra.śākhṛ ślākhṛ iti. ślāghṛ iti caturthānta ātmanepadeṣu gataḥ. ukha ukhīti. pañcadaśeti. "īkhi ityantā" iti śeṣaḥ. trayodaśeti. "valgādaya" iti śeṣaḥ. tatra idittvānnum. āśīrliṅi nalopā'bhāvaśca. paṭhantīti. teṣāṃ mate khāntā ekonaviṃśatiriti bodhyam. okhatīti. śapi laghūpadhaguṇaḥ.

`upadeśe'janunāsika' ityato'navartanādāha–upadeśe iti. upadeśe kim. ñikārīyati. ñiṣvap. `ñītaḥ ktaḥ'॥. suptaḥ. `ṭvito'thuc'. nandathuḥ. `ḍvitaḥ kriḥ'. kṛtrimam. klidi parivedane. anudāttetsu paṭhitasyeha pāṭhaḥ parasmaipadārthaḥ. kriyāphalasya kartṛgāmitve'pi parasmaipadārthaṃ svaritetsvayaṃ na paṭhitaḥ. śundha śuddhau. ayaṃ śaucakarmaṇi yujādau. māṅgalika edhatiruktastavargīyāntastadanurodhena katicittavargīyāntāḥ paṭhitāḥ. idānīṃ lokaprasiddhakādipāṭhakrameṇāha–athetyādi. cukuke iti. paramapi guṇaṃ bādhitvā nityatvāt `asaṃyogā'diti kittvam.

ādirñiṭuḍavaḥ 107, 1.3.5 "upadeśe'janunāsika" ityato'navartanādāha--upadeśe iti. upadeśe kim. ñikārīyati. ñiṣvap. "ñītaḥ ktaḥ"॥. suptaḥ. "ṭvito'thuc". nandathuḥ. "ḍvitaḥ kriḥ". kṛtrimam. klidi parivedane. anudāttetsu paṭhitasyeha pāṭhaḥ parasmaipadārthaḥ. kriyāphalasya kartṛgāmitve'pi parasmaipadārthaṃ svaritetsvayaṃ na paṭhitaḥ. śundha śuddhau. ayaṃ śaucakarmaṇi yujādau. māṅgalika edhatiruktastavargīyāntastadanurodhena katicittavargīyāntāḥ paṭhitāḥ. idānīṃ lokaprasiddhakādipāṭhakrameṇāha--athetyādi. cukuke iti. paramapi guṇaṃ bādhitvā nityatvāt "asaṃyogā"diti kittvam. subdhātuṣṭhivuṣvaṣkatīnāṃ satvapratiṣedho vaktavyaḥ. subdhātvityādi. subdātorudāharaṇāni--ṣaṭ dantā asya ṣoḍan. tamācaṣṭe. ṇici ṭilopaḥ. ṣoḍayati. evaṃ ṣaṇ()ḍaṃ karotyācaṣṭe vā ṣaṇḍayati. ṣaṇḍīyatītyatra tu ṣaṇḍaśabdātkyaci ītvaṃ bodhyam. etacca vārtikaṃ bhāṣye pratyākhyātam. tathāhi "dhātvāde"riti upadeśa iti vartate. na ca subdhātūnāmupadeśo'sti. ṣṭhivuṣvaṣkatī tu yakārādī. "lopo vyo"riti yalopaḥ. pranikakhatīti. "śeṣe vibhāṣe"tyatra akakhādāviti paryudāsānnerṇatvaṃ neti bhāvaḥ.