Grammatical Sūtra: विज इट् vija iṭ 
Individual Word Components: vijaḥ iṭ Sūtra with anuvṛtti words: vijaḥ iṭ ṅit (1.2.1) Type of Rule: atideśa
Description: Source:Laghusiddhānta kaumudī (Ballantyne) 1.2.2.jpg) |
An affix that begins with the augment ((iṭ)) (7.2.35) is ṅit after the root {vij.}, 'to fear, to move.' Source: Aṣṭādhyāyī 2.0 (All affixes with the initial increment 1.1.46) iṬ introduced after the verbal stem vij- [O-vij-Ī bhayá-cálanayoḥ VI 7, VII 23] `fear, move' [function like those marked with Ṅ as IT 1]. Source: From Aṣṭādhyāyī of Pāṇini In Roman Transliteration translated by Sumitra M. Katre, Copyright © 1987. Courtesy of the University of Texas Press. {ovijī bhayasañcalanayoḥ (tudā॰ ā॰)} ityetasmāt paraḥ iḍādiḥ pratyayaḥ ṅidvat bhavati। Source: Sanskrit Documents |
Source:Srisa Chandra Vasu's Aṣṭādhyāyī of Pāṇini |
Anuvṛtti: 1.2.1 |
|
Commentaries:
Kāśikāvṛttī1: ovijī bhayacalanayoḥ, asmāt paraḥ iḍādiḥ pratyayo ṅidvad bhavati. udvijitā.
udvi See More ovijī bhayacalanayoḥ, asmāt paraḥ iḍādiḥ pratyayo ṅidvad bhavati. udvijitā.
udvijitum. udvijitavyam. iṭiti kim? udvejanam. udvejanīyam. Kāśikāvṛttī2: vija iṭ 1.2.2 ovijī bhayacalanayoḥ, asmāt paraḥ iḍādiḥ pratyayo ṅidvad bhavati. See More vija iṭ 1.2.2 ovijī bhayacalanayoḥ, asmāt paraḥ iḍādiḥ pratyayo ṅidvad bhavati. udvijitā. udvijitum. udvijitavyam. iṭiti kim? udvejanam. udvejanīyam. Nyāsa2: vija iṭ. , 1.2.2 "iḍādipratyayaḥ" iti. iṭa ādiryasya tṛjādeḥ sa tathok See More vija iṭ. , 1.2.2 "iḍādipratyayaḥ" iti. iṭa ādiryasya tṛjādeḥ sa tathoktaḥ.athottmapuruṣasyaikavacanasyeṭo grahaṇaṃ kasmānna bhavati, "sārvadhātukamapit" 1.2.4 ityanenaiva tasya kittvasya siddhatvāt?naitadasti,yatra hi tena na siddhyati tatrottamapuruṣasyaikakavacanasya ṅittvavidhānārthamiḍ()grahaṇaṃ syāt. kva ca tena na siddhyati? ārdhudhātuka āśiṣi liṅi-- "udvijiṣīya" ityatra. ato yuktaṃ cottamapuruṣasyaikavacanasya grahaṇam nāgamasya;"arthavad()grahaṇe nānarthakasya" (vyā.pa.9), "pratyayāpratyayayoḥ pratyayasyaiva grahaṇam" (vyā.pa.72) iti paribhāṣādvayāt. athāpi kathañcidāgamasyeṭo grahaṇaṃ syāt? evamapi tanmātrasyaiva ṅittvaṃ labhyate, na tu tadādeḥ pratyayasya, tatkimityāha-- "iḍādipratyayo ṅidbhavati " iti? evaṃ manyate--- "vaddhiryasyācāmādiḥ" 1.1.72 ityata ādigrahaṇamanuvatrtate, tena ceḍ viśiṣyate. na cottamapuruṣasyaikavacanasyāditvamasti, kiṃ tarhi? āgamasyaiva; tasmāt sa eva gṛhrate. tasya ca kevalasyādibhūtasya ṅitve prayojanaṃ nāstīti sāmathryādiḍādeḥ pratyayasya ṅittvaṃ vijñāyata iti. "udvijitā" iti. ṅittvāt "pugantalaghupadhasya" 7.3.86 iti guṇo na bhavati.
Laghusiddhāntakaumudī1: Sū #668 Laghusiddhāntakaumudī2: vija iṭ 668, 1.2.2 vijeḥ para iḍādipratyayo ṅidvat. udvijitā॥ Bālamanoramā1:
ityādi. udvijitā. udvijiṣīṣṭa.udavijiṣṭa. vraścadhāturūdittvādveṭ.
grahijyeti. Sū #366 See More
ityādi. udvijitā. udvijiṣīṣṭa.udavijiṣṭa. vraścadhāturūdittvādveṭ.
grahijyeti. laṭi vraśc ati iti sthite śasyā'pittvena ṅittvāt
`grahijye'ti rephasya saṃprasāraṇamṛkāraḥ, pūrvarūpaṃ ceti bhāvaḥ.tadāha - vṛścatīti.
vṛścataḥ vṛścantītyādi. vavraśceti. ṇali rūpamidam. thali ca prakriyā anupadaṃ
vakṣyate. atusādau saṃyogātparatvena kittvā'bhāvāt `grahijye'ti na saṃprasāraṇam.
tadāha – vavraścaturiti. ūdittvātthali veṭ. tadāha – vavraścitha vavraṣṭheti.
dhātupāṭhe `vraścū' ityatra vras c iti ?sathite sasya ścutvena śakāranirdeśaḥ. tatā
ca vavraśc tha iti sthite ścutvanasyā'siddhatvāt `skoḥ' iti sakāralope, casya
`vraśce'ti ṣatve, ṣṭutvena thasyaṭhatve, vavraṣṭhetirūpam. vavraściva. nanu ṇali thali
ca akitidvitve kṛte `liṭa\ufffdbyāsasye'tyabyāsāvayavayorvakārarephayodrvayorapi
saṃprasāraṇaṃ syāt. na ca `na saṃprasāraṇe saṃprasāraṇa'miti vakārasya saṃprasāraṇaniṣedhaḥ
śaṅkyaḥ, pūrvaṃ vakārasya saṃprasāraṇasaṃbhavādityata āha– liṭa\ufffdbhyāseti. `na
saṃprasāraṇe' iti niṣedhādeva jñāpaka#ātprathamaṃ rephasya ṛkāraḥ saṃprasāraṇamityarthaḥ.
tasyasaṃprasāraṇasaṃpannasya ṛkārasya akāravidhaṃ smārayati - uraditi. nanu ṛkārasya akāre
kṛte vakārasya saṃprasāraṇaṃ syāt, saṃprasāraṇaparakatvavaviraheṇa `na saṃprasāraṇe' iti
niṣedhā'pravṛtterityata āha– tasya ceti. akārasyetyartha-. na ca uradattvasya
parinimittaktavā'śravaṇātkathaṃ sthānivattvamiti vācyam,
`apādaparisamāpteraṅgādhikāra' ityabhyupagamya
ahgākṣipratyayanimittakatvābhyupagamāt. `lakṣye lakṣaṇasya sakṛdeva
pravṛtti'ritinyāyastu `na saṃprasāraṇe' iti niṣedhādeva na sthānibede pravartata iti
jñāyate. ata eva `suddhyupāsya' ityādau dhakārasya dvitve kṛte pūrvadhakārasya
jaśtvena dakāre tasya dvitvamityāstāṃ tāvat. āśīrliṅyāga - vṛścyāditi.
kittvātsaṃprasāraṇamiti bhāvaḥ. avrākṣīditi. avraśc sīt iti sthite
halantalakṣaṇāvṛddhiḥ. ścutvasyā'siddhatvāt `skoḥ' iti salopaḥ. `vraśce'ti casya
ṣaḥ, tasya `ṣaḍho'riti kaṛḥ, sasya ṣa iti bhāvaḥ. `nakārajāvanusvarapañcamau jhalidhātuṣu. sakārajaḥ
śakāraḥ śce, rṣāṭṭavargastavargajaḥ. ityāhuḥ. vyaca. seṭ. śe `grahijye'ti
saṃprasāraṇaṃ matvāha - vicatīti. vavyāceti. `liṭa\ufffdbhyāsasye'tyabhyāsayakārasya
saṃprasāraṇam. `na saṃprasāraṇe' iti na vakārasya. vivicaturiti. kittvāt
`grahijye'ti saṃprasāraṇe kṛte dvitavādīti bhāvaḥ. vivyacitha. viviciva. vicyāditi.
āśīrliṅi kittvādyakārasya saṃprasāraṇam. `ato halāde'riti vṛddhivikalpaṃ matvāha -
avyācīt avyacīditi. nanu `vyaceḥ kuṭāditvamanasī'ti vyaceḥ kuṭāditvavacanāt
vyacitā, vyaciṣyatītyādāvapi `gāṅkuṭādibhyaḥ' iti ṅittvāt saṃprasāraṇaṃ
syādityata āha- vyaceriti. kṛnmātreti. avadhāraṇe mātraśabdaḥ. `uchi uñche' `uchī
vivāse' iti bhvādau paṭhitau. iha tayoḥ pāṭhastu śavikaraṇārthaḥ. tena uñchatī uñchantī,
ucchatī ucchantī iti `ācchīnadyo'riti numvikalpaḥ sidhyati. bhvādau pāṭhastu
pitsvarārtha ityanyatra vistaraḥ. ṛccha gatīti. `che ce'ti tuki tasya śacutvena
cakānirdeśaḥ. ṛcchati. ṇali laghūpadhatvā'bhāvādguṇe aprāpte āha - ṛcchatyṛ?tāmiti.
dvitve uradattve halādiśeṣe `ata āde'riti dīrghe ā acrcha iti sthite
bahuhaltvādvihaltvā'bhāvānnuṭi aprāpte āha - dvihalgrahaṇasyeti.
ānacrcheti.`ijāde'rityatra `anṛcchaḥ' iti paryudāsādāmna. ṛcchateti.
`ṛcchatyṛ?tā'mityatra liṭītyanuvṛtterna guṇa iti bāvaḥ. lubhadhātuḥ seṭ.
`tīṣasahe'ti veḍiti matvāha- lobhitā lobdheti. śiśuṃ neti. `naśabda ivārthe. viprāḥ
śiśumiva matibhiḥ rihanti = hiṃsantītyarthaḥ. tṛpadhātuḥ śyanvikaraṇa evā'niṭ.
aṅapavādatvāditi. apavādasya utsargasamānadeśatvāditi bhāvaḥ. cṛtī hiṃsāśranthanayoriti.
śranthanaṃ viruāṃsanam. cṛtatītyādi sugamam. `athāsya yokaṃ
vicṛte'dityā\ufffdālāyanaḥ. viruāṃsayedityarthaḥ , upasargavaśāt. `yajamāno mekhalaṃ
vicṛtate' ityāpastambasūtre tu taṅ ārṣaḥ. ṣuradhātuḥ ṣopadeśaḥ. kura śabde.
karotereveti. vyākhyānamevā'tra śaraṇam. vṛhūdhātuḥ ṛdupadhaḥ. ūdittvādveṭkaḥ.
pavargādiriti. pavargatṛtīyādirityarthaḥ. tṛhū stṛhū tṛṃhū iti. trayo'pi
ṛkāravantaḥ. tṛtīyo'nusvāravān. udittvādveṭ. tarḍheti. tṛhestāsi
ḍhatvadhtavaṣṭutvaḍhalopāḥ. evaṃ starḍhā. tṛṇḍhā. atarhīt atārkṣīt, astarhīt
astārkṣīditi siddhavatkṛtyāha - atṛṃhīt - atārṅkṣīditi. tṛṃheriḍabhāvapakṣe
halantalakṣaṇavṛddhau raparatvam. hasya ḍhaḥ, ḍhasya kaḥ, ṣatvam. anusvārasya parasavarṇo ṅakāra
iti bhāvaḥ. atārḍhāmiti. tṛhestasastāmi sica iḍabhāvapakṣe lope halantalakṣaṇavṛddhau
ḍhatvadhatvaṣṭutvaḍhañalopā iti bhāvaḥ. eva [stṛheḥ-] astārḍhām [tṛṃhaḥ] atārṇḍhām.
sphura sphuraṇe. Bālamanoramā2: vija iṭ 366, 1.2.2 vija iṭ. "gāṅkuṭādibhyaḥ" ityato ṅidityanuvartate. See More vija iṭ 366, 1.2.2 vija iṭ. "gāṅkuṭādibhyaḥ" ityato ṅidityanuvartate. tadāha - vijeḥ para ityādi. udvijitā. udvijiṣīṣṭa.udavijiṣṭa. vraścadhāturūdittvādveṭ. grahijyeti. laṭi vraśc ati iti sthite śasyā'pittvena ṅittvāt "grahijye"ti rephasya saṃprasāraṇamṛkāraḥ, pūrvarūpaṃ ceti bhāvaḥ.tadāha - vṛścatīti. vṛścataḥ vṛścantītyādi. vavraśceti. ṇali rūpamidam. thali ca prakriyā anupadaṃ vakṣyate. atusādau saṃyogātparatvena kittvā'bhāvāt "grahijye"ti na saṃprasāraṇam. tadāha -- vavraścaturiti. ūdittvātthali veṭ. tadāha -- vavraścitha vavraṣṭheti. dhātupāṭhe "vraścū" ityatra vras c iti?sathite sasya ścutvena śakāranirdeśaḥ. tatā ca vavraśc tha iti sthite ścutvanasyā'siddhatvāt "skoḥ" iti sakāralope, casya "vraśce"ti ṣatve, ṣṭutvena thasyaṭhatve, vavraṣṭhetirūpam. vavraściva. nanu ṇali thali ca akitidvitve kṛte "liṭa()byāsasye"tyabyāsāvayavayorvakārarephayodrvayorapi saṃprasāraṇaṃ syāt. na ca "na saṃprasāraṇe saṃprasāraṇa"miti vakārasya saṃprasāraṇaniṣedhaḥ śaṅkyaḥ, pūrvaṃ vakārasya saṃprasāraṇasaṃbhavādityata āha-- liṭa()bhyāseti. "na saṃprasāraṇe" iti niṣedhādeva jñāpaka#ātprathamaṃ rephasya ṛkāraḥ saṃprasāraṇamityarthaḥ. tasyasaṃprasāraṇasaṃpannasya ṛkārasya akāravidhaṃ smārayati - uraditi. nanu ṛkārasya akāre kṛte vakārasya saṃprasāraṇaṃ syāt, saṃprasāraṇaparakatvavaviraheṇa "na saṃprasāraṇe" iti niṣedhā'pravṛtterityata āha-- tasya ceti. akārasyetyartha-. na ca uradattvasya parinimittaktavā'śravaṇātkathaṃ sthānivattvamiti vācyam, "apādaparisamāpteraṅgādhikāra" ityabhyupagamya ahgākṣipratyayanimittakatvābhyupagamāt. "lakṣye lakṣaṇasya sakṛdeva pravṛtti"ritinyāyastu "na saṃprasāraṇe" iti niṣedhādeva na sthānibede pravartata iti jñāyate. ata eva "suddhyupāsya" ityādau dhakārasya dvitve kṛte pūrvadhakārasya jaśtvena dakāre tasya dvitvamityāstāṃ tāvat. āśīrliṅyāga - vṛścyāditi. kittvātsaṃprasāraṇamiti bhāvaḥ. avrākṣīditi. avraśc sīt iti sthite halantalakṣaṇāvṛddhiḥ. ścutvasyā'siddhatvāt "skoḥ" iti salopaḥ. "vraśce"ti casya ṣaḥ, tasya "ṣaḍho"riti kaṛḥ, sasya ṣa iti bhāvaḥ. "nakārajāvanusvarapañcamau jhalidhātuṣu. sakārajaḥ śakāraḥ śce, rṣāṭṭavargastavargajaḥ. ityāhuḥ. vyaca. seṭ. śe "grahijye"ti saṃprasāraṇaṃ matvāha - vicatīti. vavyāceti. "liṭa()bhyāsasye"tyabhyāsayakārasya saṃprasāraṇam. "na saṃprasāraṇe" iti na vakārasya. vivicaturiti. kittvāt "grahijye"ti saṃprasāraṇe kṛte dvitavādīti bhāvaḥ. vivyacitha. viviciva. vicyāditi. āśīrliṅi kittvādyakārasya saṃprasāraṇam. "ato halāde"riti vṛddhivikalpaṃ matvāha - avyācīt avyacīditi. nanu "vyaceḥ kuṭāditvamanasī"ti vyaceḥ kuṭāditvavacanāt vyacitā, vyaciṣyatītyādāvapi "gāṅkuṭādibhyaḥ" iti ṅittvāt saṃprasāraṇaṃ syādityata āha- vyaceriti. kṛnmātreti. avadhāraṇe mātraśabdaḥ. "uchi uñche" "uchī vivāse" iti bhvādau paṭhitau. iha tayoḥ pāṭhastu śavikaraṇārthaḥ. tena uñchatī uñchantī, ucchatī ucchantī iti "ācchīnadyo"riti numvikalpaḥ sidhyati. bhvādau pāṭhastu pitsvarārtha ityanyatra vistaraḥ. ṛccha gatīti. "che ce"ti tuki tasya śacutvena cakānirdeśaḥ. ṛcchati. ṇali laghūpadhatvā'bhāvādguṇe aprāpte āha - ṛcchatyṛ()tāmiti. dvitve uradattve halādiśeṣe "ata āde"riti dīrghe ā acrcha iti sthite bahuhaltvādvihaltvā'bhāvānnuṭi aprāpte āha - dvihalgrahaṇasyeti. ānacrcheti."ijāde"rityatra "anṛcchaḥ" iti paryudāsādāmna. ṛcchateti. "ṛcchatyṛ()tā"mityatra liṭītyanuvṛtterna guṇa iti bāvaḥ. lubhadhātuḥ seṭ. "tīṣasahe"ti veḍiti matvāha- lobhitā lobdheti. śiśuṃ neti. "naśabda ivārthe. viprāḥ śiśumiva matibhiḥ rihanti = hiṃsantītyarthaḥ. tṛpadhātuḥ śyanvikaraṇa evā'niṭ. aṅapavādatvāditi. apavādasya utsargasamānadeśatvāditi bhāvaḥ. cṛtī hiṃsāśranthanayoriti. śranthanaṃ viruāṃsanam. cṛtatītyādi sugamam. "athāsya yokaṃ vicṛte"dityā()ālāyanaḥ. viruāṃsayedityarthaḥ , upasargavaśāt. "yajamāno mekhalaṃ vicṛtate" ityāpastambasūtre tu taṅ ārṣaḥ. ṣuradhātuḥ ṣopadeśaḥ. kura śabde. karotereveti. vyākhyānamevā'tra śaraṇam. vṛhūdhātuḥ ṛdupadhaḥ. ūdittvādveṭkaḥ. pavargādiriti. pavargatṛtīyādirityarthaḥ. tṛhū stṛhū tṛṃhū iti. trayo'pi ṛkāravantaḥ. tṛtīyo'nusvāravān. udittvādveṭ. tarḍheti. tṛhestāsi ḍhatvadhtavaṣṭutvaḍhalopāḥ. evaṃ starḍhā. tṛṇḍhā. atarhīt atārkṣīt, astarhīt astārkṣīditi siddhavatkṛtyāha - atṛṃhīt - atārṅkṣīditi. tṛṃheriḍabhāvapakṣe halantalakṣaṇavṛddhau raparatvam. hasya ḍhaḥ, ḍhasya kaḥ, ṣatvam. anusvārasya parasavarṇo ṅakāra iti bhāvaḥ. atārḍhāmiti. tṛhestasastāmi sica iḍabhāvapakṣe lope halantalakṣaṇavṛddhau ḍhatvadhatvaṣṭutvaḍhañalopā iti bhāvaḥ. eva [stṛheḥ-] astārḍhām [tṛṃhaḥ] atārṇḍhām. sphura sphuraṇe. Tattvabodhinī1: vija iṭ. iha `vṛddhiryasye'ti sūtrānmaṇḍūkaplutyā yasyādiriti anuvartate,
Sū #320 See More vija iṭ. iha `vṛddhiryasye'ti sūtrānmaṇḍūkaplutyā yasyādiriti anuvartate,
tena iḍādipratyayo labhyata iti manoramāyāṃ sthitam. navyāstu iha
iḍityanenottamaikavacanaṃ na gṛhrate, tathāca sati vijiṣīyetyatraiva syānna
tūdvijitetyādau. tataśceṣṭasiddhyarthamiḍāgamo gṛhrate.tasya tu ṅittvaṃ vyartham,
tannimittaguṇasyā'prāpteḥ, ato lakṣaṇayā iḍvān gṛhrate. iṭ
pratyayasyādiriti. phalitārthakathanam–iḍādipratyayo ṅidvaditi. eṃca iḍādiriti lābhāya
yasyādirityanuvartanakleśo vyartha evetyāhuḥ. iha ovijīti tudādī rudhādiśca
gṛhrate na tu `vijirpṛthagbhāve' iti juhotyādiḥ, vyākhyānāt. yastvatra
haradattena juhotyāderagrahaṇe heturuktaḥ `tasyāniṭkatvā'diti , tadayuktam.
krādiniyamanena liṭi iṭsaṃbhavāt. na ca tatra kittvena gatārthatvādiṭo ṅittvaṃ
vyarthamiti vācyam, apilliṭaḥ kittve'pi vivejithetyatra pittvena
ṅittvā'bhāvāt. vavraśceti. atra navyāḥ– `vavraśce'tyādau
`liṭa\ufffdbhyāsasye' tyabhyāsāvayavayodrvayorapi yaṇoḥ saṃprasāraṇaprasaktau pūrvasya
yaṇo niṣedhāya `na saṃprasāraṇe'iti sūtraṃ svīkriyate. tataśca `ata eva jñāpakātparasya
prathamaṃ saṃprasāraṇa'miti parikalpya `ā pādaparisamāpteraṅgādhikāra' iti pakṣamabhyupagamya
uradatvasyāṅgākṣiptapratyayanimittakatvasvīkārāt `acaḥ parasmi'nniti
sthānivadbhāvapravṛtyā saṃprasāraṇaparatvāmāśritya vakārasya saṃprasāraṇaniṣedhaḥ
kathaṃcidupapadyate. `parasya saṃprasāraṇaṃ', `parasya yaṇaḥ saṃprasāraṇa' miti vā sūtrite tu
parasyaiva saṃprasāraṇaṃ na tu pūrvasya yaṇa ityarthalābhāduktakleśaṃ vinaiva vavrañca yūna
ityādi sarvaṃ sidhyati. nacaivaṃ `liṭi vayo yaḥ' `veñaḥ' ityatra saṃprasāraṇaniṣedhāya
naño'nuvṛttirna labhyeteti vācyaṃ, `na liṭi vayo yaḥ' iti sūtrakaraṇe bādhakā'bhāvāt,
`na saṃprasāraṇe'iti yathāśrutasūtrapraṇayane tvantato mātrādvayasyādhikyācca. evaṃ ca
laghūpāyeneṣṭasiddhau `na saṃprasāraṇe' iti sūtrārambho jñāpayati `nimittabhedā'bhāve'pi
sthānibhede punarapi kāryaṃ pravartate' iti. tathā ca `suddhyupāsya' ityādau dhakārasya
dvitve kṛte punarukārātparasya dakārasyāpi dvitvamiti prakriyākārādivyākhyānaṃ
sūtrakārābhipretameva. yadi sthānibhede'pi nimittaikye kāryā'pravṛttiḥ
kvaciddṛśyate tatra tu `jñāpakasiddhaṃ na sarvatre'ti sa doṣaḥ parihyiyatāmityāhuḥ.
avraścīditi. ūdittvātpakṣe iṭ. `vadavraje'ti vṛddheḥ `neṭī'ti niṣedhaḥ.
abrāākṣīditi. `sko' riti salopaḥ. `vraśce'ti ṣaḥ. `ṣaḍho'riti kaḥ. tataḥ sasya
ṣatvam. na cā'tra sakārasya kathaṃ lopa iti vācyaṃ , dhātupāṭhe sakārasya pāṭhāt. tadāhuḥ-
- `nakārajāvanusvārapañcau jhali dhātuṣu. sakārajaḥ śakāraśce, rṣāṭṭavargastavargajaḥ'. iti.
vyaca. vyājīkaraṇaṃ chadmakaraṇam. paryudāseneti. prasajyapratiṣedhe hi
vākyabhedo'samarthasamāsaśca prasajyeteti bhāvaḥ. kṛnmātraviṣayatvāditi. tena udvicitā
udvicitumityatra saṃprasāraṇaṃ bhavati. vyacitā vyaciṣyatītyādau tu tiṅviṣaye na
bhavati. vivyācetyatra kuṭāditve jāte'pi na kṣatiḥ, gāṅkuṭādibhyaḥ' iti sūtre
`añṇitaḥ pratyayā ṅitaḥ syu' rityuktatvāt. uttame ṇali tu ṇittvā'bhāvapakṣe
ṅittvātsaṃprasāraṇe `vivyace'ti na sidhyediti– `anasī'ti paryudāsa āvaśyaka iti
boddhyam. `ujhachī uñche uchī vivāse'. imau bhvādigaṇe vyākhyātau.iha pāṭhastu
uñchanatī, [uñchatī,ucchantī, ucchatī i]tyatra `ācchīnadyo'riti numvikalpārthaḥ.
pūrvaṃ pāṭhastu svarārthaḥ. tathāhi uñchati ucchatītyādau pidvacane śaptibādīnāṃ
pittvādanudāttatva#e dhātusvareṇādyudāttaṃ padam. śe tu pratyayasvareṇa
madhyodāttamiti. na ca `sati śiṣṭasvarebalīyastvamanyatra vikaraṇebhyaḥ' iti
vakṣyamāṇvātkathamiha madhyodāttateti vācyaṃ, kuruta ityādau tasādervikaraṇātparatvena
tatsvarasyodāttasya vikaraṇasvarāpekṣayā prabalatve'pi śasya dhātoḥ paratvena
dhātusvarāpekṣayā śasvarasyodāttasya prabalatvāt. upalakṣaṇatvāditi. ata eva
`adupadhasya cedaśnotereve'ti niyamamāśritya dvihalgrahaṇaṃ bhāṣyakāraiḥ
pratyākhyātam. anyathā tanna saṅgaccheteti bhāvaḥ. ānacrcheti. `anṛccha' iti
paryudāsānnā''m. navyāstu `ṛcchatyṛ?tā'miti liṭipare guṇavidhānasāmathryādāmabhāvaḥ
siddha iti sarvaireva vyākhyātatvādgaṇāntare'pi ṛcchirastītyanumīyate. taddhātostu
liṭa\ufffdāmnivāraṇāya `anṛccha' ityetadāvaśyakamityāhuḥ. miccha. utkaṭaḥ kleśa
utkleśaḥ. ṛca stutau. ṛcyate stūyate devatādikamanayeti ṛk. bāhulakādiha karaṇe
kvip. lobhitā. lobdhā. `tīṣasahe'ti veṭ. śiśuṃ na viprā iti. na śabda ivārthe.
viprāḥ = brāāhṛṇāḥ śiśumiva matibhī rihanti = hiṃsanti. nyūnīkurvanatītyarthaḥ.
vṛtī hiṃsāgranthanayoḥ. īditkaraṇaṃ `\ufffdāīdito niṣṭhāyā'mitīṇniṣa#edhārtham.
yadyapyasya veṭkatvānniṣṭāyāmiṇniṣedhaḥ sidhyati, tathāpi `yasya
vibhāṣe'tyasyā'nityatāṃ jñāpayitumīditkaraṇam. tena `dhāvitamibharājadhiye'tyādi
siddhamityāhuḥ.
suprasiddhatvāt. `kuryādityuktaṃ hi lokānāṃ kṛña evopasthitirbhavati na tvasyeti
bhāvaḥ. mura saṃveṣṭane. igupadhalakṣaṇaḥ kaḥ. muro daityaḥ. murārirviṣṇuḥ. kṣura
vilekhane. vilekhanaṃ– chedanam. `keśān kṣurati'. `igupadhe'ti kaḥ. kṣuraḥ śastram.
tila snehane. tilati. `igupadhe'ti kapratyaye tilaḥ. `tila gatau' telatīti śapi [gatam] likha
akṣaravinyāse. `likhituṃ `likhiṣyatī'ti prayogaḥ prāmādikaḥ. yattu kaiścit—
kuṭasyādiḥ kuṭādiḥ, kuṭa ādiryeṣāṃ te kuṭādayaḥ, kuṭādiśca kuṭādayaśca kuṭādaya
ityekaśeṣaṃ svīkṛtya `likhitu'mityādi samarthitam. tadasat. `lekhitā'
`lekhiṣyatī'tyādau guṇaniṣedhāpatteḥ. na ceṣṭāpattiḥ,
vṛttikāraharadattādigranthavirodhāt. `gāṅ?likhādibhyaḥ' ityeva sūtritavye
`kuṭādibhya'iti paṭhanasya svārasyabhaṅgāpatteśca. kiṃ ca `śakuniṣvālekhane'
itisautraprayogo'pi virudhyata iti prāgevoktamityāstāṃ tāvat. `likhāpayatī'ti
prayogastu manoramāyāmitthaṃ samarthitaḥ–, āpanam āpaḥ = prāptiḥ, likhasyāpo
likhāpaḥ,taṃ karotīti. sphuṭa vikasane. sphuṭa vikasane. sphuṭatyartho'smāditi sphoṭaḥ. sa
ca padasphoṭavākyasphoṭādibhedenānekavidhaḥ. kaḍa made. kuṭādikāryā'bhāve'pi
ḍāntānurodhenā'yaṃ kuṭādau paṭhitaḥ. bhvādau paṭhitasya punaratra pāṭhaḥ śatari
numvikalpārthaḥ. pūrvaṃpāṭhastu ucchatītyādāviva kaḍatītyādau ādyudāttārthaḥ. Tattvabodhinī2: vija iṭ 320, 1.2.2 vija iṭ. iha "vṛddhiryasye"ti sūtrānmaṇḍūkaplutyā y See More vija iṭ 320, 1.2.2 vija iṭ. iha "vṛddhiryasye"ti sūtrānmaṇḍūkaplutyā yasyādiriti anuvartate, tena iḍādipratyayo labhyata iti manoramāyāṃ sthitam. navyāstu iha iḍityanenottamaikavacanaṃ na gṛhrate, tathāca sati vijiṣīyetyatraiva syānna tūdvijitetyādau. tataśceṣṭasiddhyarthamiḍāgamo gṛhrate.tasya tu ṅittvaṃ vyartham, tannimittaguṇasyā'prāpteḥ, ato lakṣaṇayā iḍvān gṛhrate. iṭ pratyayasyādiriti. phalitārthakathanam--iḍādipratyayo ṅidvaditi. eṃca iḍādiriti lābhāya yasyādirityanuvartanakleśo vyartha evetyāhuḥ. iha ovijīti tudādī rudhādiśca gṛhrate na tu "vijirpṛthagbhāve" iti juhotyādiḥ, vyākhyānāt. yastvatra haradattena juhotyāderagrahaṇe heturuktaḥ "tasyāniṭkatvā"diti , tadayuktam. krādiniyamanena liṭi iṭsaṃbhavāt. na ca tatra kittvena gatārthatvādiṭo ṅittvaṃ vyarthamiti vācyam, apilliṭaḥ kittve'pi vivejithetyatra pittvena ṅittvā'bhāvāt. vavraśceti. atra navyāḥ-- "vavraśce"tyādau "liṭa()bhyāsasye" tyabhyāsāvayavayodrvayorapi yaṇoḥ saṃprasāraṇaprasaktau pūrvasya yaṇo niṣedhāya "na saṃprasāraṇe"iti sūtraṃ svīkriyate. tataśca "ata eva jñāpakātparasya prathamaṃ saṃprasāraṇa"miti parikalpya "ā pādaparisamāpteraṅgādhikāra" iti pakṣamabhyupagamya uradatvasyāṅgākṣiptapratyayanimittakatvasvīkārāt "acaḥ parasmi"nniti sthānivadbhāvapravṛtyā saṃprasāraṇaparatvāmāśritya vakārasya saṃprasāraṇaniṣedhaḥ kathaṃcidupapadyate. "parasya saṃprasāraṇaṃ", "parasya yaṇaḥ saṃprasāraṇa" miti vā sūtrite tu parasyaiva saṃprasāraṇaṃ na tu pūrvasya yaṇa ityarthalābhāduktakleśaṃ vinaiva vavrañca yūna ityādi sarvaṃ sidhyati. nacaivaṃ "liṭi vayo yaḥ" "veñaḥ" ityatra saṃprasāraṇaniṣedhāya naño'nuvṛttirna labhyeteti vācyaṃ, "na liṭi vayo yaḥ" iti sūtrakaraṇe bādhakā'bhāvāt, "na saṃprasāraṇe"iti yathāśrutasūtrapraṇayane tvantato mātrādvayasyādhikyācca. evaṃ ca laghūpāyeneṣṭasiddhau "na saṃprasāraṇe" iti sūtrārambho jñāpayati "nimittabhedā'bhāve'pi sthānibhede punarapi kāryaṃ pravartate" iti. tathā ca "suddhyupāsya" ityādau dhakārasya dvitve kṛte punarukārātparasya dakārasyāpi dvitvamiti prakriyākārādivyākhyānaṃ sūtrakārābhipretameva. yadi sthānibhede'pi nimittaikye kāryā'pravṛttiḥ kvaciddṛśyate tatra tu "jñāpakasiddhaṃ na sarvatre"ti sa doṣaḥ parihyiyatāmityāhuḥ. avraścīditi. ūdittvātpakṣe iṭ. "vadavraje"ti vṛddheḥ "neṭī"ti niṣedhaḥ. abrāākṣīditi. "sko" riti salopaḥ. "vraśce"ti ṣaḥ. "ṣaḍho"riti kaḥ. tataḥ sasya ṣatvam. na cā'tra sakārasya kathaṃ lopa iti vācyaṃ , dhātupāṭhe sakārasya pāṭhāt. tadāhuḥ-- "nakārajāvanusvārapañcau jhali dhātuṣu. sakārajaḥ śakāraśce, rṣāṭṭavargastavargajaḥ". iti. vyaca. vyājīkaraṇaṃ chadmakaraṇam. paryudāseneti. prasajyapratiṣedhe hi vākyabhedo'samarthasamāsaśca prasajyeteti bhāvaḥ. kṛnmātraviṣayatvāditi. tena udvicitā udvicitumityatra saṃprasāraṇaṃ bhavati. vyacitā vyaciṣyatītyādau tu tiṅviṣaye na bhavati. vivyācetyatra kuṭāditve jāte'pi na kṣatiḥ, gāṅkuṭādibhyaḥ" iti sūtre "añṇitaḥ pratyayā ṅitaḥ syu" rityuktatvāt. uttame ṇali tu ṇittvā'bhāvapakṣe ṅittvātsaṃprasāraṇe "vivyace"ti na sidhyediti-- "anasī"ti paryudāsa āvaśyaka iti boddhyam. "ujhachī uñche uchī vivāse". imau bhvādigaṇe vyākhyātau.iha pāṭhastu uñchanatī, [uñchatī,ucchantī, ucchatī i]tyatra "ācchīnadyo"riti numvikalpārthaḥ. pūrvaṃ pāṭhastu svarārthaḥ. tathāhi uñchati ucchatītyādau pidvacane śaptibādīnāṃ pittvādanudāttatva#e dhātusvareṇādyudāttaṃ padam. śe tu pratyayasvareṇa madhyodāttamiti. na ca "sati śiṣṭasvarebalīyastvamanyatra vikaraṇebhyaḥ" iti vakṣyamāṇvātkathamiha madhyodāttateti vācyaṃ, kuruta ityādau tasādervikaraṇātparatvena tatsvarasyodāttasya vikaraṇasvarāpekṣayā prabalatve'pi śasya dhātoḥ paratvena dhātusvarāpekṣayā śasvarasyodāttasya prabalatvāt. upalakṣaṇatvāditi. ata eva "adupadhasya cedaśnotereve"ti niyamamāśritya dvihalgrahaṇaṃ bhāṣyakāraiḥ pratyākhyātam. anyathā tanna saṅgaccheteti bhāvaḥ. ānacrcheti. "anṛccha" iti paryudāsānnā''m. navyāstu "ṛcchatyṛ()tā"miti liṭipare guṇavidhānasāmathryādāmabhāvaḥ siddha iti sarvaireva vyākhyātatvādgaṇāntare'pi ṛcchirastītyanumīyate. taddhātostu liṭa()āmnivāraṇāya "anṛccha" ityetadāvaśyakamityāhuḥ. miccha. utkaṭaḥ kleśa utkleśaḥ. ṛca stutau. ṛcyate stūyate devatādikamanayeti ṛk. bāhulakādiha karaṇe kvip. lobhitā. lobdhā. "tīṣasahe"ti veṭ. śiśuṃ na viprā iti. na śabda ivārthe. viprāḥ = brāāhṛṇāḥ śiśumiva matibhī rihanti = hiṃsanti. nyūnīkurvanatītyarthaḥ. vṛtī hiṃsāgranthanayoḥ. īditkaraṇaṃ "()āīdito niṣṭhāyā"mitīṇniṣa#edhārtham. yadyapyasya veṭkatvānniṣṭāyāmiṇniṣedhaḥ sidhyati, tathāpi "yasya vibhāṣe"tyasyā'nityatāṃ jñāpayitumīditkaraṇam. tena "dhāvitamibharājadhiye"tyādi siddhamityāhuḥ. *śe tṛmphādīnāṃ numvācyaḥ. kura śabde. karotereveti. suprasiddhatvāt. "kuryādityuktaṃ hi lokānāṃ kṛña evopasthitirbhavati na tvasyeti bhāvaḥ. mura saṃveṣṭane. igupadhalakṣaṇaḥ kaḥ. muro daityaḥ. murārirviṣṇuḥ. kṣura vilekhane. vilekhanaṃ-- chedanam. "keśān kṣurati". "igupadhe"ti kaḥ. kṣuraḥ śastram. tila snehane. tilati. "igupadhe"ti kapratyaye tilaḥ. "tila gatau" telatīti śapi [gatam] likha akṣaravinyāse. "likhituṃ "likhiṣyatī"ti prayogaḥ prāmādikaḥ. yattu kaiścit---kuṭasyādiḥ kuṭādiḥ, kuṭa ādiryeṣāṃ te kuṭādayaḥ, kuṭādiśca kuṭādayaśca kuṭādaya ityekaśeṣaṃ svīkṛtya "likhitu"mityādi samarthitam. tadasat. "lekhitā" "lekhiṣyatī"tyādau guṇaniṣedhāpatteḥ. na ceṣṭāpattiḥ, vṛttikāraharadattādigranthavirodhāt. "gāṅ()likhādibhyaḥ" ityeva sūtritavye "kuṭādibhya"iti paṭhanasya svārasyabhaṅgāpatteśca. kiṃ ca "śakuniṣvālekhane" itisautraprayogo'pi virudhyata iti prāgevoktamityāstāṃ tāvat. "likhāpayatī"ti prayogastu manoramāyāmitthaṃ samarthitaḥ--, āpanam āpaḥ = prāptiḥ, likhasyāpo likhāpaḥ,taṃ karotīti. sphuṭa vikasane. sphuṭa vikasane. sphuṭatyartho'smāditi sphoṭaḥ. sa ca padasphoṭavākyasphoṭādibhedenānekavidhaḥ. kaḍa made. kuṭādikāryā'bhāve'pi ḍāntānurodhenā'yaṃ kuṭādau paṭhitaḥ. bhvādau paṭhitasya punaratra pāṭhaḥ śatari numvikalpārthaḥ. pūrvaṃpāṭhastu ucchatītyādāviva kaḍatītyādau ādyudāttārthaḥ. 1.Source: Arsha Vidya Gurukulam 2.Source: Sanskrit Documents |
Examples2:
advijitā, udvijitum, udvijitavyam |
Research Papers and Publications
|
| | |